Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Trinidāda un Tobāgo Nodarbinātas personas
Akciju cena
Pašreizējā Nodarbinātas personas vērtība Trinidāda un Tobāgo ir 577 700 . Nodarbinātas personas Trinidāda un Tobāgo samazinājās līdz 577 700 1.12.2023., pēc tam, kad tā bija 584 200 1.09.2023.. No 1.03.1991. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Trinidāda un Tobāgo bija 541 013,08 . Augstākais līmenis tika sasniegts 1.03.2014. ar 643 500,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1991. ar 384 600,00 .
Nodarbinātas personas ·
Max
Nodarbinātie | |
---|---|
1.03.1991. | 384 600,00 |
1.06.1991. | 402 600,00 |
1.09.1991. | 411 100,00 |
1.12.1991. | 405 700,00 |
1.03.1992. | 396 800,00 |
1.06.1992. | 404 600,00 |
1.09.1992. | 416 200,00 |
1.12.1992. | 406 500,00 |
1.03.1993. | 396 200,00 |
1.06.1993. | 399 600,00 |
1.09.1993. | 411 700,00 |
1.12.1993. | 410 800,00 |
1.03.1994. | 407 700,00 |
1.06.1994. | 412 300,00 |
1.09.1994. | 416 700,00 |
1.12.1994. | 425 500,00 |
1.03.1995. | 424 500,00 |
1.06.1995. | 433 800,00 |
1.09.1995. | 430 100,00 |
1.12.1995. | 437 900,00 |
1.03.1996. | 434 200,00 |
1.06.1996. | 446 700,00 |
1.09.1996. | 443 100,00 |
1.12.1996. | 452 800,00 |
1.03.1997. | 442 900,00 |
1.06.1997. | 465 900,00 |
1.09.1997. | 465 900,00 |
1.12.1997. | 464 500,00 |
1.03.1998. | 470 700,00 |
1.06.1998. | 482 700,00 |
1.09.1998. | 487 500,00 |
1.12.1998. | 476 200,00 |
1.03.1999. | 484 900,00 |
1.06.1999. | 498 000,00 |
1.09.1999. | 490 500,00 |
1.12.1999. | 484 000,00 |
1.03.2000. | 503 200,00 |
1.09.2000. | 502 400,00 |
1.12.2000. | 504 400,00 |
1.03.2001. | 508 000,00 |
1.06.2001. | 507 700,00 |
1.09.2001. | 520 800,00 |
1.12.2001. | 519 800,00 |
1.03.2002. | 522 400,00 |
1.06.2002. | 519 100,00 |
1.09.2002. | 529 200,00 |
1.12.2002. | 529 500,00 |
1.03.2003. | 523 300,00 |
1.06.2003. | 527 200,00 |
1.09.2003. | 544 000,00 |
1.12.2003. | 541 800,00 |
1.03.2004. | 536 900,00 |
1.06.2004. | 559 100,00 |
1.09.2004. | 572 500,00 |
1.12.2004. | 580 700,00 |
1.03.2005. | 567 000,00 |
1.06.2005. | 569 600,00 |
1.09.2005. | 569 400,00 |
1.12.2005. | 589 900,00 |
1.03.2006. | 582 400,00 |
1.06.2006. | 582 900,00 |
1.09.2006. | 582 600,00 |
1.12.2006. | 596 800,00 |
1.03.2007. | 575 100,00 |
1.06.2007. | 579 700,00 |
1.09.2007. | 593 300,00 |
1.12.2007. | 603 100,00 |
1.03.2008. | 588 400,00 |
1.06.2008. | 592 800,00 |
1.09.2008. | 600 800,00 |
1.12.2008. | 608 700,00 |
1.03.2009. | 598 200,00 |
1.06.2009. | 592 500,00 |
1.09.2009. | 580 200,00 |
1.12.2009. | 582 600,00 |
1.03.2010. | 573 500,00 |
1.06.2010. | 578 900,00 |
1.09.2010. | 584 300,00 |
1.12.2010. | 591 800,00 |
1.06.2011. | 581 900,00 |
1.09.2011. | 578 000,00 |
1.12.2011. | 596 100,00 |
1.03.2012. | 589 600,00 |
1.06.2012. | 620 000,00 |
1.09.2012. | 623 500,00 |
1.12.2012. | 622 900,00 |
1.03.2013. | 631 500,00 |
1.06.2013. | 620 700,00 |
1.09.2013. | 624 200,00 |
1.12.2013. | 628 800,00 |
1.03.2014. | 643 500,00 |
1.06.2014. | 636 200,00 |
1.09.2014. | 637 900,00 |
1.12.2014. | 629 800,00 |
1.03.2015. | 622 800,00 |
1.06.2015. | 628 600,00 |
1.09.2015. | 620 200,00 |
1.12.2015. | 621 600,00 |
1.03.2016. | 617 800,00 |
1.06.2016. | 612 400,00 |
1.09.2016. | 613 600,00 |
1.12.2016. | 608 400,00 |
1.03.2017. | 611 100,00 |
1.06.2017. | 602 900,00 |
1.09.2017. | 601 900,00 |
1.12.2017. | 597 600,00 |
1.03.2018. | 608 000,00 |
1.06.2018. | 604 200,00 |
1.09.2018. | 606 000,00 |
1.12.2018. | 619 900,00 |
1.03.2019. | 598 600,00 |
1.06.2019. | 584 600,00 |
1.12.2019. | 587 200,00 |
1.03.2020. | 592 500,00 |
1.06.2020. | 572 900,00 |
1.09.2020. | 553 300,00 |
1.12.2020. | 560 400,00 |
1.03.2021. | 569 000,00 |
1.06.2021. | 570 300,00 |
1.09.2021. | 545 900,00 |
1.12.2021. | 556 500,00 |
1.03.2022. | 574 100,00 |
1.06.2022. | 562 700,00 |
1.09.2022. | 563 400,00 |
1.12.2022. | 561 100,00 |
1.03.2023. | 566 000,00 |
1.06.2023. | 587 400,00 |
1.09.2023. | 584 200,00 |
1.12.2023. | 577 700,00 |
Nodarbinātas personas Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 577 700 |
1.09.2023. | 584 200 |
1.06.2023. | 587 400 |
1.03.2023. | 566 000 |
1.12.2022. | 561 100 |
1.09.2022. | 563 400 |
1.06.2022. | 562 700 |
1.03.2022. | 574 100 |
1.12.2021. | 556 500 |
1.09.2021. | 545 900 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Nodarbinātas personas
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇹🇹 Bezdarba līmenis | 4,1 % | 3,2 % | Ceturksnis |
🇹🇹 Bezdarbnieki | 31 900 | 24 800 | Ceturksnis |
🇹🇹 Iedzīvotāji | 1,37 milj. | 1,37 milj. | Gada |
🇹🇹 Iegādes līmenis | 54,7 % | 55,5 % | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇷Argentīna
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇧🇷Brazīlija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇺🇸Amerikas Savienotās Valstis
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Nodarbinātas personas
Darba ņēmēju kategorija ir viena no svarīgākajām makroekonomiskā analīzes sadaļām, kuru nodrošina mūsu profesionālā tīmekļa vietne Eulerpool. Šī kategorija piedāvā detalizētu ieskatu par nodarbinātības stāvokli Latvijā, un tā ir būtiska, lai saprastu plašāku ekonomikas kontekstu un tendences. Darba ņēmēju skaits ir tieši saistīts ar ekonomikas dinamiku, iedzīvotāju labklājību un valsts ekonomisko izaugsmi. Nodarbinātība ir viens no galvenajiem sociāli ekonomiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo strādājošo personu skaitu noteiktā laika periodā. Latvijā šī statistika tiek regulāri apkopota un atjaunināta, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstības pārmaiņas, demogrāfiskās izmaiņas un citus būtiskus faktorus. Eulerpool piedāvā precīzu un detalizētu šo datu analīzi, padarot tos pieejamus gan pētniekiem, gan biznesa analītiķiem, gan politikas veidotājiem. Nodarbināto skaita analīze sniedz būtisku informāciju par darba tirgus veselību un darba iespēju pieejamību iedzīvotājiem. Augsts nodarbinātības līmenis parasti liecina par stabilu un augošu ekonomiku, savukārt zemāki rādītāji var liecināt par strukturālām problēmām, darba tirgus neatbilstībām vai ekonomiskām grūtībām. Latvijā nodarbinātības līmeni ietekmē vairāki faktori, tai skaitā ekonomiskās politikas, starptautiskā tirgus tendences, sektoru attīstība un demogrāfiskās izmaiņas. Darba tirgus struktūra Latvijā ir sarežģīta un daudzveidīga. To veido dažādu nozares sektoru aktivitātes, sākot no unikalizētām tehnoloģiju un inovāciju nozarēm līdz tradicionālajām rūpniecības nozarēm. Latvijas valdība un privātā sektora pārstāvji regulāri izmanto nodarbinātības datus, lai veicinātu politikas plānošanu, paredzētu darba tirgus izmaiņas un attiecīgi veidotu izglītības programmas, kas atbilst darba tirgus vajadzībām. Eulerpool vietnē pieejamie dati palīdz uzsvērt šīs dinamiskās attiecības un izcelt galvenās tendences, kas ietekmē Latvijas darba tirgu. Bezdarbs ir pretstats nodarbinātībai un tāpat tiek plaši izplatīts kā svarīgs makroekonomikas rādītājs. Bezdarba līmenis ir svarīgs, lai novērtētu darba tirgus darbību un noteiktu, cik efektīvi ekonomika spēj nodarbināt savu darbaspēku. Latvijā bezdarba datus iegūst, izmantojot statistiskās aptaujas un administratīvos datus, un tiem ir liela nozīme ekonomisko tendenču prognozēšanā. Eulerpool vietne nodrošina piekļuvi detalizētiem bezdarba datiem, kas ļauj veikt pilnīgu darba tirgus analīzi. Migrācija ir vēl viens faktors, kas ievērojami ietekmē nodarbinātības rādītājus Latvijā. Starptautiskā migrācija rada izmaiņas darbaspēka apjomā un sastāvā, kas, savukārt, ietekmē ekonomikas attīstību un darba tirgus struktūru. Latvijas kontekstā emigrācija, jo īpaši darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju emigrācija uz citām Eiropas Savienības valstīm, ir bijusi būtisks faktors pēdējos gados. Šie migrācijas procesi rada izaicinājumus nodarbinātībai un prasa pielāgošanās pasākumus no valsts politikas plānotājiem un uzņēmējiem. Papildus tradicionālajai nodarbinātības analīzei, Eulerpool vietne piedāvā arī padziļinātu darbaspēka dalībnieku analīzi pēc dzimuma, vecuma un izglītības līmeņa. Tā, piemēram, detalizēta nodarbinātības analīze pēc dzimuma ļauj saskatīt dzimumu līdztiesības jautājumus darba tirgū, sniedzot datus par vīriešu un sieviešu līdzdalību darba tirgū un atalgojuma atšķirībām starp dzimumiem. Tas ir būtiski, lai identificētu un risinātu dzimumu diskriminācijas problēmas un veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum. Izglītības līmenis ir vēl viens nozīmīgs faktors, kas ietekmē nodarbinātību. Latvijā izglītības sistēma un tās pielāgošanās spējas darba tirgus vajadzībām spēlē būtisku lomu darba tirgus efektivitātē. Zemāka izglītības līmeņa darbinieki parasti sastopas ar lielākiem izaicinājumiem atrast darbu, savukārt augstākās izglītības darbinieki bieži vien ir labāk pielāgojušies jaunu tehnoloģiju un darba procesu prasībām. Eulerpool piedāvātie dati par nodarbinātību pēc izglītības līmeņa ļauj identificēt šīs tendences un pieņemt stratēģiskus lēmumus izglītības politikas izstrādē. Vecumgrupu analīze ir vēl viena būtiska nodarbinātības rādītāju dimensija. Darba tirgus struktūra pēc vecuma var mainīties atkarībā no demogrāfiskās struktūras izmaiņām. Latvijā, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, tuvojas demogrāfiskā pāreja, kurā vecākās paaudzes īpatsvars pieaug, un jauniešu skaits sarūk. Tas rada potenciālus izaicinājumus nodarbinātībā, īpaši augsts vecums un zemāks jauno darbinieku skaits. Eulerpool nodrošina piekļuvi detalizētiem datiem, kas ļauj analizēt šīs demogrāfiskās struktūras un to ietekmi uz darba tirgu. Turklāt, Eulerpool piedāvā piekļuvi starptautiskajiem salīdzinājumiem, kas ļauj novērtēt Latvijas nodarbinātības datus starptautiskā kontekstā. Tas ļauj saprast, kā Latvija izskatās salīdzinājumā ar citām valstīm un reģioniem un identificēt labās prakses piemērus, kurus varētu pielāgot vietējam kontekstam. Latvijas darba tirgus ir dinamisks un daudzdimensionāls, un tas prasa precīzu un detalizētu datu analīzi, lai saprastu tā attīstību un tendences. Eulerpool nodrošina šo analīzi, padarot sarežģītos makroekonomiskos datus viegli pieejamus un saprotamus. Darba ņēmēju kategorija ir būtiska sastāvdaļa šajā analīzes procesā, nodrošinot datus, kas palīdz pieņemt informētus lēmumus un stratēģiski plānot nākotnes attīstību. Mūsu mērķis Eulerpool ir atvieglot šo procesu, piedāvājot uzticamus un precīzus datus, kas atspoguļo Latvijas darba tirgus realitāti. Mēs esam pārliecināti, ka šī informācija ir būtiska gan politikas plānotājiem, gan pētniekiem un uzņēmējiem, lai saprastu un reaģētu uz mainīgajām darba tirgus tendencēm un izveidotu pievilcīgāku ekonomisko vidi visiem iedzīvotājiem.