Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Surinama Eksports
Akciju cena
Pašreizējā Eksports vērtība Surinama ir 624,4 milj. USD. Eksports Surinama pieauga līdz 624,4 milj. USD 1.09.2023., pēc tam, kad tas bija 507 milj. USD 1.06.2023.. No 1.03.2006. līdz 1.12.2023. vidējais IKP Surinama bija 504,25 milj. USD. Visu laiku augstākā vērtība tika sasniegta 1.12.2012. ar 738,60 milj. USD, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.2006. ar 264,60 milj. USD.
Eksports ·
Max
Eksporti | |
---|---|
1.03.2006. | 264,60 milj. USD |
1.06.2006. | 303,70 milj. USD |
1.09.2006. | 335,50 milj. USD |
1.12.2006. | 270,70 milj. USD |
1.03.2007. | 320,90 milj. USD |
1.06.2007. | 360,10 milj. USD |
1.09.2007. | 337,80 milj. USD |
1.12.2007. | 340,20 milj. USD |
1.03.2008. | 431,40 milj. USD |
1.06.2008. | 343,10 milj. USD |
1.09.2008. | 531,60 milj. USD |
1.12.2008. | 437,40 milj. USD |
1.03.2009. | 362,70 milj. USD |
1.06.2009. | 374,40 milj. USD |
1.09.2009. | 334,70 milj. USD |
1.12.2009. | 330,00 milj. USD |
1.03.2010. | 545,30 milj. USD |
1.06.2010. | 499,70 milj. USD |
1.09.2010. | 457,10 milj. USD |
1.12.2010. | 582,00 milj. USD |
1.03.2011. | 599,90 milj. USD |
1.06.2011. | 652,80 milj. USD |
1.09.2011. | 692,40 milj. USD |
1.12.2011. | 701,80 milj. USD |
1.03.2012. | 646,20 milj. USD |
1.06.2012. | 666,90 milj. USD |
1.09.2012. | 648,40 milj. USD |
1.12.2012. | 738,60 milj. USD |
1.03.2013. | 618,40 milj. USD |
1.06.2013. | 616,40 milj. USD |
1.09.2013. | 619,80 milj. USD |
1.12.2013. | 561,60 milj. USD |
1.03.2014. | 540,00 milj. USD |
1.06.2014. | 540,80 milj. USD |
1.09.2014. | 541,20 milj. USD |
1.12.2014. | 523,30 milj. USD |
1.03.2015. | 481,00 milj. USD |
1.06.2015. | 437,50 milj. USD |
1.09.2015. | 393,80 milj. USD |
1.12.2015. | 339,90 milj. USD |
1.03.2016. | 295,80 milj. USD |
1.06.2016. | 349,20 milj. USD |
1.09.2016. | 344,50 milj. USD |
1.12.2016. | 449,10 milj. USD |
1.03.2017. | 446,20 milj. USD |
1.06.2017. | 478,40 milj. USD |
1.09.2017. | 509,30 milj. USD |
1.12.2017. | 551,10 milj. USD |
1.03.2018. | 510,30 milj. USD |
1.06.2018. | 493,00 milj. USD |
1.09.2018. | 481,20 milj. USD |
1.12.2018. | 580,60 milj. USD |
1.03.2019. | 538,60 milj. USD |
1.06.2019. | 497,50 milj. USD |
1.09.2019. | 536,40 milj. USD |
1.12.2019. | 556,90 milj. USD |
1.03.2020. | 604,40 milj. USD |
1.06.2020. | 513,60 milj. USD |
1.09.2020. | 575,90 milj. USD |
1.12.2020. | 649,90 milj. USD |
1.03.2021. | 524,80 milj. USD |
1.06.2021. | 516,10 milj. USD |
1.09.2021. | 541,90 milj. USD |
1.12.2021. | 620,70 milj. USD |
1.03.2022. | 632,60 milj. USD |
1.06.2022. | 618,20 milj. USD |
1.09.2022. | 560,90 milj. USD |
1.12.2022. | 644,90 milj. USD |
1.03.2023. | 585,60 milj. USD |
1.06.2023. | 507,00 milj. USD |
1.09.2023. | 624,40 milj. USD |
Eksports Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2023. | 624,4 milj. USD |
1.06.2023. | 507 milj. USD |
1.03.2023. | 585,6 milj. USD |
1.12.2022. | 644,9 milj. USD |
1.09.2022. | 560,9 milj. USD |
1.06.2022. | 618,2 milj. USD |
1.03.2022. | 632,6 milj. USD |
1.12.2021. | 620,7 milj. USD |
1.09.2021. | 541,9 milj. USD |
1.06.2021. | 516,1 milj. USD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Eksports
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇸🇷 Ārvalstu parāds pret IKP | 67 % of GDP | 82,8 % of GDP | Gada |
🇸🇷 Ārvalstu tiešās investīcijas | -7,6 milj. USD | -22,4 milj. USD | Ceturksnis |
🇸🇷 Importi | 418,7 milj. USD | 403,1 milj. USD | Ceturksnis |
🇸🇷 Kapitāla plūsmas | 208,3 milj. USD | -9,6 milj. USD | Ceturksnis |
🇸🇷 Naftas ieguve | 13 BBL/D/1K | 13 BBL/D/1K | Mēneša |
🇸🇷 Teikušā bilance pret IKP | 2,1 % of GDP | 5,7 % of GDP | Gada |
🇸🇷 Tekošā konta bilance | -14,8 milj. USD | 40,3 milj. USD | Ceturksnis |
🇸🇷 Tirdzniecības bilance | 236 milj. USD | 207,7 milj. USD | Ceturksnis |
🇸🇷 Zelta rezerves | 1,46 Tonnes | 1,46 Tonnes | Ceturksnis |
Surinamas galvenie eksporta produkti ir pērles, dārgakmeņi, metāli un monētas (73 procenti no kopējā eksporta). Citi ietver: zeltu, naftu, cietkoksni un banānus. Galvenie eksporta partneri ir: Šveice (45 procenti no kopējā eksporta), Apvienotie Arābu Emirāti (23 procenti), Beļģija un Trinidāda un Tobāgo (pa 5 procentiem katrs). Citi partneri ietver: Gajānu, Meksiku, Amerikas Savienotās Valstis un Nīderlandi.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇷Argentīna
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇧🇷Brazīlija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇸Amerikas Savienotās Valstis
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Eksports
Eksports ir būtiska izvērtējuma kategorija makroekonomiskajā analīzē, kas attiecas uz preču un pakalpojumu izvešanu no valsts uz ārvalstīm, veicinot valsts ekonomisko attīstību un labklājību. Eulerpool kā profesionāla makroekonomisko datu vizualizācijas platforma izceļ eksporta nozīmi ekonomikas sistēmā un tā ietekmi uz iekšējo un ārējo tirgu līdzsvaru. Eksporta apjoms ir viens no būtiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo valsts ekonomikas veselību. Valstis, kuru eksporta sektors ir stiprs, bieži vien uzrāda pozitīvu tirdzniecības bilanci, kas vēl vairāk nostiprina to makroekonomisko stabilitāti. Latvijas eksporta struktūra aptver dažādas nozares, tai skaitā kokapstrādi, lauksaimniecību, inženiertehnisko rūpniecību un informāciju un komunikāciju tehnoloģijas. Šo nozaru uzplaukums pēdējās desmitgadēs ir veicinājis Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi, radot jaunas darbavietas un palielinot valsts kopproduktivitāti. Makroekonomikas ziņā eksports ir nozīmīgs valūtas ieplūdes avots, stiprinot nacionālo valūtu un uzlabojot valsts maksājumu bilanci. Kad valsts preces un pakalpojumi ir konkurētspējīgi starptautiskajā tirgū, to ekonomiskās perspektīvas uzlabojas. Konkurētspējību bieži vien veicina inovācijas un tehnoloģiskā attīstība, kas paaugstina produktu kvalitāti un efektivitāti ražošanā. Eksportā būtisks faktors ir arī tirdzniecības politikas, kas nosaka eksporta nosacījumus un regulējumus. Valstu pārvaldes iestādēm ir svarīgi veikt stratēģiskas darbības, lai atbalstītu eksportētājus, piemēram, sniedzot nodokļu atvieglojumus, eksporta kredītus un stimulējošās programmas. Starptautiskas tirdzniecības līgumi un sadarbības veicināšanas pūles palīdz eksportētājiem iesaistīties globālā tirgū, mazinot tarifu barjeras un citu pārrakstīto ierobežojumu ietekmi. Tāpat būtiski ir izprast starptautiskos pieprasījumus un tirgus tendences, lai pielāgotu eksporta stratēģiju attiecīgi. Pēdējos gados Latvijas uzņēmēji ir veiksmīgi pielāgojušies pārmaiņām globālajā ekonomikā, palielinot eksporta apjomu ar jauniem produktiem un jauniem tirgiem ārpus tradicionālajiem tirdzniecības partneriem. E-komercija un digitālā ekonomika arī ir atstājusi būtisku ietekmi uz eksporta struktūru, ļaujot mazākiem uzņēmumiem sniegt savus pakalpojumus un produktus uz starptautiskās skatuves biežāk un efektīvāk. Eulerpool platformā eksporta dati tiek detalizēti analizēti, lai nodrošinātu visaptverošu priekšstatu par Latvijas ekonomikas stāvokli. Tas ietver ne tikai kopējo eksporta apjomu, bet arī datus par galvenajām eksportējošajām nozarēm, galvenajiem tirdzniecības partneriem un segmentētiem eksporta datiem atkarībā no ikgadējiem vai ikmēneša rādītājiem. Tas ļauj konstatēt tendences un izprast ekonomisko dinamiku plašākā kontekstā. Vēsturiskie dati liecina par to, kā eksports ir mainījies atkarībā no globālajiem ekonomikas cikliem, politikas izmaiņām un tehnoloģijas attīstības tempiem. Piemēram, krīzes posmā var novērot eksporta samazinājumu, kas bieži vien ir signāls par kopējām ekonomiskām problēmām, savukārt pieaugums var norādīt uz ekonomikas atveseļošanos un jaunu tirgus iespēju izmantošanu. Eksporta apskatē svarīgs aspekts ir arī eksportēto preču un pakalpojumu pievienotās vērtības analīze. Augsta pievienotā vērtība parasti nozīmē augstāku ekonomisko ieguldījumu un lielāku peļņu valsts ekonomikai. Latvijā, piemēram, koncentrēšanās uz augstas pievienotās vērtības produktu kā, piemēram, kokapstrādes izstrādājumi, informācijas tehnoloģiju risinājumi un farmācijas produkti, ir bijusi stratēģiski nozīmīga valsts izaugsmei eksporta sektorā. Pašreizējā situācijā Latvijas eksportētāji saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tostarp globālās piegādes ķēžu traucējumiem, politiskām nestabilitātēm un starptautiskās tirdzniecības ierobežojumiem, kas nosaka nepieciešamību pēc elastīgām un pielāgojamām eksporta stratēģijām. Lai nodrošinātu turpmāku eksportu izaugsmi, ir svarīgi turpināt inovācijas, uzlabot produktu kvalitāti un paplašināt tirgus, vienlaikus saglabājot konkurētspēju. Eulerpool, efektīvi izmantojot makroekonomiskos datus, sniedz vērtīgu ieguldījumu izpratnē par eksporta dinamiku un valsts ekonomisko attīstību. Izmantojot mūsu platformu, lietotāji var iegūt vērtīgus ieskatus, kas palīdz pieņemt informētus lēmumus gan valsts līmeņa politikas veidotājiem, gan privātā sektora dalībniekiem, veicinot ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un labklājību. Noslēgumā var secināt, ka eksports ir vitāli svarīgs elements Latvijas ekonomikā, kas nodrošina būtiskus ienākumus un darba vietas, veicina tehnoloģiskās attīstības un nodrošina ekonomisko stabilitāti. Ir būtiski veikt stratēģiskas darbības, kas atbalsta eksportētājus, uzlabo tirgus pieejamību un veicina jaunu tirgu izpēti. Eulerpool turpinās nodrošināt precīzus un aktuālus makroekonomiskos datus, lai palīdzētu novērtēt un saprast eksportu lomu un ietekmi mūsdienu ekonomikā.