Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Katara Naudas piedāvājums M1
Akciju cena
Pašreizējā Naudas piedāvājums M1 vērtība Katara ir 153,911 miljardi QAR. Naudas piedāvājums M1 Katara samazinājās līdz 153,911 miljardi QAR 1.03.2024., pēc tam, kad tas bija 156,765 miljardi QAR 1.02.2024.. No 1.01.2007. līdz 1.04.2024. vidējais IKP Katara bija 109,79 miljardi QAR. Vēsturiski augstākā vērtība tika sasniegta 1.07.2021. ar 170,84 miljardi QAR, kamēr zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.2007. ar 34,44 miljardi QAR.
Naudas piedāvājums M1 ·
Max
Naudas masa M1 | |
---|---|
1.01.2007. | 34,44 miljardi QAR |
1.02.2007. | 36,07 miljardi QAR |
1.03.2007. | 37,52 miljardi QAR |
1.04.2007. | 39,57 miljardi QAR |
1.05.2007. | 38,59 miljardi QAR |
1.06.2007. | 37,94 miljardi QAR |
1.07.2007. | 38,18 miljardi QAR |
1.08.2007. | 37,86 miljardi QAR |
1.09.2007. | 38,95 miljardi QAR |
1.10.2007. | 38,84 miljardi QAR |
1.11.2007. | 42,04 miljardi QAR |
1.12.2007. | 40,74 miljardi QAR |
1.01.2008. | 46,18 miljardi QAR |
1.02.2008. | 50,35 miljardi QAR |
1.03.2008. | 59,13 miljardi QAR |
1.04.2008. | 61,79 miljardi QAR |
1.05.2008. | 68,36 miljardi QAR |
1.06.2008. | 66,91 miljardi QAR |
1.07.2008. | 58,15 miljardi QAR |
1.08.2008. | 61,28 miljardi QAR |
1.09.2008. | 61,27 miljardi QAR |
1.10.2008. | 63,17 miljardi QAR |
1.11.2008. | 52,89 miljardi QAR |
1.12.2008. | 50,87 miljardi QAR |
1.01.2009. | 53,40 miljardi QAR |
1.02.2009. | 51,54 miljardi QAR |
1.03.2009. | 54,92 miljardi QAR |
1.04.2009. | 54,40 miljardi QAR |
1.05.2009. | 55,31 miljardi QAR |
1.06.2009. | 51,45 miljardi QAR |
1.07.2009. | 50,87 miljardi QAR |
1.08.2009. | 54,66 miljardi QAR |
1.09.2009. | 52,53 miljardi QAR |
1.10.2009. | 53,16 miljardi QAR |
1.11.2009. | 55,89 miljardi QAR |
1.12.2009. | 53,12 miljardi QAR |
1.01.2010. | 56,65 miljardi QAR |
1.02.2010. | 61,35 miljardi QAR |
1.03.2010. | 63,17 miljardi QAR |
1.04.2010. | 59,23 miljardi QAR |
1.05.2010. | 60,06 miljardi QAR |
1.06.2010. | 61,46 miljardi QAR |
1.07.2010. | 68,62 miljardi QAR |
1.08.2010. | 67,27 miljardi QAR |
1.09.2010. | 63,98 miljardi QAR |
1.10.2010. | 64,59 miljardi QAR |
1.11.2010. | 66,88 miljardi QAR |
1.12.2010. | 68,34 miljardi QAR |
1.01.2011. | 71,03 miljardi QAR |
1.02.2011. | 72,55 miljardi QAR |
1.03.2011. | 71,62 miljardi QAR |
1.04.2011. | 75,90 miljardi QAR |
1.05.2011. | 73,44 miljardi QAR |
1.06.2011. | 77,94 miljardi QAR |
1.07.2011. | 76,26 miljardi QAR |
1.08.2011. | 74,32 miljardi QAR |
1.09.2011. | 72,23 miljardi QAR |
1.10.2011. | 75,18 miljardi QAR |
1.11.2011. | 75,81 miljardi QAR |
1.12.2011. | 81,85 miljardi QAR |
1.01.2012. | 83,08 miljardi QAR |
1.02.2012. | 81,54 miljardi QAR |
1.03.2012. | 86,05 miljardi QAR |
1.04.2012. | 89,03 miljardi QAR |
1.05.2012. | 84,32 miljardi QAR |
1.06.2012. | 89,17 miljardi QAR |
1.07.2012. | 85,57 miljardi QAR |
1.08.2012. | 86,29 miljardi QAR |
1.09.2012. | 90,08 miljardi QAR |
1.10.2012. | 87,50 miljardi QAR |
1.11.2012. | 92,83 miljardi QAR |
1.12.2012. | 90,94 miljardi QAR |
1.01.2013. | 94,07 miljardi QAR |
1.02.2013. | 101,77 miljardi QAR |
1.03.2013. | 99,33 miljardi QAR |
1.04.2013. | 103,61 miljardi QAR |
1.05.2013. | 106,40 miljardi QAR |
1.06.2013. | 110,74 miljardi QAR |
1.07.2013. | 107,88 miljardi QAR |
1.08.2013. | 100,30 miljardi QAR |
1.09.2013. | 110,34 miljardi QAR |
1.10.2013. | 98,11 miljardi QAR |
1.11.2013. | 99,79 miljardi QAR |
1.12.2013. | 105,93 miljardi QAR |
1.01.2014. | 105,62 miljardi QAR |
1.02.2014. | 112,99 miljardi QAR |
1.03.2014. | 117,65 miljardi QAR |
1.04.2014. | 119,10 miljardi QAR |
1.05.2014. | 116,44 miljardi QAR |
1.06.2014. | 127,26 miljardi QAR |
1.07.2014. | 125,62 miljardi QAR |
1.08.2014. | 122,04 miljardi QAR |
1.09.2014. | 119,15 miljardi QAR |
1.10.2014. | 120,76 miljardi QAR |
1.11.2014. | 123,20 miljardi QAR |
1.12.2014. | 124,26 miljardi QAR |
1.01.2015. | 123,90 miljardi QAR |
1.02.2015. | 130,94 miljardi QAR |
1.03.2015. | 126,58 miljardi QAR |
1.04.2015. | 122,75 miljardi QAR |
1.05.2015. | 126,52 miljardi QAR |
1.06.2015. | 130,59 miljardi QAR |
1.07.2015. | 127,64 miljardi QAR |
1.08.2015. | 125,73 miljardi QAR |
1.09.2015. | 126,08 miljardi QAR |
1.10.2015. | 127,61 miljardi QAR |
1.11.2015. | 125,59 miljardi QAR |
1.12.2015. | 126,93 miljardi QAR |
1.01.2016. | 136,94 miljardi QAR |
1.02.2016. | 136,04 miljardi QAR |
1.03.2016. | 137,18 miljardi QAR |
1.04.2016. | 135,72 miljardi QAR |
1.05.2016. | 129,13 miljardi QAR |
1.06.2016. | 130,58 miljardi QAR |
1.07.2016. | 136,65 miljardi QAR |
1.08.2016. | 126,14 miljardi QAR |
1.09.2016. | 126,24 miljardi QAR |
1.10.2016. | 123,94 miljardi QAR |
1.11.2016. | 125,20 miljardi QAR |
1.12.2016. | 128,35 miljardi QAR |
1.01.2017. | 127,10 miljardi QAR |
1.02.2017. | 136,56 miljardi QAR |
1.03.2017. | 134,85 miljardi QAR |
1.04.2017. | 133,49 miljardi QAR |
1.05.2017. | 129,71 miljardi QAR |
1.06.2017. | 130,76 miljardi QAR |
1.07.2017. | 125,51 miljardi QAR |
1.08.2017. | 122,71 miljardi QAR |
1.09.2017. | 122,26 miljardi QAR |
1.10.2017. | 124,92 miljardi QAR |
1.11.2017. | 123,19 miljardi QAR |
1.12.2017. | 123,09 miljardi QAR |
1.01.2018. | 128,64 miljardi QAR |
1.02.2018. | 137,13 miljardi QAR |
1.03.2018. | 135,58 miljardi QAR |
1.04.2018. | 130,32 miljardi QAR |
1.05.2018. | 132,97 miljardi QAR |
1.06.2018. | 134,44 miljardi QAR |
1.07.2018. | 128,78 miljardi QAR |
1.08.2018. | 127,24 miljardi QAR |
1.09.2018. | 123,74 miljardi QAR |
1.10.2018. | 121,45 miljardi QAR |
1.11.2018. | 121,71 miljardi QAR |
1.12.2018. | 119,08 miljardi QAR |
1.01.2019. | 123,02 miljardi QAR |
1.02.2019. | 132,44 miljardi QAR |
1.03.2019. | 130,10 miljardi QAR |
1.04.2019. | 132,97 miljardi QAR |
1.05.2019. | 129,23 miljardi QAR |
1.06.2019. | 128,52 miljardi QAR |
1.07.2019. | 126,57 miljardi QAR |
1.08.2019. | 125,03 miljardi QAR |
1.09.2019. | 125,36 miljardi QAR |
1.10.2019. | 123,44 miljardi QAR |
1.11.2019. | 127,57 miljardi QAR |
1.12.2019. | 124,70 miljardi QAR |
1.01.2020. | 129,33 miljardi QAR |
1.02.2020. | 137,31 miljardi QAR |
1.03.2020. | 140,18 miljardi QAR |
1.04.2020. | 148,88 miljardi QAR |
1.05.2020. | 150,44 miljardi QAR |
1.06.2020. | 146,70 miljardi QAR |
1.07.2020. | 153,13 miljardi QAR |
1.08.2020. | 149,45 miljardi QAR |
1.09.2020. | 146,57 miljardi QAR |
1.10.2020. | 146,78 miljardi QAR |
1.11.2020. | 147,65 miljardi QAR |
1.12.2020. | 146,46 miljardi QAR |
1.01.2021. | 155,36 miljardi QAR |
1.02.2021. | 157,40 miljardi QAR |
1.03.2021. | 154,88 miljardi QAR |
1.04.2021. | 154,82 miljardi QAR |
1.05.2021. | 165,27 miljardi QAR |
1.06.2021. | 168,07 miljardi QAR |
1.07.2021. | 170,84 miljardi QAR |
1.08.2021. | 153,99 miljardi QAR |
1.09.2021. | 149,64 miljardi QAR |
1.10.2021. | 151,46 miljardi QAR |
1.11.2021. | 150,19 miljardi QAR |
1.12.2021. | 148,32 miljardi QAR |
1.01.2022. | 153,21 miljardi QAR |
1.02.2022. | 162,28 miljardi QAR |
1.03.2022. | 161,10 miljardi QAR |
1.04.2022. | 162,23 miljardi QAR |
1.05.2022. | 160,72 miljardi QAR |
1.06.2022. | 158,98 miljardi QAR |
1.07.2022. | 160,77 miljardi QAR |
1.08.2022. | 157,91 miljardi QAR |
1.09.2022. | 157,71 miljardi QAR |
1.10.2022. | 158,00 miljardi QAR |
1.11.2022. | 161,93 miljardi QAR |
1.12.2022. | 160,75 miljardi QAR |
1.01.2023. | 156,69 miljardi QAR |
1.02.2023. | 163,44 miljardi QAR |
1.03.2023. | 160,34 miljardi QAR |
1.04.2023. | 156,99 miljardi QAR |
1.05.2023. | 154,60 miljardi QAR |
1.06.2023. | 155,85 miljardi QAR |
1.07.2023. | 149,25 miljardi QAR |
1.08.2023. | 143,50 miljardi QAR |
1.09.2023. | 145,15 miljardi QAR |
1.10.2023. | 142,68 miljardi QAR |
1.11.2023. | 140,07 miljardi QAR |
1.12.2023. | 139,25 miljardi QAR |
1.01.2024. | 146,14 miljardi QAR |
1.02.2024. | 156,77 miljardi QAR |
1.03.2024. | 153,91 miljardi QAR |
Naudas piedāvājums M1 Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 153,911 miljardi QAR |
1.02.2024. | 156,765 miljardi QAR |
1.01.2024. | 146,141 miljardi QAR |
1.12.2023. | 139,251 miljardi QAR |
1.11.2023. | 140,074 miljardi QAR |
1.10.2023. | 142,68 miljardi QAR |
1.09.2023. | 145,147 miljardi QAR |
1.08.2023. | 143,496 miljardi QAR |
1.07.2023. | 149,252 miljardi QAR |
1.06.2023. | 155,853 miljardi QAR |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Naudas piedāvājums M1
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇶🇦 Banku bilance | 1,961 Brd. QAR | 1,986 Bio. QAR | Mēneša |
🇶🇦 Centrālās bankas bilance | 299,265 miljardi QAR | 300,165 miljardi QAR | Mēneša |
🇶🇦 Depozītu procentu likme | 5,75 % | 5,75 % | Mēneša |
🇶🇦 Kredītu pieaugums | 7 % | 7,5 % | Mēneša |
🇶🇦 Naudas agregāts M2 | 735,976 miljardi QAR | 742,383 miljardi QAR | Mēneša |
🇶🇦 Naudas masa M0 | 96,609 miljardi QAR | 97,98 miljardi QAR | Mēneša |
🇶🇦 Naudas masa M3 | 855,365 miljardi QAR | 856,341 miljardi QAR | Mēneša |
🇶🇦 Procentu likme | 6,25 % | 6,25 % | frequency_daily |
🇶🇦 Reverse-Repo likme | 6 % | 6 % | Mēneša |
🇶🇦 Valūtas rezerves | 248,203 miljardi QAR | 247,41 miljardi QAR | Mēneša |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Naudas piedāvājums M1
Naudas piedāvājums jeb "Money Supply M1" ir svarīgs makroekonomiskais rādītājs, kas sniedz ieskatu valsts ekonomiskajā veselībā un naudas piedāvājuma dinamiskajos aspektos. Šis ekonomiskais indikators ir kritisks rādītājs, kas palīdz ekonomistiem, politikas veidotājiem un investoriem izprast naudas plūsmas un citu ekonomisko procesu mijiedarbību. Mājaslapa Eulerpool specializējas makroekonomisko datu attēlošanā un šajā rakstā sniegsim detalizētu pārskatu par naudas piedāvājuma M1 jēdzienu, tā nozīmi un ietekmi uz Latviju. Naudas piedāvājums M1 ietver naudas masas pirmo un šaurāko definīciju ekonomikas teorijā. M1 apzīmē viegli pieejamus līdzekļus, kurus var ātri izmantot ekonomiskajos darījumos. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) definīciju, M1 sastāv no apgrozībā esošās skaidrās naudas un bezskaidras naudas kontiem. Tas ietver banknotes un monētas, kas cirkulē ekonomikā, kā arī iemaksas norēķinu kontos, kuriem var piekļūt nekavējoties bez jebkādiem ierobežojumiem. Tātad, M1 ir likvīdākais naudas piedāvājuma posms, jo tas aptver līdzekļus, kurus var ātri izmantot patēriņam vai ieguldījumiem. Naudas piedāvājuma M1 biežs monitorings un analīzes ir vitāli svarīgi centrālajām bankām un finanšu institūcijām. Viens no galvenajiem iemesliem ir tā ietekme uz inflāciju. Ja naudas piedāvājums ekonomijā pieaug pārāk strauji, pieaug arī inflācijas riski, jo palielinātais pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem bez attiecīgas piedāvājuma paplašināšanās var izraisīt cenu kāpumu. No otras puses, pārāk zems naudas piedāvājuma pieaugums var novest pie deflācijas, kur ekonomiskā aktivitāte samazinās, jo patērētāji un uzņēmumi aiztur tēriņus, gaidot zemākas cenas nākotnē. Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas Savienības dalībvalstis, seko šai dinamikai, izmantojot Eiropas Centrālās Bankas (ECB) politiku un noteikumus. ECB regulāri pārrauga un regulē naudas piedāvājumu, lai nodrošinātu stabilitāti eirozonā, un Latvija kā eirozonas dalībniece ir tieši iesaistīta šajā procesā. Latvija īsteno makroekonomisko politiku, kas liek īpašu uzsvaru uz naudas piedāvājuma pārvaldību, lai saglabātu stabilu ekonomikas izaugsmi un mazinātu inflācijas šokus. Pastāv vairāki faktori, kas var ietekmēt M1 naudas piedāvājuma izmaiņas Latvijā. Pirmkārt, monetārā politika, ko realizē ECB, tieši ietekmē naudas piedāvājumu Latvijā. Ar instrumentiem, piemēram, procentu likmju korekcijām un atklātu tirgus operācijām, ECB regulē naudas pieejamību ekonomikā. Zemas procentu likmes parasti veicina lielāku naudas piedāvājumu, jo kredīti kļūst lētāki un uzņēmumi un patērētāji ir gatavi vairāk tērēt un aizņemties. Otrkārt, Latvijas iekšējie ekonomiskie rādītāji, piemēram, iekšzemes kopprodukts (IKP), nodarbinātības līmenis un ārējās tirdzniecības bilance, arī spēlē nozīmīgu lomu. Augsts IKP un nodarbinātības līmenis norāda uz stipru ekonomiku, kurā palielinās arī naudas piedāvājums, jo pieaug banku depozīti un komercbanku rosība. Tirdzniecības bilance ar citiem pasaules tirgiem atspoguļo Latvijas spējās iegūstot ārvalstu valūtu un veicot starptautiskos norēķinus, kas arī var ietekmēt M1 rādītāju. Svarīgi pieminēt arī finanšu sektora attīstību un banku sistēmas robustumu. Latvija ir pazīstama ar savu attīstīto banku sektoru, kur daudzas starptautiskas finansu iestādes darbojas blakus vietējām bankām. Banku kreditēšanas politika, klientu apkalpošanas kvalitāte un banku piedāvātie pakalpojumi tieši ietekmē naudas piedāvājuma dinamiku. Naudas piedāvājuma M1 analīze sniedz arī interesantas izpratnes par iedzīvotāju uzvedību attiecībā uz tērēšanu un uzkrāšanu. Piemēram, ja iedzīvotāji izvēlas paturēt vairāk naudas kā skaidro naudu vai izmantot norēķinu kontus, M1 palielinās. Savukārt, ja viņi dod priekšroku noguldījumiem uz noteiktu termiņu vai investīcijās, tas atspoguļojas plašākā naudas masas definīcijā, piemēram, M2. Eulerpool piedāvā ļoti precīzus un reāllaika datus, kas ļauj labāk izprast šīs tendences, piedāvājot rīkus un vizualizācijas, lai sekotu naudas piedāvājuma izmaiņām. Mūsu platforma nodrošina lietotājiem piekļuvi detalizētiem makroekonomiskiem datiem, ļaujot tiem pieņemt labi informētus lēmumus gan par investīcijām, gan politikas plānošanu. Kopumā naudas piedāvājums M1 ir ne tikai indikators par tūlīt pieejamajiem naudas līdzekļiem ekonomikā, bet arī atspoguļo plašākas ekonomiskās tendences un politikas ietekmi. Latvijā šī analīze ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā valsts integrāciju eirozonā un tās atkarību no Eiropas Centrālās Bankas monetārās politikas. Izpratne par naudas piedāvājuma M1 tendencēm ļauj labāk orientēties ekonomikas attīstībā, inflācijas vadībā un stabilas finanšu sistēmas uzturēšanā. Eulerpool piedāvā visaptverošu ieskatu šajās dinamikās, nodrošinot saviem lietotājiem nepieciešamos rīkus un informāciju, lai saprastu un reaģētu uz ekonomiskajiem izaicinājumiem un iespējām.