Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇵🇭

Filipīnas Aizdevumi bankām

Akciju cena

315,457 miljardi PHP
Izmaiņas +/-
+4,713 miljardi PHP
Izmaiņas %
+1,51 %

Pašreizējā Aizdevumi bankām vērtība Filipīnas ir 315,457 miljardi PHP. Aizdevumi bankām Filipīnas pieauga līdz 315,457 miljardi PHP 1.03.2024., pēc tam, kad tas bija 310,744 miljardi PHP 1.02.2024.. No 1.06.2014. līdz 1.04.2024. iekšzemes kopprodukts Filipīnas vidēji bija 267,46 miljardi PHP. Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.02.2023. ar 390,79 miljardi PHP, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.05.2015. ar 132,60 miljardi PHP.

Avots: Bangko Sentral ng Pilipinas

Aizdevumi bankām

  • Max

Kredīti bankām

Aizdevumi bankām Vēsture

DatumsVērtība
1.03.2024.315,457 miljardi PHP
1.02.2024.310,744 miljardi PHP
1.01.2024.339,809 miljardi PHP
1.12.2023.334,427 miljardi PHP
1.11.2023.321,972 miljardi PHP
1.10.2023.312,201 miljardi PHP
1.09.2023.291,281 miljardi PHP
1.08.2023.348,927 miljardi PHP
1.07.2023.311,379 miljardi PHP
1.06.2023.312,892 miljardi PHP
1
2
3
4
5
...
12

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Aizdevumi bankām

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇵🇭
Banku bilance
1,103 Bio. PHP1,073 Bio. PHPMēneša
🇵🇭
Centrālās bankas bilance
7,564 Bio. PHP7,489 Bio. PHPMēneša
🇵🇭
Depozītu procentu likme
6 %6 %Mēneša
🇵🇭
Kredīta procentu likme
7 %7 %Mēneša
🇵🇭
Krediti privātajam sektoram
10,212 Bio. PHP10,129 Bio. PHPMēneša
🇵🇭
Naudas agregāts M2
16,805 Bio. PHP16,75 Bio. PHPMēneša
🇵🇭
Naudas masa M0
2,036 Bio. PHP2,027 Bio. PHPMēneša
🇵🇭
Naudas masa M1
6,779 Bio. PHP6,809 Bio. PHPMēneša
🇵🇭
Naudas masa M3
17,209 Bio. PHP17,19 Bio. PHPMēneša
🇵🇭
Procentu likme
6,5 %6,5 %frequency_daily
🇵🇭
Skaidras naudas rezerves koeficients
9,5 %9,5 %Mēneša
🇵🇭
Valūtas rezerves
104,48 miljardi USD103,4 miljardi USDMēneša

Kas ir Aizdevumi bankām

Kredīti bankām ir nozīmīga makroekonomikas kategorija, kas ietekmē finanšu sektora stabilitāti un vispārējo tautsaimniecības attīstību. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu attēlošanas resurss, piedāvā padziļinātu ieskatu par šo svarīgo ekonomisko rādītāju Latvijā. Kredītiem, kurus centrālā banka piešķir komercbankām, ir ļoti svarīga loma, jo tie var ietekmēt ekonomikas dažādus aspektus, tostarp likviditātes līmeni, procentu likmju tendences un kopējo monetāro stabilitāti. Latvijas Banka, kā valsts centrālā banka, regulē likviditāti finanšu sistēmā, nosakot noteikumus un nosacījumus kredītu piešķiršanai komercbankām. Tas nodrošina, ka finanšu iestādēm ir pietiekama pieeja finansējuma resursiem, lai tās varētu izpildīt savas saistības un turpināt atbalstīt uzņēmumu un mājsaimniecību ekonomisko darbību. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc centrālā banka piešķir kredītus komercbankām, ir likviditātes nodrošināšana. Likviditāte ir finanšu sistēmas spēja ātri un efektīvi realizēt aktīvus un izpildīt saistības. Ekonomiskās nestabilitātes vai ārkārtas situāciju laikā likviditātes krīze var radīt nopietnas sekas finanšu sistēmai un tautsaimniecībai kopumā. Šādā situācijā centrālā banka iejaucas, sniedzot kredītus komercbankām, lai mazinātu likviditātes spiedienu un saglabātu finanšu stabilitāti. Procentu likmes ir vēl viens būtisks aspekts, kas ir tieši saistīts ar kredītiem bankām. Centrālajām bankām ir noteikta procentu likme, par kuru tās aizdod līdzekļus komercbankām, un šī likme var kalpot kā mērķa likme visā ekonomikā. Latvijas Banka izmanto šīs likmes, lai vadītu valsts monetāro politiku, kas savukārt ietekmē komercbanku aizdevumu likmes un noguldījumu procentu likmes. Procentu likmju mainīgums var veicināt vai atturēt kreditēšanu un ieguldījumus, tādējādi ietekmējot kopējo ekonomisko aktivitāti. Kredīti bankām arī ietekmē tautsaimniecības kreditēšanas kapacitāti. Kad komercbankas saņem aizdevumus no centrālās bankas, tās var paplašināt savus kreditēšanas piedāvājumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām. This ir būtiski ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, jo pieeja kredītiem ļauj uzņēmumiem ieguldīt attīstībā, paplašināt savu darbību un radīt darba vietas. Tāpat mājsaimniecības var saņemt aizdevumus, lai iegādātos mājokļus, automašīnas vai citus lielus pirkumus, kas veicina patēriņu un kopējo ekonomisko aktivitāti. Tomēr kredītu piešķiršana komercbankām jābalansē ar riskiem. Kad ekonomikā ir viegli pieejami lēti kredīti, var palielināties briesmas pārmērīgai aizņēmumu pieaugšanai, kas var novest pie burbuļa veidošanās aktīvu tirgos vai citiem finanšu nestabilitātes veidiem. Tādēļ Latvijas Banka rūpīgi uzrauga kredītu piešķiršanas ietvaru un izmanto dažādus instrumentus, lai izvairītos no pārmērīga riska akumulēšanas finanšu sektorā. Eulerpool piedāvā uzticamus un detalizētus makroekonomiskos datus, lai novērotu kredītu plūsmas bankām un izprastu to ietekmi uz visas tautsaimniecības veselību. Mūsu datu analītikas rīki palīdz lietotājiem starpbanku kreditēšanas tendences analizēt un izdarīt informētus biznesa un ieguldījumu lēmumus. Piemēram, izsekojot, kā centrālās bankas lēmumi par procentu likmēm un naudas piedāvājumu ietekmē finanšu tirgus, investori un analītiķi var iegūt vērtīgu informāciju par turpmākajiem finanšu tirgu attīstības scenārijiem. Latvijas tautsaimniecības kontekstā ļoti svarīgs ir arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) loma, jo Latvija ir eirozonas dalībvalsts. Tādējādi kredītu sniegšanas politiku komercbankām arī ietekmē ECB vispārējās monetārās politikas nostādnes, piemēram, kvantitatīvās atvieglošanas programmas, kas ir paredzētas, lai palielinātu naudas piedāvājumu un stimulētu ekonomisko aktivitāti. ECB politikas lēmumi un pieeja kredītiem bankām var būtiski ietekmēt arī Latvijas finanšu sistēmas dinamiku un makroekonomisko stabilitāti. Kopsavilkumā, kategorija "Kredīti bankām" ir fundamentāls makroekonomiskais rādītājs, kas palīdz izprast finanšu sistēmas funkcionēšanu un plašākas ekonomikas attīstības tendences. Tā ietekmē likviditāti, procentu likmes, kreditēšanas spēju un vispārējo ekonomisko aktivitāti. Eulerpool kā profesionāls makroekonomisko datu avots nodrošina izsmeļošu informāciju un analīzi par Latvijas un citu valstu kredītiem bankām, palīdzot lietotājiem pieņemt pamatotus ekonomiskos un finanšu lēmumus.