Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Šveice Procentu likme
Akciju cena
Pašreizējā Procentu likme Šveice ir 1,375 %. Procentu likme Šveice samazinājās līdz 1,375 % 1.06.2024., pēc tam, kad tas bija 1,5 % 1.05.2024.. No 3.01.2000. līdz 20.06.2024. vidējais IKP Šveice bija 0,61 %. Vēsturiski maksimālā vērtība tika sasniegta 15.06.2000. ar 3,50 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 15.01.2015. ar -0,75 %.
Procentu likme ·
Max
Procentu likme | |
---|---|
1.02.2000. | 2,00 % |
1.03.2000. | 2,50 % |
1.04.2000. | 3,00 % |
1.05.2000. | 3,00 % |
1.06.2000. | 3,13 % |
1.07.2000. | 3,50 % |
1.08.2000. | 3,50 % |
1.09.2000. | 3,50 % |
1.10.2000. | 3,50 % |
1.11.2000. | 3,50 % |
1.12.2000. | 3,50 % |
1.01.2001. | 3,50 % |
1.02.2001. | 3,50 % |
1.03.2001. | 3,42 % |
1.04.2001. | 3,25 % |
1.05.2001. | 3,25 % |
1.06.2001. | 3,25 % |
1.07.2001. | 3,25 % |
1.08.2001. | 3,25 % |
1.09.2001. | 2,82 % |
1.10.2001. | 2,25 % |
1.11.2001. | 2,25 % |
1.12.2001. | 2,13 % |
1.01.2002. | 1,75 % |
1.02.2002. | 1,75 % |
1.03.2002. | 1,75 % |
1.04.2002. | 1,75 % |
1.05.2002. | 1,50 % |
1.06.2002. | 1,25 % |
1.07.2002. | 1,08 % |
1.08.2002. | 0,75 % |
1.09.2002. | 0,75 % |
1.10.2002. | 0,75 % |
1.11.2002. | 0,75 % |
1.12.2002. | 0,75 % |
1.01.2003. | 0,75 % |
1.02.2003. | 0,75 % |
1.03.2003. | 0,55 % |
1.04.2003. | 0,25 % |
1.05.2003. | 0,25 % |
1.06.2003. | 0,25 % |
1.07.2003. | 0,25 % |
1.08.2003. | 0,25 % |
1.09.2003. | 0,25 % |
1.10.2003. | 0,25 % |
1.11.2003. | 0,25 % |
1.12.2003. | 0,25 % |
1.01.2004. | 0,25 % |
1.02.2004. | 0,25 % |
1.03.2004. | 0,25 % |
1.04.2004. | 0,25 % |
1.05.2004. | 0,25 % |
1.06.2004. | 0,38 % |
1.07.2004. | 0,50 % |
1.08.2004. | 0,50 % |
1.09.2004. | 0,63 % |
1.10.2004. | 0,75 % |
1.11.2004. | 0,75 % |
1.12.2004. | 0,75 % |
1.01.2005. | 0,75 % |
1.02.2005. | 0,75 % |
1.03.2005. | 0,75 % |
1.04.2005. | 0,75 % |
1.05.2005. | 0,75 % |
1.06.2005. | 0,75 % |
1.07.2005. | 0,75 % |
1.08.2005. | 0,75 % |
1.09.2005. | 0,75 % |
1.10.2005. | 0,75 % |
1.11.2005. | 0,75 % |
1.12.2005. | 0,83 % |
1.01.2006. | 1,00 % |
1.02.2006. | 1,00 % |
1.03.2006. | 1,08 % |
1.04.2006. | 1,25 % |
1.05.2006. | 1,25 % |
1.06.2006. | 1,33 % |
1.07.2006. | 1,50 % |
1.08.2006. | 1,50 % |
1.09.2006. | 1,58 % |
1.10.2006. | 1,75 % |
1.11.2006. | 1,75 % |
1.12.2006. | 1,83 % |
1.01.2007. | 2,00 % |
1.02.2007. | 2,00 % |
1.03.2007. | 2,08 % |
1.04.2007. | 2,25 % |
1.05.2007. | 2,25 % |
1.06.2007. | 2,33 % |
1.07.2007. | 2,50 % |
1.08.2007. | 2,50 % |
1.09.2007. | 2,60 % |
1.10.2007. | 2,75 % |
1.11.2007. | 2,75 % |
1.12.2007. | 2,75 % |
1.01.2008. | 2,75 % |
1.02.2008. | 2,75 % |
1.03.2008. | 2,75 % |
1.04.2008. | 2,75 % |
1.05.2008. | 2,75 % |
1.06.2008. | 2,75 % |
1.07.2008. | 2,75 % |
1.08.2008. | 2,75 % |
1.09.2008. | 2,75 % |
1.10.2008. | 2,67 % |
1.11.2008. | 1,93 % |
1.12.2008. | 0,83 % |
1.01.2009. | 0,50 % |
1.02.2009. | 0,50 % |
1.03.2009. | 0,40 % |
1.04.2009. | 0,25 % |
1.05.2009. | 0,25 % |
1.06.2009. | 0,25 % |
1.07.2009. | 0,25 % |
1.08.2009. | 0,25 % |
1.09.2009. | 0,25 % |
1.10.2009. | 0,25 % |
1.11.2009. | 0,25 % |
1.12.2009. | 0,25 % |
1.01.2010. | 0,25 % |
1.02.2010. | 0,25 % |
1.03.2010. | 0,25 % |
1.04.2010. | 0,25 % |
1.05.2010. | 0,25 % |
1.06.2010. | 0,25 % |
1.07.2010. | 0,25 % |
1.08.2010. | 0,25 % |
1.09.2010. | 0,25 % |
1.10.2010. | 0,25 % |
1.11.2010. | 0,25 % |
1.12.2010. | 0,25 % |
1.01.2011. | 0,25 % |
1.02.2011. | 0,25 % |
1.03.2011. | 0,25 % |
1.04.2011. | 0,25 % |
1.05.2011. | 0,25 % |
1.06.2011. | 0,25 % |
1.07.2011. | 0,25 % |
1.08.2011. | 0,25 % |
1.09.2022. | 0,50 % |
1.10.2022. | 0,50 % |
1.11.2022. | 0,50 % |
1.12.2022. | 0,75 % |
1.01.2023. | 1,00 % |
1.02.2023. | 1,00 % |
1.03.2023. | 1,25 % |
1.04.2023. | 1,50 % |
1.05.2023. | 1,50 % |
1.06.2023. | 1,63 % |
1.07.2023. | 1,75 % |
1.08.2023. | 1,75 % |
1.09.2023. | 1,75 % |
1.10.2023. | 1,75 % |
1.11.2023. | 1,75 % |
1.12.2023. | 1,75 % |
1.01.2024. | 1,75 % |
1.02.2024. | 1,75 % |
1.03.2024. | 1,63 % |
1.04.2024. | 1,50 % |
1.05.2024. | 1,50 % |
1.06.2024. | 1,38 % |
Procentu likme Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.06.2024. | 1,375 % |
1.05.2024. | 1,5 % |
1.04.2024. | 1,5 % |
1.03.2024. | 1,625 % |
1.02.2024. | 1,75 % |
1.01.2024. | 1,75 % |
1.12.2023. | 1,75 % |
1.11.2023. | 1,75 % |
1.10.2023. | 1,75 % |
1.09.2023. | 1,75 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Procentu likme
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇨🇭 Banku bilance | 2,326 Bio. CHF | 2,32 Bio. CHF | Mēneša |
🇨🇭 Centrālās bankas bilance | 858,817 miljardi CHF | 848,603 miljardi CHF | Mēneša |
🇨🇭 Depozītu procentu likme | 1,02 % | 1,05 % | Mēneša |
🇨🇭 Krediti privātajam sektoram | 1,746 Bio. CHF | 1,746 Bio. CHF | Mēneša |
🇨🇭 Naudas agregāts M2 | 938,286 miljardi CHF | 928,545 miljardi CHF | Mēneša |
🇨🇭 Naudas masa M0 | 529,13 miljardi CHF | 526,02 miljardi CHF | Mēneša |
🇨🇭 Naudas masa M1 | 602,273 miljardi CHF | 600,163 miljardi CHF | Mēneša |
🇨🇭 Naudas masa M3 | 1,15 Bio. CHF | 1,145 Bio. CHF | Mēneša |
🇨🇭 Privātie parādi pret IKP | 269,6 % | 275,6 % | Gada |
🇨🇭 Valūtas rezerves | 717,575 miljardi CHF | 720,307 miljardi CHF | Mēneša |
Šveicē lēmumus par procentu likmēm pieņem Šveices Nacionālā banka (SNB). Oficiālā procentu likme ir SNB politikas likme. SNB cenšas uzturēt nodrošināto īstermiņa Šveices franka naudas tirgus procentu likmi tuvu SNB politikas likmei. Mūsdienās vispārreprezentatīvākā no šīm likmēm ir SARON. Kopš 2019. gada 13. jūnija SNB politikas likme aizstāja trīs mēnešu Šveices franka Libor (Londonas starpbanku piedāvājuma likmes) mērķa diapazonu, ko iepriekš izmantoja SNB monetārās politikas stratēģijā. Šīs izmaiņas iemesls bija tas, ka Libor likme kļuva mazāk nozīmīga kā galvenā atsauces likme, jo nebija pietiekamu darījumu naudas tirgū, kas to atbalstītu. No 2011. gada 6. septembra līdz 2015. gada 15. janvārim galvenā uzmanība tika pievērsta minimālajam maiņas kursam CHF 1,20 par eiro, kuru SNB ieviesa šajā periodā. 2014. gada 18. decembrī SNB nolēma piemērot -0,25% procentu likmi redzamās iemaksas kontu atlikumiem. Izziņojot negatīvo procentu likmi, Libor mērķa diapazons tika pirmoreiz pārvietots uz negatīvu teritoriju un paplašināts tā ierastajā platumā par 1 procentpunktu. 2015. gada 15. janvārī SNB samazināja procentu likmi redzamajām iemaksām līdz -0,75% un mērķa diapazonu pārvietoja uz leju starp -1,25% un -0,25%. Negatīvā procentu likme ir piemērota kopš 2015. gada 22. janvāra un pašlaik atbilst SNB politikas likmei.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Procentu likme
Interešu likme ir viens no būtiskākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas ietekmē valsts ekonomisko veselību un aktivitāti. Eulerpool platformā mēs piedāvājam detalizētu un precīzu makroekonomisko datu pārskatu, ar ko mūsu lietotāji var iegūt visaptverošu izpratni par dažādiem ekonomiskajiem faktoriem, tostarp arī par procentu likmju dinamiku un to ietekmi uz ekonomiku. Procentu likme ir makroekonomisks instruments, kuru izmanto centrālās bankas, piemēram, Latvijas Banka, lai kontrolētu inflāciju un stimulētu vai ierobežotu ekonomisko izaugsmi. Procentu likme būtībā ir cena, kādu komercbankas un citas finanšu iestādes maksā par aizņemšanos centrālās bankas resursiem. Procentu likmes maiņa var būtiski ietekmēt gan iekšzemes patēriņu, gan uzņēmumu investīcijas. Zema procentu likme veicina aizņēmumus, kas savukārt var radīt lielāku patēriņu un investīcijas, bet paaugstināta procentu likme var samazināt naudas piedāvājumu ekonomikā, samazinot patēriņu un investīcijas. Svarīga ir sapratne, ka procentu likme netiek noteikta patvaļīgi - tā ir daļa no kompleksa ekonomiskā mehānisma, kas tiek kontrolēts pēc konkrētiem ekonomiskiem nosacījumiem un inflācijas prognozēm. Centrālās bankas izmanto galvenokārt divus procentu likmes veidus: bāzes likmi un starpbanku likmi. Bāzes likme ir centrālās bankas minimālā aizdevumu likme, ko tā piedāvā komercbankām. Bāzes likmi dēvē arī par refinansēšanas likmi, un tā atspoguļo centrālās bankas politiskās nostājas norises. Bāzes likmes izmaiņas bieži vien liecina par centrālās bankas vēlmi veicināt vai ierobežot banku kreditēšanu, lai ietekmētu vispārējo ekonomisko aktivitāti. Starpbanku likme savukārt atspoguļo likmi, ar kādu komercbankas aizdod līdzekļus viena otrai. Starpbanku likmes ir nozīmīgas, jo tās ietekmē komercbanku spēju piedāvāt kredītus uzņēmumiem un patērētājiem. Starpbanku likmes svārstības var radīt būtiskas ekonomiskās izmaiņas, jo tās atspoguļo kredītu pieejamību un izmaksas. Procentu likmes maiņas ietekme uz Latviju ir daudzveidīga. Tā veicina vai bremzē faktorus kā patēriņš, uzņēmumu investīcijas, mājokļu kreditēšana, valūtas kursu stabilitāte un kopējā ekonomiskā izaugsme. Zemās procentu likmes var sekmēt lielāku ekonomisko aktivitāti, palielinot kredītēšanas iespējas un tādējādi stimulējot patēriņu un investīcijas. Tomēr pārāk zemas likmes ilgtermiņā var radīt bažas par inflāciju un ekonomikas pārkaršanu. Latvijas kontekstā ļoti svarīga ir Eiropas Centrālās Bankas (ECB) politika, jo Latvija ir eirozonas dalībvalsts. ECB lēmumi par procentu likmēm tieši ietekmē Latvijas ekonomisko situāciju. Piemēram, lēmums samazināt ECB procentu likmes var stimulēt Latvijas ekonomiku, padarot caur ECB piedāvātos kredītus lētākus un vieglāk pieejamus. Pārmaiņas procentu likmēs var būt motivētas arī ar nepieciešamību stabilizēt inflāciju. Ja inflācijas līmenis pieaug pārāk ātri, centrālā banka var paaugstināt procentu likmes, lai samazinātu naudas apjomu ekonomikā un palēninātu inflāciju. Tādēļ procentu likme kalpo kā viens no centrālajiem stabilizācijas instrumentiem. Procentu likmju dinamika ietekmē arī valūtas kursus. Augstākas procentu likmes var veicināt valsts valūtas kursa pieaugumu, jo augstākas peļņas iespējas piesaista ārzemju investorus. Savukārt zemākas procentu likmes var radīt valūtas vērtības kritumu, jo tiek samazinātas peļņas iespējas. Eulerpool platformā mēs saprotam, ka mūsu lietotājiem ir svarīgi saņemt precīzus un up-to-date makroekonomiskos datus, lai veiktu informētus lēmumus. Tādēļ mēs nodrošinām reāllaika datus par procentu likmēm no dažādiem avotiem, tostarp centrālajām bankām un starptautiskajām finanšu institūcijām. Mūsu datu vizualizācijas rīki palīdz mūsu lietotājiem analizēt procentu likmju ietekmi uz dažādiem ekonomiskiem faktoriem un veidot stratēģijas uz fiskālo politiku un investīciju lēmumu pieņemšanu. Mūsu komanda arī regulāri atjaunina analīzes un pārskatus par procentu likmju tendencēm un to ietekmi uz makroekonomiku, ļaujot mūsu lietotājiem vienmēr būt soli priekšā tirgus izmaiņām. Mājaslapā Eulerpool mēs tiecamies radīt visaptverošu un lietotājam draudzīgu platformu, kas apvieno precizitāti, uzticamību un lietderību mūsdienu sarežģītā ekonomiskā ainavā. Noslēgumā, procentu likme ir viens no vissvarīgākajiem makroekonomiskiem rādītājiem, kas ietekmē valstu ekonomisko stāvokli un stabilitāti. Ar profesionālu platformu kā Eulerpool, uzņēmumi, finanšu analītiķi un ikviens interesents var iegūt detalizētu ieskatu procentu likmju dinamikā un to ietekmē. Procentu likmju izpratne un analizā analīze var palīdzēt lietotājiem pieņemt pamatotus lēmumus un maksimizēt savas ekonomiskās stratēģijas.