Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Japāna Būvniecības rīkojumi
Akciju cena
Pašreizējā Būvniecības rīkojumi vērtība Japāna ir 26,4 %. Būvniecības rīkojumi Japāna samazinājās līdz 26,4 % 1.04.2024., pēc tam, kad tas bija 31,4 % 1.03.2024.. No 1.04.1985. līdz 1.06.2024. vidējais IKP Japāna bija 2,54 %. Visaugstākais rezultāts tika sasniegts 1.04.2014. ar 104,90 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.07.2009. ar -42,80 %.
Būvniecības rīkojumi ·
Max
Būvniecības pasūtījumi | |
---|---|
1.04.1985. | 25,00 % |
1.05.1985. | 16,60 % |
1.06.1985. | 10,30 % |
1.07.1985. | 5,40 % |
1.09.1985. | 1,30 % |
1.10.1985. | 29,60 % |
1.01.1986. | 10,70 % |
1.02.1986. | 5,60 % |
1.04.1986. | 1,90 % |
1.05.1986. | 1,10 % |
1.06.1986. | 10,80 % |
1.07.1986. | 10,20 % |
1.08.1986. | 19,50 % |
1.09.1986. | 3,50 % |
1.12.1986. | 28,80 % |
1.01.1987. | 10,20 % |
1.02.1987. | 3,70 % |
1.04.1987. | 21,60 % |
1.05.1987. | 9,00 % |
1.06.1987. | 13,60 % |
1.07.1987. | 16,40 % |
1.08.1987. | 5,30 % |
1.09.1987. | 19,60 % |
1.10.1987. | 25,40 % |
1.11.1987. | 29,50 % |
1.12.1987. | 7,50 % |
1.01.1988. | 11,90 % |
1.02.1988. | 22,40 % |
1.03.1988. | 14,60 % |
1.04.1988. | 41,70 % |
1.05.1988. | 17,00 % |
1.06.1988. | 20,10 % |
1.07.1988. | 35,90 % |
1.08.1988. | 19,50 % |
1.10.1988. | 22,80 % |
1.11.1988. | 9,50 % |
1.12.1988. | 73,70 % |
1.01.1989. | 29,00 % |
1.02.1989. | 6,30 % |
1.03.1989. | 10,90 % |
1.04.1989. | 26,20 % |
1.05.1989. | 24,80 % |
1.06.1989. | 14,90 % |
1.07.1989. | 7,10 % |
1.08.1989. | 28,10 % |
1.09.1989. | 32,30 % |
1.10.1989. | 9,30 % |
1.11.1989. | 27,00 % |
1.01.1990. | 10,30 % |
1.02.1990. | 36,30 % |
1.03.1990. | 52,40 % |
1.04.1990. | 29,80 % |
1.05.1990. | 25,90 % |
1.06.1990. | 37,30 % |
1.07.1990. | 18,90 % |
1.08.1990. | 27,50 % |
1.09.1990. | 26,10 % |
1.10.1990. | 13,80 % |
1.11.1990. | 19,00 % |
1.12.1990. | 11,60 % |
1.01.1991. | 14,80 % |
1.02.1991. | 28,00 % |
1.03.1991. | 21,80 % |
1.09.1991. | 9,00 % |
1.02.1992. | 10,30 % |
1.03.1992. | 19,70 % |
1.01.1993. | 7,60 % |
1.07.1994. | 17,80 % |
1.08.1994. | 9,20 % |
1.10.1994. | 6,70 % |
1.11.1994. | 20,80 % |
1.12.1994. | 6,10 % |
1.03.1995. | 3,20 % |
1.04.1995. | 4,20 % |
1.05.1995. | 25,80 % |
1.06.1995. | 11,30 % |
1.07.1995. | 2,30 % |
1.09.1995. | 4,50 % |
1.10.1995. | 3,10 % |
1.12.1995. | 6,90 % |
1.01.1996. | 17,70 % |
1.02.1996. | 9,20 % |
1.04.1996. | 1,50 % |
1.07.1996. | 1,70 % |
1.08.1996. | 8,60 % |
1.09.1996. | 59,40 % |
1.10.1996. | 1,50 % |
1.03.1997. | 6,50 % |
1.05.1997. | 6,20 % |
1.07.1997. | 2,20 % |
1.11.1997. | 5,20 % |
1.12.1997. | 5,70 % |
1.03.1999. | 5,00 % |
1.11.1999. | 2,40 % |
1.01.2000. | 25,00 % |
1.02.2000. | 3,20 % |
1.03.2000. | 7,20 % |
1.05.2000. | 13,90 % |
1.06.2000. | 13,00 % |
1.10.2000. | 5,30 % |
1.07.2001. | 15,00 % |
1.08.2001. | 3,10 % |
1.10.2002. | 6,20 % |
1.04.2003. | 16,50 % |
1.06.2003. | 13,70 % |
1.11.2003. | 1,50 % |
1.12.2003. | 8,80 % |
1.01.2004. | 4,10 % |
1.03.2004. | 1,40 % |
1.04.2004. | 9,90 % |
1.06.2004. | 19,30 % |
1.07.2004. | 3,90 % |
1.08.2004. | 8,20 % |
1.09.2004. | 9,00 % |
1.10.2004. | 0,20 % |
1.11.2004. | 3,50 % |
1.12.2004. | 1,40 % |
1.01.2005. | 15,80 % |
1.03.2005. | 22,80 % |
1.04.2005. | 7,50 % |
1.05.2005. | 0,50 % |
1.07.2005. | 20,80 % |
1.09.2005. | 0,60 % |
1.10.2005. | 0,60 % |
1.12.2005. | 13,20 % |
1.02.2006. | 27,40 % |
1.04.2006. | 2,70 % |
1.06.2006. | 3,50 % |
1.08.2006. | 10,30 % |
1.09.2006. | 9,00 % |
1.10.2006. | 8,80 % |
1.11.2006. | 9,20 % |
1.01.2007. | 33,90 % |
1.02.2007. | 7,00 % |
1.04.2007. | 1,80 % |
1.05.2007. | 48,30 % |
1.06.2007. | 26,40 % |
1.12.2007. | 4,70 % |
1.02.2008. | 18,40 % |
1.03.2008. | 6,40 % |
1.07.2008. | 42,30 % |
1.09.2008. | 10,30 % |
1.10.2008. | 47,20 % |
1.12.2009. | 0,60 % |
1.01.2010. | 15,70 % |
1.03.2010. | 42,30 % |
1.05.2010. | 9,20 % |
1.12.2010. | 13,10 % |
1.02.2011. | 19,50 % |
1.04.2011. | 31,40 % |
1.05.2011. | 25,50 % |
1.06.2011. | 6,00 % |
1.07.2011. | 5,70 % |
1.08.2011. | 9,30 % |
1.10.2011. | 24,30 % |
1.11.2011. | 21,00 % |
1.12.2011. | 1,50 % |
1.01.2012. | 24,60 % |
1.04.2012. | 16,20 % |
1.06.2012. | 4,60 % |
1.07.2012. | 8,00 % |
1.08.2012. | 8,70 % |
1.09.2012. | 3,60 % |
1.12.2012. | 4,80 % |
1.02.2013. | 16,30 % |
1.04.2013. | 2,00 % |
1.05.2013. | 26,00 % |
1.06.2013. | 21,90 % |
1.07.2013. | 13,70 % |
1.08.2013. | 21,40 % |
1.09.2013. | 89,80 % |
1.10.2013. | 61,10 % |
1.11.2013. | 2,20 % |
1.12.2013. | 4,90 % |
1.01.2014. | 15,20 % |
1.02.2014. | 12,30 % |
1.04.2014. | 104,90 % |
1.05.2014. | 13,70 % |
1.06.2014. | 9,30 % |
1.07.2014. | 24,40 % |
1.08.2014. | 8,60 % |
1.10.2014. | 15,70 % |
1.11.2014. | 16,90 % |
1.12.2014. | 7,50 % |
1.01.2015. | 27,50 % |
1.02.2015. | 1,00 % |
1.03.2015. | 10,80 % |
1.06.2015. | 15,40 % |
1.09.2015. | 6,70 % |
1.11.2015. | 5,70 % |
1.12.2015. | 14,80 % |
1.03.2016. | 19,80 % |
1.05.2016. | 34,50 % |
1.08.2016. | 13,80 % |
1.09.2016. | 16,30 % |
1.10.2016. | 15,20 % |
1.12.2016. | 7,10 % |
1.01.2017. | 1,10 % |
1.02.2017. | 5,70 % |
1.03.2017. | 1,10 % |
1.06.2017. | 2,30 % |
1.07.2017. | 14,90 % |
1.10.2017. | 6,70 % |
1.11.2017. | 20,50 % |
1.01.2018. | 0,90 % |
1.02.2018. | 19,20 % |
1.04.2018. | 4,00 % |
1.08.2018. | 0,50 % |
1.09.2018. | 1,00 % |
1.01.2019. | 19,80 % |
1.03.2019. | 66,10 % |
1.07.2019. | 26,90 % |
1.10.2019. | 6,40 % |
1.12.2019. | 18,00 % |
1.02.2020. | 0,70 % |
1.08.2020. | 28,50 % |
1.01.2021. | 14,10 % |
1.02.2021. | 2,50 % |
1.03.2021. | 12,50 % |
1.04.2021. | 3,30 % |
1.05.2021. | 7,40 % |
1.06.2021. | 32,30 % |
1.09.2021. | 27,30 % |
1.10.2021. | 2,10 % |
1.11.2021. | 11,60 % |
1.12.2021. | 4,80 % |
1.01.2022. | 11,00 % |
1.04.2022. | 30,50 % |
1.05.2022. | 19,50 % |
1.06.2022. | 15,50 % |
1.07.2022. | 2,80 % |
1.08.2022. | 17,90 % |
1.09.2022. | 36,60 % |
1.10.2022. | 7,90 % |
1.12.2022. | 8,50 % |
1.02.2023. | 22,30 % |
1.04.2023. | 16,20 % |
1.05.2023. | 4,20 % |
1.06.2023. | 8,60 % |
1.07.2023. | 8,70 % |
1.10.2023. | 4,20 % |
1.11.2023. | 33,60 % |
1.12.2023. | 0,40 % |
1.01.2024. | 9,10 % |
1.03.2024. | 31,40 % |
1.04.2024. | 26,40 % |
Būvniecības rīkojumi Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.04.2024. | 26,4 % |
1.03.2024. | 31,4 % |
1.01.2024. | 9,1 % |
1.12.2023. | 0,4 % |
1.11.2023. | 33,6 % |
1.10.2023. | 4,2 % |
1.07.2023. | 8,7 % |
1.06.2023. | 8,6 % |
1.05.2023. | 4,2 % |
1.04.2023. | 16,2 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Būvniecības rīkojumi
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇯🇵 Būvniecības sākumi | 66 819 Units | 68 014 Units | Mēneša |
🇯🇵 Būvniecības uzsākšana YoY | -0,6 % | -5,1 % | Mēneša |
🇯🇵 Cenu un īres attiecība | 131,617 | 130,538 | Ceturksnis |
🇯🇵 Dzīvojamo nekustamo īpašumu cenas | 2,76 % | 2,03 % | Ceturksnis |
🇯🇵 Dzīvokļu indekss | 124,14 points | 123,45 points | Mēneša |
🇯🇵 Īpašuma īpašumā esošo mājokļu īpatsvars | 61,2 % | 61,7 % | Gada |
Japānā būvniecības pasūtījumu dati attiecas uz jauno būvdarbu pasūtījumu vērtību, ko mēneša laikā saņēmuši 50 galvenie būvuzņēmēji. Skaitļi attiecas uz sākotnējo līgumu un pašizmantošanas būvdarbu vērtību, bet neaprobežojas ar apakšuzņēmumu pasūtījumu vērtību.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Būvniecības rīkojumi
"Pasūtījumi būvniecībā" ir būtiska makroekonomiskā kategorija, kas atspoguļo situāciju un tendences būvniecības nozarē, kā arī zināmā mērā spēj prognozēt ekonomisko izaugsmi un attīstību valstī. Eulerpool mājaslapā mēs piedāvājam detalizētus datus un analīzes par pasūtījumiem būvniecībā Latvijā, nodrošinot precīzu un aktuālu makroekonomisko informāciju. Būvniecības nozare ir viena no galvenajām ekonomiskajām sfērām, kas ievērojami ietekmē valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), nodarbinātības līmeni un infrastruktūras attīstību. Pasūtījumi būvniecībā atspoguļo jauno projektu un būvdarbu apjomu, kas ir pasūtīts un plānots īstenot nākotnē. Šī informācija ir svarīga gan uzņēmējiem, gan valdībai, gan arī investoriem, kuri vēlas iegūt pilnīgāku priekšstatu par ekonomisko vidi un potenciālajām izaugsmes iespējām. Analizējot datus par pasūtījumiem būvniecībā, varam noteikt vairākus būtiskus trendus un indikatorus. Pirmkārt, izmaiņas pasūtījumu apjomā var liecināt par būvniecības nozares aktivitātes pieaugumu vai samazinājumu, kas savukārt ietekmē kopējo ekonomisko dinamiku. Ja pasūtījumu skaits palielinās, tas liecina par investīciju pieaugumu un vietējo uzņēmumu uzticību nākotnes perspektīvām. Savukārt, pasūtījumu skaita samazināšanās var liecināt par ekonomisko neskaidrību vai krīzi, kas liek uzņēmumiem piesardzīgi plānot jaunas investīcijas. Vēl viens svarīgs aspekts, analizējot pasūtījumus būvniecībā, ir šo pasūtījumu sadalījums pa veidiem – dzīvojamo, komerciālo un infrastruktūras būvniecību. Dzīvojamo māju būvniecības pasūtījumi parasti norāda uz mājsaimniecību patēriņa pieaugumu un iedzīvotāju uzticību ekonomiskajai situācijai. Komerciālo būvniecību pasūtījumi ir cieši saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību un uzņēmumu gatavību paplašināt darbību. Infrastruktūras projekti, piemēram, ceļu, tiltu, sliežu ceļu un citu sabiedrisko objektu būvniecība, ir tieši saistīti ar valdības investīcijām un ilgtermiņa ekonomiskās attīstības plāniem. Salīdzinot pasūtījumu datus ar citiem makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, inflāciju, bezdarba līmeni un procentu likmēm, varam iegūt pilnīgāku ainu par valstī notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem. Piemēram, ja inflācija ir zema, bet būvniecības pasūtījumi augsti, tas var liecināt par veselīgu ekonomikas stāvokli ar stabilu pircēju pieprasījumu un zemu dzīves izmaksu pieaugumu. Savukārt, augsts bezdarbs un samazināti pasūtījumi būvniecībā var signalizēt par ekonomiskām grūtībām un nepieciešamajiem strukturālajiem uzlabojumiem. Latvijā būvniecības nozare ir būtisks ekonomikas sektors, kas ir saistīts ar dažādiem izaicinājumiem un iespējām. Latvijas ekonomika pēdējos gados piedzīvojusi nozīmīgu izaugsmi, taču arī pasaules ekonomiskie faktori, piemēram, COVID-19 pandēmija un globālās piegādes ķēžu problēmas, ir atstājuši savu nospiedumu. Eulerpool platformā mēs piedāvājam vēsturiskus un jaunākos datus par pasūtījumiem būvniecībā, nodrošinot lietotājiem iespēju sekot līdzi tirgus tendencēm un pieņemt pamatotus lēmumus. Pasūtījumi būvniecībā ir ne tikai kvantitatīvs, bet arī kvalitatīvs indikators, kas var reaģēt uz dažādām politiskām un ekonomiskām izmaiņām valstī. Piemēram, valdības ieviesto būvniecības regulējumu vai izmaiņas būvniecības finansēšanas politikā var tieši ietekmēt jaunu projektu skaitu un apjomu. Būtiski ir arī ņemt vērā starptautiskos tirgus un ārvalstu investīciju lomu Latvijas būvniecības nozarē. Starptautiskie investori bieži izvēlas būvniecības projektus kā stabilu un drošu ieguldījumu veidu, kas var palielināt pasūtījumu apjomu un veicināt ekonomisko attīstību. Tāpēc dati par starptautiskiem projektiem un globālajām investīcijām var sniegt vērtīgu ieskatu par to, kā Latvijas būvniecības nozare iekļaujas plašākā ekonomiskajā kontekstā. Visbeidzot, pasūtījumi būvniecībā ir svarīgs instruments Latvijas makroekonomiskās politikas veidošanā. Valdība un atbildīgās institūcijas izmanto šo informāciju, lai plānotu ekonomiskās attīstības stratēģijas, infrastruktūras projektus un citus pasākumus, kas veicina izaugsmi un stabilitāti. Kopsavilkumā varam secināt, ka "Pasūtījumi būvniecībā" ir fundamentāls makroekonomiskais rādītājs, kas sniedz vērtīgu ieskatu par ekonomikas stāvokli, uzņēmumu un mājsaimniecību uzticību nākotnei, kā arī par valdības investīciju plāniem. Ar Eulerpool platformas palīdzību Jums ir iespēja iegūt visaptverošu pārskatu par šo kategoriju, analizēt datus un saskatīt būtiskākās tendences, lai pieņemtu informētus lēmumus attiecībā uz investīcijām, biznesa stratēģijām un ekonomisko plānošanu.