Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Honkonga Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes
Akciju cena
Pašreizējā Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes vērtība Honkonga ir 154,819 miljardi HKD. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes Honkonga samazinājās līdz 154,819 miljardi HKD 1.12.2023., pēc tam, kad tā bija 155,453 miljardi HKD 1.09.2023.. No 1.03.2000. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Honkonga bija 115,50 miljardi HKD. Visu laiku augstākais punkts tika sasniegts 1.09.2023. ar 155,45 miljardi HKD, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.2000. ar 86,34 miljardi HKD.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes ·
Max
IKP no valsts pārvaldes | |
---|---|
1.03.2000. | 86,34 miljardi HKD |
1.06.2000. | 93,74 miljardi HKD |
1.09.2000. | 91,22 miljardi HKD |
1.12.2000. | 97,65 miljardi HKD |
1.03.2001. | 91,80 miljardi HKD |
1.06.2001. | 95,91 miljardi HKD |
1.09.2001. | 94,96 miljardi HKD |
1.12.2001. | 100,50 miljardi HKD |
1.03.2002. | 90,88 miljardi HKD |
1.06.2002. | 94,20 miljardi HKD |
1.09.2002. | 94,75 miljardi HKD |
1.12.2002. | 100,57 miljardi HKD |
1.03.2003. | 91,45 miljardi HKD |
1.06.2003. | 92,44 miljardi HKD |
1.09.2003. | 95,79 miljardi HKD |
1.12.2003. | 100,06 miljardi HKD |
1.03.2004. | 93,60 miljardi HKD |
1.06.2004. | 96,21 miljardi HKD |
1.09.2004. | 96,86 miljardi HKD |
1.12.2004. | 101,10 miljardi HKD |
1.03.2005. | 94,05 miljardi HKD |
1.06.2005. | 97,26 miljardi HKD |
1.09.2005. | 98,61 miljardi HKD |
1.12.2005. | 102,31 miljardi HKD |
1.03.2006. | 95,05 miljardi HKD |
1.06.2006. | 98,00 miljardi HKD |
1.09.2006. | 99,41 miljardi HKD |
1.12.2006. | 102,96 miljardi HKD |
1.03.2007. | 97,73 miljardi HKD |
1.06.2007. | 100,31 miljardi HKD |
1.09.2007. | 101,92 miljardi HKD |
1.12.2007. | 106,15 miljardi HKD |
1.03.2008. | 99,05 miljardi HKD |
1.06.2008. | 102,41 miljardi HKD |
1.09.2008. | 104,09 miljardi HKD |
1.12.2008. | 106,24 miljardi HKD |
1.03.2009. | 101,33 miljardi HKD |
1.06.2009. | 105,68 miljardi HKD |
1.09.2009. | 107,24 miljardi HKD |
1.12.2009. | 109,85 miljardi HKD |
1.03.2010. | 104,44 miljardi HKD |
1.06.2010. | 107,90 miljardi HKD |
1.09.2010. | 110,34 miljardi HKD |
1.12.2010. | 110,68 miljardi HKD |
1.03.2011. | 105,53 miljardi HKD |
1.06.2011. | 111,18 miljardi HKD |
1.09.2011. | 111,92 miljardi HKD |
1.12.2011. | 112,35 miljardi HKD |
1.03.2012. | 107,76 miljardi HKD |
1.06.2012. | 113,63 miljardi HKD |
1.09.2012. | 114,42 miljardi HKD |
1.12.2012. | 114,36 miljardi HKD |
1.03.2013. | 109,95 miljardi HKD |
1.06.2013. | 117,79 miljardi HKD |
1.09.2013. | 116,91 miljardi HKD |
1.12.2013. | 116,80 miljardi HKD |
1.03.2014. | 113,19 miljardi HKD |
1.06.2014. | 120,81 miljardi HKD |
1.09.2014. | 119,51 miljardi HKD |
1.12.2014. | 119,11 miljardi HKD |
1.03.2015. | 115,37 miljardi HKD |
1.06.2015. | 123,04 miljardi HKD |
1.09.2015. | 123,42 miljardi HKD |
1.12.2015. | 122,77 miljardi HKD |
1.03.2016. | 118,79 miljardi HKD |
1.06.2016. | 127,51 miljardi HKD |
1.09.2016. | 126,74 miljardi HKD |
1.12.2016. | 125,96 miljardi HKD |
1.03.2017. | 121,90 miljardi HKD |
1.06.2017. | 131,16 miljardi HKD |
1.09.2017. | 131,46 miljardi HKD |
1.12.2017. | 130,26 miljardi HKD |
1.03.2018. | 126,54 miljardi HKD |
1.06.2018. | 135,38 miljardi HKD |
1.09.2018. | 136,22 miljardi HKD |
1.12.2018. | 135,13 miljardi HKD |
1.03.2019. | 130,98 miljardi HKD |
1.06.2019. | 140,38 miljardi HKD |
1.09.2019. | 139,61 miljardi HKD |
1.12.2019. | 139,55 miljardi HKD |
1.03.2020. | 126,89 miljardi HKD |
1.06.2020. | 135,89 miljardi HKD |
1.09.2020. | 138,14 miljardi HKD |
1.12.2020. | 137,05 miljardi HKD |
1.03.2021. | 131,57 miljardi HKD |
1.06.2021. | 143,23 miljardi HKD |
1.09.2021. | 144,34 miljardi HKD |
1.12.2021. | 142,42 miljardi HKD |
1.03.2022. | 134,82 miljardi HKD |
1.06.2022. | 147,57 miljardi HKD |
1.09.2022. | 151,13 miljardi HKD |
1.12.2022. | 149,49 miljardi HKD |
1.03.2023. | 142,44 miljardi HKD |
1.06.2023. | 151,08 miljardi HKD |
1.09.2023. | 155,45 miljardi HKD |
1.12.2023. | 154,82 miljardi HKD |
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 154,819 miljardi HKD |
1.09.2023. | 155,453 miljardi HKD |
1.06.2023. | 151,082 miljardi HKD |
1.03.2023. | 142,441 miljardi HKD |
1.12.2022. | 149,493 miljardi HKD |
1.09.2022. | 151,131 miljardi HKD |
1.06.2022. | 147,567 miljardi HKD |
1.03.2022. | 134,815 miljardi HKD |
1.12.2021. | 142,421 miljardi HKD |
1.09.2021. | 144,339 miljardi HKD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇭🇰 Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | 117,875 miljardi HKD | 131,719 miljardi HKD | Ceturksnis |
🇭🇰 Būvniecības nozares IKP | 31,47 miljardi HKD | 30,541 miljardi HKD | Ceturksnis |
🇭🇰 Gada IKP izaugsmes temps | 2,7 % | 4,3 % | Ceturksnis |
🇭🇰 Iekšzemes kopprodukts | 795,046 miljardi HKD | 806,793 miljardi HKD | Ceturksnis |
🇭🇰 IKP | 382,05 miljardi USD | 358,7 miljardi USD | Gada |
🇭🇰 IKP izaugsme visa gada garumā | 3,2 % | -3,7 % | Gada |
🇭🇰 IKP izaugsmes temps | 2,3 % | 0,2 % | Ceturksnis |
🇭🇰 IKP no pakalpojumiem | 691,286 miljardi HKD | 652,799 miljardi HKD | Ceturksnis |
🇭🇰 IKP par pastāvīgām cenām | 728,625 miljardi HKD | 762,957 miljardi HKD | Ceturksnis |
🇭🇰 IKP uz vienu iedzīvotāju | 43 548,25 USD | 43 283,02 USD | Gada |
🇭🇰 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 64 431,09 USD | 64 038,66 USD | Gada |
🇭🇰 Lauksaimniecības IKP | 386 milj. HKD | 427 milj. HKD | Ceturksnis |
🇭🇰 Ražošanas IKP | 6,87 miljardi HKD | 7,137 miljardi HKD | Ceturksnis |
🇭🇰 Transportsfēras IKP | 77,512 miljardi HKD | 75,013 miljardi HKD | Ceturksnis |
🇭🇰 Uzņēmumu nodrošinājuma BIP | 8,292 miljardi HKD | 10,781 miljardi HKD | Ceturksnis |
Kopprodukts no sabiedriskās administrācijas Honkongā ietver sabiedrisko administrāciju, sociālos un personiskos pakalpojumus.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes ir būtisks makroekonomiskais rādītājs, kas atspoguļo publiskās pārvaldes sektora nozīmību un ieguldījumu valsts ekonomikā. Eulerpool, kā profesionāla tīmekļa vietne, kas nodrošina makroekonomisko datu vizualizāciju, piedāvā detalizētu skatījumu uz šo rādītāju, nodrošinot visaptverošu un precīzu priekšstatu par valsts pārvaldes lomu Latvijas ekonomikā. Šajā aprakstā mēs izanalizēsim IKP no valsts pārvaldes nozīmi, tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku, kā arī apskatīsim dažādus aspektus un faktorus, kas šo rādītāju ietekmē. IKP no valsts pārvaldes ir daļa no kopējā iekšzemes kopprodukta, kas mēra valsts pārvaldes nozaru radīto pievienoto vērtību. Valsts pārvaldes sektora darbība ietver dažādas valdības funkcijas, tai skaitā izglītības, veselības aprūpes, sabiedriskās drošības un citus pakalpojumus, kurus nodrošina valsts iestādes un organizācijas. Šo nozaru darbība ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības stabilitāti, ilgtermiņa izaugsmi un labklājību. IKP no valsts pārvaldes ir būtisks rādītājs, jo tas sniedz ieskatu par valsts pārvaldes sektora efektivitāti un produktivitāti. Latvijā šis rādītājs var variēties atkarībā no dažādiem faktoriem, tai skaitā ekonomiskās situācijas, valsts budžeta un investīcijām publiskajā sektorā. Analizējot šos datus, eulerpool nodrošina iespēju ekonomistiem, pētniekiem un politikas veidotājiem gūt padziļinātu izpratni par valsts pārvaldes sektora dinamiku un tā ietekmi uz kopējo ekonomisko situāciju valstī. Valsts pārvaldes sektora loma ekonomikā ir divējāda - tas ne tikai nodrošina būtiskus pakalpojumus pilsoņiem, bet arī veicina ekonomisko izaugsmi un stabilitāti. Publisko izdevumu palielināšana izglītībā, veselības aprūpē un infrastruktūrā var radīt pozitīvu ietekmi uz IKP, veicinot ilgtermiņa izaugsmi un attīstību. Valsts pārvaldes efektivitāte ir būtiska arī, lai nodrošinātu sabiedrības uzticību un stabilitāti, kas ir priekšnosacījums veiksmīgai ekonomikas darbībai. IKP no valsts pārvaldes ir arī nozīmīgs rādītājs, lai novērtētu fiskālās politikas ietekmi. Valdības izdevumi un ieņēmumi var būtiski ietekmēt valsts ekonomisko attīstību. Piemēram, palielinot publiskos izdevumus infrastruktūrā, valsts var veicināt ekonomisko aktivitāti un radīt jaunas darba vietas. Savukārt, samazinot izdevumus, var rasties ekonomiskās lejupslīdes riski. Tādējādi, analizējot IKP no valsts pārvaldes, ir iespējams izsekot valsts fiskālās politikas virzienam un novērtēt tā ietekmi uz ekonomiku. Pētot IKP no valsts pārvaldes, būtiski ir arī analizēt dažādus sociālos un ekonomiskos faktorus, kas šo rādītāju ietekmē. Demogrāfiskās izmaiņas, tehnoloģiskie sasniegumi un globālās ekonomiskās tendences var būtiski ietekmēt valsts pārvaldes sektoru. Piemēram, novecojošs iedzīvotāju veselības aprūpes un sociālās drošības izdevumus, savukārt tehnoloģiskie sasniegumi var veicināt efektivitāti un samazināt izmaksas. Globālās ekonomiskās tendences, tai skaitā starptautiskās tirdzniecības un investīciju plūsmas, var arī ietekmēt valsts pārvaldes sektoru un tā devumu valsts IKP. Eulerpool platformā pieejamie dati un analīzes rīki ļauj lietotājiem detalizēti izpētīt un salīdzināt IKP no valsts pārvaldes gan Latvijas mērogā, gan salīdzinājumā ar citām valstīm. Šī informācija ir būtiska valsts politikas veidotājiem, jo tā sniedz iespēju balstīt lēmumu pieņemšanu uz datiem un analīzēm. Turklāt, uzņēmējiem un investoriem šie dati var palīdzēt izvērtēt valsts ekonomisko vidi un izprast iespējamos biznesa attīstības scenārijus. Nobeigumā jāuzsver, ka IKP no valsts pārvaldes ir būtisks makroekonomiskais rādītājs, kas atspoguļo publiskās pārvaldes sektora nozīmi un ietekmi uz valsts ekonomiku. Analizējot šo rādītāju, ir iespējams gūt padziļinātu izpratni par valsts pārvaldes sektora dinamikām, kā arī novērtēt fiskālās politikas ietekmi un identificēt ilgtermiņa attīstības tendences. Eulerpool platforma nodrošina visaptverošu pieeju šiem datiem, palīdzot lietotājiem veikt pamatotu analīzi un pieņemt izsvērtus lēmumus.