Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇳🇴

Norvēģija Dabasgāzes imports

Akciju cena

444,003 Terajoule
Izmaiņas +/-
+99,669 Terajoule
Izmaiņas %
+25,29 %

Pašreizējā Dabasgāzes imports vērtība Norvēģija ir 444,003 Terajoule. Dabasgāzes imports Norvēģija pieauga līdz 444,003 Terajoule uz 1.04.2024., pēc tam, kad tā bija 344,334 Terajoule uz 1.03.2024.. No 1.01.2008. līdz 1.05.2024., vidējais IKP Norvēģija bija 53,91 Terajoule. Visu laiku augstākais līmenis tika sasniegts 1.02.2023. ar 667,90 Terajoule, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.2008. ar 0 Terajoule.

Avots: EUROSTAT

Dabasgāzes imports

  • Max

Dabasgāzes importi

Dabasgāzes imports Vēsture

DatumsVērtība
1.04.2024.444,003 Terajoule
1.03.2024.344,334 Terajoule
1.02.2024.173,657 Terajoule
1.01.2024.401,749 Terajoule
1.12.2023.503,708 Terajoule
1.11.2023.489,083 Terajoule
1.10.2023.273,502 Terajoule
1.09.2023.176,477 Terajoule
1.08.2023.361,957 Terajoule
1.07.2023.282,683 Terajoule
1
2
3
4

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Dabasgāzes imports

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇳🇴
Ārvalstu parāds
7,819 Bio. NOK7,52 Bio. NOKCeturksnis
🇳🇴
Ārvalstu tiešās investīcijas
-6,135 miljardi NOK-35,834 miljardi NOKCeturksnis
🇳🇴
Eksporti
153,232 miljardi NOK160,261 miljardi NOKMēneša
🇳🇴
Ieroču pārdošana
222 milj. SIPRI TIV72 milj. SIPRI TIVGada
🇳🇴
Importi
94,579 miljardi NOK94,489 miljardi NOKMēneša
🇳🇴
Kapitāla plūsmas
269,75 miljardi NOK214,597 miljardi NOKCeturksnis
🇳🇴
Naftas eksporti
57,355 miljardi NOK46,624 miljardi NOKMēneša
🇳🇴
Naftas ieguve
1859 BBL/D/1K1867 BBL/D/1KMēneša
🇳🇴
Teikušā bilance pret IKP
17,5 % of GDP29,5 % of GDPGada
🇳🇴
Tekošā konta bilance
249,025 miljardi NOK243,37 miljardi NOKCeturksnis
🇳🇴
Terorisma indekss
1,747 Points3,514 PointsGada
🇳🇴
Tirdzniecības bilance
58,653 miljardi NOK65,772 miljardi NOKMēneša
🇳🇴
Tirdzniecības nosacījumi
91,49 points94,18 pointsCeturksnis

Kas ir Dabasgāzes imports

Dabasgāzes imports ir nozīmīgs komponents Latvijas makroekonomiskajā struktūrā, kur atzīstams gan tā nodrošinātais energoapgādes stabilitātes ieguldījums, gan ietekme uz valsts ekonomikas rādītājiem. Latvija, kā viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir atkarīga no dabasgāzes piegādēm, kas tiek izmantotas gan rūpniecībā, gan sadzīves vajadzībām. Eulerpool sniedz uzticamus datus par dabasgāzes importu, ļaujot lietotājiem pieņemt pamatotus lēmumus, balstoties uz visaptverošākiem un precīzākiem ekonomiskajiem datiem. Latvijas dabasgāzes importa struktūra ir izveidota, balstoties uz vairākiem faktoriem. Pirmkārt, dabasgāzes importa apjomi ir kritiski atkarīgi no piegādātājvalstu piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām, kas tiešā veidā var ietekmēt importa cenas un nosacījumus. Otrkārt, dabasgāzes imports ir cieši saistīts ar Latvijas iekšējo enerģētikas politiku un ģeopolitiskajiem apstākļiem konkrētajā reģionā. Treškārt, dabasgāzes piegāžu stabilitāti un drošību ietekmē starptautiskie tirdzniecības līgumi un valstu ekonomisko attiecību dinamika. Latvija tradicionāli ir bijusi atkarīga no Krievijas dabasgāzes piegādēm, tomēr pēdējos gados tiek veikti aktīvi soļi piegāžu diversifikācijai. Šajā kontekstā īpaša nozīme ir Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, kas nodrošina iespēju uzglabāt dabasgāzi un izlīdzināt piegāžu svārstības. Palielinoties arī interesi par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) iegādi un alternatīvo avotu meklēšanu, Latvija cenšas uzlabot savu enerģētisko neatkarību. Piegāžu diversifikācijas stratēģija ļauj Latvijai mazināt atkarību no konkrētām piegādātājvalstīm, tādējādi palielinot energoapgādes drošību. Latvija ir uzsākusi sadarbību ar citām Baltijas valstīm un Poliju, lai attīstītu reģionālo gāzes tirgu un veidotu vienotu infrastruktūru. Šie sadarbības projekti ietver gan cauruļvadu izbūvi, gan LNG termināļu attīstīšanu, kas ļauj Latvijai lietot dabasgāzi no dažādiem piegādātājiem. Tomēr dabasgāzes imports ietekmē ne tikai enerģētikas sektoru. Ietekme uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem ir plaša un daudzveidīga. Dabasgāzes importa izmaksas ietekmē tirdzniecības bilanci, un tās var būt arī būtisks faktors inflācijas dinamikā. Izmaksu svārstības starptautiskajā tirgū var tieši ietekmēt Latvijas cenu līmeni, jo dabasgāze tiek izmantota ne tikai kā kurināmais, bet arī dažādu preču un pakalpojumu ražošanā. Arī investīcijas enerģētikas nozarē ir nozīmīgs aspekts. Latvijas valdība un privātie uzņēmēji ir ieinteresēti attīstīt infrastruktūru, kas palielinātu dabasgāzes piegāžu elastību un drošību. Šādā veidā var samazināt ietekmi no īslaicīgiem piegāžu traucējumiem un uzlabot ilgtermiņa stabilitāti. Investīcijas dabasgāzes infrastruktūrā ir arī nozīmīgs faktors ekonomikas izaugsmē un jaunu darba vietu radīšanā. No otras puses, dabasgāzes imports var radīt arī izaicinājumus. Piemēram, piegāžu traucējumi vai cenu kāpums var negatīvi ietekmēt Latvijas uzņēmumus un patērētājus. Lai mazinātu šos riskus, nepieciešama rūpīga enerģētikas politikas plānošana un diversifikācijas stratēģijas īstenošana, kā arī uzticama rezerve Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Turklāt Latvijai ir būtiski turpināt attīstīt atjaunojamos energoresursus un dažādot savu energoresursu portfeli. Dabasgāze kā pārejas resurs ir nozīmīgs, taču ilgtermiņā ir nepieciešams strādāt pie mazāk oglekļa intensīviem enerģijas avotiem, lai sasniegtu Eiropas Savienības klimata mērķus un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Kopsavilkumā var teikt, ka dabasgāzes imports Latvijā ir sarežģīts un daudzdimensionāls process, kas prasa atentīvu pieeju un rūpīgu plānošanu. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu sniedzējs, piedāvā visaptverošus un precīzus datus par dabasgāzes importu, ļaujot lietotājiem iegūt izpratni par šī vitāli svarīgā resursa nozīmi Latvijas tautsaimniecības kontekstā. Šie dati palīdz veidot efektīvas enerģētikas politikas, pielāgoties tirgus izmaiņām, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu attīstību nākotnē.