Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

23,8 % Ø-Performance der Fair-Value-Strategie seit 2003
Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇵🇱

Polija Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas

Akciju cena

178,893 miljardi PLN
Izmaiņas +/-
-82,605 miljardi PLN
Izmaiņas %
-37,51 %

Pašreizējā Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas vērtība Polija ir 178,893 miljardi PLN. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas Polija samazinājās līdz 178,893 miljardi PLN 1.03.2025., pēc tam, kad tā bija 261,498 miljardi PLN 1.12.2024.. No 1.03.1996. līdz 1.03.2025., vidējais IKP Polija bija 66,47 miljardi PLN. Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.12.2024. ar 261,50 miljardi PLN, savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.03.1996. ar 14,96 miljardi PLN.

Avots: Central Statistical Office of Poland (GUS)

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas

  • Max

Ražošanas IKP

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas Vēsture

DatumsVērtība
1.03.2025.178,893 miljardi PLN
1.12.2024.261,498 miljardi PLN
1.09.2024.167,223 miljardi PLN
1.06.2024.178,964 miljardi PLN
1.03.2024.193,467 miljardi PLN
1.12.2023.236,127 miljardi PLN
1.09.2023.125,102 miljardi PLN
1.06.2023.104,786 miljardi PLN
1.03.2023.128,585 miljardi PLN
1.12.2022.157,014 miljardi PLN
1
2
3
4
5
...
12

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇵🇱
Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos
115,82 miljardi PLN218,693 miljardi PLNCeturksnis
🇵🇱
Būvniecības nozares IKP
354,425 miljardi PLN60,52 miljardi PLNCeturksnis
🇵🇱
Gada IKP izaugsmes temps
3,2 %3,4 %Ceturksnis
🇵🇱
IKP
809,2 miljardi USD695,61 miljardi USDGada
🇵🇱
IKP izaugsme visa gada garumā
2,9 %0,1 %Gada
🇵🇱
IKP izaugsmes temps
0,7 %1,4 %Ceturksnis
🇵🇱
IKP par pastāvīgām cenām
878,075 miljardi PLN984,968 miljardi PLNCeturksnis
🇵🇱
IKP uz vienu iedzīvotāju
17 391,14 USD17 178,67 USDGada
🇵🇱
IKP uz vienu iedzīvotāju PPP
43 585,119 USD43 365,832 USDGada
🇵🇱
Lauksaimniecības IKP
236,235 miljardi PLN23,491 miljardi PLNCeturksnis

Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas nozares Latvijā ir būtisks indikators valsts ekonomiskās attīstības analīzei un novērtēšanai. Kā daļa no eulerpool misijas, mūsu mērķis ir sniegt detalizētu un profesionalu analīzi par dažādiem makroekonomiskiem rādītājiem, ieskaitot IKP ieguldījumu no ražošanas sektora. Šis raksts sniegs visaptverošu pārskatu par IKP no ražošanas nozares Latvijā, ietverot vēsturisko fonu, pašreizējo situāciju, nozīmīgākās nozares un to ietekmējošos faktorus, kā arī nākotnes perspektīvas un izaicinājumus. Ražošanas nozare ir bijusi viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Laika gaitā nozare ir piedzīvojusi vairākas pārmaiņas, sākot no valsts pārvaldes sistēmas pārejas uz tirgus ekonomiku līdz integrācijai Eiropas Savienībā 2004. gadā. Šis periods ir raksturots ar ievērojamu strukturālu reformu veikšanu, kuras mērķis bija palielināt ražošanas efektivitāti un konkurētspēju starptautiskajos tirgos. IKP ieguldījums no ražošanas nozares Latvijā ir svarīgs rādītājs, kas atspoguļo ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, produktivitātes līmeni un vispārējo ekonomisko stabilitāti. Piemēram, 2022. gadā ražošanas sektors veidoja aptuveni 14% no kopējā IKP, kas norāda uz nozīmīgu lomu valsts ekonomikā. Galvenās apakšnozares ietver pārtikas un dzērienu ražošanu, kokapstrādi, metālapstrādi, ķīmisko rūpniecību un farmāciju, kā arī elektroniku un mašīnbūvi. Katra no šīm nozarēm veicina ne tikai ekonomisko izaugsmi, bet arī nodarbinātības līmeņa paaugstināšanos un tehnoloģisko attīstību. Pārtikas un dzērienu ražošana ir viens no tradicionāli spēcīgākajiem segmentiem Latvijas ražošanas sektorā. Pateicoties augstākajai pieejai vietējiem izejmateriāliem, nozares uzņēmumi spēj ražot konkurētspējīgus produktus gan vietējam, gan ārvalstu tirgum. Kokapstrāde, izmantojot Latvijas bagātīgos mežus, ir vēl viena izšķiroša nozare. Pēdējos gados kokapstrāde ir piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi, pateicoties investīcijām modernajās tehnoloģijās un eksportam uz Eiropas un citiem pasaules tirgiem. Metālapstrādes nozare veicina IKP ar augstas pievienotās vērtības produktiem, piemēram, rūpniecības iekārtām un automašīnām. Ķīmiskā rūpniecība un farmācija, neskatoties uz to salīdzinoši nelielo daļu no kopējā ražošanas apjoma, spēlē būtisku lomu, pateicoties inovācijām un pieprasījumam pēc augstas kvalitātes medicīnas un ķīmiskajiem produktiem. Elektronikas un mašīnbūves nozares, liekot lielu uzsvaru uz izpēti un attīstību, sniedz ievērojamu ieguldījumu Latvijas ražošanas sektorā un attiecīgi arī IKP. Šīs nozares aktīvi iekļaujas globālajās piegādes ķēdēs, eksportējot savus produktus uz dažādiem pasaules tirgiem. Tāpat ir svarīgi izcelt faktorus, kas ietekmē ražošanas nozares sniegumu un līdz ar to arī IKP no ražošanas sektora. Nozīmīgākie faktori ietver globālo ekonomisko situāciju, iekšējo pieprasījumu un piegādi, tehnoloģisko attīstību, valsts politiku un regulējumus, kā arī darba tirgus dinamiku. Piemēram, 2020. gada pandēmija ietekmēja ražošanas apjomus pasaules mērogā, izraisot pārtraukumus piegādes ķēdēs un pieprasījuma kritumu. Tomēr pēc sākotnējiem kritumiem ražošanas sektors ir spējis atgūties, pateicoties pielāgošanās spējai un valdības atbalstam. Latvijas valdības politika un regulējumi spēlē būtisku lomu ražošanas sektora attīstībā. Pēdējā laikā ir veikti pasākumi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, veicinātu inovācijas un samazinātu administratīvo slogu. Turklāt valsts atbalsta investīcijas infrastruktūrā, izglītībā un izpētē, kas ir kritiski svarīgs priekšnosacījums ražošanas nozares ilgtermiņa izaugsmei un konkurētspējai. Nākotnes perspektīvas Latvijas ražošanas nozarē izskatās daudzsološi, ņemot vērā globālās tendences un vietējo politiku. Tomēr ir arī vairāki izaicinājumi, kas jāņem vērā. Starptautiskās tirdzniecības neskaidrības, izejvielu cenu svārstības, darba spēka trūkums un nepieciešamība pēc pastāvīgām investīcijām tehnoloģijās ir tikai daži no faktoriem, kas var ietekmēt nozares izaugsmi. Noslēgumā, IKP no ražošanas nozares Latvijas kontekstā ir spēcīgs rādītājs, kas atspoguļo valsts ekonomiskās izaugsmes dinamiku un stabilitāti. Kā profesionāla makroekonomiskās datubāzes platforma, eulerpool piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par šīm tendencēm, palīdzot uzņēmumiem, investoriem un politikas veidotājiem pieņemt informētus lēmumus. Ar mūsu analīzes un ieskatu palīdzību mēs vēlamies veicināt izpratni par ražošanas sektora nozīmi un tā attīstības iespējām Latvijā.