Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Sala Valdības izdevumi
Akciju cena
Pašreizējā Valdības izdevumi vērtība Sala ir 169,733 miljardi ISK. Valdības izdevumi Sala samazinājās līdz 169,733 miljardi ISK 1.03.2024., pēc tam, kad tas bija 177,784 miljardi ISK 1.12.2023.. No 1.03.1997. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Sala bija 133,64 miljardi ISK. Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.12.2023. ar 177,78 miljardi ISK, savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.03.1997. ar 85,85 miljardi ISK.
Valdības izdevumi ·
Max
Valsts izdevumi | |
---|---|
1.03.1997. | 85,85 miljardi ISK |
1.06.1997. | 88,83 miljardi ISK |
1.09.1997. | 90,37 miljardi ISK |
1.12.1997. | 94,93 miljardi ISK |
1.03.1998. | 92,32 miljardi ISK |
1.06.1998. | 93,30 miljardi ISK |
1.09.1998. | 94,87 miljardi ISK |
1.12.1998. | 97,28 miljardi ISK |
1.03.1999. | 95,60 miljardi ISK |
1.06.1999. | 97,64 miljardi ISK |
1.09.1999. | 99,61 miljardi ISK |
1.12.1999. | 104,02 miljardi ISK |
1.03.2000. | 99,17 miljardi ISK |
1.06.2000. | 102,00 miljardi ISK |
1.09.2000. | 108,83 miljardi ISK |
1.12.2000. | 108,59 miljardi ISK |
1.03.2001. | 108,20 miljardi ISK |
1.06.2001. | 109,40 miljardi ISK |
1.09.2001. | 110,51 miljardi ISK |
1.12.2001. | 112,89 miljardi ISK |
1.03.2002. | 112,16 miljardi ISK |
1.06.2002. | 114,18 miljardi ISK |
1.09.2002. | 117,24 miljardi ISK |
1.12.2002. | 120,37 miljardi ISK |
1.03.2003. | 116,12 miljardi ISK |
1.06.2003. | 117,47 miljardi ISK |
1.09.2003. | 119,22 miljardi ISK |
1.12.2003. | 120,16 miljardi ISK |
1.03.2004. | 118,88 miljardi ISK |
1.06.2004. | 121,10 miljardi ISK |
1.09.2004. | 122,83 miljardi ISK |
1.12.2004. | 121,35 miljardi ISK |
1.03.2005. | 123,26 miljardi ISK |
1.06.2005. | 127,08 miljardi ISK |
1.09.2005. | 129,27 miljardi ISK |
1.12.2005. | 128,37 miljardi ISK |
1.03.2006. | 130,92 miljardi ISK |
1.06.2006. | 132,33 miljardi ISK |
1.09.2006. | 135,67 miljardi ISK |
1.12.2006. | 135,14 miljardi ISK |
1.03.2007. | 138,30 miljardi ISK |
1.06.2007. | 145,83 miljardi ISK |
1.09.2007. | 129,98 miljardi ISK |
1.12.2007. | 141,06 miljardi ISK |
1.03.2008. | 144,88 miljardi ISK |
1.06.2008. | 147,66 miljardi ISK |
1.09.2008. | 137,42 miljardi ISK |
1.12.2008. | 155,13 miljardi ISK |
1.03.2009. | 140,27 miljardi ISK |
1.06.2009. | 146,58 miljardi ISK |
1.09.2009. | 137,59 miljardi ISK |
1.12.2009. | 142,88 miljardi ISK |
1.03.2010. | 133,78 miljardi ISK |
1.06.2010. | 137,97 miljardi ISK |
1.09.2010. | 135,63 miljardi ISK |
1.12.2010. | 140,51 miljardi ISK |
1.03.2011. | 134,28 miljardi ISK |
1.06.2011. | 138,46 miljardi ISK |
1.09.2011. | 135,41 miljardi ISK |
1.12.2011. | 139,10 miljardi ISK |
1.03.2012. | 129,50 miljardi ISK |
1.06.2012. | 135,72 miljardi ISK |
1.09.2012. | 134,69 miljardi ISK |
1.12.2012. | 138,50 miljardi ISK |
1.03.2013. | 133,21 miljardi ISK |
1.06.2013. | 138,24 miljardi ISK |
1.09.2013. | 134,23 miljardi ISK |
1.12.2013. | 137,53 miljardi ISK |
1.03.2014. | 133,09 miljardi ISK |
1.06.2014. | 136,91 miljardi ISK |
1.09.2014. | 133,66 miljardi ISK |
1.12.2014. | 138,17 miljardi ISK |
1.03.2015. | 131,83 miljardi ISK |
1.06.2015. | 136,40 miljardi ISK |
1.09.2015. | 132,51 miljardi ISK |
1.12.2015. | 140,63 miljardi ISK |
1.03.2016. | 132,78 miljardi ISK |
1.06.2016. | 137,26 miljardi ISK |
1.09.2016. | 135,22 miljardi ISK |
1.12.2016. | 140,82 miljardi ISK |
1.03.2017. | 136,76 miljardi ISK |
1.06.2017. | 142,36 miljardi ISK |
1.09.2017. | 138,12 miljardi ISK |
1.12.2017. | 144,81 miljardi ISK |
1.03.2018. | 142,08 miljardi ISK |
1.06.2018. | 147,92 miljardi ISK |
1.09.2018. | 145,12 miljardi ISK |
1.12.2018. | 153,62 miljardi ISK |
1.03.2019. | 147,82 miljardi ISK |
1.06.2019. | 154,16 miljardi ISK |
1.09.2019. | 151,19 miljardi ISK |
1.12.2019. | 158,53 miljardi ISK |
1.03.2020. | 158,25 miljardi ISK |
1.06.2020. | 161,60 miljardi ISK |
1.09.2020. | 158,39 miljardi ISK |
1.12.2020. | 165,20 miljardi ISK |
1.03.2021. | 160,23 miljardi ISK |
1.06.2021. | 164,93 miljardi ISK |
1.09.2021. | 163,75 miljardi ISK |
1.12.2021. | 169,33 miljardi ISK |
1.03.2022. | 164,45 miljardi ISK |
1.06.2022. | 168,61 miljardi ISK |
1.09.2022. | 167,49 miljardi ISK |
1.12.2022. | 172,85 miljardi ISK |
1.03.2023. | 167,78 miljardi ISK |
1.06.2023. | 171,68 miljardi ISK |
1.09.2023. | 170,95 miljardi ISK |
1.12.2023. | 177,78 miljardi ISK |
1.03.2024. | 169,73 miljardi ISK |
Valdības izdevumi Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 169,733 miljardi ISK |
1.12.2023. | 177,784 miljardi ISK |
1.09.2023. | 170,948 miljardi ISK |
1.06.2023. | 171,683 miljardi ISK |
1.03.2023. | 167,777 miljardi ISK |
1.12.2022. | 172,85 miljardi ISK |
1.09.2022. | 167,485 miljardi ISK |
1.06.2022. | 168,605 miljardi ISK |
1.03.2022. | 164,453 miljardi ISK |
1.12.2021. | 169,331 miljardi ISK |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Valdības izdevumi
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇮🇸 Korupcijas indekss | 72 Points | 74 Points | Gada |
🇮🇸 Korupcijas ranga | 19 | 14 | Gada |
🇮🇸 Patvēruma pieteikumi | 165 persons | 180 persons | Mēneša |
🇮🇸 Valsts budžeta vērtība | 700 milj. ISK | 5,9 miljardi ISK | Ceturksnis |
🇮🇸 Valsts budžets | -2 % of GDP | -4 % of GDP | Gada |
🇮🇸 Valsts ieņēmumi | 473,3 miljardi ISK | 536,2 miljardi ISK | Ceturksnis |
🇮🇸 Valsts izdevumi | 530,2 miljardi ISK | 469,8 miljardi ISK | Ceturksnis |
🇮🇸 Valsts izdevumi pret IKP | 45,1 % of GDP | 46,5 % of GDP | Gada |
🇮🇸 Valsts parāds pret IKP | 68,9 % of GDP | 75,3 % of GDP | Gada |
Valdības izdevumi attiecas uz publiskajiem tēriņiem precēm un pakalpojumiem, un tie ir nozīmīga iekšzemes kopprodukta (IKP) sastāvdaļa. Valdības izdevumu politikas, piemēram, budžeta mērķu noteikšana, nodokļu pielāgošana, publisko izdevumu palielināšana un sabiedriskie darbi, ir ļoti efektīvi rīki, lai ietekmētu ekonomisko izaugsmi.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Valdības izdevumi
“Valdības izdevumi” ir būtiska makroekonomikas kategorija, kas ietekmē ne tikai valsts ekonomisko izaugsmi, bet arī ikdienas dzīvi un sabiedrības labklājību. Eulerpool, kā profesionāla mājaslapa, piedāvā padziļinātu un detalizētu skatījumu uz valdības izdevumiem, analizējot tos no dažādām perspektīvām un piedāvājot lietotājiem piekļuvi plašai ekonomisko datu bāzei. Latvijā, tāpat kā jebkurā citā valstī, valdības izdevumi ir viens no galvenajiem instrumentiem, ko valsts izmanto ekonomikas regulēšanai. Tie ietver dažādas valsts izmaksas, piemēram, sociālo atbalstu, sabiedrisko pakalpojumu finansēšanu, izglītību, veselības aprūpi, infrastruktūras attīstību un daudz ko citu. Valdības izdevumi ir nesaraujami saistīti ar valsts budžetu, kurā tiek plānoti un sadalīti finanšu resursi dažādām nozarēm. Viens no nozīmīgākajiem valdības izdevumu aspektiem ir sociālā aizsardzība. Sociālie pabalsti, pensijas, bezdarbnieku pabalsti un citi sociālās nodrošināšanas mehānismi nodrošina ienākumu līdzināšanu un mazinā ekonomisko nevienlīdzību. Pēdējo gadu laikā sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā ir būtiski pieauguši, īpaši ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas un paaugstināto vajadzību pēc sociālā atbalsta. Izglītība ir vēl viens svarīgs valdības izdevumu sektors. Ieguldījumi izglītībā ir būtiski ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, jo nodrošina kvalitatīvu darbaspēku un inovāciju avotu. Latvija šajā segmentā ir centusies palielināt budžeta sadalījumu izglītības sektora attīstībai, uzlabojot gan materiālo bāzi, gan mācību kvalitāti. Rezultāti var būt redzami gan paaugstinātajā izglītības pieejamībā, gan talantu attīstībā un sagatavošanā globālajam darba tirgum. Veselības aprūpes izdevumi ir ne mazāk svarīgi. Veselības aprūpes sistēmas stiprināšana un nodrošināšana ar nepieciešamajiem resursiem ir būtiska sabiedrības veselības un labklājības uzturēšanai. Eulerpool dati liecina par pakāpenisku pieaugumu veselības aprūpes izdevumu daļā valsts budžetā, kas norāda uz valdības apņemšanos uzlabot veselības pakalpojumu pieejamību un kvalitāti ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Infrastruktūras attīstība ir vēl viena joma, kurā valdības izdevumi spēlē nozīmīgu lomu. Ceļu, tiltu, dzelzceļu un citu infrastruktūras objektu būvniecība un uzturēšana ir būtiska uzņēmējdarbības vidi un ekonomiskās aktivitātes veicināšanai. Uzlabota infrastruktūra ne tikai padara valstis pievilcīgākas investīcijām, bet arī paaugstina dzīves kvalitāti iedzīvotājiem. Latvijā ir veikti vairāki nozīmīgi infrastruktūras projekti, kas ir finansēti gan no nacionālajiem, gan no Eiropas Savienības fondiem. Valdības izdevumiem ir arī tieša ietekme uz valsts parāda līmeni. Jo augstāki ir izdevumi, jo lielāka ir varbūtība, ka valdībai būs nepieciešams aizņemties līdzekļus, lai segtu budžeta deficītu. Valsts parāds ir nozīmīgs ekonomikas indikators, ko uzmanīgi vēro investori un starptautiskie kreditori. Pārlieku augsts parāds var mazināt valsts kredītreitingu un padarīt aizņemtos līdzekļus dārgākus, kas savukārt var radīt papildus spiedienu uz valsts budžetu. Labas valdības finanšu pārvaldība ir kritiska ekonomikas stabilitātei un izaugsmei. Efektīva un pārdomāta izdevumu plānošana ļauj valstīm izvairīties no pārspīlētiem budžeta deficītiem un palielina iespējas veikt investīcijas stratēģiskos sektoros. Eulerpool platformā pieejamie dati palīdz lietotājiem sekot līdzi valdības izdevumu dinamikai un analizēt to ietekmi uz ekonomiku, tādējādi veicinot labāku izpratni par makroekonomisko politiku un tās sekām. Latvijas valdības izdevumu struktūra pēdējos gados ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas. Pandēmijas radītās ekonomiskās grūtības un nepieciešamie atbalsta pasākumi ir noveduši pie būtiskām budžeta izmaiņām, palielinot izdevumus veselības aprūpei un uzņēmējdarbības atbalstam. Lai gan šie pasākumi ir bijuši nepieciešami, tie arī uzliek papildu slogu valsts finanšu pārvaldībai un prasa stratēģiskus risinājumus ilgtermiņa ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai. Kopsavilkumā, valdības izdevumi ir komplekss un stratēģiski nozīmīgs makroekonomikas instruments, kas ietekmē dažādus ekonomikas aspektus un sabiedrības labklājību. Latvijas piemērs parāda, ka investīcijas izglītībā, veselības aprūpē, sociālajā aizsardzībā un infrastruktūrā ir būtiskas, lai nodrošinātu ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi un stabilitāti. Eulerpool piedāvā padziļinātu analīzi un pieejamu datu bāzi, kas ļauj lietotājiem izprast un sekot līdzi valdības izdevumu tendencēm un to ietekmei uz ekonomiku. izvērtēšana, plānošana un optimāla resursu sadale ir atslēga ilgtspējīgai attīstībai un ekonomiskai drošībai gan pašreiznējos, gan nākotnes apstākļos.