Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Šveice Algas ražošanā
Akciju cena
Pašreizējā Algas ražošanā vērtība Šveice ir 113,1 punkti. Algas ražošanā Šveice samazinājās līdz 113,1 punkti 1.01.2021., pēc tam, kad tas bija 114,3 punkti 1.01.2020.. No 1.01.1994. līdz 1.01.2022. vidējais IKP Šveice bija 106,12 punkti. Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.01.2020. ar 114,30 punkti, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.2000. ar 100,00 punkti.
Algas ražošanā ·
Max
Ražošanas algas | |
---|---|
1.01.1994. | 100,80 points |
1.01.1995. | 100,20 points |
1.01.1996. | 100,60 points |
1.01.1997. | 100,30 points |
1.01.1998. | 100,90 points |
1.01.1999. | 100,10 points |
1.01.2000. | 100,00 points |
1.01.2001. | 101,70 points |
1.01.2002. | 102,80 points |
1.01.2003. | 103,30 points |
1.01.2004. | 103,10 points |
1.01.2005. | 103,20 points |
1.01.2006. | 103,30 points |
1.01.2007. | 104,10 points |
1.01.2008. | 103,50 points |
1.01.2009. | 106,30 points |
1.01.2010. | 106,20 points |
1.01.2011. | 107,00 points |
1.01.2012. | 108,50 points |
1.01.2013. | 109,40 points |
1.01.2014. | 110,40 points |
1.01.2015. | 112,20 points |
1.01.2016. | 113,20 points |
1.01.2017. | 113,10 points |
1.01.2018. | 112,40 points |
1.01.2019. | 112,90 points |
1.01.2020. | 114,30 points |
1.01.2021. | 113,10 points |
Algas ražošanā Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2021. | 113,1 punkti |
1.01.2020. | 114,3 punkti |
1.01.2019. | 112,9 punkti |
1.01.2018. | 112,4 punkti |
1.01.2017. | 113,1 punkti |
1.01.2016. | 113,2 punkti |
1.01.2015. | 112,2 punkti |
1.01.2014. | 110,4 punkti |
1.01.2013. | 109,4 punkti |
1.01.2012. | 108,5 punkti |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Algas ražošanā
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇨🇭 Algas | 6903 CHF/Month | 6788 CHF/Month | Gada |
🇨🇭 Algu pieaugums | 1,1 % | 0,6 % | Ceturksnis |
🇨🇭 Bezdarba līmenis | 2,3 % | 2,3 % | Mēneša |
🇨🇭 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 2,7 % | 2,7 % | Mēneša |
🇨🇭 Bezdarbnieki | 105 465 | 106 957 | Mēneša |
🇨🇭 Daļēja darba laika nodarbinātība | 1,851 milj. | 1,838 milj. | Ceturksnis |
🇨🇭 Darba vakancu koeficients | 2 % | 2 % | Ceturksnis |
🇨🇭 Iedzīvotāji | 8,961 milj. | 8,815 milj. | Gada |
🇨🇭 Iegādes līmenis | 83,9 % | 84,6 % | Ceturksnis |
🇨🇭 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 1,3 % | 1,3 % | Ceturksnis |
🇨🇭 Nezemnieciskās algas nomaksas | 5,484 milj. | 5,488 milj. | Ceturksnis |
🇨🇭 Nodarbinātības izmaiņas | 0,2 % | 0,3 % | Ceturksnis |
🇨🇭 Nodarbinātības līmenis | 80,5 % | 80,2 % | Ceturksnis |
🇨🇭 Nodarbinātie | 5,326 milj. | 5,302 milj. | Ceturksnis |
🇨🇭 Pensijas vecums sievietēm | 64 Years | 64 Years | Gada |
🇨🇭 Pensijas vecums vīriešiem | 65 Years | 65 Years | Gada |
🇨🇭 pilna laika nodarbinātība | 2,866 milj. | 2,885 milj. | Ceturksnis |
🇨🇭 Produktivitāte | 106,35 points | 106,53 points | Ceturksnis |
🇨🇭 Vakances | 103 667 | 112 225 | Ceturksnis |
🇨🇭 Vakanču saraksts | 40 105 | 41 531 | Mēneša |
Šveicē algas ražošanā attiecas uz reālo algu indeksu sekundārajā sektorā, ietverot bruto pamatalgu mēnesī, dzīves dārdzības pabalstu un 13. mēneša algu. Aprēķinā netiek iekļauti gabaldarba maksājumi un komisijas, ģimenes pabalsti un maksājumi natūrā.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Algas ražošanā
"Wages in Manufacturing" ir nozīmīgs makroekonomisks rādītājs, kas sniedz detalizētu ieskatu Latvijas tautsaimniecībā, īpaši tās ražošanas sektorā. Eulerpool piedāvā precīzus un aktuālus makroekonomiskos datus, kas palīdz uzlabot izpratni par dažādiem ekonomikas aspektiem, tostarp algām ražošanas nozarē. Ražošanas nozare Latvijā ir vitāla valsts ekonomikai, radot ievērojamu daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP) un nodrošinot tūkstošiem darbavietu. Ražošanas sektora algas atspoguļo ne tikai darbinieku dzīves līmeni, bet arī uzņēmumu konkurētspējas un efektivitātes statusu. Tālāk šajā rakstā mēs izskatīsim, kā algas ražošanas nozarē mainās, kādi faktori tās ietekmē un kā tās salīdzināmas ar citām nozarēm. Ražošanas nozarē Latvijā algas ir pakāpeniski pieaugušas, sekojot plašākām ekonomiskajām tendencēm. Šīs nozares darba tirgus ir ļoti dinamiska vide, kurā piedāvājums un pieprasījums mainās atkarībā no tehnoloģiskās attīstības, tirgus pieprasījuma un starptautiskās konkurences. Algām ražošanā ir būtiska loma darbinieku motivācijā, produktivitātē un kopējā nozares veiksmē. Viena no galvenajām raksturībām, kas ietekmē algas ražošanas nozarē, ir prasme un zināšanas, ko darbinieki piedāvā. Tehnoloģiskās inovācijas bieži vien prasa augsti kvalificētus darbiniekus, kas spēj strādāt ar jaunākajām iekārtām un tehnoloģijām. Tas izraisa pieaugošu pieprasījumu pēc profesionālās izglītības un apmācībām, kas savukārt veicina augstākas algas. Piemēram, rūpniecībā strādājošie ar diplomi vai sertifikātiem par specializētām apmācībām bieži vien saņem lielākas algas nekā tie, kuriem šādu kvalifikāciju nav. Papildus tehnoloģiskajām prasmēm, arī darba pieredze spēlē lielu lomu algu noteikšanā. Pieredzējuši darbinieki, kuri ir strādājuši ražošanas nozarē vairākus gadus, parasti pelna vairāk nekā jaunpienācēji. Darba devēji vērtē pieredzi, jo tā norāda uz darbinieka spēju ātri pielāgoties darba prasībām un efektīvi risināt problēmas. Geogrāfiskā atrašanās vieta arī ietekmē algas ražošanas nozarē. Piemēram, lielākās pilsētās, kur ir augstākas dzīves izmaksas, algas bieži vien ir augstākas nekā lauku reģionos. Šāda tendence ir novērojama arī Latvijā, kur galvaspilsētā Rīgā vidējās algas ražošanas nozarē ir augstākas nekā citos reģionos. Tas ir saistīts ar dzīves dārdzību, lielāko konkurenci darba tirgū un plašākām iespējām profesionālai izaugsmei. Ražošanas nozare ir arī jutīga pret ekonomiskajiem cikliem. Ekonomikas uzplaukuma laikā, kad pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem pieaug, uzņēmumi paplašina savu darbību un veiksmīgāk konkurē ar citām valstīm. Tas bieži vien nozīmē augstāku algu piedāvājumu, lai piesaistītu un noturētu labākos darbiniekus. Savukārt ekonomiskās recesijas laikā uzņēmumi var samazināt algas vai pat samazināt darbinieku skaitu, lai saglabātu rentabilitāti. Algas ražošanā ir saistītas arī ar starptautisko konkurenci. Latvijas ražošanas uzņēmumi bieži vien konkurē ar uzņēmumiem no citām Eiropas Savienības valstīm un ārvalstīm. Lai saglabātu konkurētspēju, ir nepieciešams, lai darbinieku algas būtu atbilstošas starptautiskajiem standartiem. Tas arī nozīmē, ka uzņēmumi bieži vien iegulda līdzekļus darbinieku apmācībā un profesionālajā attīstībā. Valdības politikas un regulējumi arī ietekmē algas ražošanas nozarē. Minimālā alga, nodokļu politika, darba likumdošana un citi regulatori nosaka bāzi, pēc kuras uzņēmumi veido savas algu struktūras. Piemēram, ja minimālā alga tiek paaugstināta, tas var nozīmēt ievērojamu algu pieaugumu zemāk atalgotajiem darbiniekiem. Tajā pašā laikā nodokļu atvieglojumi vai atbalsta programmas var veicināt uzņēmumu spēju piedāvāt konkurētspējīgas algas. Ražošanas nozares algas ir svarīgs indikators, kas atspoguļo valsts ekonomisko veselību un sociālo stabilitāti. Augstākas algas šo sektoru darbiniekiem ne tikai uzlabo individuālo dzīves līmeni, bet arī veicina ekonomikas izaugsmi kopumā, jo palielinās patērētāju tēriņi un uzkrājumi. Eulerpool mājaslapā piedāvātie makroekonomiskie dati par algām ražošanas nozarē sniedz vērtīgu informāciju ekonomistiem, uzņēmējiem, politikas veidotājiem un citiem interesentiem. Šie dati palīdz analizēt Latvijas ekonomikas attīstību, paredzēt nākotnes tendences un pieņemt pamatotus lēmumus. Kopumā, algas ražošanas nozarē Latvijā ir daudzdimensionāls faktors, ko ietekmē dažādi iekšēji un ārēji elementi. Tehnoloģijas, darbinieku prasmes un pieredze, ģeogrāfiskais novietojums, ekonomiskie cikli un starptautiskā konkurence – visi šie faktori kopīgi nosaka algu līmeni šajā nozīmīgajā nozarē. Eulerpool dati palīdz izprast šīs sarežģītās attiecības un piedāvā precīzu makroekonomisku pārskatu par algām ražošanas nozarē Latvijā.