Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Portugāle Būvniecības produktivitāte
Akciju cena
Pašreizējā Būvniecības produktivitāte vērtība Portugāle ir 0,5 %. Būvniecības produktivitāte Portugāle samazinājās līdz 0,5 % 1.03.2024., pēc tam, kad tā bija 3,7 % 1.02.2024.. No 1.01.2001. līdz 1.05.2024. vidējais IKP Portugāle bija -4,16 %. Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts 1.04.2021. ar 13,10 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.2013. ar -19,40 %.
Būvniecības produktivitāte ·
Max
Būvniecības produkcija | |
---|---|
1.03.2001. | 2,00 % |
1.04.2001. | 3,00 % |
1.05.2001. | 5,30 % |
1.06.2001. | 5,00 % |
1.07.2001. | 5,60 % |
1.08.2001. | 8,40 % |
1.09.2001. | 6,70 % |
1.10.2001. | 7,90 % |
1.11.2001. | 7,60 % |
1.12.2001. | 10,00 % |
1.01.2002. | 7,30 % |
1.02.2002. | 5,10 % |
1.03.2002. | 3,50 % |
1.04.2002. | 3,30 % |
1.07.2002. | 1,60 % |
1.08.2003. | 0,10 % |
1.03.2004. | 1,50 % |
1.02.2005. | 1,60 % |
1.10.2005. | 1,90 % |
1.11.2005. | 1,10 % |
1.12.2005. | 2,20 % |
1.08.2007. | 1,80 % |
1.08.2008. | 3,20 % |
1.01.2017. | 2,60 % |
1.02.2017. | 3,20 % |
1.03.2017. | 2,00 % |
1.06.2017. | 1,60 % |
1.07.2017. | 0,60 % |
1.08.2017. | 1,30 % |
1.09.2017. | 1,30 % |
1.10.2017. | 1,20 % |
1.11.2017. | 0,60 % |
1.12.2017. | 2,00 % |
1.01.2018. | 1,80 % |
1.02.2018. | 1,80 % |
1.03.2018. | 0,80 % |
1.04.2018. | 4,80 % |
1.05.2018. | 3,20 % |
1.06.2018. | 3,00 % |
1.07.2018. | 2,60 % |
1.08.2018. | 4,10 % |
1.09.2018. | 3,60 % |
1.10.2018. | 4,30 % |
1.11.2018. | 3,00 % |
1.12.2018. | 2,10 % |
1.01.2019. | 1,40 % |
1.02.2019. | 2,40 % |
1.03.2019. | 5,20 % |
1.04.2019. | 5,00 % |
1.05.2019. | 3,30 % |
1.06.2019. | 1,70 % |
1.07.2019. | 3,30 % |
1.08.2019. | 2,20 % |
1.09.2019. | 1,20 % |
1.10.2019. | 0,70 % |
1.11.2019. | 0,50 % |
1.03.2021. | 4,40 % |
1.04.2021. | 13,10 % |
1.05.2021. | 7,60 % |
1.06.2021. | 2,50 % |
1.07.2021. | 1,60 % |
1.08.2021. | 1,30 % |
1.09.2021. | 3,90 % |
1.10.2021. | 1,00 % |
1.11.2021. | 2,40 % |
1.12.2021. | 1,50 % |
1.01.2022. | 1,50 % |
1.02.2022. | 2,90 % |
1.03.2022. | 2,10 % |
1.04.2022. | 1,00 % |
1.05.2022. | 1,90 % |
1.06.2022. | 2,40 % |
1.07.2022. | 2,50 % |
1.08.2022. | 3,00 % |
1.10.2022. | 2,90 % |
1.11.2022. | 3,10 % |
1.12.2022. | 4,00 % |
1.01.2023. | 8,10 % |
1.02.2023. | 4,80 % |
1.03.2023. | 6,10 % |
1.04.2023. | 4,90 % |
1.05.2023. | 5,30 % |
1.06.2023. | 7,30 % |
1.07.2023. | 6,20 % |
1.08.2023. | 5,60 % |
1.09.2023. | 5,20 % |
1.10.2023. | 5,60 % |
1.11.2023. | 5,10 % |
1.12.2023. | 5,50 % |
1.01.2024. | 4,10 % |
1.02.2024. | 3,70 % |
1.03.2024. | 0,50 % |
Būvniecības produktivitāte Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 0,5 % |
1.02.2024. | 3,7 % |
1.01.2024. | 4,1 % |
1.12.2023. | 5,5 % |
1.11.2023. | 5,1 % |
1.10.2023. | 5,6 % |
1.09.2023. | 5,2 % |
1.08.2023. | 5,6 % |
1.07.2023. | 6,2 % |
1.06.2023. | 7,3 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Būvniecības produktivitāte
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇵🇹 Būvatļaujas | 1774 Units | 1566 Units | Mēneša |
🇵🇹 Cenu un īres attiecība | 168,561 | 171,93 | Ceturksnis |
🇵🇹 Dzīvojamo nekustamo īpašumu cenas | 7,84 % | 7,56 % | Ceturksnis |
🇵🇹 Dzīvokļu indekss | 211,27 points | 208,48 points | Ceturksnis |
🇵🇹 Esošo māju pārdošana | 27 414 dwellings | 26 644 dwellings | Ceturksnis |
🇵🇹 Īpašuma īpašumā esošo mājokļu īpatsvars | 76 % | 77,8 % | Gada |
🇵🇹 Jaunbūvju pārdošana | 6712 dwellings | 7612 dwellings | Ceturksnis |
🇵🇹 Mājas cenu indekss MoM | 1,3 % | 1,8 % | Ceturksnis |
🇵🇹 Mājokļu cenu indekss YoY | 7,8 % | 7,6 % | Ceturksnis |
Ražošanas indekss būvniecībā mēra izlaides attīstību būvniecības sektorā, ieskaitot ēku būvniecību un civilās inženierijas darbus.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Būvniecības produktivitāte
Konstrukcijas iznākums makroekonomiskajā izpratnē ir būtiska ekonomiskās darbības kategorija, kas attiecas uz būvniecības nozares stāvokli un attīstību. Latvijā šī kategorija ir cieši saistīta ar valsts ekonomisko veselību, jo būvniecības sektors ir viens no galvenajiem ekonomikas stūrakmeņiem. Eulerpool ir profesionāla tīmekļvietne, kas piedāvā makroekonomiskos datus, tostarp detalizētu informāciju par būvniecības iznākumu Latvijā. Būvniecības iznākums aptver plašu aktivitāšu spektru, sākot no dzīvojamo ēku būvniecības līdz pat infrastruktūras projektiem, piemēram, ceļiem, tiltiem un elektrības stacijām. Tas ir būtisks rādītājs, kas norāda uz kopējo ekonomisko aktivitāti un investīcijām attiecīgajā periodā. Būvniecības iznākuma izmaiņas var būtiski ietekmēt kopējo iekšzemes kopproduktu (IKP), nodarbinātību un investīciju plūsmu valsts ekonomikā. Latvijā būvniecības iznākums tiek ietekmēts gan no iekšējiem, gan ārējiem faktoriem. Iekšējie faktori ietver valdības politiku, ekonomiskos stimulu, kā arī nekustamā īpašuma tirgus tendences. Piemēram, valdības iniciatīvas, kas veicina infrastruktūras attīstību vai piedāvā nodokļu atvieglojumus mājokļu būvniecībai, var ievērojami palielināt būvniecības iznākumu. Savukārt ārējie faktori var ietvert globālo ekonomisko situāciju, piemēram, resursu cenas, eurozonas ekonomikas dinamiku un ārvalstu investoru interesi par Latvijas tirgu. Viens no galvenajiem rādītājiem, ko izmanto būvniecības sektora analīzei, ir būvniecības iznākuma indekss. Šis indekss mēra būvniecības apjomu un salīdzina to ar iepriekšējiem periodiem, tādejādi sniedzot ieskatu izaugsmes vai samazinājuma tendencēs. Eulerpool vietnē pieejams būvniecības iznākuma indekss ļauj lietotājiem sekot līdzi šīm tendencēm un analizēt potenciālos faktorus, kas varētu ietekmēt turpmāko attīstību. Latvijas būvniecības sektora specifika ir arī sezonāls raksturs, kas saistīts ar klimatiskajiem apstākļiem. Aukstākie mēneši bieži vien samazina būvniecības aktivitāti, kamēr pavasarī un vasarā nozare uzņem apgriezienus. Šo sezonālo faktoru izpratne ir būtiska, lai precīzi novērtētu būvniecības iznākuma un kopējās ekonomiskās veselības stāvokli valsts mērogā. Būvniecības sektoru apiņiem arī normatīvā vide, kas var ietekmēt projektu izstrādes tempi. Piemēram, ēku energoefektivitātes prasības, būvniecības atļauju izsniegšanas process un citas normatīvās prasības var ietekmēt būvniecības projektus. Šīs regulācijas ne vienmēr ir pastāvīgas un var mainīties, reaģējot uz jauniem ekonomiskajiem vai vides izaicinājumiem. Latvijas būvniecības sektora veselība un izaugsme arī lielā mērā ir atkarīga no cilvēkkapitāla. Darbinieku skaits, pieejamās prasmes un kvalifikācija ir būtiski faktori, kas ietekmē nozares produktivitāti un efektivitāti. Eulerpool dati par nodarbinātības struktūru un darba tirgus attīstību būvniecības sektorā palīdz apzināt nozīmīgākās tendences un prognozēt iespējamās izmaiņas. Īpaša uzmanība būvniecības nozarē tiek pievērsta arī lieliem infrastruktūras projektiem, kas ne tikai palielina būvniecības iznākumu īslaicīgā periodā, bet arī veicina ilgtermiņa ekonomisko attīstību. Piemēram, dzelzceļa projekti, jaunu ceļu būve un modernizācija, kā arī ēku energoefektivitātes uzlabošana ir stratēģiski svarīgi uzņēmumi, kas nevar tikt ignorēti. Eulerpool vietnē piedāvātā iespēja analizēt būvniecības datus salīdzinājumā ar citiem makroekonomiskajiem rādītājiem ir neaizvietojama daudziem lietotājiem. Šāda datu pieejamība ļauj izpētīt, kā būvniecības iznākums korelē ar citām nozarēm, investīciju līmeni un vispārējo ekonomisko dinamiku. Apvienojot statistikas datus, ekonomisko analīzi un ekspertu viedokļus, Eulerpool piedāvā visaptverošu priekšstatu par Latvijas būvniecības sektora stāvokli un perspektīvām. Tas ir svarīgs resurs ikvienam, kurš ir ieinteresēts izprast Latvijas ekonomikas fundamentus un pieņemt informētus lēmumus saistībā ar investīcijām būvniecības nozarē. Secinājumā jāteic, ka būvniecības iznākums Latvijā ir komplekss rādītājs, kas atspoguļo plašu ekonomisko faktoru kopumu. Latvijā būvniecības sektora attīstību ietekmē gan iekšējie, gan ārējie faktori, tostarp valdības politika, investīciju līmenis, darba tirgus apstākļi un globālie ekonomiskie nosacījumi. Eulerpool vietnē piedāvātie dati un analīze sniedz vērtīgas iespējas izzināt un saprast šīs dinamiskās nozares izaicinājumus un iespējas.