Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Slovēnija Iekšzemes kopprodukts (IKP) no lauksaimniecības
Akciju cena
Pašreizējā vērtība Iekšzemes kopprodukts (IKP) no lauksaimniecības Slovēnija ir 180,2 milj. EUR. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no lauksaimniecības Slovēnija samazinājās līdz 180,2 milj. EUR 1.06.2024., pēc tam, kad tas bija 190,4 milj. EUR 1.03.2024.. No 1.03.1995. līdz 1.06.2024., vidējais IKP Slovēnija bija 179,65 milj. EUR. Augstākā vērtība tika sasniegta 1.09.2018. ar 223,20 milj. EUR, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.1995. ar 138,50 milj. EUR.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no lauksaimniecības ·
Max
Lauksaimniecības IKP | |
---|---|
1.03.1995. | 167,70 milj. EUR |
1.06.1995. | 138,50 milj. EUR |
1.09.1995. | 146,60 milj. EUR |
1.12.1995. | 174,30 milj. EUR |
1.03.1996. | 161,60 milj. EUR |
1.06.1996. | 170,20 milj. EUR |
1.09.1996. | 170,70 milj. EUR |
1.12.1996. | 163,90 milj. EUR |
1.03.1997. | 173,60 milj. EUR |
1.06.1997. | 179,80 milj. EUR |
1.09.1997. | 178,50 milj. EUR |
1.12.1997. | 173,50 milj. EUR |
1.03.1998. | 171,80 milj. EUR |
1.06.1998. | 176,30 milj. EUR |
1.09.1998. | 174,80 milj. EUR |
1.12.1998. | 170,30 milj. EUR |
1.03.1999. | 163,50 milj. EUR |
1.06.1999. | 164,90 milj. EUR |
1.09.1999. | 165,80 milj. EUR |
1.12.1999. | 163,40 milj. EUR |
1.03.2000. | 167,40 milj. EUR |
1.06.2000. | 167,20 milj. EUR |
1.09.2000. | 168,70 milj. EUR |
1.12.2000. | 168,60 milj. EUR |
1.03.2001. | 167,10 milj. EUR |
1.06.2001. | 167,30 milj. EUR |
1.09.2001. | 168,50 milj. EUR |
1.12.2001. | 171,70 milj. EUR |
1.03.2002. | 189,90 milj. EUR |
1.06.2002. | 195,90 milj. EUR |
1.09.2002. | 192,80 milj. EUR |
1.12.2002. | 193,80 milj. EUR |
1.03.2003. | 141,90 milj. EUR |
1.06.2003. | 142,00 milj. EUR |
1.09.2003. | 144,10 milj. EUR |
1.12.2003. | 143,80 milj. EUR |
1.03.2004. | 175,40 milj. EUR |
1.06.2004. | 182,20 milj. EUR |
1.09.2004. | 183,00 milj. EUR |
1.12.2004. | 185,20 milj. EUR |
1.03.2005. | 171,80 milj. EUR |
1.06.2005. | 173,70 milj. EUR |
1.09.2005. | 172,00 milj. EUR |
1.12.2005. | 169,10 milj. EUR |
1.03.2006. | 166,30 milj. EUR |
1.06.2006. | 167,60 milj. EUR |
1.09.2006. | 170,70 milj. EUR |
1.12.2006. | 176,10 milj. EUR |
1.03.2007. | 184,50 milj. EUR |
1.06.2007. | 183,70 milj. EUR |
1.09.2007. | 181,30 milj. EUR |
1.12.2007. | 182,70 milj. EUR |
1.03.2008. | 186,60 milj. EUR |
1.06.2008. | 181,40 milj. EUR |
1.09.2008. | 185,00 milj. EUR |
1.12.2008. | 184,60 milj. EUR |
1.03.2009. | 159,30 milj. EUR |
1.06.2009. | 167,70 milj. EUR |
1.09.2009. | 174,50 milj. EUR |
1.12.2009. | 171,20 milj. EUR |
1.03.2010. | 160,60 milj. EUR |
1.06.2010. | 179,00 milj. EUR |
1.09.2010. | 175,90 milj. EUR |
1.12.2010. | 173,20 milj. EUR |
1.03.2011. | 185,20 milj. EUR |
1.06.2011. | 179,90 milj. EUR |
1.09.2011. | 178,60 milj. EUR |
1.12.2011. | 180,90 milj. EUR |
1.03.2012. | 169,90 milj. EUR |
1.06.2012. | 166,70 milj. EUR |
1.09.2012. | 167,80 milj. EUR |
1.12.2012. | 167,80 milj. EUR |
1.03.2013. | 159,40 milj. EUR |
1.06.2013. | 165,40 milj. EUR |
1.09.2013. | 171,20 milj. EUR |
1.12.2013. | 169,90 milj. EUR |
1.03.2014. | 179,20 milj. EUR |
1.06.2014. | 168,50 milj. EUR |
1.09.2014. | 166,00 milj. EUR |
1.12.2014. | 165,20 milj. EUR |
1.03.2015. | 183,80 milj. EUR |
1.06.2015. | 193,70 milj. EUR |
1.09.2015. | 195,20 milj. EUR |
1.12.2015. | 194,70 milj. EUR |
1.03.2016. | 187,00 milj. EUR |
1.06.2016. | 187,70 milj. EUR |
1.09.2016. | 189,10 milj. EUR |
1.12.2016. | 193,30 milj. EUR |
1.03.2017. | 179,70 milj. EUR |
1.06.2017. | 176,80 milj. EUR |
1.09.2017. | 181,30 milj. EUR |
1.12.2017. | 181,50 milj. EUR |
1.03.2018. | 202,70 milj. EUR |
1.06.2018. | 222,30 milj. EUR |
1.09.2018. | 223,20 milj. EUR |
1.12.2018. | 221,50 milj. EUR |
1.03.2019. | 214,30 milj. EUR |
1.06.2019. | 208,20 milj. EUR |
1.09.2019. | 206,80 milj. EUR |
1.12.2019. | 206,00 milj. EUR |
1.03.2020. | 221,10 milj. EUR |
1.06.2020. | 212,10 milj. EUR |
1.09.2020. | 217,10 milj. EUR |
1.12.2020. | 216,50 milj. EUR |
1.03.2021. | 188,40 milj. EUR |
1.06.2021. | 195,20 milj. EUR |
1.09.2021. | 198,20 milj. EUR |
1.12.2021. | 200,50 milj. EUR |
1.03.2022. | 201,00 milj. EUR |
1.06.2022. | 192,20 milj. EUR |
1.09.2022. | 187,60 milj. EUR |
1.12.2022. | 181,50 milj. EUR |
1.03.2023. | 192,10 milj. EUR |
1.06.2023. | 189,60 milj. EUR |
1.09.2023. | 185,20 milj. EUR |
1.12.2023. | 194,60 milj. EUR |
1.03.2024. | 190,40 milj. EUR |
1.06.2024. | 180,20 milj. EUR |
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no lauksaimniecības Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.06.2024. | 180,2 milj. EUR |
1.03.2024. | 190,4 milj. EUR |
1.12.2023. | 194,6 milj. EUR |
1.09.2023. | 185,2 milj. EUR |
1.06.2023. | 189,6 milj. EUR |
1.03.2023. | 192,1 milj. EUR |
1.12.2022. | 181,5 milj. EUR |
1.09.2022. | 187,6 milj. EUR |
1.06.2022. | 192,2 milj. EUR |
1.03.2022. | 201 milj. EUR |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no lauksaimniecības
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇸🇮 Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | 2,455 miljardi EUR | 2,5 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇸🇮 Būvniecības nozares IKP | 766,3 milj. EUR | 712,6 milj. EUR | Ceturksnis |
🇸🇮 Gada IKP izaugsmes temps | 2,1 % | 2,2 % | Ceturksnis |
🇸🇮 Iekšzemes kopprodukts | 63,09 miljardi EUR | 57,038 miljardi EUR | Gada |
🇸🇮 IKP | 68,22 miljardi USD | 60,06 miljardi USD | Gada |
🇸🇮 IKP izaugsme visa gada garumā | 1,58 % | 2,53 % | Gada |
🇸🇮 IKP izaugsmes temps | 0 % | 1,1 % | Ceturksnis |
🇸🇮 IKP no pakalpojumiem | 2,142 miljardi EUR | 2,072 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇸🇮 IKP no valsts pārvaldes | 1,715 miljardi EUR | 1,7 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇸🇮 IKP par pastāvīgām cenām | 11,842 miljardi EUR | 11,824 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇸🇮 IKP uz vienu iedzīvotāju | 25 643,35 USD | 25 349,76 USD | Gada |
🇸🇮 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 48 109,08 USD | 47 558,27 USD | Gada |
🇸🇮 Ražošanas IKP | 2,285 miljardi EUR | 2,275 miljardi EUR | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no lauksaimniecības
IKP no lauksaimniecības ir nozīmīgs makroekonomiskais rādītājs, kas sniedz detalizētu ieskatu par lauksaimniecības sektora ieguldījumu kopējā valsts iekšzemes kopproduktā (IKP). Eulerpool ir vietne, kas piedāvā profesionālus un visaptverošus makroekonomiskos datus, un mums ir prieks piedāvāt detalizētas un precīzas ziņas par Latvijas ekonomikā būtisko nokārtotos lauksaimniecības rādītājus. Lauksaimniecības nozare Latvijā, kā arī citās valstīs, tradicionāli ir bijusi nozīmīga gan ekonomikas ieņēmumu, gan nodarbinātības ziņā. Kaut arī Latvijas ekonomika ar laiku ir kļuvusi daudzveidīgāka, lauksaimniecības nozīme nav samazinājusies. Latvijas lauksaimniecībā tiek ražoti vairāki būtiski produkti, kas veicina gan iekšējā patēriņa apmierināšanu, gan eksporta ieguvumus. Tādējādi IKP no lauksaimniecības ir ne tikai ekonomikas rādītājs, bet arī sociālās labklājības indikators. Latvijas lauksaimniecības sektors ir plašs un daudzveidīgs. Tas ietver graudaugu, kultūraugu un augļu audzēšanu, lopkopību un piena ražošanu. Katra no šīm nozarēm sniedz sava veida ieguldījumu IKP, un to var analizēt atsevišķi, lai precīzi noteiktu tās ietekmi uz kopējo ekonomiku. Graudaugu audzēšana ir viena no galvenajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā. Šajā jomā ietilpst tādi produkti kā kvieši, mieži, auzas un rudzi. Kvieši, īpaši, veido lielu daļu no lauksaimniecības eksportiem, kas ļauj valstij iegūt ārvalstu valūtu un stiprināt ekonomisko stabilitāti. Graudu ražošanas apjomus var ietekmēt dažādi faktori, tostarp laika apstākļi un lauksaimniecības tehnoloģiju attīstība. Līdz ar to IKP no lauksaimniecības, balstoties uz graudaugu ražošanu, var svārstīties no gada uz gadu. Lopkopība ir vēl viena nozīmīga lauksaimniecības nozare, kas sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas IKP. Šajā jomā ietilpst liellopu, cūku un mājputnu audzēšana. Gaļas un piena produkti ir ne tikai svarīgi iekšējam tirgum, bet arī eksportam. Tajā pašā laikā, lopkopība prasa ievērojamas investīcijas barības graudu un citu resursu ieguvē, što papildus nozaru savstarpēju ekonomisko saikni. Piena ražošana Latvijā ir atsevišķa un nozīmīga lauksaimniecības nozare. Piena produktu eksports, tostarp sieri un sviesti, ir nozīmīga valsts eksporta sastāvdaļa, kas veicina pozitīvo tirdzniecības bilanci un IKP pieaugumu. Piena ražošanas tehnoloģiju inovācijas palīdz palielināt produktivitāti un ražošanas apjomus, kas pozitīvi ietekmē IKP no lauksaimniecības. Lauksaimniecības sektorā ir arī būtiska sakņu, dārzeņu un augļu audzēšana. Tomātu, gurķu, sīpolu, kartupeļu un citu kultūru ražošana ir svarīga gan vietējam patēriņam, gan eksportam. Lai nodrošinātu augus ar optimālajiem augšanas apstākļiem, lauksaimnieki nereti izmanto mūsdienīgas tehnoloģijas un labāko pieredzi. Tas veicina lauksaimniecības sektora modernizāciju, kas savukārt pozitīvi ietekmē IKP no lauksaimniecības. Lauksaimniecības sektora ieguldījumu IKP var vērtēt ne tikai no tiešo ražošanas apjomu viedokļa, bet arī ņemot vērā pievienotās vērtības ķēdes. Piemēram, graudaugu ražošanai seko transportēšana, uzglabāšana, pārstrāde un gala produkta tirdzniecība. Visām šīm darbībām ir nozīmīga ekonomiskā ietekme, kas palielina kopējo IKP no lauksaimniecības. Aplūkojot makroekonomisko datu perspektīvu, IKP no lauksaimniecības sniedz arī iespēju analizēt nodarbinātību laukos. Lauksaimniecības sektors nodrošina daudzu cilvēku darbavietas un iedzīvotāju ienākumus, īpaši lauku reģionos. Tas ir būtiski, lai saglabātu sociālo un ekonomisko stabilitāti, mazinātu nevienlīdzību un veicinātu reģionālo attīstību. IKP no lauksaimniecības analīze ir arī svarīga, lai noteiktu lauksaimniecības politikas efektivitāti un izstrādātu nākotnes stratēģijas. Politikas lēmumi, kas veicina investīcijas lauksaimniecības sektorā, var stiprināt valsts ekonomiku un palielināt IKP. Turklāt, vides aizsardzības pasākumi un ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses ir nepieciešamas ilgtermiņa ekonomiskajai izaugsmei, jo tās nodrošina dabas resursu saglabāšanu nākotnes paaudzēm. Eulerpool piedāvā precīzu un savlaicīgu informāciju par IKP no lauksaimniecības, kas var palīdzēt uzņēmumiem, politikas veidotājiem un pētniekiem pieņemt informētus lēmumus. Mūsu dati ir iegūti no uzticamiem avotiem un tiek regulāri atjaunināti, lai nodrošinātu visaktuālāko ieskatu Latvijas lauksaimniecības ekonomiskajā situācijā. Kopumā, IKP no lauksaimniecības ir būtisks rādītājs, kas atspoguļo lauksaimniecības sektora ietekmi uz valsts ekonomiku. Tas palīdz izprast ne tikai ekonomiskās tendences, bet arī sociālās un politiskās attīstības aspektus. Ar detalizētām analīzēm un precīziem datiem, Eulerpool nodrošina nepieciešamo informāciju, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un uzlabotu dzīves kvalitāti Latvijā.