Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Katara Tirdzniecības bilance
Akciju cena
Pašreizējā Tirdzniecības bilance vērtība Katara ir 17,43 miljardi QAR. Tirdzniecības bilance Katara samazinājās līdz 17,43 miljardi QAR 1.04.2024., pēc tam kad tā bija 17,602 miljardi QAR 1.03.2024.. No 1.05.2004. līdz 1.05.2024., vidējais IKP Katara bija 22,04 miljardi QAR. Vēsturiski augstākais līmenis tika sasniegts 1.08.2012. ar 98,67 miljardi QAR, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.04.2020. ar 4,35 miljardi QAR.
Tirdzniecības bilance ·
Max
Tirdzniecības bilance | |
---|---|
1.05.2004. | 10,53 miljardi QAR |
1.08.2004. | 10,56 miljardi QAR |
1.11.2004. | 9,88 miljardi QAR |
1.02.2005. | 10,01 miljardi QAR |
1.05.2005. | 7,39 miljardi QAR |
1.08.2005. | 13,27 miljardi QAR |
1.11.2005. | 14,03 miljardi QAR |
1.02.2006. | 17,19 miljardi QAR |
1.05.2006. | 12,43 miljardi QAR |
1.08.2006. | 13,83 miljardi QAR |
1.11.2006. | 13,40 miljardi QAR |
1.02.2007. | 16,98 miljardi QAR |
1.05.2007. | 14,64 miljardi QAR |
1.02.2008. | 18,60 miljardi QAR |
1.05.2008. | 32,31 miljardi QAR |
1.08.2008. | 32,49 miljardi QAR |
1.11.2008. | 20,26 miljardi QAR |
1.02.2009. | 18,39 miljardi QAR |
1.05.2009. | 15,61 miljardi QAR |
1.08.2009. | 19,14 miljardi QAR |
1.11.2009. | 23,31 miljardi QAR |
1.02.2010. | 45,29 miljardi QAR |
1.05.2010. | 46,83 miljardi QAR |
1.08.2010. | 46,20 miljardi QAR |
1.11.2010. | 47,75 miljardi QAR |
1.02.2011. | 68,71 miljardi QAR |
1.05.2011. | 83,39 miljardi QAR |
1.08.2011. | 90,14 miljardi QAR |
1.11.2011. | 81,48 miljardi QAR |
1.02.2012. | 95,83 miljardi QAR |
1.05.2012. | 94,88 miljardi QAR |
1.08.2012. | 98,67 miljardi QAR |
1.11.2012. | 96,69 miljardi QAR |
1.01.2013. | 37,62 miljardi QAR |
1.02.2013. | 38,24 miljardi QAR |
1.03.2013. | 36,63 miljardi QAR |
1.04.2013. | 34,86 miljardi QAR |
1.05.2013. | 30,85 miljardi QAR |
1.06.2013. | 32,71 miljardi QAR |
1.07.2013. | 32,94 miljardi QAR |
1.08.2013. | 32,74 miljardi QAR |
1.09.2013. | 32,78 miljardi QAR |
1.10.2013. | 30,06 miljardi QAR |
1.11.2013. | 31,00 miljardi QAR |
1.12.2013. | 33,92 miljardi QAR |
1.01.2014. | 36,98 miljardi QAR |
1.02.2014. | 34,99 miljardi QAR |
1.03.2014. | 35,60 miljardi QAR |
1.04.2014. | 31,01 miljardi QAR |
1.05.2014. | 33,25 miljardi QAR |
1.06.2014. | 31,33 miljardi QAR |
1.07.2014. | 33,21 miljardi QAR |
1.08.2014. | 31,48 miljardi QAR |
1.09.2014. | 26,27 miljardi QAR |
1.10.2014. | 24,33 miljardi QAR |
1.11.2014. | 24,95 miljardi QAR |
1.12.2014. | 21,03 miljardi QAR |
1.01.2015. | 17,31 miljardi QAR |
1.02.2015. | 15,92 miljardi QAR |
1.03.2015. | 16,27 miljardi QAR |
1.04.2015. | 13,55 miljardi QAR |
1.05.2015. | 15,20 miljardi QAR |
1.06.2015. | 14,97 miljardi QAR |
1.07.2015. | 14,08 miljardi QAR |
1.08.2015. | 13,51 miljardi QAR |
1.09.2015. | 12,10 miljardi QAR |
1.10.2015. | 11,67 miljardi QAR |
1.11.2015. | 10,47 miljardi QAR |
1.12.2015. | 8,83 miljardi QAR |
1.01.2016. | 7,20 miljardi QAR |
1.02.2016. | 7,41 miljardi QAR |
1.03.2016. | 5,78 miljardi QAR |
1.04.2016. | 4,80 miljardi QAR |
1.05.2016. | 7,58 miljardi QAR |
1.06.2016. | 7,65 miljardi QAR |
1.07.2016. | 6,69 miljardi QAR |
1.08.2016. | 8,68 miljardi QAR |
1.09.2016. | 8,82 miljardi QAR |
1.10.2016. | 7,69 miljardi QAR |
1.11.2016. | 9,66 miljardi QAR |
1.12.2016. | 10,71 miljardi QAR |
1.01.2017. | 11,48 miljardi QAR |
1.02.2017. | 11,36 miljardi QAR |
1.03.2017. | 9,19 miljardi QAR |
1.04.2017. | 9,88 miljardi QAR |
1.05.2017. | 10,67 miljardi QAR |
1.06.2017. | 12,51 miljardi QAR |
1.07.2017. | 11,83 miljardi QAR |
1.08.2017. | 12,56 miljardi QAR |
1.09.2017. | 12,31 miljardi QAR |
1.10.2017. | 8,29 miljardi QAR |
1.11.2017. | 12,63 miljardi QAR |
1.12.2017. | 14,90 miljardi QAR |
1.01.2018. | 15,73 miljardi QAR |
1.02.2018. | 14,05 miljardi QAR |
1.03.2018. | 13,32 miljardi QAR |
1.04.2018. | 14,79 miljardi QAR |
1.05.2018. | 14,88 miljardi QAR |
1.06.2018. | 17,99 miljardi QAR |
1.07.2018. | 16,89 miljardi QAR |
1.08.2018. | 17,52 miljardi QAR |
1.09.2018. | 15,45 miljardi QAR |
1.10.2018. | 19,00 miljardi QAR |
1.11.2018. | 16,19 miljardi QAR |
1.12.2018. | 15,88 miljardi QAR |
1.01.2019. | 15,84 miljardi QAR |
1.02.2019. | 14,00 miljardi QAR |
1.03.2019. | 13,18 miljardi QAR |
1.04.2019. | 12,90 miljardi QAR |
1.05.2019. | 13,44 miljardi QAR |
1.06.2019. | 13,56 miljardi QAR |
1.07.2019. | 13,11 miljardi QAR |
1.08.2019. | 12,11 miljardi QAR |
1.09.2019. | 12,79 miljardi QAR |
1.10.2019. | 11,71 miljardi QAR |
1.11.2019. | 12,50 miljardi QAR |
1.12.2019. | 14,30 miljardi QAR |
1.01.2020. | 12,46 miljardi QAR |
1.02.2020. | 13,48 miljardi QAR |
1.03.2020. | 7,63 miljardi QAR |
1.04.2020. | 4,35 miljardi QAR |
1.05.2020. | 5,33 miljardi QAR |
1.06.2020. | 5,87 miljardi QAR |
1.07.2020. | 6,25 miljardi QAR |
1.08.2020. | 6,92 miljardi QAR |
1.09.2020. | 6,44 miljardi QAR |
1.10.2020. | 7,10 miljardi QAR |
1.11.2020. | 9,06 miljardi QAR |
1.12.2020. | 8,59 miljardi QAR |
1.01.2021. | 13,54 miljardi QAR |
1.02.2021. | 13,22 miljardi QAR |
1.03.2021. | 13,18 miljardi QAR |
1.04.2021. | 12,79 miljardi QAR |
1.05.2021. | 16,61 miljardi QAR |
1.06.2021. | 16,96 miljardi QAR |
1.07.2021. | 19,53 miljardi QAR |
1.08.2021. | 19,18 miljardi QAR |
1.09.2021. | 19,11 miljardi QAR |
1.10.2021. | 21,18 miljardi QAR |
1.11.2021. | 24,52 miljardi QAR |
1.12.2021. | 25,68 miljardi QAR |
1.01.2022. | 25,90 miljardi QAR |
1.02.2022. | 22,27 miljardi QAR |
1.03.2022. | 26,45 miljardi QAR |
1.04.2022. | 34,17 miljardi QAR |
1.05.2022. | 34,24 miljardi QAR |
1.06.2022. | 30,16 miljardi QAR |
1.07.2022. | 34,77 miljardi QAR |
1.08.2022. | 36,24 miljardi QAR |
1.09.2022. | 31,08 miljardi QAR |
1.10.2022. | 25,10 miljardi QAR |
1.11.2022. | 26,24 miljardi QAR |
1.12.2022. | 28,24 miljardi QAR |
1.01.2023. | 24,28 miljardi QAR |
1.02.2023. | 22,92 miljardi QAR |
1.03.2023. | 21,22 miljardi QAR |
1.04.2023. | 22,00 miljardi QAR |
1.05.2023. | 18,22 miljardi QAR |
1.06.2023. | 17,41 miljardi QAR |
1.07.2023. | 19,65 miljardi QAR |
1.08.2023. | 21,36 miljardi QAR |
1.09.2023. | 19,87 miljardi QAR |
1.10.2023. | 19,03 miljardi QAR |
1.11.2023. | 16,73 miljardi QAR |
1.12.2023. | 18,73 miljardi QAR |
1.01.2024. | 17,47 miljardi QAR |
1.02.2024. | 18,11 miljardi QAR |
1.03.2024. | 17,60 miljardi QAR |
1.04.2024. | 17,43 miljardi QAR |
Tirdzniecības bilance Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.04.2024. | 17,43 miljardi QAR |
1.03.2024. | 17,602 miljardi QAR |
1.02.2024. | 18,114 miljardi QAR |
1.01.2024. | 17,467 miljardi QAR |
1.12.2023. | 18,732 miljardi QAR |
1.11.2023. | 16,727 miljardi QAR |
1.10.2023. | 19,027 miljardi QAR |
1.09.2023. | 19,868 miljardi QAR |
1.08.2023. | 21,355 miljardi QAR |
1.07.2023. | 19,646 miljardi QAR |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Tirdzniecības bilance
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇶🇦 Ārvalstu tiešās investīcijas | 106 milj. QAR | 233 milj. QAR | Ceturksnis |
🇶🇦 Eksporti | 28,102 miljardi QAR | 27,476 miljardi QAR | Mēneša |
🇶🇦 Importi | 10,51 miljardi QAR | 10,046 miljardi QAR | Mēneša |
🇶🇦 Kapitāla plūsmas | -29,47 miljardi QAR | -28,546 miljardi QAR | Ceturksnis |
🇶🇦 Naftas ieguve | 1322 BBL/D/1K | 1322 BBL/D/1K | Mēneša |
🇶🇦 Teikušā bilance pret IKP | 26,7 % of GDP | 14,6 % of GDP | Gada |
🇶🇦 Tekošā konta bilance | 25,592 miljardi QAR | 34,205 miljardi QAR | Ceturksnis |
🇶🇦 Terorisma indekss | 0 Points | 0 Points | Gada |
🇶🇦 Tūristu ierašanās | 2,56 milj. | 611 000 | Gada |
🇶🇦 Zelta rezerves | 100,95 Tonnes | 100,95 Tonnes | Ceturksnis |
Kopš 2004. gada Katara ir uzrādījusi tirdzniecības pārpalikumus, galvenokārt pateicoties naftas un sašķidrinātās dabasgāzes (89 procenti no kopējā eksporta) piegādēm. Galvenie importi ir: transporta aprīkojums un detaļas; kodolreaktori, katli, mašīnas un mehāniskās ierīces un to detaļas, kā arī pamatmetāli un izstrādājumi no tiem. Katara galvenais tirdzniecības partneris ir Japāna (28 procenti no kopējā eksporta un 8 procenti no importa). Citi partneri ir: Indija, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti un Dienvidkoreja.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Tirdzniecības bilance
Tirdzniecības bilance ir viens no svarīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo valsts eksporta un importa attiecību. Eulerpool ir profesionāla vietne, kas sniedz detalizētu un aktuālu makroekonomisko datu apskatu, ieskaitot tirdzniecības bilanci. Šajā rakstā aplūkosim tirdzniecības bilances būtību, tās ietekmi uz ekonomiku, faktorus, kas to ietekmē, un kā tiek veikta tās analīze. Tirdzniecības bilance ir starpība starp valsts eksporta un importa vērtību noteiktā laika periodā. Ja eksports pārsniedz importu, rodas tirdzniecības pārpalikums; ja imports pārsniedz eksportu, ir tirdzniecības deficīts. Šo rādītāju izmanto, lai novērtētu konkrētas valsts ekonomisko veselību un tās konkurētspēju globālajā tirgū. Latvija, kā maza, bet atvērta ekonomika, ir īpaši jutīga pret izmaiņām tirdzniecības bilancē. Valstij, kas ir atkarīga no eksporta un ārvalstu investīcijām, pozitīva tirdzniecības bilance norāda uz veiksmīgu preču un pakalpojumu pārdošanu ārzemēs, kas palīdz palielināt valsts ekonomisko izaugsmi. Savukārt negatīva tirdzniecības bilance var liecināt par augstu ārvalstu patēriņu un iespējamu paļaušanos uz aizdevumiem, kas var radīt ilgtermiņa finanšu problēmas. Tirdzniecības bilanci ietekmē dažādi faktori. Pirmkārt, tas ir valsts valūtas kurss. Ja valūta ir spēcīga, eksporta preču cenas ārzemēs kļūst dārgākas, kas var mazināt pieprasījumu. Otrkārt, to ietekmē globālā ekonomiskā situācija. Pasaules ekonomiskās lejupslīdes laikā ārvalstu pieprasījums pēc importētām precēm un pakalpojumiem var samazināties, kas negatīvi ietekmēs eksportētāju ieņēmumus. Tirdzniecības partneru ekonomiskā veselība arī ir būtisks faktors. Ja eksporta valstu ekonomikas ir stabilas un strauji aug, iespējams, ka pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem palielināsies. Turklāt valdības politika un tirdzniecības tarifi var ievērojami ietekmēt tirdzniecības bilanci. Liekot augstākus tarifus uz importētajām precēm vai sniedzot stimulu eksporta nozarēm, valdība var ietekmēt bilances pozitīvo vai negatīvo virzību. Kā tiek veikta tirdzniecības bilances analīze? Vispirms dati tiek vākstīti, analizējot muitas reģistrus, kur tiek reģistrēta katra eksporta un importa operācija. Tad šie dati tiek apkopoti un salīdzināti, lai aprēķinātu galīgo bilanci. Eulerpool piedāvā detalizētus grafikus un interaktīvas kartes, lai lietotāji varētu vizuāli izsekot un analizēt tirdzniecības bilances izmaiņas dažādos laikposmos. Kā tirdzniecības bilance ietekmē Latvijas ekonomiku? Pārpalikums var veicināt valsts rezerves palielināšanu, stiprināt nacionālo valūtu un uzlabot valstij pieejamos finanšu apstākļus. Tas var arī piesaistīt ārvalstu investīcijas un radīt jaunas darba vietas. No otras puses, ilgstošs tirdzniecības deficīts var radīt spiedienu uz valūtu, palielināt ārējā parāda slogu un mazināt valdības spēju veikt sociālo un infrastruktūras politiku. Lai nodrošinātu stabilu un veselīgu tirdzniecības bilanci, Latvijai ir jāņem vērā globālās tirgus tendences, jāveicina eksportu stimulu programmas un jāuztur ekonomiskā politika, kas veicina inovāciju un uzņēmējdarbības attīstību. Eulerpool esošās informācijas datubāzes un analīzes rīki sniedz Lietotājiem nepieciešamos datus, lai izprastu šos procesus un pieņemtu informētus ekonomiskus lēmumus. Noslēgumā, tirdzniecības bilance ir kritisks makroekonomiskais rādītājs, kas atspoguļo valsts pozīciju globalizētajā tirgū. Pozitīva bilance liecina par ekonomikas stiprumu un konkurētspēju, bet negatīva bilance var radīt riskus ilgtermiņā. Tāpēc ir svarīgi pastāvīgi uzraudzīt un analizēt tirdzniecības bilances datus, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu un stabilu izaugsmi. Eulerpool sniedz nepieciešamo informāciju, lai lietotāji varētu veikt šo analīzi un pieņemt informētus lēmumus. Mūsu misija ir palīdzēt lietotājiem iegūt pārskatu par makroekonomiskajiem rādītājiem, lai viņi spētu izprast ekonomikas dinamiku un tās ietekmi uz individuāliem un kopējiem lēmumiem. Tirdzniecības bilance ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas palīdz izprast valsts ekonomisko stāvokli un tās attīstības perspektīvas. Šajā kontekstā mūsu vietne strādā, lai sniegtu visaptverošu un detalizētu datu analīzi ikvienam interesentam.