Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Paragvaja Bezdarbnieki
Akciju cena
Pašreizējā Bezdarbnieku vērtība Paragvaja ir 142 880 . Bezdarbnieki Paragvaja samazinājās līdz 142 880 1.12.2024., pēc tam kad tas bija 164 000 1.09.2024.. Laikā no 1.03.2010. līdz 1.12.2024. vidējais IKP Paragvaja bija 169 265,82 . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.06.2021. ar 318 984,00 , savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.09.2012. ar 70 293,00 .
Bezdarbnieki ·
Max
Bezdarbnieki | |
---|---|
1.03.2010. | 94 582,00 |
1.06.2010. | 75 453,00 |
1.09.2010. | 72 748,00 |
1.12.2010. | 166 739,00 |
1.03.2011. | 89 303,00 |
1.06.2011. | 73 101,00 |
1.09.2011. | 71 236,00 |
1.12.2011. | 167 120,00 |
1.03.2012. | 99 190,00 |
1.06.2012. | 91 060,00 |
1.09.2012. | 70 293,00 |
1.12.2012. | 148 063,00 |
1.03.2013. | 91 163,00 |
1.06.2013. | 84 251,00 |
1.09.2013. | 84 322,00 |
1.12.2013. | 162 624,00 |
1.03.2014. | 106 087,00 |
1.06.2014. | 87 925,00 |
1.09.2014. | 88 397,00 |
1.12.2014. | 196 124,00 |
1.03.2015. | 89 521,00 |
1.06.2015. | 80 482,00 |
1.09.2015. | 71 260,00 |
1.12.2015. | 176 184,00 |
1.03.2016. | 91 581,00 |
1.06.2016. | 107 990,00 |
1.09.2016. | 84 071,00 |
1.12.2016. | 202 874,00 |
1.03.2017. | 213 011,00 |
1.06.2017. | 248 678,00 |
1.09.2017. | 191 733,00 |
1.12.2017. | 180 254,00 |
1.03.2018. | 260 158,00 |
1.06.2018. | 207 732,00 |
1.09.2018. | 212 993,00 |
1.12.2018. | 203 038,00 |
1.03.2019. | 252 735,00 |
1.06.2019. | 264 683,00 |
1.09.2019. | 224 266,00 |
1.12.2019. | 208 220,00 |
1.03.2020. | 285 904,00 |
1.06.2020. | 256 882,00 |
1.09.2020. | 294 697,00 |
1.12.2020. | 258 975,00 |
1.03.2021. | 306 228,00 |
1.06.2021. | 318 984,00 |
1.09.2021. | 242 906,00 |
1.12.2021. | 255 681,00 |
1.03.2022. | 250 280,00 |
1.06.2022. | 202 476,00 |
1.09.2022. | 182 790,00 |
1.12.2022. | 173 632,00 |
1.03.2023. | 194 603,00 |
1.06.2023. | 179 254,00 |
1.09.2023. | 183 569,00 |
1.12.2023. | 162 275,00 |
1.03.2024. | 212 740,00 |
1.06.2024. | 195 948,00 |
1.09.2024. | 164 000,00 |
1.12.2024. | 142 880,00 |
Bezdarbnieki Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2024. | 142 880 |
1.09.2024. | 164 000 |
1.06.2024. | 195 948 |
1.03.2024. | 212 740 |
1.12.2023. | 162 275 |
1.09.2023. | 183 569 |
1.06.2023. | 179 254 |
1.03.2023. | 194 603 |
1.12.2022. | 173 632 |
1.09.2022. | 182 790 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇵🇾 Bezdarba līmenis | 4,6 % | 5,3 % | Ceturksnis |
🇵🇾 Iedzīvotāji | 7,66 milj. | 7,55 milj. | Gada |
🇵🇾 Minimālās algas | 2,798 milj. PYG /Month | 2,798 milj. PYG /Month | Mēneša |
🇵🇾 Nodarbinātie | 2,997 milj. | 2,906 milj. | Ceturksnis |
🇵🇾 Ražošanas algas | 349,4 points | 349,4 points | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇷Argentīna
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇧🇷Brazīlija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇸Amerikas Savienotās Valstis
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Bezdarbnieki
Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.