Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Norvēģija Ražošanas apjoma izmaiņas mēnesī (MoM)
Akciju cena
Pašreizējā Ražošanas apjoma izmaiņas mēnesī (MoM) vērtība Norvēģija ir 1,8 %. Ražošanas apjoma izmaiņas mēnesī (MoM) Norvēģija samazinājās līdz 1,8 % 1.05.2024., pēc tam, kad tas bija 5,5 % 1.03.2024.. No 1.02.1990. līdz 1.06.2024. IKP vidējais rādītājs Norvēģija bija 0,08 %. Rekordlielākais rādītājs tika sasniegts 1.06.1996. ar 7,50 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.04.2024. ar -5,70 %.
Ražošanas apjoma izmaiņas mēnesī (MoM) ·
Max
Ražošanas produkcija MoM | |
---|---|
1.04.1990. | 3,40 % |
1.06.1990. | 1,50 % |
1.08.1990. | 0,90 % |
1.09.1990. | 1,10 % |
1.12.1990. | 1,30 % |
1.05.1991. | 0,90 % |
1.08.1991. | 0,80 % |
1.10.1991. | 2,60 % |
1.12.1991. | 0,50 % |
1.01.1992. | 0,50 % |
1.03.1992. | 3,30 % |
1.05.1992. | 0,80 % |
1.06.1992. | 0,50 % |
1.08.1992. | 3,50 % |
1.09.1992. | 0,10 % |
1.11.1992. | 0,80 % |
1.01.1993. | 1,30 % |
1.02.1993. | 0,70 % |
1.04.1993. | 3,80 % |
1.07.1993. | 3,10 % |
1.10.1993. | 0,50 % |
1.11.1993. | 0,90 % |
1.12.1993. | 0,50 % |
1.01.1994. | 1,00 % |
1.02.1994. | 0,40 % |
1.04.1994. | 6,80 % |
1.07.1994. | 0,40 % |
1.09.1994. | 2,60 % |
1.11.1994. | 0,50 % |
1.12.1994. | 0,10 % |
1.02.1995. | 0,60 % |
1.04.1995. | 1,50 % |
1.05.1995. | 1,10 % |
1.08.1995. | 0,80 % |
1.09.1995. | 0,20 % |
1.11.1995. | 0,40 % |
1.12.1995. | 0,70 % |
1.01.1996. | 2,80 % |
1.04.1996. | 0,20 % |
1.06.1996. | 7,50 % |
1.07.1996. | 0,90 % |
1.09.1996. | 0,20 % |
1.11.1996. | 0,30 % |
1.12.1996. | 1,50 % |
1.03.1997. | 1,80 % |
1.05.1997. | 1,30 % |
1.07.1997. | 4,70 % |
1.09.1997. | 1,90 % |
1.10.1997. | 1,60 % |
1.12.1997. | 1,40 % |
1.02.1998. | 0,60 % |
1.03.1998. | 0,20 % |
1.04.1998. | 2,50 % |
1.07.1998. | 1,60 % |
1.08.1998. | 0,90 % |
1.11.1998. | 0,20 % |
1.01.1999. | 0,50 % |
1.03.1999. | 2,20 % |
1.06.1999. | 0,70 % |
1.08.1999. | 0,10 % |
1.10.1999. | 0,30 % |
1.12.1999. | 0,10 % |
1.03.2000. | 0,30 % |
1.07.2000. | 0,90 % |
1.08.2000. | 0,60 % |
1.09.2000. | 1,00 % |
1.01.2001. | 0,90 % |
1.02.2001. | 0,10 % |
1.04.2001. | 0,90 % |
1.08.2001. | 0,40 % |
1.10.2001. | 1,50 % |
1.11.2001. | 0,20 % |
1.01.2002. | 0,90 % |
1.03.2002. | 0,40 % |
1.04.2002. | 0,60 % |
1.05.2002. | 2,30 % |
1.08.2002. | 1,20 % |
1.02.2003. | 1,10 % |
1.05.2003. | 0,10 % |
1.07.2003. | 1,50 % |
1.09.2003. | 0,10 % |
1.10.2003. | 0,20 % |
1.12.2003. | 0,90 % |
1.02.2004. | 2,50 % |
1.03.2004. | 0,70 % |
1.05.2004. | 0,20 % |
1.06.2004. | 0,50 % |
1.08.2004. | 2,00 % |
1.11.2004. | 0,10 % |
1.02.2005. | 0,70 % |
1.03.2005. | 0,20 % |
1.04.2005. | 1,20 % |
1.06.2005. | 2,30 % |
1.07.2005. | 2,50 % |
1.09.2005. | 3,30 % |
1.11.2005. | 2,60 % |
1.01.2006. | 0,90 % |
1.02.2006. | 0,20 % |
1.05.2006. | 2,30 % |
1.07.2006. | 1,70 % |
1.09.2006. | 1,10 % |
1.10.2006. | 2,10 % |
1.12.2006. | 3,20 % |
1.03.2007. | 1,50 % |
1.04.2007. | 1,00 % |
1.05.2007. | 2,80 % |
1.07.2007. | 1,10 % |
1.09.2007. | 0,60 % |
1.10.2007. | 0,50 % |
1.12.2007. | 1,50 % |
1.01.2008. | 1,00 % |
1.02.2008. | 0,60 % |
1.04.2008. | 7,00 % |
1.08.2008. | 0,30 % |
1.10.2008. | 0,30 % |
1.07.2009. | 0,30 % |
1.08.2009. | 1,10 % |
1.09.2009. | 1,70 % |
1.11.2009. | 0,70 % |
1.12.2009. | 0,10 % |
1.02.2010. | 1,20 % |
1.03.2010. | 0,30 % |
1.04.2010. | 0,50 % |
1.06.2010. | 4,00 % |
1.09.2010. | 2,60 % |
1.11.2010. | 0,80 % |
1.01.2011. | 0,20 % |
1.02.2011. | 0,10 % |
1.03.2011. | 1,30 % |
1.05.2011. | 1,00 % |
1.08.2011. | 3,70 % |
1.09.2011. | 2,70 % |
1.11.2011. | 0,40 % |
1.01.2012. | 1,20 % |
1.04.2012. | 0,20 % |
1.05.2012. | 1,90 % |
1.07.2012. | 0,20 % |
1.08.2012. | 1,80 % |
1.10.2012. | 0,20 % |
1.11.2012. | 0,20 % |
1.01.2013. | 1,50 % |
1.02.2013. | 0,60 % |
1.04.2013. | 2,80 % |
1.06.2013. | 1,50 % |
1.07.2013. | 0,60 % |
1.12.2013. | 1,00 % |
1.01.2014. | 0,70 % |
1.03.2014. | 0,70 % |
1.05.2014. | 0,40 % |
1.06.2014. | 2,00 % |
1.08.2014. | 3,10 % |
1.10.2014. | 3,10 % |
1.12.2014. | 0,30 % |
1.02.2015. | 0,10 % |
1.03.2015. | 3,40 % |
1.06.2015. | 0,90 % |
1.08.2015. | 2,60 % |
1.09.2015. | 0,60 % |
1.11.2015. | 0,90 % |
1.02.2016. | 0,30 % |
1.03.2016. | 2,10 % |
1.05.2016. | 0,50 % |
1.07.2016. | 1,10 % |
1.09.2016. | 2,10 % |
1.11.2016. | 0,10 % |
1.12.2016. | 0,50 % |
1.01.2017. | 1,40 % |
1.04.2017. | 0,10 % |
1.05.2017. | 0,10 % |
1.07.2017. | 0,40 % |
1.09.2017. | 3,20 % |
1.10.2017. | 0,10 % |
1.11.2017. | 0,40 % |
1.12.2017. | 1,10 % |
1.02.2018. | 0,50 % |
1.03.2018. | 0,40 % |
1.04.2018. | 0,20 % |
1.06.2018. | 0,80 % |
1.07.2018. | 0,30 % |
1.08.2018. | 0,70 % |
1.10.2018. | 1,40 % |
1.11.2018. | 0,20 % |
1.12.2018. | 0,50 % |
1.01.2019. | 0,60 % |
1.04.2019. | 2,80 % |
1.05.2019. | 1,00 % |
1.07.2019. | 0,80 % |
1.09.2019. | 0,50 % |
1.12.2019. | 0,30 % |
1.06.2020. | 0,20 % |
1.07.2020. | 1,50 % |
1.08.2020. | 3,00 % |
1.10.2020. | 0,20 % |
1.11.2020. | 2,00 % |
1.12.2020. | 0,30 % |
1.01.2021. | 1,60 % |
1.03.2021. | 0,40 % |
1.05.2021. | 0,20 % |
1.06.2021. | 0,60 % |
1.09.2021. | 0,90 % |
1.11.2021. | 1,30 % |
1.01.2022. | 2,20 % |
1.03.2022. | 0,40 % |
1.04.2022. | 3,10 % |
1.06.2022. | 0,60 % |
1.07.2022. | 2,20 % |
1.09.2022. | 1,80 % |
1.01.2023. | 0,80 % |
1.02.2023. | 0,30 % |
1.04.2023. | 0,90 % |
1.05.2023. | 0,80 % |
1.08.2023. | 1,40 % |
1.10.2023. | 0,70 % |
1.12.2023. | 0,40 % |
1.03.2024. | 5,50 % |
1.05.2024. | 1,80 % |
Ražošanas apjoma izmaiņas mēnesī (MoM) Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.05.2024. | 1,8 % |
1.03.2024. | 5,5 % |
1.12.2023. | 0,4 % |
1.10.2023. | 0,7 % |
1.08.2023. | 1,4 % |
1.05.2023. | 0,8 % |
1.04.2023. | 0,9 % |
1.02.2023. | 0,3 % |
1.01.2023. | 0,8 % |
1.09.2022. | 1,8 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Ražošanas apjoma izmaiņas mēnesī (MoM)
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇳🇴 Agrā indikators | -0,2 % | -0,3 % | Mēneša |
🇳🇴 Biznesa klimats | 0 points | -4,3 points | Ceturksnis |
🇳🇴 Elektroauto reģistrācijas | 7893 Units | 10 051 Units | Mēneša |
🇳🇴 Elektroenerģijas ražošana | 11 282,132 Gigawatt-hour | 11 752,627 Gigawatt-hour | Mēneša |
🇳🇴 Ieguves ražošana | 2,5 % | 3,9 % | Mēneša |
🇳🇴 Izmaiņas krājumu apjomos | 40,537 miljardi NOK | 16,518 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Izturības līmenis | 78,1 % | 78,4 % | Ceturksnis |
🇳🇴 Maksātnespējas | 387 Companies and Individuals | 466 Companies and Individuals | Mēneša |
🇳🇴 Ražošanas apjoms MoM | -0,6 % | 3,6 % | Mēneša |
🇳🇴 Ražošanas PMI | 47,7 points | 51,7 points | Mēneša |
🇳🇴 Ražošanas produkcija | -1,6 % | 5,6 % | Mēneša |
🇳🇴 Rūpnieciskā ražošana | 3,4 % | 4,6 % | Mēneša |
🇳🇴 Transportlīdzekļu reģistrācijas | 7400 Units | 9278 Units | Mēneša |
Norvēģijā ražošanas nozare veido 27 procentus no kopējās ražošanas, galvenokārt: pārtika, dzērieni un tabaka (5 procenti); rafinētie naftas produkti, ķīmiskās un farmaceitiskās preces (4 procenti); mašīnas un iekārtas (3 procenti); metālizstrādājumi (2 procenti); kuģi, laivas un naftas platformas (2 procenti); datoru un elektriskās iekārtas (2 procenti); mašīnu remonts un uzstādīšana (2 procenti); gumijas, plastmasas un minerālprodukti (2 procenti); un pamatmetāli (2 procenti).
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Ražošanas apjoma izmaiņas mēnesī (MoM)
Ražošanas apjomu izmaiņas mēneša griezumā (MoM) ir svarīgs makroekonomikas rādītājs, kas sniedz ieskatu Latvijas ražošanas sektora kopējā sniegumā noteiktā periodā. Eulerpool tīmekļa vietnē uzmanība tiek pievērsta šo makroekonomikas datu analīzei un interpretācijai, piedāvājot profesionālu perspektīvu, kas palīdz uzņēmējiem, ekonomistiem, investoriem un politikas veidotājiem izprast un izmantot aktuālo informāciju savos lēmumu pieņemšanas procesos. Ražošanas apjomu izmaiņas mēneša griezumā norāda uz izmaiņām kopējā ražošanas apjomā no viena mēneša uz nākamo, un tas ir nozīmīgs rādītājs ekonomikā, kas atspoguļo gan īstermiņa, gan ilgtermiņa tendences. Šo rādītāju nosaka, salīdzinot ražošanas rezultātus dažādās nozarēs un segmentos, piemēram, rūpniecībā, lauksaimniecībā, būvniecībā, un pakalpojumu sektorā. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ražošanas apjomu izmaiņas mēneša griezumā ir tik svarīgs ekonomikas indikators, ir tā spēja ātri atspoguļot ekonomiskās aktivitātes svārstības. Investori un uzņēmēji, kas vēlas uzlabot savas stratēģijas un operācijas, bieži vien paļaujas uz šo rādītāju, lai noteiktu tirgus iespējas un riskus. Politiķi un ekonomikas plānotāji izmanto šos datus, lai veidotu un korekciju attiecīgās politikas, ar mērķi stabilizēt un veicināt ekonomisko izaugsmi. Latvijas ražošanas sektoram ir izšķiroša loma valsts ekonomikā, nodrošinot būtisku daļu no valsts eksporta un sniedzot darbavietas tūkstošiem cilvēku. Tādēļ tas ir jēgpilni sekojoši pārraudzīt ražošanas apjomu izmaiņas mēneša griezumā. Šie rādītāji kalpo kā agrīnas brīdinājuma sistēmas, kas var liecināt par potenciālām problēmām vai, pretēji, norādīt uz iespējamu ekonomisko izaugsmi. Piemēram, pēkšņs ražošanas apjoma kritums var liecināt par ražošanas sektora saskarsmi ar problēmām, piemēram, piegādes ķēdes pārtraukumiem, izejvielu deficītu vai citu ārēju faktoru ietekmi, piemēram, starptautiskas tirdzniecības ierobežojumiem vai domējošu konkurenci globālajā tirgū. Turklāt ražošanas apjomu izmaiņas mēneša griezumā var atsvaidzināt izpratni par sezonālajiem un cikliskajiem faktoriem, kas ietekmē ražošanas sektoru. Piemēram, lauksaimniecības ražošana parasti ir sezonāla, un ar šo datu palīdzību var viegli identificēt sezonālās svārstības un to ietekmi uz kopējo ražošanu. Līdzīgi arī būvniecības nozarē ir vērojama sezonāla ietekme, kas ietver ziemas un vasaras ciklu atšķirības ražošanas apjomā. Analizējot ražošanas apjomu izmaiņas mēneša griezumā, Eiropas Savienības direktīvas un Latvijas nacionālie ekonomikas plāni var sniegt papildu perspektīvu par ražošanas sektora veiktspēju. Piemēram, ES fondi un projekta iniciatīvas bieži vien sniedz stimulus un finansējumu ražošanas uzņēmumiem, kas var ietekmēt šo rādītāju pozitīvā virzienā. Tādēļ, sekojot līdzi šiem datiem, ir iespējams ne tikai novērtēt tekošās tendences, bet arī prognozēt turpmāko attīstību atkarībā no ES un nacionālajām ekonomikas politikām. Eulerpool platforma piedāvā detalizētas datu bāzes un analīzes rīkus, kas nodrošina lietotājiem iespēju izanalizēt ražošanas apjomu izmaiņas mēneša griezumā ar precizitāti un dziļumu. Mūsu rīki ļauj salīdzināt datus gan starp dažādiem periodiem, gan starp vairākiem sektoriem un segmentiem, sniedzot visaptverošu skatījumu uz kopējo ekonomisko situāciju un tās dinamiku. Kā profesionālā tīmekļa vietne, Eulerpool mērķis ir nodrošināt lietotājiem precīzu, uzticamu un savlaicīgu informāciju par svarīgākajiem makroekonomikas rādītājiem. Ražošanas apjomu izmaiņas mēneša griezumā ir tikai viens no daudziem rādītājiem, ko mēs piedāvājam saviem klientiem, taču tā nozīme ir nesalīdzināma, ņemot vērā tā ietekmi uz ražošanas sektoru un kopējo ekonomisko izaugsmi valstī. Nepieciešamība izprast un analizēt ražošanas apjomu izmaiņas mēneša griezumā kļūst arvien būtiskāka, jo globālā ekonomika un tirgi kļūst arvien sarežģītāki un savstarpēji saistīti. Laba izpratne par šiem rādītājiem var palīdzēt uzņēmējiem un investoriem labāk sagatavoties un attiecīgi reaģēt uz tirgus izmaiņām, uzlabojot lēmumu pieņemšanas procesu un veicinot izaugsmi. Turklāt, ražošanas dati un to analīze var kalpot par pamatu izstrādāto stratēģiju un politikas novērtēšanai un uzlabošanai. Tas var palīdzēt ekonomikas plānotājiem un politikas veidotājiem identificēt vājās vietas un iespējas, izstrādājot mērķtiecīgus pasākumus, kas veicinātu ekonomisko attīstību un stabilitāti. Visbeidzot, Eulerpool piedāvātie makroekonomikas dati par ražošanas apjomu izmaiņām mēneša griezumā sniedz izsmeļošu resursu, kas var kalpot kā ceļvedis gan uzņēmumiem, gan investoriem, gan arī valsts struktūrām, nodrošinot stabilu pamatu datu bāzēto lēmumu pieņemšanai. Izmantojot šo informāciju, lietotāji var labāk izprast tirgus dinamiku, pieņemt pamatotus lēmumus un attīstīt efektīvas stratēģijas, kas veicinātu ilgtermiņa izaugsmi un konkurētspēju.