Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇱🇻

Latvija Produktivitāte

Akciju cena

120,774 punkti
Izmaiņas +/-
-1,309 punkti
Izmaiņas %
-1,08 %

Pašreizējā Produktivitāte vērtība Latvija ir 120,774 punkti. Produktivitāte Latvija samazinājās līdz 120,774 punkti uz 1.12.2023., pēc tam kad tā bija 122,083 punkti uz 1.09.2023.. No 1.03.1995. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Latvija bija 81,59 punkti. Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts 1.03.2021. ar 124,42 punkti, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.1996. ar 38,17 punkti.

Avots: EUROSTAT

Produktivitāte

  • Max

Produktivitāte

Produktivitāte Vēsture

DatumsVērtība
1.12.2023.120,774 punkti
1.09.2023.122,083 punkti
1.06.2023.122,123 punkti
1.03.2023.118,863 punkti
1.12.2022.120,187 punkti
1.09.2022.120,507 punkti
1.06.2022.119,916 punkti
1.03.2022.121,891 punkti
1.12.2021.123,358 punkti
1.09.2021.123,834 punkti
1
2
3
4
5
...
12

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Produktivitāte

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇱🇻
Algas
1213 EUR/Month1160 EUR/MonthMēneša
🇱🇻
Bezdarba līmenis
7,2 %6,8 %Ceturksnis
🇱🇻
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
9,1 %9,8 %Mēneša
🇱🇻
Bezdarbnieki
45 432 47 858 Mēneša
🇱🇻
Daļēja darba laika nodarbinātība
58 200 56 700 Ceturksnis
🇱🇻
Darba vakancu koeficients
2,8 %2,5 %Ceturksnis
🇱🇻
Darbaspēka izmaksas
173,26 points170,19 pointsCeturksnis
🇱🇻
Iedzīvotāji
1,87 milj. 1,88 milj. Gada
🇱🇻
Iegādes līmenis
68,9 %68,6 %Ceturksnis
🇱🇻
Ilgtermiņa bezdarba līmenis
2,1 %1,8 %Ceturksnis
🇱🇻
Minimālās algas
700 EUR/Month700 EUR/MonthCeturksnis
🇱🇻
Nodarbinātības izmaiņas
0,3 %-1 %Ceturksnis
🇱🇻
Nodarbinātības līmenis
64 %64 %Ceturksnis
🇱🇻
Nodarbinātie
880 000 878 000 Ceturksnis
🇱🇻
Pensijas vecums sievietēm
64,75 Years64,5 YearsGada
🇱🇻
Pensijas vecums vīriešiem
64,75 Years64,5 YearsGada
🇱🇻
pilna laika nodarbinātība
768 000 768 500 Ceturksnis
🇱🇻
Vakanču saraksts
24 224 22 230 Ceturksnis

Latvijā produktivitāte attiecas uz reālo darbaspēka produktivitāti uz katru nostrādāto stundu.

Kas ir Produktivitāte

Produktu produktivitāte ir viens no fundamentālajiem aspektiem makroekonomikā un tam ir būtiska nozīme, lai izprastu un analizētu valstu ekonomisko izaugsmi. Eulerpool, kā profesionāla mājaslapa, kas nodrošina pieeju makroekonomikas datiem, vērš uzmanību uz šo svarīgo kategoriju, sniedzot detalizētu un visaptverošu ieskatu par šo tēmu. Šajā aprakstā mēs apskatīsim produktivitātes lomu ekonomikā, tās mērīšanas metodes, ietekmējošos faktorus, trendus un nozīmi ekonomiskās politikas veidošanā. Produktivitāte tiek definēta kā efektivitātes mērs, ar kādu ekonomiskās vienības – piemēram, uzņēmumi vai valstis – spēj pārvērst resursus (darbus, kapitālu, zemi) produktos un pakalpojumos. Bieži vien produktivitāte tiek mērīta kā produkcijas apjoms uz vienu nodarbinātības vienību vai uz laika vienību (piemēram, stundas, dienas, gada darba stundu). Augstāka produktivitāte nozīmē lielāku izlaidi ar mazāku resursu patēriņu, kas parasti saistīta ar inovācijām, efektivitātes uzlabojumiem un investīcijām tehnoloģijās. Produktivitātes mērs ir kritisks, jo tas tieši ietekmē ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeni. Augsts produktivitātes līmenis parasti rezultējas lielākos ienākumos, augstākā nodarbinātības līmenī un uzlabotā dzīves kvalitātē. Turklāt, ar augstāku produktivitāti saistītie uzņēmumi ir konkurētspējīgāki globālajā tirgū, un valsts ekonomika kļūst izturīgāka pret ekonomiskajiem satricinājumiem. Lai novērtētu produktivitāti, tiek izmantotas vairākas mērījumu metodes. Biežāk izmantotā metode ir darba produktivitātes indekss, kas mēra produkcijas vērtību uz vienu nodarbināto vai uz viena darba stundu skaitu. Darba produktivitātes mērīšana sniedz ieskatu par to, cik efektīvi cilvēka darbs tiek izmantots, salīdzinot ar investētajiem laika resursiem. Tomēr arī multifaktoru produktivitāte (MFP) ir būtisks rādītājs, kas mēra izlaides attiecību pret kopējo ieguldījumu grozu, ietverot gan darbu, gan kapitālu. Šis rādītājs ļauj labāk vērtēt tehnoloģiju un efektivitātes lomu produkcijā. Produktivitāti ekonomiskajā sistēmā ietekmē vairāki faktori. Pirmais un, iespējams, vissvarīgākais faktors ir tehnoloģiskās inovācijas un progress. Jaunās tehnoloģijas ļauj uzņēmumiem ražot produktus un pakalpojumus efektīvāk un ar mazākiem resursiem. Investīcijas izglītībā un apmācībā arī būtiski palīdz uzlabot strādājošo prasmes un kompetences, kas savukārt palielina produktivitāti. Kapitāla investīcijas, piemēram, jaunu mašīnu un iekārtu iegāde, arī veicina produktivitātes pieaugumu. Infrastruktūras attīstība, tai skaitā transporta un komunikācijas tīklu uzlabošana, veicina uzņēmumu efektivitāti un piegādes ķēžu racionalizāciju. Neskaitot ekonomiskos faktorus, svarīgu lomu produktivitātes izaugsmē spēlē arī institucionālā vide. Satversmes stabilitāte, tiesiskā kārtība, nekorumpēta pārvalde un efektīvi darbaspēka tirgi ir būtiski priekšnosacījumi produktivitātes pieaugumam. Stabilā un atbalstošā vide veicina uzņēmumu attīstību un investīcijas, kas savukārt rada jaunas iespējas produktivitātes uzlabošanai. Trendi produktivitātes dinamikā var būt gan pozitīvi, gan negatīvi. Mūsdienu globalizētajā ekonomikā dažādas pasaules reģiona produktivitātes līmenis var krasi atšķirties. Attīstītajās valstīs redzam augstus produktivitātes līmeņus, pateicoties augsti attīstītām tehnoloģijām un labi apmācītam darbaspēkam. Savukārt attīstības valstīs, kur infrastruktūra un tehnoloģijas nav tik attīstītas, produktivitāte parasti ir zemāka. Tāpat pastāv arī nozaru produktivitātes atšķirības – augsto tehnoloģiju nozarēs un ražošanā produktivitātes rādītāji parasti ir augstāki nekā, piemēram, lauksaimniecībā. Produktivitātei ir arī liela nozīme ekonomiskās politikas veidošanā, un valdības visā pasaulē meklē veidus, kā veicināt produktivitātes pieaugumu. Ekonomiskās reformas, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi, samazina nevajadzīgu birokrātiju un veicina inovācijas, ir viena no svarīgākajām politikas jomām. Vēl viena būtiska joma ir izglītība un profesionālā apmācība. Nodrošinot darbiniekus ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, uzlabojas ne tikai individuālā produktivitāte, bet arī uzņēmumu un valsts kopējā konkurētspēja. Eulerpool kā profesionāla platforma, kas nodrošina makroekonomikas datus, palīdz uzņēmumiem, pētniekiem un politikas veidotājiem sekot līdzi un analizēt produktivitātes rādītājus dažādās valstīs un nozarēs. Pieejot plašiem un precīziem datiem par produktivitāti, lietotāji var izdarīt pamatotus lēmumus un īstenot efektīvu stratēģiju izstrādi. Noslēgumā, produktivitāte ir centrālais elements ekonomikas analīzē un politikas veidošanā. Izprotot produktivitātes dinamiku, mērīšanas metodes un ietekmējošos faktorus, ir iespējams panākt būtiskus uzlabojumus gan ekonomikas izaugsmē, gan arī sabiedrības dzīves līmenī. Eulerpool ar saviem detalizētajiem makroekonomikas datiem sniedz vērtīgu ieguldījumu šajā procesā, palīdzot visiem interesentiem saprast un uzlabot produktivitātes rādītājus.