Terminal Access

Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Bloomberg Fair Value
20M Securities
50Y History
10Y Estimates
8.000+ News Daily
Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇮🇹

Itālija Dabasgāzes imports

Akciju cena

178 074,6 Terajoule
Izmaiņas +/-
-9746,64 Terajoule
Izmaiņas %
-5,33 %

Pašreizējā Dabasgāzes imports vērtība Itālija ir 178 074,6 Terajoule. Dabasgāzes imports Itālija samazinājās līdz 178 074,6 Terajoule 1.02.2025., pēc tam, kad tā bija 187 821,24 Terajoule 1.01.2025.. Laikā no 1.01.2008. līdz 1.02.2025., vidējais IKP Itālija bija 213 413,40 Terajoule. Visaugstāko vērtību sasniedza 1.01.2008. ar 311 087,00 Terajoule, kamēr zemākā vērtība tika reģistrēta 1.08.2014. ar 135 254,00 Terajoule.

Avots: EUROSTAT

Dabasgāzes imports

  • Max

Dabasgāzes importi

Dabasgāzes imports Vēsture

DatumsVērtība
1.02.2025.178 074,6 Terajoule
1.01.2025.187 821,24 Terajoule
1.12.2024.206 534,968 Terajoule
1.11.2024.181 973,267 Terajoule
1.10.2024.176 391,44 Terajoule
1.09.2024.170 617,574 Terajoule
1.08.2024.176 284,639 Terajoule
1.07.2024.193 548 Terajoule
1.06.2024.176 875,381 Terajoule
1.05.2024.196 678,829 Terajoule
1
2
3
4
5
...
21

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Dabasgāzes imports

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇮🇹
Ārvalstu parāds
2,626 Bio. EUR2,585 Bio. EURCeturksnis
🇮🇹
Ārvalstu parāds pret IKP
121 % of GDP120 % of GDPCeturksnis
🇮🇹
Ārvalstu tiešās investīcijas
-878 milj. EUR4,582 miljardi EURMēneša
🇮🇹
Eksporti
48,719 miljardi EUR49,341 miljardi EURMēneša
🇮🇹
Ieroču pārdošana
1,437 miljardi SIPRI TIV1,716 miljardi SIPRI TIVGada
🇮🇹
Importi
48,983 miljardi EUR43,521 miljardi EURMēneša
🇮🇹
Kapitāla plūsmas
-2,005 miljardi EUR12,754 miljardi EURMēneša
🇮🇹
Naftas ieguve
87 BBL/D/1K84 BBL/D/1KMēneša
🇮🇹
Pārskaitījumi
110,657 milj. EUR115,737 milj. EURCeturksnis
🇮🇹
Teikušā bilance pret IKP
1,1 % of GDP0 % of GDPGada
🇮🇹
Tekošā konta bilance
-3,811 miljardi EUR4,34 miljardi EURMēneša
🇮🇹
Terorisma indekss
0,929 Points1,447 PointsGada
🇮🇹
Tirdzniecības bilance
-264 milj. EUR5,82 miljardi EURMēneša
🇮🇹
Tirdzniecības nosacījumi
104,1 points105,1 pointsMēneša
🇮🇹
Tūrisma ienākumi
2,942 miljardi EUR2,846 miljardi EURMēneša
🇮🇹
Tūristu ierašanās
2,527 milj. Persons2,598 milj. PersonsMēneša
🇮🇹
Zelta rezerves
2451,84 Tonnes2451,84 TonnesCeturksnis

Kas ir Dabasgāzes imports

Dabasgāzes imports ir nozīmīgs komponents Latvijas makroekonomiskajā struktūrā, kur atzīstams gan tā nodrošinātais energoapgādes stabilitātes ieguldījums, gan ietekme uz valsts ekonomikas rādītājiem. Latvija, kā viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir atkarīga no dabasgāzes piegādēm, kas tiek izmantotas gan rūpniecībā, gan sadzīves vajadzībām. Eulerpool sniedz uzticamus datus par dabasgāzes importu, ļaujot lietotājiem pieņemt pamatotus lēmumus, balstoties uz visaptverošākiem un precīzākiem ekonomiskajiem datiem. Latvijas dabasgāzes importa struktūra ir izveidota, balstoties uz vairākiem faktoriem. Pirmkārt, dabasgāzes importa apjomi ir kritiski atkarīgi no piegādātājvalstu piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām, kas tiešā veidā var ietekmēt importa cenas un nosacījumus. Otrkārt, dabasgāzes imports ir cieši saistīts ar Latvijas iekšējo enerģētikas politiku un ģeopolitiskajiem apstākļiem konkrētajā reģionā. Treškārt, dabasgāzes piegāžu stabilitāti un drošību ietekmē starptautiskie tirdzniecības līgumi un valstu ekonomisko attiecību dinamika. Latvija tradicionāli ir bijusi atkarīga no Krievijas dabasgāzes piegādēm, tomēr pēdējos gados tiek veikti aktīvi soļi piegāžu diversifikācijai. Šajā kontekstā īpaša nozīme ir Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, kas nodrošina iespēju uzglabāt dabasgāzi un izlīdzināt piegāžu svārstības. Palielinoties arī interesi par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) iegādi un alternatīvo avotu meklēšanu, Latvija cenšas uzlabot savu enerģētisko neatkarību. Piegāžu diversifikācijas stratēģija ļauj Latvijai mazināt atkarību no konkrētām piegādātājvalstīm, tādējādi palielinot energoapgādes drošību. Latvija ir uzsākusi sadarbību ar citām Baltijas valstīm un Poliju, lai attīstītu reģionālo gāzes tirgu un veidotu vienotu infrastruktūru. Šie sadarbības projekti ietver gan cauruļvadu izbūvi, gan LNG termināļu attīstīšanu, kas ļauj Latvijai lietot dabasgāzi no dažādiem piegādātājiem. Tomēr dabasgāzes imports ietekmē ne tikai enerģētikas sektoru. Ietekme uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem ir plaša un daudzveidīga. Dabasgāzes importa izmaksas ietekmē tirdzniecības bilanci, un tās var būt arī būtisks faktors inflācijas dinamikā. Izmaksu svārstības starptautiskajā tirgū var tieši ietekmēt Latvijas cenu līmeni, jo dabasgāze tiek izmantota ne tikai kā kurināmais, bet arī dažādu preču un pakalpojumu ražošanā. Arī investīcijas enerģētikas nozarē ir nozīmīgs aspekts. Latvijas valdība un privātie uzņēmēji ir ieinteresēti attīstīt infrastruktūru, kas palielinātu dabasgāzes piegāžu elastību un drošību. Šādā veidā var samazināt ietekmi no īslaicīgiem piegāžu traucējumiem un uzlabot ilgtermiņa stabilitāti. Investīcijas dabasgāzes infrastruktūrā ir arī nozīmīgs faktors ekonomikas izaugsmē un jaunu darba vietu radīšanā. No otras puses, dabasgāzes imports var radīt arī izaicinājumus. Piemēram, piegāžu traucējumi vai cenu kāpums var negatīvi ietekmēt Latvijas uzņēmumus un patērētājus. Lai mazinātu šos riskus, nepieciešama rūpīga enerģētikas politikas plānošana un diversifikācijas stratēģijas īstenošana, kā arī uzticama rezerve Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Turklāt Latvijai ir būtiski turpināt attīstīt atjaunojamos energoresursus un dažādot savu energoresursu portfeli. Dabasgāze kā pārejas resurs ir nozīmīgs, taču ilgtermiņā ir nepieciešams strādāt pie mazāk oglekļa intensīviem enerģijas avotiem, lai sasniegtu Eiropas Savienības klimata mērķus un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Kopsavilkumā var teikt, ka dabasgāzes imports Latvijā ir sarežģīts un daudzdimensionāls process, kas prasa atentīvu pieeju un rūpīgu plānošanu. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu sniedzējs, piedāvā visaptverošus un precīzus datus par dabasgāzes importu, ļaujot lietotājiem iegūt izpratni par šī vitāli svarīgā resursa nozīmi Latvijas tautsaimniecības kontekstā. Šie dati palīdz veidot efektīvas enerģētikas politikas, pielāgoties tirgus izmaiņām, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu attīstību nākotnē.