Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Brazīlija Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības
Akciju cena
Pašreizējā Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības vērtība Brazīlija ir 2,579 miljardi BRL. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības Brazīlija samazinājās līdz 2,579 miljardi BRL 1.03.2024., pēc tam, kad tas bija 2,842 miljardi BRL 1.12.2023.. No 1.03.1996. līdz 1.06.2024. vidējais IKP Brazīlija bija 1,99 miljardi BRL. Visu laiku augstākais punkts tika sasniegts 1.12.2023. ar 2,84 miljardi BRL, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1997. ar 1,10 miljardi BRL.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības ·
Max
IKP no ieguves nozares | |
---|---|
1.03.1996. | 1,11 miljardi BRL |
1.06.1996. | 1,10 miljardi BRL |
1.09.1996. | 1,12 miljardi BRL |
1.12.1996. | 1,19 miljardi BRL |
1.03.1997. | 1,10 miljardi BRL |
1.06.1997. | 1,14 miljardi BRL |
1.09.1997. | 1,24 miljardi BRL |
1.12.1997. | 1,26 miljardi BRL |
1.03.1998. | 1,18 miljardi BRL |
1.06.1998. | 1,20 miljardi BRL |
1.09.1998. | 1,27 miljardi BRL |
1.12.1998. | 1,27 miljardi BRL |
1.03.1999. | 1,17 miljardi BRL |
1.06.1999. | 1,11 miljardi BRL |
1.09.1999. | 1,19 miljardi BRL |
1.12.1999. | 1,24 miljardi BRL |
1.03.2000. | 1,16 miljardi BRL |
1.06.2000. | 1,18 miljardi BRL |
1.09.2000. | 1,33 miljardi BRL |
1.12.2000. | 1,46 miljardi BRL |
1.03.2001. | 1,26 miljardi BRL |
1.06.2001. | 1,28 miljardi BRL |
1.09.2001. | 1,39 miljardi BRL |
1.12.2001. | 1,47 miljardi BRL |
1.03.2002. | 1,44 miljardi BRL |
1.06.2002. | 1,55 miljardi BRL |
1.09.2002. | 1,61 miljardi BRL |
1.12.2002. | 1,63 miljardi BRL |
1.03.2003. | 1,48 miljardi BRL |
1.06.2003. | 1,52 miljardi BRL |
1.09.2003. | 1,65 miljardi BRL |
1.12.2003. | 1,86 miljardi BRL |
1.03.2004. | 1,51 miljardi BRL |
1.06.2004. | 1,58 miljardi BRL |
1.09.2004. | 1,68 miljardi BRL |
1.12.2004. | 1,71 miljardi BRL |
1.03.2005. | 1,54 miljardi BRL |
1.06.2005. | 1,76 miljardi BRL |
1.09.2005. | 1,80 miljardi BRL |
1.12.2005. | 1,82 miljardi BRL |
1.03.2006. | 1,75 miljardi BRL |
1.06.2006. | 1,79 miljardi BRL |
1.09.2006. | 1,89 miljardi BRL |
1.12.2006. | 1,94 miljardi BRL |
1.03.2007. | 1,84 miljardi BRL |
1.06.2007. | 1,90 miljardi BRL |
1.09.2007. | 1,93 miljardi BRL |
1.12.2007. | 1,93 miljardi BRL |
1.03.2008. | 1,91 miljardi BRL |
1.06.2008. | 1,99 miljardi BRL |
1.09.2008. | 2,07 miljardi BRL |
1.12.2008. | 1,93 miljardi BRL |
1.03.2009. | 1,80 miljardi BRL |
1.06.2009. | 1,90 miljardi BRL |
1.09.2009. | 2,00 miljardi BRL |
1.12.2009. | 2,03 miljardi BRL |
1.03.2010. | 2,08 miljardi BRL |
1.06.2010. | 2,20 miljardi BRL |
1.09.2010. | 2,29 miljardi BRL |
1.12.2010. | 2,32 miljardi BRL |
1.03.2011. | 2,17 miljardi BRL |
1.06.2011. | 2,28 miljardi BRL |
1.09.2011. | 2,35 miljardi BRL |
1.12.2011. | 2,40 miljardi BRL |
1.03.2012. | 2,23 miljardi BRL |
1.06.2012. | 2,22 miljardi BRL |
1.09.2012. | 2,27 miljardi BRL |
1.12.2012. | 2,29 miljardi BRL |
1.03.2013. | 2,05 miljardi BRL |
1.06.2013. | 2,15 miljardi BRL |
1.09.2013. | 2,25 miljardi BRL |
1.12.2013. | 2,29 miljardi BRL |
1.03.2014. | 2,18 miljardi BRL |
1.06.2014. | 2,32 miljardi BRL |
1.09.2014. | 2,49 miljardi BRL |
1.12.2014. | 2,54 miljardi BRL |
1.03.2015. | 2,46 miljardi BRL |
1.06.2015. | 2,52 miljardi BRL |
1.09.2015. | 2,61 miljardi BRL |
1.12.2015. | 2,48 miljardi BRL |
1.03.2016. | 2,28 miljardi BRL |
1.06.2016. | 2,42 miljardi BRL |
1.09.2016. | 2,62 miljardi BRL |
1.12.2016. | 2,62 miljardi BRL |
1.03.2017. | 2,49 miljardi BRL |
1.06.2017. | 2,59 miljardi BRL |
1.09.2017. | 2,70 miljardi BRL |
1.12.2017. | 2,65 miljardi BRL |
1.03.2018. | 2,47 miljardi BRL |
1.06.2018. | 2,62 miljardi BRL |
1.09.2018. | 2,70 miljardi BRL |
1.12.2018. | 2,68 miljardi BRL |
1.03.2019. | 2,23 miljardi BRL |
1.06.2019. | 2,17 miljardi BRL |
1.09.2019. | 2,55 miljardi BRL |
1.12.2019. | 2,57 miljardi BRL |
1.03.2020. | 2,30 miljardi BRL |
1.06.2020. | 2,31 miljardi BRL |
1.09.2020. | 2,58 miljardi BRL |
1.12.2020. | 2,40 miljardi BRL |
1.03.2021. | 2,25 miljardi BRL |
1.06.2021. | 2,45 miljardi BRL |
1.09.2021. | 2,65 miljardi BRL |
1.12.2021. | 2,52 miljardi BRL |
1.03.2022. | 2,20 miljardi BRL |
1.06.2022. | 2,36 miljardi BRL |
1.09.2022. | 2,59 miljardi BRL |
1.12.2022. | 2,56 miljardi BRL |
1.03.2023. | 2,37 miljardi BRL |
1.06.2023. | 2,59 miljardi BRL |
1.09.2023. | 2,78 miljardi BRL |
1.12.2023. | 2,84 miljardi BRL |
1.03.2024. | 2,58 miljardi BRL |
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 2,579 miljardi BRL |
1.12.2023. | 2,842 miljardi BRL |
1.09.2023. | 2,782 miljardi BRL |
1.06.2023. | 2,593 miljardi BRL |
1.03.2023. | 2,372 miljardi BRL |
1.12.2022. | 2,558 miljardi BRL |
1.09.2022. | 2,586 miljardi BRL |
1.06.2022. | 2,36 miljardi BRL |
1.03.2022. | 2,203 miljardi BRL |
1.12.2021. | 2,523 miljardi BRL |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇧🇷 Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | 484,442 miljardi BRL | 458,829 miljardi BRL | Ceturksnis |
🇧🇷 Būvniecības nozares IKP | 16,779 miljardi BRL | 16,068 miljardi BRL | Ceturksnis |
🇧🇷 Gada IKP izaugsmes temps | 3,3 % | 2,5 % | Ceturksnis |
🇧🇷 Iekšzemes kopprodukts | 2,81 Bio. BRL | 2,643 Bio. BRL | Ceturksnis |
🇧🇷 IKP | 2,174 Bio. USD | 1,952 Bio. USD | Gada |
🇧🇷 IKP izaugsme visa gada garumā | 2,9 % | 3 % | Gada |
🇧🇷 IKP izaugsmes temps | 0,8 % | -0,1 % | Ceturksnis |
🇧🇷 IKP no pakalpojumiem | 201,791 miljardi BRL | 196,304 miljardi BRL | Ceturksnis |
🇧🇷 IKP no valsts pārvaldes | 40,732 miljardi BRL | 40,11 miljardi BRL | Ceturksnis |
🇧🇷 IKP par pastāvīgām cenām | 326,134 miljardi BRL | 321,781 miljardi BRL | Ceturksnis |
🇧🇷 IKP uz vienu iedzīvotāju | 9032,11 USD | 8822,05 USD | Gada |
🇧🇷 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 18 554,11 USD | 18 122,57 USD | Gada |
🇧🇷 Lauksaimniecības IKP | 27,418 miljardi BRL | 30,477 miljardi BRL | Ceturksnis |
🇧🇷 Ražošanas IKP | 30,066 miljardi BRL | 27,652 miljardi BRL | Ceturksnis |
🇧🇷 Transportsfēras IKP | 8,773 miljardi BRL | 8,463 miljardi BRL | Ceturksnis |
🇧🇷 Uzņēmumu nodrošinājuma BIP | 8,762 miljardi BRL | 8,425 miljardi BRL | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇷Argentīna
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇸Amerikas Savienotās Valstis
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības
"IKP no kalnrūpniecības" jeb "iekšzemes kopprodukts no kalnrūpniecības" ir būtisks makroekonomikas rādītājs Latvijā. Šis rādītājs atspoguļo ekonomisko vērtību, ko rada kalnrūpniecības nozare noteiktā laika periodā, parasti ceturksnī vai gadā. Kalnrūpniecība ietver dažādu dabas resursu - metālu rūdas, dārgakmeņu, akmeņu, naftas un gāzes ieguvi un apstrādi. Latvijas kalnrūpniecības nozare, lai arī salīdzinoši neliela attiecībā pret nacionālo ekonomiku, spēlē būtisku lomu. Šī nozare sniedz vairākus būtiskus ieguvumus, tostarp nodarbinātību vietējiem iedzīvotājiem un izejvielu piegādi citiem rūpniecības sektoriem. Turklāt kalnrūpniecības nozare var piesaistīt ārvalstu investīcijas, jo dabas resursi bieži vien ir starptautiskās tirdzniecības objekts. IKP no kalnrūpniecības tiek aprēķināts, izmantojot vairākus ekonomiskus un statistiskus rādītājus. Pirmais solis ir noteikt kalnrūpniecības produkcijas kopējo vērtību, kas tiek iegūta no ieguves procesiem. Tad tiek atskaitīti visi ražošanas izmaksas un starppatēriņi, lai aprēķinātu reālo pievienoto vērtību, ko ekonomika ražo. Šī pievienotā vērtība ir nozīmīgākais faktors, kas veido IKP no kalnrūpniecības. Latvijā lielākā daļa kalnrūpniecības aktivitāšu ir koncentrētas uz nemetālisku minerālu ieguvi, piemēram, smilšu un grants ieguvi, kas tiek plaši izmantoti būvniecības nozarē. Arī kūdra ir nozīmīgs resurss, ko Latvijas kalnrūpniecības nozare ražo. Kūdru izmanto gan kā kurināmo, gan dārzkopības izejvielu gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Naftas un gāzes izpēte pagaidām ir relatīvi mazāk attīstīta, taču arī šajā sektorā ir potenciāls ekonomiskai izaugsmei. Viens no izaicinājumiem, ar ko saskaras Latvijas kalnrūpniecības nozare, ir tehnoloģiskā modernizācija un efektivitātes palielināšana. Mūsdienu globālajā ekonomikā konkurētspēja ir tieši atkarīga no jaunu tehnoloģiju ieviešanas, kas ļauj samazināt ražošanas izmaksas un palielināt produktivitāti. Turklāt ir būtiski arī novērst ekoloģiskās sekas, kas saistītas ar kalnrūpniecības darbībām, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Ekonomiskās aktivitātes kalnrūpniecības nozarēs atkarīgas arī no globālajām izejvielu cenām. Dabas resursu, it īpaši degvielu un metālu, cenas var svārstīties atkarībā no starptautiskā tirgus pieprasījuma un piedāvājuma. Šīs cenu svārstības var tieši ietekmēt Latvijas IKP no kalnrūpniecības, jo pieaugot vai samazinoties izejvielu cenām, mainās arī ražošanas apjomi un peļņa. IKP no kalnrūpniecības ietekmē arī valsts regulējumi un politikas. Latvijas valdība ir ieviesusi virkni normatīvo aktu, kas regulē dabas resursu ieguvi, lai nodrošinātu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsargātu vidi. Piemēram, dabas resursu ieguves licences un nodokļu politika var tieši ietekmēt kalnrūpniecības uzņēmumu darbību un ekonomiskos rezultātus. Viena no galvenajām priekšrocībām, kas saistīta ar kalnrūpniecības nozari, ir tās spēja radīt darba vietas un veicināt reģionālo attīstību. Lauku reģionos, kur alternatīvās nodarbinātības iespējas var būt ierobežotas, kalnrūpniecības uzņēmumi var sniegt būtisku ieguldījumu vietējās ekonomikas attīstībā. Turklāt kalnrūpniecības nozare var stimulēt arī citu saistīto industriju attīstību, piemēram, transporta un loģistikas pakalpojumus. Arī izglītības un pētniecības institūcijas Latvijā var pozitīvi ietekmēt kalnrūpniecības nozari, nodrošinot kvalificētu darbaspēku un jaunus zinātniskos atklājumus, kas palīdzētu uzlabot kalnrūpniecības procesus un palielināt ražīgumu. Sadarbība starp nozares uzņēmumiem un akadēmiskajām iestādēm var veicināt inovācijas un tehnoloģisko progresu. Apkopojot, IKP no kalnrūpniecības ir svarīgs makroekonomikas rādītājs, kas atspoguļo ekonomisko aktivitāti un attīstību šajā konkrētajā sektorā. Tas atspoguļo ne tikai ražošanas apjomus un resursu ieguvi, bet arī nozares spēju pielāgoties tirgus izmaiņām, izmantot inovācijas un modernās tehnoloģijas, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un ekoloģijas saglabāšanu. Latvijas kalnrūpniecības nozares nākotnes izredzes lielā mērā ir atkarīgas no spējas efektīvi izmantot dabas resursus, nodrošināt konkurētspēju globālajā tirgū un sekot līdzi ekonomiskajām un tehnoloģiskajām tendencēm. Eulerpool ir augsti profesionāla platforma, kas nodrošina plašu informācijas lauku par Latvijas makroekonomikas datiem, tai skaitā arī IKP no kalnrūpniecības. Mūsu mērķis ir sniegt precīzu un aktuālu informāciju, kas palīdzētu uzņēmumiem, investoriem un politikas veidotājiem pieņemt pārdomātus un informētus lēmumus. Mēs pastāvīgi sekojam līdzi ekonomiskajām tendencēm un nodrošinām pieskārienu pašiem aktuālākajiem datiem un analīzēm, kas ir neaizvietojamas jebkuram, kas vēlas izprast Latvijas ekonomisko attīstību un tās galvenos izaugsmes virzītājus.