Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Apvienotā Karaliste Elektroenerģijas ražošana
Akciju cena
Pašreizējā Elektroenerģijas ražošanas vērtība Apvienotā Karaliste ir 64 674 Gigawatt-hour. Elektroenerģijas ražošana Apvienotā Karaliste samazinājās līdz 64 674 Gigawatt-hour 1.03.2024., pēc tam kad tā bija 66 131 Gigawatt-hour 1.12.2023.. No 1.03.1998. līdz 1.06.2024., vidējais IKP Apvienotā Karaliste bija 79 380,54 Gigawatt-hour. Vēsturiski augstākā vērtība tika sasniegta 1.03.2006. ar 102 847,00 Gigawatt-hour, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2024. ar 49 675,00 Gigawatt-hour.
Elektroenerģijas ražošana ·
Max
Elektroenerģijas ražošana | |
---|---|
1.03.1998. | 90 757,00 Gigawatt-hour |
1.06.1998. | 77 206,00 Gigawatt-hour |
1.09.1998. | 76 014,00 Gigawatt-hour |
1.12.1998. | 89 787,00 Gigawatt-hour |
1.03.1999. | 92 815,00 Gigawatt-hour |
1.06.1999. | 78 026,00 Gigawatt-hour |
1.09.1999. | 75 364,00 Gigawatt-hour |
1.12.1999. | 90 402,00 Gigawatt-hour |
1.03.2000. | 93 762,00 Gigawatt-hour |
1.06.2000. | 80 022,00 Gigawatt-hour |
1.09.2000. | 76 442,00 Gigawatt-hour |
1.12.2000. | 91 557,00 Gigawatt-hour |
1.03.2001. | 99 061,00 Gigawatt-hour |
1.06.2001. | 81 823,00 Gigawatt-hour |
1.09.2001. | 78 237,00 Gigawatt-hour |
1.12.2001. | 93 937,00 Gigawatt-hour |
1.03.2002. | 97 966,00 Gigawatt-hour |
1.06.2002. | 81 504,00 Gigawatt-hour |
1.09.2002. | 80 610,00 Gigawatt-hour |
1.12.2002. | 93 914,00 Gigawatt-hour |
1.03.2003. | 98 994,00 Gigawatt-hour |
1.06.2003. | 84 409,00 Gigawatt-hour |
1.09.2003. | 82 322,00 Gigawatt-hour |
1.12.2003. | 96 876,00 Gigawatt-hour |
1.03.2004. | 101 586,00 Gigawatt-hour |
1.06.2004. | 78 917,00 Gigawatt-hour |
1.09.2004. | 81 383,00 Gigawatt-hour |
1.12.2004. | 96 428,00 Gigawatt-hour |
1.03.2005. | 100 261,00 Gigawatt-hour |
1.06.2005. | 84 520,00 Gigawatt-hour |
1.09.2005. | 80 751,00 Gigawatt-hour |
1.12.2005. | 96 680,00 Gigawatt-hour |
1.03.2006. | 102 847,00 Gigawatt-hour |
1.06.2006. | 82 382,00 Gigawatt-hour |
1.09.2006. | 81 658,00 Gigawatt-hour |
1.12.2006. | 94 345,00 Gigawatt-hour |
1.03.2007. | 98 287,00 Gigawatt-hour |
1.06.2007. | 83 050,00 Gigawatt-hour |
1.09.2007. | 80 627,00 Gigawatt-hour |
1.12.2007. | 99 354,00 Gigawatt-hour |
1.03.2008. | 98 915,00 Gigawatt-hour |
1.06.2008. | 82 107,00 Gigawatt-hour |
1.09.2008. | 79 144,00 Gigawatt-hour |
1.12.2008. | 95 073,00 Gigawatt-hour |
1.03.2009. | 96 522,00 Gigawatt-hour |
1.06.2009. | 77 035,00 Gigawatt-hour |
1.09.2009. | 77 185,00 Gigawatt-hour |
1.12.2009. | 91 270,00 Gigawatt-hour |
1.03.2010. | 99 297,00 Gigawatt-hour |
1.06.2010. | 78 309,00 Gigawatt-hour |
1.09.2010. | 74 490,00 Gigawatt-hour |
1.12.2010. | 95 512,00 Gigawatt-hour |
1.03.2011. | 94 329,00 Gigawatt-hour |
1.06.2011. | 76 336,00 Gigawatt-hour |
1.09.2011. | 74 841,00 Gigawatt-hour |
1.12.2011. | 87 033,00 Gigawatt-hour |
1.03.2012. | 90 803,00 Gigawatt-hour |
1.06.2012. | 76 594,00 Gigawatt-hour |
1.09.2012. | 72 729,00 Gigawatt-hour |
1.12.2012. | 88 165,00 Gigawatt-hour |
1.03.2013. | 93 043,00 Gigawatt-hour |
1.06.2013. | 75 273,00 Gigawatt-hour |
1.09.2013. | 71 590,00 Gigawatt-hour |
1.12.2013. | 84 717,00 Gigawatt-hour |
1.03.2014. | 83 995,00 Gigawatt-hour |
1.06.2014. | 69 560,00 Gigawatt-hour |
1.09.2014. | 66 996,00 Gigawatt-hour |
1.12.2014. | 80 271,00 Gigawatt-hour |
1.03.2015. | 84 986,00 Gigawatt-hour |
1.06.2015. | 67 295,00 Gigawatt-hour |
1.09.2015. | 65 557,00 Gigawatt-hour |
1.12.2015. | 78 152,00 Gigawatt-hour |
1.03.2016. | 81 303,00 Gigawatt-hour |
1.06.2016. | 66 123,00 Gigawatt-hour |
1.09.2016. | 63 735,00 Gigawatt-hour |
1.12.2016. | 81 783,00 Gigawatt-hour |
1.03.2017. | 81 542,00 Gigawatt-hour |
1.06.2017. | 63 723,00 Gigawatt-hour |
1.09.2017. | 62 494,00 Gigawatt-hour |
1.12.2017. | 79 986,00 Gigawatt-hour |
1.03.2018. | 80 505,00 Gigawatt-hour |
1.06.2018. | 63 422,00 Gigawatt-hour |
1.09.2018. | 62 177,00 Gigawatt-hour |
1.12.2018. | 74 845,00 Gigawatt-hour |
1.03.2019. | 73 912,00 Gigawatt-hour |
1.06.2019. | 61 204,00 Gigawatt-hour |
1.09.2019. | 59 988,00 Gigawatt-hour |
1.12.2019. | 74 090,00 Gigawatt-hour |
1.03.2020. | 72 816,00 Gigawatt-hour |
1.06.2020. | 52 708,00 Gigawatt-hour |
1.09.2020. | 59 249,00 Gigawatt-hour |
1.12.2020. | 70 666,00 Gigawatt-hour |
1.03.2021. | 70 718,00 Gigawatt-hour |
1.06.2021. | 59 074,00 Gigawatt-hour |
1.09.2021. | 54 962,00 Gigawatt-hour |
1.12.2021. | 69 910,00 Gigawatt-hour |
1.03.2022. | 70 017,00 Gigawatt-hour |
1.06.2022. | 64 232,00 Gigawatt-hour |
1.09.2022. | 64 039,00 Gigawatt-hour |
1.12.2022. | 70 959,00 Gigawatt-hour |
1.03.2023. | 65 297,00 Gigawatt-hour |
1.06.2023. | 52 214,00 Gigawatt-hour |
1.09.2023. | 54 157,00 Gigawatt-hour |
1.12.2023. | 66 131,00 Gigawatt-hour |
1.03.2024. | 64 674,00 Gigawatt-hour |
Elektroenerģijas ražošana Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 64 674 Gigawatt-hour |
1.12.2023. | 66 131 Gigawatt-hour |
1.09.2023. | 54 157 Gigawatt-hour |
1.06.2023. | 52 214 Gigawatt-hour |
1.03.2023. | 65 297 Gigawatt-hour |
1.12.2022. | 70 959 Gigawatt-hour |
1.09.2022. | 64 039 Gigawatt-hour |
1.06.2022. | 64 232 Gigawatt-hour |
1.03.2022. | 70 017 Gigawatt-hour |
1.12.2021. | 69 910 Gigawatt-hour |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Elektroenerģijas ražošana
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇬🇧 Agrā indikators | 0,5 % | 0,6 % | Mēneša |
🇬🇧 Automašīnu ražošana | 70 039 Units | 41 271 Units | Mēneša |
🇬🇧 Automobiļu reģistrācijas YoY | 1 % | -1,3 % | Mēneša |
🇬🇧 Biznesa klimats | 9 points | -3 points | Ceturksnis |
🇬🇧 BRC mazumtirdzniecības apgrozījums YoY | 0,4 % | -4,4 % | Mēneša |
🇬🇧 Elektroauto reģistrācijas | 56 387 Units | 19 113 Units | Mēneša |
🇬🇧 Ieguves ražošana | -3,8 % | -7,5 % | Mēneša |
🇬🇧 Izmaiņas krājumu apjomos | -4,064 miljardi GBP | -449 milj. GBP | Ceturksnis |
🇬🇧 Jaunie pasūtījumi | 12,514 miljardi GBP | 10,743 miljardi GBP | Ceturksnis |
🇬🇧 Kompozīta Iepirkumu vadītāju indekss | 51,7 points | 52,6 points | Mēneša |
🇬🇧 Maksātnespējas | 1973 Companies | 1943 Companies | Mēneša |
🇬🇧 Mazo uzņēmumu noskaņojums | -1 points | -13 points | Ceturksnis |
🇬🇧 Pakalpojumu sektora iepirkumu menedžeru indekss | 51,2 points | 52,9 points | Mēneša |
🇬🇧 Privātās investīcijas | 1,4 % | 0,6 % | Ceturksnis |
🇬🇧 Ražošanas apjoms MoM | -0,8 % | 0,8 % | Mēneša |
🇬🇧 Ražošanas PMI | 51,5 points | 52,5 points | Mēneša |
🇬🇧 Ražošanas produkcija | -1,3 % | -1,5 % | Mēneša |
🇬🇧 Ražošanas produkcija MoM | -1,4 % | 0,3 % | Mēneša |
🇬🇧 Rūpnīcas pasūtījumi | -35 Net Balance | -22 Net Balance | Mēneša |
🇬🇧 Rūpnieciskā ražošana | -1,2 % | -1,4 % | Mēneša |
🇬🇧 Saliktā agrā rādītāja | 102,136 points | 102,049 points | Mēneša |
🇬🇧 Transportlīdzekļu reģistrācijas | 275 239 Units | 84 575 Units | Mēneša |
🇬🇧 Uzņēmuma peļņa | 145,102 miljardi GBP | 140,461 miljardi GBP | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇦🇩Andora
Kas ir Elektroenerģijas ražošana
Elektrības ražošana ir būtiska makroekonomikas joma, kas būtiski ietekmē Latvijas ekonomikas attīstību un stabilitāti. Šīs nozares nozīme turpina pieaugt, jo tiek attīstītas jaunas tehnoloģijas un pieaug pieprasījums pēc energoefektīvākiem un ilgtspējīgākiem risinājumiem. Eulerpool kā profesionāla makroekonomisko datu platforma apkopos un analizē elektroenerģijas ražošanas datus, lai nodrošinātu padziļinātu izpratni par šo nozari un tās ietekmi uz tautsaimniecību. Latvijā elektroenerģijas ražošana galvenokārt balstās uz trim galvenajiem avotiem: hidroelektrostacijām, termoelektrostacijām un atjaunojamiem enerģijas avotiem. Hidroelektrostacijas ir viens no vecākajiem un izplatītākajiem elektroenerģijas ražošanas veidiem valstī. Daugavas hidroelektrostacijas, piemēram, Ķeguma, Pļaviņu un Rīgas hidroelektrostacijas, spēlē nozīmīgu lomu Latvijas energoapgādē, nodrošinot lielu daļu no nepieciešamās elektroenerģijas. Termoelektrostacijas, kas darbojas uz fosilā kurināmā, piemēram, dabasgāzes, bāzes, arī būtiski ietekmē elektroenerģijas ražošanu. Šīs stacijas spēj nodrošināt stabilu un nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi, kas ir īpaši svarīgi laikā, kad hidroelektrostacijas nevar nodrošināt pietiekamu enerģijas daudzumu, piemēram, sausa laika periodos, kad upēs ir mazāk ūdens. Tomēr jāņem vērā, ka dabasgāzes izmantošana rada oglekļa dioksīda emisijas, kas negatīvi ietekmē vidi un klimatu, tādējādi palielinot nepieciešamību pēc ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem risinājumiem. Ilgtspējīga un atjaunojama enerģija kļūst arvien nozīmīgāka Latvijas elektroenerģijas ražošanas nozarē. Vēja un saules enerģija ir nozīmīgs papildinājums esošajai energoresursu infrastruktūrai. Vēja enerģija, piemēram, Snēpeles un Pamūša vēja parki, kļūst arvien populārāki, pateicoties to videi draudzīgajam raksturam un spējai samazināt atkarību no fosilā kurināmā. Saules enerģija, savukārt, rada iespēju izmantot neizsmeļamus resursus, kas ir pieejami praktiski visur, neatkarīgi no ģeogrāfiskā novietojuma. Latvijas valdība un enerģijas nozares regulatori veicina ilgtspējīgu enerģijas ražošanas attīstību, ieviešot dažādas politikas un atbalsta pasākumus. Piemēram, valsts līmeņa stratēģijas un plāni paredz ievērojamu ieguldījumu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā un energoefektivitātes uzlabošanā. Viens no šādiem plāniem ir Nacionālais enerģētikas un klimata pārvaldes plāns, kurā noteikti mērķi, lai līdz 2030. gadam vismaz 50% no Latvijas iekšējam elektroenerģijas patēriņam nāktu no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Šāda politika ne vien veicina videi draudzīgāku enerģijas ražošanu, bet arī stiprina Latvijas energoapgādes drošību un neatkarību no ārvalstu energoresursu piegādātājiem. Elektroenerģijas ražošanas sektora attīstība ir cieši saistīta arī ar starptautisko tirgu dinamiku. Kā Eiropas Savienības dalībvalsts, Latvija ir integrēta vienotajā ES elektroenerģijas tirgū, kas veicina konkurenci un nodrošina iespēju importēt un eksportēt elektroenerģiju, tādējādi līdzsvarojot piedāvājuma un pieprasījuma svārstības un uzlabojot cenu stabilitāti. Savukārt Latvijas elektromainings ar Baltijas jūras enerģijas gredzena projekta palīdzību tiek savienots ar Ziemeļvalstu un Polijas enerģētikas tīkliem, nodrošinot lielāku savstarpējo savienojamību un enerģijas piegādes drošību. Runājot par elektroenerģijas ražošanas ekonomiskajiem aspektiem, ir svarīgi minēt gan investīciju iespējas, gan nodarbinātības aspektus. Elektroenerģijas ražošana ir kapitālietilpīga nozare, kas prasa ievērojamus ilgtermiņa ieguldījumus infrastruktūras attīstībā un modernizācijā. Nepārtraukti jāveic investīcijas tehnoloģijās un aprīkojumā, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu enerģijas ražošanas izmaksas. Turklāt nozares attīstība rada jaunas darba vietas, gan tieši elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos, gan saistītajās nozarēs, piemēram, inženierijā, rūpniecībā un pakalpojumu sektorā. Nākotnes izaicinājumi un iespējas elektroenerģijas ražošanā saistīti ar tehnoloģiskajiem jauninājumiem un klimatisko izmaiņu ietekmi. Viena no galvenajām tendencēm ir gudro tīklu (smart grid) attīstība, kas ļauj efektīvāk pārvaldīt elektroenerģijas plūsmas un samazināt zaudējumus tīkla infrastruktūrā. Gudro tīklu tehnoloģijas nodrošina arī lielāku integrāciju ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, tādējādi veicinot to izmantošanu. Papildus jāuzsver enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju attīstība, kas ļauj labāk pielāgoties pieprasījuma svārstībām un nodrošināt nepārtrauktu energoapgādi. Kopumā elektroenerģijas ražošana Latvijā piedzīvo nozīmīgas pārmaiņas un izaugsmi, ņemot vērā gan nacionālās prioritātes, gan globālās tendences. Eulerpool ieinteresēti seko līdzi šīs nozares attīstībai, piedāvājot ekskluzīvus makroekonomiskos datus, analīzes un prognozes, kas palīdz uzņēmumiem, investoram un politikas veidotājiem pieņemt informētus lēmumus, kas veicinātu efektīvāku un ilgtspējīgāku energoapgādi nākotnē. Latvijai ir visas iespējas kļūt par līderi elektroenerģijas ražošanā, ieviešot inovatīvas tehnoloģijas un ilgtspējīgus risinājumus, kas būs gan ekonomiski izdevīgi, gan videi draudzīgi.