Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Īrija Nepilna laika nodarbinātība
Akciju cena
Pašreizējā Nepilna laika nodarbinātība vērtība Īrija ir 580 700 . Nepilna laika nodarbinātība Īrija samazinājās līdz 580 700 1.12.2024., pēc tam kad tā bija 585 700 1.09.2024.. No 1.03.1998. līdz 1.12.2024. vidējais IKP Īrija bija 423 368,52 . Visu laiku augstākais līmenis tika sasniegts 1.12.2023. ar 592 400,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1998. ar 267 700,00 .
Nepilna laika nodarbinātība ·
Max
Daļēja darba laika nodarbinātība | |
---|---|
1.03.1998. | 267 700,00 |
1.06.1998. | 270 000,00 |
1.09.1998. | 275 300,00 |
1.12.1998. | 269 000,00 |
1.03.1999. | 280 700,00 |
1.06.1999. | 289 400,00 |
1.09.1999. | 299 600,00 |
1.12.1999. | 295 800,00 |
1.03.2000. | 299 000,00 |
1.06.2000. | 301 700,00 |
1.09.2000. | 306 500,00 |
1.12.2000. | 303 600,00 |
1.03.2001. | 305 500,00 |
1.06.2001. | 312 000,00 |
1.09.2001. | 318 000,00 |
1.12.2001. | 317 500,00 |
1.03.2002. | 318 900,00 |
1.06.2002. | 313 700,00 |
1.09.2002. | 317 500,00 |
1.12.2002. | 322 000,00 |
1.03.2003. | 324 900,00 |
1.06.2003. | 326 100,00 |
1.09.2003. | 335 800,00 |
1.12.2003. | 331 700,00 |
1.03.2004. | 337 500,00 |
1.06.2004. | 335 200,00 |
1.09.2004. | 346 000,00 |
1.12.2004. | 344 700,00 |
1.03.2005. | 354 300,00 |
1.06.2005. | 357 000,00 |
1.09.2005. | 372 200,00 |
1.12.2005. | 375 200,00 |
1.03.2006. | 375 100,00 |
1.06.2006. | 377 600,00 |
1.09.2006. | 376 700,00 |
1.12.2006. | 383 500,00 |
1.03.2007. | 388 700,00 |
1.06.2007. | 406 900,00 |
1.09.2007. | 415 800,00 |
1.12.2007. | 414 200,00 |
1.03.2008. | 415 300,00 |
1.06.2008. | 418 300,00 |
1.09.2008. | 424 900,00 |
1.12.2008. | 419 400,00 |
1.03.2009. | 431 100,00 |
1.06.2009. | 433 900,00 |
1.09.2009. | 441 400,00 |
1.12.2009. | 445 400,00 |
1.03.2010. | 439 400,00 |
1.06.2010. | 434 100,00 |
1.09.2010. | 439 700,00 |
1.12.2010. | 446 500,00 |
1.03.2011. | 451 900,00 |
1.06.2011. | 449 200,00 |
1.09.2011. | 446 800,00 |
1.12.2011. | 447 900,00 |
1.03.2012. | 441 300,00 |
1.06.2012. | 452 500,00 |
1.09.2012. | 461 600,00 |
1.12.2012. | 463 900,00 |
1.03.2013. | 469 500,00 |
1.06.2013. | 468 800,00 |
1.09.2013. | 469 800,00 |
1.12.2013. | 472 800,00 |
1.03.2014. | 463 000,00 |
1.06.2014. | 462 700,00 |
1.09.2014. | 473 400,00 |
1.12.2014. | 466 700,00 |
1.03.2015. | 457 800,00 |
1.06.2015. | 470 000,00 |
1.09.2015. | 470 200,00 |
1.12.2015. | 471 700,00 |
1.03.2016. | 475 400,00 |
1.06.2016. | 487 800,00 |
1.09.2016. | 489 500,00 |
1.12.2016. | 468 300,00 |
1.03.2017. | 464 600,00 |
1.06.2017. | 455 300,00 |
1.09.2017. | 438 800,00 |
1.12.2017. | 460 800,00 |
1.03.2018. | 455 100,00 |
1.06.2018. | 457 400,00 |
1.09.2018. | 462 400,00 |
1.12.2018. | 466 700,00 |
1.03.2019. | 475 700,00 |
1.06.2019. | 465 400,00 |
1.09.2019. | 476 800,00 |
1.12.2019. | 496 200,00 |
1.03.2020. | 484 300,00 |
1.06.2020. | 371 300,00 |
1.09.2020. | 425 500,00 |
1.12.2020. | 427 500,00 |
1.03.2021. | 438 900,00 |
1.06.2021. | 481 100,00 |
1.09.2021. | 540 000,00 |
1.12.2021. | 558 000,00 |
1.03.2022. | 540 500,00 |
1.06.2022. | 551 000,00 |
1.09.2022. | 543 200,00 |
1.12.2022. | 561 300,00 |
1.03.2023. | 570 800,00 |
1.06.2023. | 565 100,00 |
1.09.2023. | 581 900,00 |
1.12.2023. | 592 400,00 |
1.03.2024. | 573 400,00 |
1.06.2024. | 571 600,00 |
1.09.2024. | 585 700,00 |
1.12.2024. | 580 700,00 |
Nepilna laika nodarbinātība Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2024. | 580 700 |
1.09.2024. | 585 700 |
1.06.2024. | 571 600 |
1.03.2024. | 573 400 |
1.12.2023. | 592 400 |
1.09.2023. | 581 900 |
1.06.2023. | 565 100 |
1.03.2023. | 570 800 |
1.12.2022. | 561 300 |
1.09.2022. | 543 200 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Nepilna laika nodarbinātība
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇮🇪 Algas | 979,71 EUR/Week | 956,56 EUR/Week | Ceturksnis |
🇮🇪 Algu pieaugums | 5,6 % | 5,5 % | Ceturksnis |
🇮🇪 Bezdarba līmenis | 3,9 % | 4 % | Mēneša |
🇮🇪 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 11,3 % | 11,8 % | Mēneša |
🇮🇪 Bezdarbnieki | 111 500 | 115 700 | Mēneša |
🇮🇪 Bezdarbnieku skaita izmaiņa | -4,2 Persons | -0,5 Persons | Mēneša |
🇮🇪 Darba vakancu koeficients | 1,1 % | 1,2 % | Ceturksnis |
🇮🇪 Darbaspēka izmaksas | 102,25 points | 102,94 points | Ceturksnis |
🇮🇪 Iedzīvotāji | 5,344 milj. | 5,271 milj. | Gada |
🇮🇪 Iegādes līmenis | 65,5 % | 66,6 % | Ceturksnis |
🇮🇪 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 1 % | 0,9 % | Ceturksnis |
🇮🇪 Minimālās algas | 12,7 EUR/Hour | 11,3 EUR/Hour | Gada |
🇮🇪 Nodarbinātības izmaiņas | 0,3 % | 0,8 % | Ceturksnis |
🇮🇪 Nodarbinātības līmenis | 74,3 % | 75,3 % | Ceturksnis |
🇮🇪 Nodarbinātie | 2,776 milj. | 2,795 milj. | Ceturksnis |
🇮🇪 Pensijas vecums sievietēm | 66 Years | 66 Years | Gada |
🇮🇪 Pensijas vecums vīriešiem | 66 Years | 66 Years | Gada |
🇮🇪 pilna laika nodarbinātība | 2,196 milj. | 2,209 milj. | Ceturksnis |
🇮🇪 Pirmais pieteikums darba nespējas pabalstam | 43 345 Persons | 42 623 Persons | Mēneša |
🇮🇪 Produktivitāte | 129,986 points | 125,645 points | Ceturksnis |
🇮🇪 Ražošanas algas | 1084,6 EUR/Week | 1059,6 EUR/Week | Ceturksnis |
🇮🇪 Vidējais stundas atalgojums | 30,21 EUR | 29,23 EUR | Ceturksnis |
🇮🇪 Vidējais stundu skaits nedēļā | 32,4 Hours | 32,7 Hours | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Nepilna laika nodarbinātība
Partijas laika nodarbinātības jēdziens ir svarīga makroekonomikas sastāvdaļa, kas palīdz novērtēt valsts darba tirgus dinamiku un ekonomisko aktivitāti. Termins "partijas laika nodarbinātība" attiecas uz darbiniekiem, kuri strādā mazāk nekā pilnu darba nedēļu, kas parasti tiek uzskatīta par 40 stundām. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu atspoguļošanas tīmekļa vietne, piedāvā detalizētus, precīzus un analītiskus datus par partijas laika nodarbinātību Latvijā. Partijas laika nodarbinātības skaita pieaugums bieži vien ir saistīts ar ekonomiskām svārstībām. Ekonomikas lejupslīdes laikā uzņēmumi bieži vien dod priekšroku piesaistīt partijas laika darbiniekus, lai samazinātu izmaksas un novērstu pilnas slodzes darbinieku atlaišanu. Savukārt ekonomiskā izaugsmes periodā partijas laika nodarbinātība var mazināties, jo darbinieki pāriet uz pilnas slodzes nodarbinātību, meklējot labākas algas un stabilākas darba apstākļus. Kā makroekonomisks rādītājs, partijas laika nodarbinātība sniedz vērtīgu informāciju par darba tirgus elastību, uzņēmumu spēju pielāgoties ekonomiskām izmaiņām un darbinieku vēlmi un spēju strādāt. Eulerpool piedāvā detalizētu skatu uz šo faktoru, ļaujot lietotājiem analizēt un izprast partijas laika nodarbinātības tendences, to ietekmi uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu kopumā. Latvijā, tāpat kā daudzās citās zemēs, partijas laika nodarbinātība ir populāra studentu, pensijas vecuma cilvēku un tiem, kuriem ir citi pienākumi, piemēram, ģimenes aprūpe, vidū. Daudzi studenti izmanto partijas laika darbu, lai papildinātu savus ienākumus mācību laikā, turpretī pensionāri un vecāki bieži vien strādā partijas laika darbus, lai sabalansētu savas personīgās un profesionālās dzīves prasības. Eulerpool datu analīze par Latviju liecina, ka partijas laika nodarbinātība piedāvā elastīgumu gan darba devējiem, gan darbiniekiem. Darba devēji var pielāgot darbaspēka apjomu atkarībā no sezonālām vajadzībām vai projicētās peļņas, savukārt darbinieki var kombinēt darbu ar mācībām vai citiem pienākumiem. Tomēr pastāv arī izaicinājumi un nevēlamas sekas, kas saistītas ar partijas laika nodarbinātību. Piemēram, daudziem partijas laika darbiniekiem var būt mazāk stabilas darba stundas un zemāki ienākumi nekā pilnas slodzes darbiniekiem. Turklāt, ne vienmēr ir pieejami sociālie pabalsti un citas priekšrocības, kas paredzētas pilnas slodzes darbiniekiem. Šādu problēmu risināšana ir būtiska politikas veidotāju uzmanība, lai nodrošinātu taisnīgu un ilgtspējīgu darba tirgu. Latvijā politikas veidotāji ir aktīvi strādājuši pie rīgas, kas veicina labklājīgu darba vidi partijas laika darbiniekiem. Piemēram, pastāv noteikumi, kas regulē minimālās algas likmes, darba apstākļus un sociālos aizsardzības mehānismus, lai aizsargātu šos darbiniekus. Eulerpool sniedz atbilstīgus datus par šiem regulējumiem, kas var palīdzēt uzņēmumiem un darba ņēmējiem saprast savas tiesības un pienākumus. Arī demogrāfiskie un sociālie faktori spēlē svarīgu lomu partijas laika nodarbinātības attīstībā. Piemēram, ar sabiedrības novecošanu sagaidāms, ka vairāk cilvēku izvēlēsies partijas laika darbu, lai pagarinātu savu aktīvo darba mūžu un nodrošinātu papildu ienākumus pensijas periodā. Tāpat sabiedrības attieksmes maiņa pret darbavietu elastīgumu un darba un privātās dzīves līdzsvaru var veicināt pieprasījumu pēc partijas laika darba iespējām. Lai nodrošinātu precīzu un aktuālu informāciju, Eulerpool regulāri atjaunina datus par partijas laika nodarbinātību, izmantojot oficiālus avotus, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes datus un citus uzticamus resursus. Datu analīze palīdz identificēt ilgtermiņa un īstermiņa tendences, kas var būt noderīgas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām pieņemot lēmumus par nodarbinātību. Eulerpool platforma ne tikai piedāvā partijas laika nodarbinātības statistiku, bet arī integrētu pieeju, kas aptver dažādus makroekonomiskos indikators. Tas ļauj lietotājiem veidot holistisku skatījumu uz Latvijas ekonomiku un izprast partijas laika nodarbinātības vietu un ietekmi uz kopējo makroekonomisko vidi. Kopumā partijas laika nodarbinātība ir svarīgs segments Latvijas darba tirgū, kas piedāvā elastīgumu un iespējas gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tomēr, lai optimizētu šo modeļu priekšrocības un mazinātu izaicinājumus, nepieciešami rūpīgi izstrādāti politikas pasākumi un sabiedrības izpratne. Eulerpool apņemas sniegt precīzu un detalizētu informāciju, kas palīdz lietotājiem izprast šo sarežģīto jomu un pieņemt pamatotākus lēmumus. Eulerpool turpinās sniegt kvalitatīvus un uzticamus makroekonomiskos datus, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas analīzi un palīdzētu sociālekonomiskās politikas veidotājiem, uzņēmējiem un darba ņēmējiem labāk pielāgoties mainīgajām ekonomiskajām tendencēm.