Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Norvēģija Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana
Akciju cena
Pašreizējā Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana vērtība Norvēģija ir 261,503 miljardi NOK. Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana Norvēģija pieauga līdz 261,503 miljardi NOK 1.12.2023., pēc tam, kad tā bija 260,145 miljardi NOK 1.09.2023.. No 1.03.1978. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Norvēģija bija 159,07 miljardi NOK. Vēsturiskais maksimums tika sasniegts 1.12.2019. ar 262,15 miljardi NOK, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1992. ar 81,37 miljardi NOK.
Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana ·
Max
Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | |
---|---|
1.03.1978. | 97,63 miljardi NOK |
1.06.1978. | 95,03 miljardi NOK |
1.09.1978. | 94,53 miljardi NOK |
1.12.1978. | 99,61 miljardi NOK |
1.03.1979. | 94,34 miljardi NOK |
1.06.1979. | 101,45 miljardi NOK |
1.09.1979. | 101,69 miljardi NOK |
1.12.1979. | 96,77 miljardi NOK |
1.03.1980. | 93,07 miljardi NOK |
1.06.1980. | 97,88 miljardi NOK |
1.09.1980. | 100,94 miljardi NOK |
1.12.1980. | 97,63 miljardi NOK |
1.03.1981. | 102,70 miljardi NOK |
1.06.1981. | 99,03 miljardi NOK |
1.09.1981. | 103,84 miljardi NOK |
1.12.1981. | 103,58 miljardi NOK |
1.03.1982. | 107,58 miljardi NOK |
1.06.1982. | 100,47 miljardi NOK |
1.09.1982. | 100,93 miljardi NOK |
1.12.1982. | 103,43 miljardi NOK |
1.03.1983. | 111,54 miljardi NOK |
1.06.1983. | 108,77 miljardi NOK |
1.09.1983. | 104,92 miljardi NOK |
1.12.1983. | 109,87 miljardi NOK |
1.03.1984. | 108,67 miljardi NOK |
1.06.1984. | 114,81 miljardi NOK |
1.09.1984. | 111,35 miljardi NOK |
1.12.1984. | 105,91 miljardi NOK |
1.03.1985. | 112,56 miljardi NOK |
1.06.1985. | 107,33 miljardi NOK |
1.09.1985. | 112,63 miljardi NOK |
1.12.1985. | 94,28 miljardi NOK |
1.03.1986. | 115,02 miljardi NOK |
1.06.1986. | 119,40 miljardi NOK |
1.09.1986. | 115,16 miljardi NOK |
1.12.1986. | 108,79 miljardi NOK |
1.03.1987. | 111,30 miljardi NOK |
1.06.1987. | 110,60 miljardi NOK |
1.09.1987. | 122,12 miljardi NOK |
1.12.1987. | 117,88 miljardi NOK |
1.03.1988. | 112,52 miljardi NOK |
1.06.1988. | 117,79 miljardi NOK |
1.09.1988. | 111,23 miljardi NOK |
1.12.1988. | 115,70 miljardi NOK |
1.03.1989. | 102,76 miljardi NOK |
1.06.1989. | 104,15 miljardi NOK |
1.09.1989. | 105,73 miljardi NOK |
1.12.1989. | 113,76 miljardi NOK |
1.03.1990. | 109,31 miljardi NOK |
1.06.1990. | 97,06 miljardi NOK |
1.09.1990. | 87,60 miljardi NOK |
1.12.1990. | 88,45 miljardi NOK |
1.03.1991. | 97,28 miljardi NOK |
1.06.1991. | 90,34 miljardi NOK |
1.09.1991. | 102,14 miljardi NOK |
1.12.1991. | 91,15 miljardi NOK |
1.03.1992. | 81,37 miljardi NOK |
1.06.1992. | 95,18 miljardi NOK |
1.09.1992. | 94,46 miljardi NOK |
1.12.1992. | 102,38 miljardi NOK |
1.03.1993. | 92,02 miljardi NOK |
1.06.1993. | 97,39 miljardi NOK |
1.09.1993. | 100,16 miljardi NOK |
1.12.1993. | 103,45 miljardi NOK |
1.03.1994. | 97,39 miljardi NOK |
1.06.1994. | 107,08 miljardi NOK |
1.09.1994. | 103,37 miljardi NOK |
1.12.1994. | 105,83 miljardi NOK |
1.03.1995. | 103,18 miljardi NOK |
1.06.1995. | 103,41 miljardi NOK |
1.09.1995. | 106,35 miljardi NOK |
1.12.1995. | 114,07 miljardi NOK |
1.03.1996. | 121,33 miljardi NOK |
1.06.1996. | 120,06 miljardi NOK |
1.09.1996. | 113,70 miljardi NOK |
1.12.1996. | 111,90 miljardi NOK |
1.03.1997. | 123,88 miljardi NOK |
1.06.1997. | 138,45 miljardi NOK |
1.09.1997. | 135,22 miljardi NOK |
1.12.1997. | 138,37 miljardi NOK |
1.03.1998. | 140,54 miljardi NOK |
1.06.1998. | 145,65 miljardi NOK |
1.09.1998. | 152,62 miljardi NOK |
1.12.1998. | 163,09 miljardi NOK |
1.03.1999. | 132,80 miljardi NOK |
1.06.1999. | 141,46 miljardi NOK |
1.09.1999. | 144,25 miljardi NOK |
1.12.1999. | 153,71 miljardi NOK |
1.03.2000. | 141,97 miljardi NOK |
1.06.2000. | 139,93 miljardi NOK |
1.09.2000. | 134,50 miljardi NOK |
1.12.2000. | 136,99 miljardi NOK |
1.03.2001. | 140,56 miljardi NOK |
1.06.2001. | 137,43 miljardi NOK |
1.09.2001. | 139,88 miljardi NOK |
1.12.2001. | 132,14 miljardi NOK |
1.03.2002. | 136,62 miljardi NOK |
1.06.2002. | 133,78 miljardi NOK |
1.09.2002. | 139,17 miljardi NOK |
1.12.2002. | 138,49 miljardi NOK |
1.03.2003. | 142,16 miljardi NOK |
1.06.2003. | 137,61 miljardi NOK |
1.09.2003. | 140,80 miljardi NOK |
1.12.2003. | 130,17 miljardi NOK |
1.03.2004. | 142,29 miljardi NOK |
1.06.2004. | 145,38 miljardi NOK |
1.09.2004. | 154,03 miljardi NOK |
1.12.2004. | 164,93 miljardi NOK |
1.03.2005. | 160,96 miljardi NOK |
1.06.2005. | 168,30 miljardi NOK |
1.09.2005. | 168,18 miljardi NOK |
1.12.2005. | 181,28 miljardi NOK |
1.03.2006. | 177,05 miljardi NOK |
1.06.2006. | 188,37 miljardi NOK |
1.09.2006. | 187,65 miljardi NOK |
1.12.2006. | 187,18 miljardi NOK |
1.03.2007. | 196,65 miljardi NOK |
1.06.2007. | 205,12 miljardi NOK |
1.09.2007. | 211,68 miljardi NOK |
1.12.2007. | 217,51 miljardi NOK |
1.03.2008. | 210,24 miljardi NOK |
1.06.2008. | 207,37 miljardi NOK |
1.09.2008. | 213,13 miljardi NOK |
1.12.2008. | 209,60 miljardi NOK |
1.03.2009. | 198,33 miljardi NOK |
1.06.2009. | 193,59 miljardi NOK |
1.09.2009. | 188,48 miljardi NOK |
1.12.2009. | 200,98 miljardi NOK |
1.03.2010. | 180,01 miljardi NOK |
1.06.2010. | 183,38 miljardi NOK |
1.09.2010. | 180,20 miljardi NOK |
1.12.2010. | 187,62 miljardi NOK |
1.03.2011. | 197,87 miljardi NOK |
1.06.2011. | 191,65 miljardi NOK |
1.09.2011. | 196,77 miljardi NOK |
1.12.2011. | 199,40 miljardi NOK |
1.03.2012. | 201,40 miljardi NOK |
1.06.2012. | 203,82 miljardi NOK |
1.09.2012. | 214,31 miljardi NOK |
1.12.2012. | 225,42 miljardi NOK |
1.03.2013. | 213,69 miljardi NOK |
1.06.2013. | 225,97 miljardi NOK |
1.09.2013. | 228,88 miljardi NOK |
1.12.2013. | 229,93 miljardi NOK |
1.03.2014. | 225,02 miljardi NOK |
1.06.2014. | 227,39 miljardi NOK |
1.09.2014. | 224,11 miljardi NOK |
1.12.2014. | 219,68 miljardi NOK |
1.03.2015. | 217,46 miljardi NOK |
1.06.2015. | 217,38 miljardi NOK |
1.09.2015. | 212,94 miljardi NOK |
1.12.2015. | 212,55 miljardi NOK |
1.03.2016. | 213,48 miljardi NOK |
1.06.2016. | 225,39 miljardi NOK |
1.09.2016. | 229,63 miljardi NOK |
1.12.2016. | 225,64 miljardi NOK |
1.03.2017. | 232,17 miljardi NOK |
1.06.2017. | 228,97 miljardi NOK |
1.09.2017. | 225,49 miljardi NOK |
1.12.2017. | 230,93 miljardi NOK |
1.03.2018. | 225,34 miljardi NOK |
1.06.2018. | 236,17 miljardi NOK |
1.09.2018. | 235,90 miljardi NOK |
1.12.2018. | 240,41 miljardi NOK |
1.03.2019. | 246,55 miljardi NOK |
1.06.2019. | 257,80 miljardi NOK |
1.09.2019. | 261,03 miljardi NOK |
1.12.2019. | 262,15 miljardi NOK |
1.03.2020. | 253,37 miljardi NOK |
1.06.2020. | 243,15 miljardi NOK |
1.09.2020. | 242,61 miljardi NOK |
1.12.2020. | 246,66 miljardi NOK |
1.03.2021. | 250,29 miljardi NOK |
1.06.2021. | 244,88 miljardi NOK |
1.09.2021. | 242,22 miljardi NOK |
1.12.2021. | 254,67 miljardi NOK |
1.03.2022. | 260,66 miljardi NOK |
1.06.2022. | 261,40 miljardi NOK |
1.09.2022. | 260,26 miljardi NOK |
1.12.2022. | 261,56 miljardi NOK |
1.03.2023. | 260,63 miljardi NOK |
1.06.2023. | 261,53 miljardi NOK |
1.09.2023. | 260,15 miljardi NOK |
1.12.2023. | 261,50 miljardi NOK |
Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 261,503 miljardi NOK |
1.09.2023. | 260,145 miljardi NOK |
1.06.2023. | 261,525 miljardi NOK |
1.03.2023. | 260,627 miljardi NOK |
1.12.2022. | 261,557 miljardi NOK |
1.09.2022. | 260,264 miljardi NOK |
1.06.2022. | 261,395 miljardi NOK |
1.03.2022. | 260,662 miljardi NOK |
1.12.2021. | 254,67 miljardi NOK |
1.09.2021. | 242,223 miljardi NOK |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇳🇴 Būvniecības nozares IKP | 57,356 miljardi NOK | 57,519 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Gada IKP izaugsmes temps | -0,8 % | 0,4 % | Ceturksnis |
🇳🇴 Iekšzemes kopprodukts | 1,368 Bio. NOK | 1,202 Bio. NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 IKP | 485,51 miljardi USD | 593,73 miljardi USD | Gada |
🇳🇴 IKP izaugsme ne naftas sektorā | 0,2 % | 0,3 % | Ceturksnis |
🇳🇴 IKP izaugsme visa gada garumā | 0,5 % | 3 % | Gada |
🇳🇴 IKP izaugsmes temps | 0,2 % | 1,6 % | Ceturksnis |
🇳🇴 IKP no ieguves nozares | 1,441 miljardi NOK | 1,574 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 IKP no valsts pārvaldes | 62,886 miljardi NOK | 62,884 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 IKP par pastāvīgām cenām | 1,131 Bio. NOK | 1,129 Bio. NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 IKP uz vienu iedzīvotāju | 78 939,4 USD | 79 434,63 USD | Gada |
🇳🇴 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 90 500,85 USD | 91 068,6 USD | Gada |
🇳🇴 Lauksaimniecības IKP | 5,783 miljardi NOK | 5,598 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Mēneša IKP MoM | 0,6 % | -1 % | Mēneša |
🇳🇴 Ražošanas IKP | 61,715 miljardi NOK | 61,127 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Uzņēmumu nodrošinājuma BIP | 7,543 miljardi NOK | 7,421 miljardi NOK | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana
Bruto pamatkapitāla veidošana (BPKV) ir viens no svarīgākajiem makroekonomikas rādītājiem, kas atspoguļo valsts ekonomisko stāvokli un attīstības perspektīvas. Tā ir būtiska sastāvdaļa, kas sniedz dziļu ieskatu valsts investīciju aktivitātēs un infrastruktūras attīstībā. Eulerpool piedāvā detalizētu makroekonomisko datu analīzi, nodrošinot iespēju sekot līdzi BPKV tendencēm un izprast tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Bruto pamatkapitāla veidošana ir kopējā iekšzemes pamatlīdzekļu ieguldījumu vērtība, kas ietver gan jaunas iegādes, gan esošo kapitāllīdzekļu atjaunošanu un modernizāciju. Šis rādītājs ietver dažādus ieguldījumus – no rūpniecības iekārtām līdz ēku un būvju izveidei, kā arī intelektuālās īpašuma produktus, piemēram, pētniecības un attīstības aktivitātes. Latvijā bruto pamatkapitāla veidošanas dinamika ir ļoti nozīmīga, jo tā atspoguļo gan uzņēmumu, gan publiskā sektora investīcijas. Investīcijas infrastruktūrā, tādas kā ceļu, dzelzceļu modernizācija, telekomunikāciju tīkli un energosistēmas, spēlē izšķirošu lomu valsts attīstībā. Pieaugot investīcijām, uzlabojās materiālā vide, kas savukārt veicina uzņēmējdarbības attīstību un vispārējo ekonomikas izaugsmi. Eulerpool platformā mēs piedāvājam detalizētus datos par Latvijas bruto pamatkapitāla veidošanu, lai lietotāji varētu analizēt un izprast dažādus faktorus, kas ietekmē šo procesu. Piekļūstot mūsu datubāzei, varat izsekot investīciju tendencēm dažādos laika posmos, kā arī salīdzināt tās ar citām valstīm vai reģioniem. Tas sniedz dziļāku izpratni par investīciju vidi un palīdz prognozēt ekonomiskās izmaiņas. Svarīgs aspekts bruto pamatkapitāla veidošanā ir valsts ekonomiskā politika un tās spējas pievilināt ārvalstu investīcijas. Latvijas valdība īsteno vairākus politiskus pasākumus, lai veicinātu ārvalstu un vietējo investīciju pieplūdumu, piemēram, nodokļu atvieglojumus, īpašus atbalsta programmas un uzlabotu likumdošanas ietvaru. Šie pasākumi palīdz radīt labvēlīgu investīciju klimatu, kas ir būtisks priekšnoteikums ilgtermiņa ekonomiskajai attīstībai. Neraugoties uz dažkārtējo ekonomisko nestabilitāti, Latvia ir veiksmīgi spēlējusi savu lomu, piesaistot nozīmīgas investīcijas vairākās nozarēs, piemēram, transporta un loģistikas, informācijas tehnoloģiju un enerģētikas sektoros. Šādas investīcijas sekmē infrastruktūras uzlabojumus, palielina ražošanas jaudas un uzlabo konkurētspēju gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī. Turklāt šķietami nebūtiskos, tomēr ļoti svarīgos ieguldījumos ietilpst arī izglītības, veselības un zinātnes nozares attīstība. Šajos sektoros kapitāla palielināšana ir nozīmīga ne tikai šaurākajā izpratnē, bet arī plašākā mērogā, jo augsti kvalificēts darbaspēks un moderna pētniecības infrastruktūra ir nepieciešami faktori konkurētspējīgas un inovāciju veidotas ekonomikas izveidei. Eulerpool platformā piedāvātie dati ļauj analizēt dažādu sektoru ražīgumu un investīciju ietekmi uz tautsaimniecības attīstību. Svarīgs rādītājs, kas saistīts ar bruto pamatkapitāla veidošanu, ir investīciju līmenis iekšzemes kopproduktā (IKP). Augstāks investīciju īpatsvars IKP parasti norāda uz straujāku ekonomisko attīstību un lielākām izaugsmes iespējām nākotnē. Šis rādītājs atspoguļo, cik lielu daļu no valsts ekonomiskās produkcijas veido ieguldījumi ilgtermiņa aktīvos, un tas var kalpot par būtisku indikatoru tautsaimniecības potenciāla novērtēšanai. Latvijas bruto pamatkapitāla veidošanu ietekmē arī globālie makroekonomiskie faktori, piemēram, starptautiskās tirgus tendences, globālā ekonomiskā izaugsme un ģeopolitiskie notikumi. Starptautisko investoru darbība bieži vien ir saistīta ar globālajām finanšu tirgus dinamikām un ārējās vides prognozēm. Eulerpool piedāvā detalizētu starptautisko datu analīzi, kas palīdz izprast, kā globāli notikumi ietekmē investīcijas Latvijas ekonomikā. Visbeidzot, ir svarīgi atzīmēt, ka bruto pamatkapitāla veidošana ir cieši saistīta ar tehnoloģiskajiem attīstības procesiem. Inovācijas un jaunās tehnoloģijas ir būtisks komponents, kas var palielināt efektivitāti, samazināt izmaksas un radīt jaunas izaugsmes iespējas. Investīcijas tehnoloģijās, piemēram, automatizācija un digitalizācija, sniedz būtiskus uzlabojumus uzņēmējdarbībā un valsts konkurētspējā. Eulerpool platformā piedāvātie dati sniedz vispusīgu priekšstatu par Latvijas bruto pamatkapitāla veidošanas tendencēm un to ietekmi uz tautsaimniecību. Ar mūsu palīdzību varat dziļāk izprast investīciju nozīmi un to lomu ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Šī informācija ir neaizvietojama ne tikai ekonomistiem un politikas plānotājiem, bet arī uzņēmējiem un investoriem, kas vēlas pieņemt pamatotus lēmumus un izmantot finansiālās iespējas, ko piedāvā Latvijas tirgus.