Terminal Access

Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Bloomberg Fair Value
20M Securities
50Y History
10Y Estimates
8.000+ News Daily
Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇰🇪

Kenija Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības

Akciju cena

24,533 miljardi KES
Izmaiņas +/-
-1,324 miljardi KES
Izmaiņas %
-5,26 %

Pašreizējā Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības vērtība Kenija ir 24,533 miljardi KES. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības Kenija samazinājās līdz 24,533 miljardi KES 1.09.2024., pēc tam, kad tas bija 25,857 miljardi KES 1.06.2024.. No 1.03.2009. līdz 1.09.2024. vidējais IKP Kenija bija 20,90 miljardi KES. Visu laiku augstākais punkts tika sasniegts 1.03.2022. ar 30,02 miljardi KES, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.2009. ar 9,32 miljardi KES.

Avots: Kenya National Bureau of Statistics

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības

  • Max

IKP no ieguves nozares

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības Vēsture

DatumsVērtība
1.09.2024.24,533 miljardi KES
1.06.2024.25,857 miljardi KES
1.03.2024.22,748 miljardi KES
1.12.2023.25,202 miljardi KES
1.09.2023.27,593 miljardi KES
1.06.2023.26,573 miljardi KES
1.03.2023.26,706 miljardi KES
1.12.2022.27,069 miljardi KES
1.09.2022.27,385 miljardi KES
1.06.2022.28,988 miljardi KES
1
2
3
4
5
...
7

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇰🇪
Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos
1,897 Bio. KES1,861 Bio. KESGada
🇰🇪
Būvniecības nozares IKP
150,26 miljardi KES139,226 miljardi KESCeturksnis
🇰🇪
Gada IKP izaugsmes temps
4 %4,6 %Ceturksnis
🇰🇪
IKP
108,04 miljardi USD114,45 miljardi USDGada
🇰🇪
IKP izaugsme visa gada garumā
5,6 %4,9 %Gada
🇰🇪
IKP izaugsmes temps
1 %0,9 %Ceturksnis
🇰🇪
IKP no pakalpojumiem
80,172 miljardi KES74,988 miljardi KESCeturksnis
🇰🇪
IKP no valsts pārvaldes
163,491 miljardi KES166,176 miljardi KESCeturksnis
🇰🇪
IKP par pastāvīgām cenām
2,631 Bio. KES2,732 Bio. KESCeturksnis
🇰🇪
IKP uz vienu iedzīvotāju
1808,4 USD1747,53 USDGada
🇰🇪
IKP uz vienu iedzīvotāju PPP
5682,989 USD5491,694 USDGada
🇰🇪
Lauksaimniecības IKP
380,925 miljardi KES539,507 miljardi KESCeturksnis
🇰🇪
Ražošanas IKP
213,709 miljardi KES215,445 miljardi KESCeturksnis
🇰🇪
Transportsfēras IKP
274,257 miljardi KES257,096 miljardi KESCeturksnis
🇰🇪
Uzņēmumu nodrošinājuma BIP
66,316 miljardi KES60,868 miljardi KESCeturksnis

Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības

"IKP no kalnrūpniecības" jeb "iekšzemes kopprodukts no kalnrūpniecības" ir būtisks makroekonomikas rādītājs Latvijā. Šis rādītājs atspoguļo ekonomisko vērtību, ko rada kalnrūpniecības nozare noteiktā laika periodā, parasti ceturksnī vai gadā. Kalnrūpniecība ietver dažādu dabas resursu - metālu rūdas, dārgakmeņu, akmeņu, naftas un gāzes ieguvi un apstrādi. Latvijas kalnrūpniecības nozare, lai arī salīdzinoši neliela attiecībā pret nacionālo ekonomiku, spēlē būtisku lomu. Šī nozare sniedz vairākus būtiskus ieguvumus, tostarp nodarbinātību vietējiem iedzīvotājiem un izejvielu piegādi citiem rūpniecības sektoriem. Turklāt kalnrūpniecības nozare var piesaistīt ārvalstu investīcijas, jo dabas resursi bieži vien ir starptautiskās tirdzniecības objekts. IKP no kalnrūpniecības tiek aprēķināts, izmantojot vairākus ekonomiskus un statistiskus rādītājus. Pirmais solis ir noteikt kalnrūpniecības produkcijas kopējo vērtību, kas tiek iegūta no ieguves procesiem. Tad tiek atskaitīti visi ražošanas izmaksas un starppatēriņi, lai aprēķinātu reālo pievienoto vērtību, ko ekonomika ražo. Šī pievienotā vērtība ir nozīmīgākais faktors, kas veido IKP no kalnrūpniecības. Latvijā lielākā daļa kalnrūpniecības aktivitāšu ir koncentrētas uz nemetālisku minerālu ieguvi, piemēram, smilšu un grants ieguvi, kas tiek plaši izmantoti būvniecības nozarē. Arī kūdra ir nozīmīgs resurss, ko Latvijas kalnrūpniecības nozare ražo. Kūdru izmanto gan kā kurināmo, gan dārzkopības izejvielu gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Naftas un gāzes izpēte pagaidām ir relatīvi mazāk attīstīta, taču arī šajā sektorā ir potenciāls ekonomiskai izaugsmei. Viens no izaicinājumiem, ar ko saskaras Latvijas kalnrūpniecības nozare, ir tehnoloģiskā modernizācija un efektivitātes palielināšana. Mūsdienu globālajā ekonomikā konkurētspēja ir tieši atkarīga no jaunu tehnoloģiju ieviešanas, kas ļauj samazināt ražošanas izmaksas un palielināt produktivitāti. Turklāt ir būtiski arī novērst ekoloģiskās sekas, kas saistītas ar kalnrūpniecības darbībām, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Ekonomiskās aktivitātes kalnrūpniecības nozarēs atkarīgas arī no globālajām izejvielu cenām. Dabas resursu, it īpaši degvielu un metālu, cenas var svārstīties atkarībā no starptautiskā tirgus pieprasījuma un piedāvājuma. Šīs cenu svārstības var tieši ietekmēt Latvijas IKP no kalnrūpniecības, jo pieaugot vai samazinoties izejvielu cenām, mainās arī ražošanas apjomi un peļņa. IKP no kalnrūpniecības ietekmē arī valsts regulējumi un politikas. Latvijas valdība ir ieviesusi virkni normatīvo aktu, kas regulē dabas resursu ieguvi, lai nodrošinātu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsargātu vidi. Piemēram, dabas resursu ieguves licences un nodokļu politika var tieši ietekmēt kalnrūpniecības uzņēmumu darbību un ekonomiskos rezultātus. Viena no galvenajām priekšrocībām, kas saistīta ar kalnrūpniecības nozari, ir tās spēja radīt darba vietas un veicināt reģionālo attīstību. Lauku reģionos, kur alternatīvās nodarbinātības iespējas var būt ierobežotas, kalnrūpniecības uzņēmumi var sniegt būtisku ieguldījumu vietējās ekonomikas attīstībā. Turklāt kalnrūpniecības nozare var stimulēt arī citu saistīto industriju attīstību, piemēram, transporta un loģistikas pakalpojumus. Arī izglītības un pētniecības institūcijas Latvijā var pozitīvi ietekmēt kalnrūpniecības nozari, nodrošinot kvalificētu darbaspēku un jaunus zinātniskos atklājumus, kas palīdzētu uzlabot kalnrūpniecības procesus un palielināt ražīgumu. Sadarbība starp nozares uzņēmumiem un akadēmiskajām iestādēm var veicināt inovācijas un tehnoloģisko progresu. Apkopojot, IKP no kalnrūpniecības ir svarīgs makroekonomikas rādītājs, kas atspoguļo ekonomisko aktivitāti un attīstību šajā konkrētajā sektorā. Tas atspoguļo ne tikai ražošanas apjomus un resursu ieguvi, bet arī nozares spēju pielāgoties tirgus izmaiņām, izmantot inovācijas un modernās tehnoloģijas, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un ekoloģijas saglabāšanu. Latvijas kalnrūpniecības nozares nākotnes izredzes lielā mērā ir atkarīgas no spējas efektīvi izmantot dabas resursus, nodrošināt konkurētspēju globālajā tirgū un sekot līdzi ekonomiskajām un tehnoloģiskajām tendencēm. Eulerpool ir augsti profesionāla platforma, kas nodrošina plašu informācijas lauku par Latvijas makroekonomikas datiem, tai skaitā arī IKP no kalnrūpniecības. Mūsu mērķis ir sniegt precīzu un aktuālu informāciju, kas palīdzētu uzņēmumiem, investoriem un politikas veidotājiem pieņemt pārdomātus un informētus lēmumus. Mēs pastāvīgi sekojam līdzi ekonomiskajām tendencēm un nodrošinām pieskārienu pašiem aktuālākajiem datiem un analīzēm, kas ir neaizvietojamas jebkuram, kas vēlas izprast Latvijas ekonomisko attīstību un tās galvenos izaugsmes virzītājus.