Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇱🇰

Šrilanka Bezdarbnieki

Akciju cena

443 683
Izmaiņas +/-
+43 684
Izmaiņas %
+10,36 %

Pašreizējā Bezdarbnieki vērtība Šrilanka ir 443 683 . Bezdarbnieki Šrilanka palielinājās līdz 443 683 uz 1.06.2023., pēc tam, kad tas bija 399 999 uz 1.03.2023.. No 1.12.1990. līdz 1.09.2023. vidējais IKP Šrilanka bija 475 908,36 . Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.12.1990. ar 953 794,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2012. ar 282 648,00 .

Avots: Department of Census and Statistics - Sri Lanka

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki Vēsture

DatumsVērtība
1.06.2023.443 683
1.03.2023.399 999
1.12.2022.406 179
1.09.2022.419 163
1.06.2022.398 713
1.03.2022.373 272
1.12.2021.391 509
1.09.2021.443 572
1.06.2021.432 463
1.03.2021.491 587
1
2
3
4
5
...
10

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇱🇰
Bezdarba līmenis
4,3 %4,7 %Ceturksnis
🇱🇰
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
25,8 %22,4 %Ceturksnis
🇱🇰
Iedzīvotāji
22,18 milj. 22,16 milj. Gada
🇱🇰
Iegādes līmenis
47,1 %48,8 %Ceturksnis
🇱🇰
Minimālās algas
17 500 LKR/Month12 500 LKR/MonthGada
🇱🇰
Nodarbinātības līmenis
95,7 %95,3 %Ceturksnis
🇱🇰
Nodarbinātie
7,819 milj. 8,006 milj. Ceturksnis

Šrilankā bezdarbnieki ir personas, kurām nav darba un kuras aktīvi meklē darbu.

Kas ir Bezdarbnieki

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.