Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Norvēģija Dabasgāzes imports
Akciju cena
Pašreizējā Dabasgāzes imports vērtība Norvēģija ir 444,003 Terajoule. Dabasgāzes imports Norvēģija pieauga līdz 444,003 Terajoule uz 1.04.2024., pēc tam, kad tā bija 344,334 Terajoule uz 1.03.2024.. No 1.01.2008. līdz 1.05.2024., vidējais IKP Norvēģija bija 53,91 Terajoule. Visu laiku augstākais līmenis tika sasniegts 1.02.2023. ar 667,90 Terajoule, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.2008. ar 0 Terajoule.
Dabasgāzes imports ·
Max
Dabasgāzes importi | |
---|---|
1.07.2015. | 363,00 Terajoule |
1.08.2015. | 200,00 Terajoule |
1.11.2017. | 236,00 Terajoule |
1.06.2021. | 339,45 Terajoule |
1.07.2021. | 104,44 Terajoule |
1.08.2021. | 346,78 Terajoule |
1.09.2021. | 120,57 Terajoule |
1.10.2021. | 214,98 Terajoule |
1.11.2021. | 190,24 Terajoule |
1.12.2021. | 140,49 Terajoule |
1.01.2022. | 78,09 Terajoule |
1.02.2022. | 234,06 Terajoule |
1.03.2022. | 200,13 Terajoule |
1.04.2022. | 431,45 Terajoule |
1.05.2022. | 394,16 Terajoule |
1.06.2022. | 80,71 Terajoule |
1.07.2022. | 288,76 Terajoule |
1.08.2022. | 123,86 Terajoule |
1.09.2022. | 27,68 Terajoule |
1.10.2022. | 36,84 Terajoule |
1.11.2022. | 520,76 Terajoule |
1.12.2022. | 262,57 Terajoule |
1.01.2023. | 10,99 Terajoule |
1.02.2023. | 667,90 Terajoule |
1.03.2023. | 505,08 Terajoule |
1.04.2023. | 394,50 Terajoule |
1.05.2023. | 123,21 Terajoule |
1.06.2023. | 266,84 Terajoule |
1.07.2023. | 282,68 Terajoule |
1.08.2023. | 361,96 Terajoule |
1.09.2023. | 176,48 Terajoule |
1.10.2023. | 273,50 Terajoule |
1.11.2023. | 489,08 Terajoule |
1.12.2023. | 503,71 Terajoule |
1.01.2024. | 401,75 Terajoule |
1.02.2024. | 173,66 Terajoule |
1.03.2024. | 344,33 Terajoule |
1.04.2024. | 444,00 Terajoule |
Dabasgāzes imports Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.04.2024. | 444,003 Terajoule |
1.03.2024. | 344,334 Terajoule |
1.02.2024. | 173,657 Terajoule |
1.01.2024. | 401,749 Terajoule |
1.12.2023. | 503,708 Terajoule |
1.11.2023. | 489,083 Terajoule |
1.10.2023. | 273,502 Terajoule |
1.09.2023. | 176,477 Terajoule |
1.08.2023. | 361,957 Terajoule |
1.07.2023. | 282,683 Terajoule |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Dabasgāzes imports
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇳🇴 Ārvalstu parāds | 7,819 Bio. NOK | 7,52 Bio. NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Ārvalstu tiešās investīcijas | -6,135 miljardi NOK | -35,834 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Eksporti | 153,232 miljardi NOK | 160,261 miljardi NOK | Mēneša |
🇳🇴 Ieroču pārdošana | 222 milj. SIPRI TIV | 72 milj. SIPRI TIV | Gada |
🇳🇴 Importi | 94,579 miljardi NOK | 94,489 miljardi NOK | Mēneša |
🇳🇴 Kapitāla plūsmas | 269,75 miljardi NOK | 214,597 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Naftas eksporti | 57,355 miljardi NOK | 46,624 miljardi NOK | Mēneša |
🇳🇴 Naftas ieguve | 1859 BBL/D/1K | 1867 BBL/D/1K | Mēneša |
🇳🇴 Teikušā bilance pret IKP | 17,5 % of GDP | 29,5 % of GDP | Gada |
🇳🇴 Tekošā konta bilance | 249,025 miljardi NOK | 243,37 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Terorisma indekss | 1,747 Points | 3,514 Points | Gada |
🇳🇴 Tirdzniecības bilance | 58,653 miljardi NOK | 65,772 miljardi NOK | Mēneša |
🇳🇴 Tirdzniecības nosacījumi | 91,49 points | 94,18 points | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Dabasgāzes imports
Dabasgāzes imports ir nozīmīgs komponents Latvijas makroekonomiskajā struktūrā, kur atzīstams gan tā nodrošinātais energoapgādes stabilitātes ieguldījums, gan ietekme uz valsts ekonomikas rādītājiem. Latvija, kā viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir atkarīga no dabasgāzes piegādēm, kas tiek izmantotas gan rūpniecībā, gan sadzīves vajadzībām. Eulerpool sniedz uzticamus datus par dabasgāzes importu, ļaujot lietotājiem pieņemt pamatotus lēmumus, balstoties uz visaptverošākiem un precīzākiem ekonomiskajiem datiem. Latvijas dabasgāzes importa struktūra ir izveidota, balstoties uz vairākiem faktoriem. Pirmkārt, dabasgāzes importa apjomi ir kritiski atkarīgi no piegādātājvalstu piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām, kas tiešā veidā var ietekmēt importa cenas un nosacījumus. Otrkārt, dabasgāzes imports ir cieši saistīts ar Latvijas iekšējo enerģētikas politiku un ģeopolitiskajiem apstākļiem konkrētajā reģionā. Treškārt, dabasgāzes piegāžu stabilitāti un drošību ietekmē starptautiskie tirdzniecības līgumi un valstu ekonomisko attiecību dinamika. Latvija tradicionāli ir bijusi atkarīga no Krievijas dabasgāzes piegādēm, tomēr pēdējos gados tiek veikti aktīvi soļi piegāžu diversifikācijai. Šajā kontekstā īpaša nozīme ir Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, kas nodrošina iespēju uzglabāt dabasgāzi un izlīdzināt piegāžu svārstības. Palielinoties arī interesi par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) iegādi un alternatīvo avotu meklēšanu, Latvija cenšas uzlabot savu enerģētisko neatkarību. Piegāžu diversifikācijas stratēģija ļauj Latvijai mazināt atkarību no konkrētām piegādātājvalstīm, tādējādi palielinot energoapgādes drošību. Latvija ir uzsākusi sadarbību ar citām Baltijas valstīm un Poliju, lai attīstītu reģionālo gāzes tirgu un veidotu vienotu infrastruktūru. Šie sadarbības projekti ietver gan cauruļvadu izbūvi, gan LNG termināļu attīstīšanu, kas ļauj Latvijai lietot dabasgāzi no dažādiem piegādātājiem. Tomēr dabasgāzes imports ietekmē ne tikai enerģētikas sektoru. Ietekme uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem ir plaša un daudzveidīga. Dabasgāzes importa izmaksas ietekmē tirdzniecības bilanci, un tās var būt arī būtisks faktors inflācijas dinamikā. Izmaksu svārstības starptautiskajā tirgū var tieši ietekmēt Latvijas cenu līmeni, jo dabasgāze tiek izmantota ne tikai kā kurināmais, bet arī dažādu preču un pakalpojumu ražošanā. Arī investīcijas enerģētikas nozarē ir nozīmīgs aspekts. Latvijas valdība un privātie uzņēmēji ir ieinteresēti attīstīt infrastruktūru, kas palielinātu dabasgāzes piegāžu elastību un drošību. Šādā veidā var samazināt ietekmi no īslaicīgiem piegāžu traucējumiem un uzlabot ilgtermiņa stabilitāti. Investīcijas dabasgāzes infrastruktūrā ir arī nozīmīgs faktors ekonomikas izaugsmē un jaunu darba vietu radīšanā. No otras puses, dabasgāzes imports var radīt arī izaicinājumus. Piemēram, piegāžu traucējumi vai cenu kāpums var negatīvi ietekmēt Latvijas uzņēmumus un patērētājus. Lai mazinātu šos riskus, nepieciešama rūpīga enerģētikas politikas plānošana un diversifikācijas stratēģijas īstenošana, kā arī uzticama rezerve Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Turklāt Latvijai ir būtiski turpināt attīstīt atjaunojamos energoresursus un dažādot savu energoresursu portfeli. Dabasgāze kā pārejas resurs ir nozīmīgs, taču ilgtermiņā ir nepieciešams strādāt pie mazāk oglekļa intensīviem enerģijas avotiem, lai sasniegtu Eiropas Savienības klimata mērķus un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Kopsavilkumā var teikt, ka dabasgāzes imports Latvijā ir sarežģīts un daudzdimensionāls process, kas prasa atentīvu pieeju un rūpīgu plānošanu. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu sniedzējs, piedāvā visaptverošus un precīzus datus par dabasgāzes importu, ļaujot lietotājiem iegūt izpratni par šī vitāli svarīgā resursa nozīmi Latvijas tautsaimniecības kontekstā. Šie dati palīdz veidot efektīvas enerģētikas politikas, pielāgoties tirgus izmaiņām, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu attīstību nākotnē.