Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Trinidāda un Tobāgo Valdības parāds
Akciju cena
Pašreizējā Valdības parāds vērtība Trinidāda un Tobāgo ir 113,448 miljardi TTD. Valdības parāds Trinidāda un Tobāgo pieauga līdz 113,448 miljardi TTD 1.07.2024., pēc tam kad tas bija 113,404 miljardi TTD 1.06.2024.. No 1.01.2000. līdz 1.08.2024., vidējais IKP Trinidāda un Tobāgo bija 60,85 miljardi TTD. Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts 1.08.2024. ar 113,48 miljardi TTD, savukārt zemākā vērtība tika fiksēta 1.01.2000. ar 19,92 miljardi TTD.
Valdības parāds ·
Max
Valsts parāds | |
---|---|
1.01.2000. | 19,92 miljardi TTD |
1.02.2000. | 20,44 miljardi TTD |
1.03.2000. | 20,12 miljardi TTD |
1.04.2000. | 20,25 miljardi TTD |
1.05.2000. | 20,69 miljardi TTD |
1.06.2000. | 22,24 miljardi TTD |
1.07.2000. | 22,03 miljardi TTD |
1.08.2000. | 21,59 miljardi TTD |
1.09.2000. | 21,29 miljardi TTD |
1.10.2000. | 21,50 miljardi TTD |
1.11.2000. | 20,66 miljardi TTD |
1.12.2000. | 20,82 miljardi TTD |
1.01.2001. | 20,94 miljardi TTD |
1.02.2001. | 21,23 miljardi TTD |
1.03.2001. | 21,19 miljardi TTD |
1.04.2001. | 21,31 miljardi TTD |
1.05.2001. | 22,34 miljardi TTD |
1.06.2001. | 22,43 miljardi TTD |
1.07.2001. | 22,00 miljardi TTD |
1.08.2001. | 22,38 miljardi TTD |
1.09.2001. | 21,93 miljardi TTD |
1.10.2001. | 21,91 miljardi TTD |
1.11.2001. | 21,91 miljardi TTD |
1.12.2001. | 21,64 miljardi TTD |
1.01.2002. | 22,19 miljardi TTD |
1.02.2002. | 22,16 miljardi TTD |
1.03.2002. | 22,14 miljardi TTD |
1.04.2002. | 22,13 miljardi TTD |
1.05.2002. | 22,10 miljardi TTD |
1.06.2002. | 21,90 miljardi TTD |
1.07.2002. | 22,04 miljardi TTD |
1.08.2002. | 22,07 miljardi TTD |
1.09.2002. | 22,06 miljardi TTD |
1.10.2002. | 22,48 miljardi TTD |
1.11.2002. | 22,54 miljardi TTD |
1.12.2002. | 22,30 miljardi TTD |
1.01.2003. | 22,91 miljardi TTD |
1.02.2003. | 23,27 miljardi TTD |
1.03.2003. | 23,17 miljardi TTD |
1.04.2003. | 23,26 miljardi TTD |
1.05.2003. | 23,24 miljardi TTD |
1.06.2003. | 23,23 miljardi TTD |
1.07.2003. | 23,17 miljardi TTD |
1.08.2003. | 23,14 miljardi TTD |
1.09.2003. | 23,53 miljardi TTD |
1.10.2003. | 23,91 miljardi TTD |
1.11.2003. | 24,35 miljardi TTD |
1.12.2003. | 24,06 miljardi TTD |
1.01.2004. | 24,15 miljardi TTD |
1.02.2004. | 24,36 miljardi TTD |
1.03.2004. | 23,73 miljardi TTD |
1.04.2004. | 23,85 miljardi TTD |
1.05.2004. | 24,14 miljardi TTD |
1.06.2004. | 23,81 miljardi TTD |
1.07.2004. | 23,35 miljardi TTD |
1.08.2004. | 24,14 miljardi TTD |
1.09.2004. | 24,86 miljardi TTD |
1.10.2004. | 24,86 miljardi TTD |
1.11.2004. | 25,13 miljardi TTD |
1.12.2004. | 25,42 miljardi TTD |
1.01.2005. | 24,82 miljardi TTD |
1.02.2005. | 24,55 miljardi TTD |
1.03.2005. | 25,28 miljardi TTD |
1.04.2005. | 25,54 miljardi TTD |
1.05.2005. | 25,69 miljardi TTD |
1.06.2005. | 25,59 miljardi TTD |
1.07.2005. | 25,69 miljardi TTD |
1.08.2005. | 25,83 miljardi TTD |
1.09.2005. | 25,94 miljardi TTD |
1.10.2005. | 26,37 miljardi TTD |
1.11.2005. | 26,37 miljardi TTD |
1.12.2005. | 26,02 miljardi TTD |
1.01.2006. | 26,02 miljardi TTD |
1.02.2006. | 25,28 miljardi TTD |
1.03.2006. | 25,77 miljardi TTD |
1.04.2006. | 26,09 miljardi TTD |
1.05.2006. | 26,04 miljardi TTD |
1.06.2006. | 25,84 miljardi TTD |
1.07.2006. | 25,38 miljardi TTD |
1.08.2006. | 26,03 miljardi TTD |
1.09.2006. | 26,55 miljardi TTD |
1.10.2006. | 26,74 miljardi TTD |
1.11.2006. | 27,16 miljardi TTD |
1.12.2006. | 26,58 miljardi TTD |
1.01.2007. | 26,54 miljardi TTD |
1.02.2007. | 27,63 miljardi TTD |
1.03.2007. | 28,34 miljardi TTD |
1.04.2007. | 29,58 miljardi TTD |
1.05.2007. | 30,97 miljardi TTD |
1.06.2007. | 31,17 miljardi TTD |
1.07.2007. | 31,88 miljardi TTD |
1.08.2007. | 32,83 miljardi TTD |
1.09.2007. | 33,19 miljardi TTD |
1.10.2007. | 33,77 miljardi TTD |
1.11.2007. | 35,64 miljardi TTD |
1.12.2007. | 36,18 miljardi TTD |
1.01.2008. | 36,64 miljardi TTD |
1.02.2008. | 37,07 miljardi TTD |
1.03.2008. | 37,25 miljardi TTD |
1.04.2008. | 38,19 miljardi TTD |
1.05.2008. | 39,22 miljardi TTD |
1.06.2008. | 40,21 miljardi TTD |
1.07.2008. | 41,75 miljardi TTD |
1.08.2008. | 42,27 miljardi TTD |
1.09.2008. | 42,80 miljardi TTD |
1.10.2008. | 41,49 miljardi TTD |
1.11.2008. | 41,51 miljardi TTD |
1.12.2008. | 41,69 miljardi TTD |
1.01.2009. | 41,46 miljardi TTD |
1.02.2009. | 41,45 miljardi TTD |
1.03.2009. | 41,43 miljardi TTD |
1.04.2009. | 42,95 miljardi TTD |
1.05.2009. | 42,48 miljardi TTD |
1.06.2009. | 43,25 miljardi TTD |
1.07.2009. | 43,95 miljardi TTD |
1.08.2009. | 43,52 miljardi TTD |
1.09.2009. | 42,99 miljardi TTD |
1.10.2009. | 42,41 miljardi TTD |
1.11.2009. | 42,68 miljardi TTD |
1.12.2009. | 43,53 miljardi TTD |
1.01.2010. | 43,46 miljardi TTD |
1.02.2010. | 47,68 miljardi TTD |
1.03.2010. | 47,67 miljardi TTD |
1.04.2010. | 48,62 miljardi TTD |
1.05.2010. | 48,26 miljardi TTD |
1.06.2010. | 47,99 miljardi TTD |
1.07.2010. | 48,18 miljardi TTD |
1.08.2010. | 48,07 miljardi TTD |
1.09.2010. | 47,87 miljardi TTD |
1.10.2010. | 48,06 miljardi TTD |
1.11.2010. | 48,04 miljardi TTD |
1.12.2010. | 48,10 miljardi TTD |
1.01.2011. | 47,65 miljardi TTD |
1.02.2011. | 47,73 miljardi TTD |
1.03.2011. | 47,70 miljardi TTD |
1.04.2011. | 48,40 miljardi TTD |
1.05.2011. | 48,37 miljardi TTD |
1.06.2011. | 48,47 miljardi TTD |
1.07.2011. | 48,37 miljardi TTD |
1.08.2011. | 48,27 miljardi TTD |
1.09.2011. | 48,21 miljardi TTD |
1.10.2011. | 48,14 miljardi TTD |
1.11.2011. | 49,56 miljardi TTD |
1.12.2011. | 51,23 miljardi TTD |
1.01.2012. | 53,79 miljardi TTD |
1.02.2012. | 54,96 miljardi TTD |
1.03.2012. | 56,28 miljardi TTD |
1.04.2012. | 57,16 miljardi TTD |
1.05.2012. | 57,96 miljardi TTD |
1.06.2012. | 58,49 miljardi TTD |
1.07.2012. | 58,24 miljardi TTD |
1.08.2012. | 58,52 miljardi TTD |
1.09.2012. | 60,91 miljardi TTD |
1.10.2012. | 66,70 miljardi TTD |
1.11.2012. | 65,88 miljardi TTD |
1.12.2012. | 63,14 miljardi TTD |
1.01.2013. | 62,01 miljardi TTD |
1.02.2013. | 61,97 miljardi TTD |
1.03.2013. | 61,84 miljardi TTD |
1.04.2013. | 61,75 miljardi TTD |
1.05.2013. | 62,68 miljardi TTD |
1.06.2013. | 63,28 miljardi TTD |
1.07.2013. | 63,11 miljardi TTD |
1.08.2013. | 63,67 miljardi TTD |
1.09.2013. | 64,08 miljardi TTD |
1.10.2013. | 64,02 miljardi TTD |
1.11.2013. | 63,72 miljardi TTD |
1.12.2013. | 67,21 miljardi TTD |
1.01.2014. | 66,96 miljardi TTD |
1.02.2014. | 66,87 miljardi TTD |
1.03.2014. | 66,86 miljardi TTD |
1.04.2014. | 67,01 miljardi TTD |
1.05.2014. | 66,95 miljardi TTD |
1.06.2014. | 68,60 miljardi TTD |
1.07.2014. | 68,46 miljardi TTD |
1.08.2014. | 68,53 miljardi TTD |
1.09.2014. | 69,93 miljardi TTD |
1.10.2014. | 77,98 miljardi TTD |
1.11.2014. | 77,42 miljardi TTD |
1.12.2014. | 80,72 miljardi TTD |
1.01.2015. | 81,06 miljardi TTD |
1.02.2015. | 82,31 miljardi TTD |
1.03.2015. | 82,93 miljardi TTD |
1.04.2015. | 81,41 miljardi TTD |
1.05.2015. | 82,69 miljardi TTD |
1.06.2015. | 83,20 miljardi TTD |
1.07.2015. | 81,82 miljardi TTD |
1.08.2015. | 83,38 miljardi TTD |
1.09.2015. | 84,38 miljardi TTD |
1.10.2015. | 78,76 miljardi TTD |
1.11.2015. | 79,54 miljardi TTD |
1.12.2015. | 78,60 miljardi TTD |
1.01.2016. | 78,24 miljardi TTD |
1.02.2016. | 79,78 miljardi TTD |
1.03.2016. | 79,90 miljardi TTD |
1.04.2016. | 78,08 miljardi TTD |
1.05.2016. | 79,56 miljardi TTD |
1.06.2016. | 81,16 miljardi TTD |
1.07.2016. | 81,13 miljardi TTD |
1.08.2016. | 87,32 miljardi TTD |
1.09.2016. | 88,45 miljardi TTD |
1.10.2016. | 88,34 miljardi TTD |
1.11.2016. | 88,50 miljardi TTD |
1.12.2016. | 89,31 miljardi TTD |
1.01.2017. | 88,39 miljardi TTD |
1.02.2017. | 87,33 miljardi TTD |
1.03.2017. | 88,61 miljardi TTD |
1.04.2017. | 87,91 miljardi TTD |
1.05.2017. | 89,89 miljardi TTD |
1.06.2017. | 91,36 miljardi TTD |
1.07.2017. | 90,04 miljardi TTD |
1.08.2017. | 91,40 miljardi TTD |
1.09.2017. | 91,98 miljardi TTD |
1.10.2017. | 91,76 miljardi TTD |
1.11.2017. | 90,92 miljardi TTD |
1.12.2017. | 91,37 miljardi TTD |
1.01.2018. | 89,31 miljardi TTD |
1.02.2018. | 90,51 miljardi TTD |
1.03.2018. | 91,36 miljardi TTD |
1.04.2018. | 92,06 miljardi TTD |
1.05.2018. | 93,53 miljardi TTD |
1.06.2018. | 93,09 miljardi TTD |
1.07.2018. | 90,66 miljardi TTD |
1.08.2018. | 87,71 miljardi TTD |
1.09.2018. | 90,44 miljardi TTD |
1.10.2018. | 91,39 miljardi TTD |
1.11.2018. | 92,91 miljardi TTD |
1.12.2018. | 94,91 miljardi TTD |
1.01.2019. | 94,79 miljardi TTD |
1.02.2019. | 95,23 miljardi TTD |
1.03.2019. | 95,28 miljardi TTD |
1.04.2019. | 94,41 miljardi TTD |
1.05.2019. | 92,10 miljardi TTD |
1.06.2019. | 91,15 miljardi TTD |
1.07.2019. | 90,49 miljardi TTD |
1.08.2019. | 91,72 miljardi TTD |
1.09.2019. | 91,13 miljardi TTD |
1.10.2019. | 92,51 miljardi TTD |
1.11.2019. | 92,31 miljardi TTD |
1.12.2019. | 91,74 miljardi TTD |
1.01.2020. | 97,45 miljardi TTD |
1.02.2020. | 101,28 miljardi TTD |
1.03.2020. | 98,67 miljardi TTD |
1.04.2020. | 95,86 miljardi TTD |
1.05.2020. | 96,62 miljardi TTD |
1.06.2020. | 100,54 miljardi TTD |
1.07.2020. | 101,41 miljardi TTD |
1.08.2020. | 101,99 miljardi TTD |
1.09.2020. | 100,18 miljardi TTD |
1.10.2020. | 100,75 miljardi TTD |
1.11.2020. | 101,14 miljardi TTD |
1.12.2020. | 101,07 miljardi TTD |
1.01.2021. | 101,57 miljardi TTD |
1.02.2021. | 103,74 miljardi TTD |
1.03.2021. | 104,03 miljardi TTD |
1.04.2021. | 104,71 miljardi TTD |
1.05.2021. | 105,78 miljardi TTD |
1.06.2021. | 104,80 miljardi TTD |
1.07.2021. | 105,61 miljardi TTD |
1.08.2021. | 105,58 miljardi TTD |
1.09.2021. | 106,25 miljardi TTD |
1.10.2021. | 106,25 miljardi TTD |
1.11.2021. | 107,70 miljardi TTD |
1.12.2021. | 110,13 miljardi TTD |
1.01.2022. | 109,13 miljardi TTD |
1.02.2022. | 109,38 miljardi TTD |
1.03.2022. | 109,48 miljardi TTD |
1.04.2022. | 109,41 miljardi TTD |
1.05.2022. | 109,04 miljardi TTD |
1.06.2022. | 109,10 miljardi TTD |
1.07.2022. | 108,06 miljardi TTD |
1.08.2022. | 108,18 miljardi TTD |
1.09.2022. | 107,06 miljardi TTD |
1.10.2022. | 107,01 miljardi TTD |
1.11.2022. | 106,33 miljardi TTD |
1.12.2022. | 105,76 miljardi TTD |
1.01.2023. | 103,78 miljardi TTD |
1.02.2023. | 104,96 miljardi TTD |
1.03.2023. | 105,09 miljardi TTD |
1.04.2023. | 104,22 miljardi TTD |
1.05.2023. | 102,99 miljardi TTD |
1.06.2023. | 108,06 miljardi TTD |
1.07.2023. | 105,57 miljardi TTD |
1.08.2023. | 107,83 miljardi TTD |
1.09.2023. | 110,25 miljardi TTD |
1.10.2023. | 110,05 miljardi TTD |
1.11.2023. | 112,07 miljardi TTD |
1.12.2023. | 110,87 miljardi TTD |
1.01.2024. | 108,70 miljardi TTD |
1.02.2024. | 108,71 miljardi TTD |
1.03.2024. | 107,08 miljardi TTD |
1.04.2024. | 106,89 miljardi TTD |
1.05.2024. | 108,22 miljardi TTD |
1.06.2024. | 113,40 miljardi TTD |
1.07.2024. | 113,45 miljardi TTD |
Valdības parāds Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.07.2024. | 113,448 miljardi TTD |
1.06.2024. | 113,404 miljardi TTD |
1.05.2024. | 108,218 miljardi TTD |
1.04.2024. | 106,888 miljardi TTD |
1.03.2024. | 107,078 miljardi TTD |
1.02.2024. | 108,714 miljardi TTD |
1.01.2024. | 108,697 miljardi TTD |
1.12.2023. | 110,866 miljardi TTD |
1.11.2023. | 112,068 miljardi TTD |
1.10.2023. | 110,045 miljardi TTD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Valdības parāds
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇹🇹 Korupcijas indekss | 42 Points | 42 Points | Gada |
🇹🇹 Korupcijas ranga | 76 | 77 | Gada |
🇹🇹 Militārie izdevumi | 240,7 milj. USD | 217,2 milj. USD | Gada |
🇹🇹 Valsts budžeta vērtība | -458,8 milj. TTD | -1,854 miljardi TTD | Mēneša |
🇹🇹 Valsts budžets | -1,73 % of GDP | 0,69 % of GDP | Gada |
🇹🇹 Valsts ieņēmumi | 4,611 miljardi TTD | 2,673 miljardi TTD | Mēneša |
🇹🇹 Valsts izdevumi | 4,094 miljardi TTD | 3,921 miljardi TTD | Mēneša |
🇹🇹 Valsts parāds pret IKP | 53 % of GDP | 48,5 % of GDP | Gada |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇷Argentīna
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇧🇷Brazīlija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇺🇸Amerikas Savienotās Valstis
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Valdības parāds
Valsts parāds ir būtisks makroekonomikas jēdziens, kas spēlē nozīmīgu lomu valsts ekonomiskajā attīstībā un finanšu stabilitātē. Eulerpool ir profesionāla tīmekļa vietne, kurā tiek attēloti makroekonomikas dati, un mēs piedāvājam mūsu lietotājiem padziļinātu un precīzu izpratni par dažādiem ekonomikas aspektiem, tostarp valsts parādu. Šajā aprakstā mēs detalizēti apskatīsim, kas ir valsts parāds, kā tas ietekmē ekonomiku, kādi ir tā pārvaldības instrumenti un kādi ir tā galvenie rādītāji. Valsts parāds ir kopējā summa, ko valdība ir aizņēmusies, lai finansētu budžeta deficītu, kas rodas, kad izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Lai segtu šo finansiālo deficītu, valdība var izsniegt dažāda veida vērtspapīrus, piemēram, valsts obligācijas, īstermiņa parādzīmes vai ārvalstu kredītus. Dažādu valsts parādu instrumentu veidi palīdz dažādot riska struktūru un samazināt atkarību no viena finanšu avota. Valsts parāds var būt sadalīts divās galvenās kategorijās, proti, iekšzemes un ārvalstu parāds. Iekšzemes parāds tiek finansēts ar vietējos tirgos izsniegtiem aizņēmumiem, savukārt ārvalstu parāds ir saistīts ar aizņēmumiem no starptautiskiem kreditoriem. Katram no šiem parādu veidiem ir savi priekšrocības un riski. Iekšzemes parāds nerada valūtas kursa riskus, bet var radīt pārmērīgu līdzekļu koncentrāciju vietējā finanšu tirgū, savukārt ārvalstu parāds piedāvā iespēju piesaistīt kapitālu no starptautiskiem tirgiem, bet rada valūtas kursa un ārējā parāda atmaksāšanas riskus. Valsts parāda līmeņa ietekme uz ekonomikas attīstību ir plaši diskutēts jautājums. Augsts valsts parāds var veicināt ilgstošu ekonomikas izaugsmi, ja aizņemtie līdzekļi tiek ieguldīti produktīvos, ilgtermiņa attīstības projektos, piemēram, infrastruktūrā, izglītībā vai veselības aprūpē. Tas var uzlabot valsts konkurētspēju un nodarbinātības līmeni. Tomēr nepārdomāta un pārmērīga aizņemšanās var novest pie augstiem aizņēmuma izmaksām, kas var radīt budžeta disbalansu un negatīvi ietekmēt ekonomisko stabilitāti. Valsts parāda ilgtspējība ir vēl viens svarīgs aspekts. To nosaka valsts spēja laicīgi apkalpot un atmaksāt savus parādus, nepārsniedzot savus ieņēmumus. Valsts parāda ilgtspējību var vērtēt, izmantojot dažādus rādītājus, piemēram, parāda un IKP (iekšzemes kopprodukta) attiecību, parāda apkalpošanas izmaksas un primāro budžeta bilanci. Parāda un IKP attiecība sniedz pārskatu par parāda summas lielumu salīdzinājumā ar valsts ekonomikas darbību, savukārt parāda apkalpošanas izmaksas norāda uz procentu maksājumu apjomiem saistībā ar valsts ieņēmumiem. Valsts parāda pārvaldība ir kritiski nozīmīga, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un novērstu parādu krīzes. Valdības parasti izmanto dažādas stratēģijas un instrumentus, lai efektīvi pārvaldītu valsts parādu. Viena no galvenajām stratēģijām ir parādu restrukturizācija, kas ietver aizņēmuma nosacījumu maiņu, lai samazinātu atmaksāšanas slogu un uzlabotu atmaksāšanās spēju. Cita efektīva metode ir aizņemties uz garāku termiņu ar zemākām procentu likmēm, tādējādi samazinot īstermiņa finansiālo spiedienu. Svarīgi ir arī daudzveidīgs investoru portfelis, lai mazinātu iztaptspējas riskus dažādos ekonomikas scenārijos. Piemēram, valdības var veicināt vietējo investoru piedalīšanos valsts parāda vērtspapīru tirgū, kā arī piesaistīt starptautiskos investorus, nodrošinot stabilu un prognozējamu ekonomisko politiku. Neraugoties uz to, ka valsts parāds ir nepieciešams ekonomikas izaugsmes instruments, ir svarīgi apzināties arī iepriekš minētos riskus, kas var rasties no nepārdomātas aizņemšanās. Ja valdība neievēro parāda ilgtspējības principus, var rasties parādu krīze, kas radīs nopietnas sekas gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, piemēram, valūtas devalvāciju, inflācijas pieaugumu un kreditēšanas dārdzības pārsniegšanu. Eulerpool tīmekļa vietne sniedz padziļinātus datus un analīzes, kas palīdz lietotājiem būt informētiem par valsts parāda situāciju un tendenču izmaiņām. Mēs piedāvājam aktuālus datus par valsts parādu apjomu, parāda struktūru, apkalpošanas izmaksām un citiem svarīgiem rādītājiem. Šī informācija ir būtiska gan politikas veidotājiem, gan investoriem, lai pieņemtu informētus un izsvērtus lēmumus. Secinot, valsts parāds ir sarežģīts, bet vitāli svarīgs makroekonomikas elements, kas nepieciešams valsts ekonomiskajai attīstībai un finanšu stabilitātei. Pareiza un ilgtspējīga parāda pārvaldība ir būtiska, lai nodrošinātu valsts finansiālo veselību un ilgtermiņa ekonomisko attīstību. Ar detalizētu datu un analīzes piegādi Eulerpool vietne nodrošina vērtīgu atbalstu informētu lēmumu pieņemšanā saistībā ar valsts parādu. Mēs ceram, ka šis apraksts palīdzēs jums labāk izprast valsts parādu lomu makroekonomikā un nozīmīgumu, kā arī iedziļināties dažādos tā aspektos. Eulerpool vienmēr ir gatavs nodrošināt jums visatbilstošāko un visaptverošāko informāciju šajā un citos makroekonomikas jautājumos.