Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Šveice Tūrisma ieņēmumi
Akciju cena
Pašreizējā Tūrisma ieņēmumi vērtība Šveice ir 5,544 miljardi CHF. Tūrisma ieņēmumi Šveice pieauga līdz 5,544 miljardi CHF 1.09.2023., pēc tam, kad tas bija 4,714 miljardi CHF 1.06.2023.. No 1.03.1983. līdz 1.12.2023., vidējais IKP Šveice bija 3,03 miljardi CHF. Visaugstāko vērtību sasniedza 1.09.2023. ar 5,54 miljardi CHF, bet zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.1983. ar 999,10 milj. CHF.
Tūrisma ieņēmumi ·
Max
Tūrisma ienākumi | |
---|---|
1.03.1983. | 1,44 miljardi CHF |
1.06.1983. | 1,41 miljardi CHF |
1.09.1983. | 2,24 miljardi CHF |
1.12.1983. | 999,10 milj. CHF |
1.03.1984. | 1,56 miljardi CHF |
1.06.1984. | 1,66 miljardi CHF |
1.09.1984. | 2,42 miljardi CHF |
1.12.1984. | 1,15 miljardi CHF |
1.03.1985. | 1,73 miljardi CHF |
1.06.1985. | 1,74 miljardi CHF |
1.09.1985. | 2,48 miljardi CHF |
1.12.1985. | 1,22 miljardi CHF |
1.03.1986. | 1,88 miljardi CHF |
1.06.1986. | 1,59 miljardi CHF |
1.09.1986. | 2,37 miljardi CHF |
1.12.1986. | 1,23 miljardi CHF |
1.03.1987. | 1,83 miljardi CHF |
1.06.1987. | 1,80 miljardi CHF |
1.09.1987. | 2,46 miljardi CHF |
1.12.1987. | 1,36 miljardi CHF |
1.03.1988. | 1,95 miljardi CHF |
1.06.1988. | 1,83 miljardi CHF |
1.09.1988. | 2,57 miljardi CHF |
1.12.1988. | 1,44 miljardi CHF |
1.03.1989. | 2,15 miljardi CHF |
1.06.1989. | 1,99 miljardi CHF |
1.09.1989. | 2,84 miljardi CHF |
1.12.1989. | 1,60 miljardi CHF |
1.03.1990. | 2,10 miljardi CHF |
1.06.1990. | 2,17 miljardi CHF |
1.09.1990. | 2,97 miljardi CHF |
1.12.1990. | 1,71 miljardi CHF |
1.03.1991. | 2,31 miljardi CHF |
1.06.1991. | 2,20 miljardi CHF |
1.09.1991. | 3,10 miljardi CHF |
1.12.1991. | 1,96 miljardi CHF |
1.03.1992. | 2,52 miljardi CHF |
1.06.1992. | 2,42 miljardi CHF |
1.09.1992. | 3,15 miljardi CHF |
1.12.1992. | 1,93 miljardi CHF |
1.03.1993. | 2,50 miljardi CHF |
1.06.1993. | 2,38 miljardi CHF |
1.09.1993. | 3,08 miljardi CHF |
1.12.1993. | 1,89 miljardi CHF |
1.03.1994. | 2,60 miljardi CHF |
1.06.1994. | 2,37 miljardi CHF |
1.09.1994. | 3,11 miljardi CHF |
1.12.1994. | 1,92 miljardi CHF |
1.03.1995. | 2,51 miljardi CHF |
1.06.1995. | 2,37 miljardi CHF |
1.09.1995. | 3,08 miljardi CHF |
1.12.1995. | 1,77 miljardi CHF |
1.03.1996. | 2,41 miljardi CHF |
1.06.1996. | 2,27 miljardi CHF |
1.09.1996. | 3,06 miljardi CHF |
1.12.1996. | 1,81 miljardi CHF |
1.03.1997. | 2,50 miljardi CHF |
1.06.1997. | 2,36 miljardi CHF |
1.09.1997. | 3,25 miljardi CHF |
1.12.1997. | 1,86 miljardi CHF |
1.03.1998. | 2,50 miljardi CHF |
1.06.1998. | 2,43 miljardi CHF |
1.09.1998. | 3,28 miljardi CHF |
1.12.1998. | 1,83 miljardi CHF |
1.03.1999. | 2,52 miljardi CHF |
1.06.1999. | 2,44 miljardi CHF |
1.09.1999. | 3,30 miljardi CHF |
1.12.1999. | 1,93 miljardi CHF |
1.03.2000. | 2,77 miljardi CHF |
1.06.2000. | 2,62 miljardi CHF |
1.09.2000. | 3,60 miljardi CHF |
1.12.2000. | 2,07 miljardi CHF |
1.03.2001. | 2,99 miljardi CHF |
1.06.2001. | 2,75 miljardi CHF |
1.09.2001. | 3,58 miljardi CHF |
1.12.2001. | 2,02 miljardi CHF |
1.03.2002. | 2,95 miljardi CHF |
1.06.2002. | 2,67 miljardi CHF |
1.09.2002. | 3,45 miljardi CHF |
1.12.2002. | 2,19 miljardi CHF |
1.03.2003. | 3,01 miljardi CHF |
1.06.2003. | 2,68 miljardi CHF |
1.09.2003. | 3,46 miljardi CHF |
1.12.2003. | 2,23 miljardi CHF |
1.03.2004. | 2,96 miljardi CHF |
1.06.2004. | 2,82 miljardi CHF |
1.09.2004. | 3,53 miljardi CHF |
1.12.2004. | 2,26 miljardi CHF |
1.03.2005. | 3,19 miljardi CHF |
1.06.2005. | 2,87 miljardi CHF |
1.09.2005. | 3,77 miljardi CHF |
1.12.2005. | 2,46 miljardi CHF |
1.03.2006. | 3,42 miljardi CHF |
1.06.2006. | 3,24 miljardi CHF |
1.09.2006. | 4,13 miljardi CHF |
1.12.2006. | 2,74 miljardi CHF |
1.03.2007. | 3,69 miljardi CHF |
1.06.2007. | 3,56 miljardi CHF |
1.09.2007. | 4,41 miljardi CHF |
1.12.2007. | 3,02 miljardi CHF |
1.03.2008. | 4,16 miljardi CHF |
1.06.2008. | 3,75 miljardi CHF |
1.09.2008. | 4,74 miljardi CHF |
1.12.2008. | 3,19 miljardi CHF |
1.03.2009. | 3,96 miljardi CHF |
1.06.2009. | 3,74 miljardi CHF |
1.09.2009. | 4,68 miljardi CHF |
1.12.2009. | 3,22 miljardi CHF |
1.03.2010. | 3,98 miljardi CHF |
1.06.2010. | 3,71 miljardi CHF |
1.09.2010. | 4,67 miljardi CHF |
1.12.2010. | 3,09 miljardi CHF |
1.03.2011. | 3,88 miljardi CHF |
1.06.2011. | 3,72 miljardi CHF |
1.09.2011. | 4,48 miljardi CHF |
1.12.2011. | 3,05 miljardi CHF |
1.03.2012. | 3,72 miljardi CHF |
1.06.2012. | 3,70 miljardi CHF |
1.09.2012. | 4,33 miljardi CHF |
1.12.2012. | 3,27 miljardi CHF |
1.03.2013. | 3,74 miljardi CHF |
1.06.2013. | 3,77 miljardi CHF |
1.09.2013. | 4,54 miljardi CHF |
1.12.2013. | 3,42 miljardi CHF |
1.03.2014. | 3,92 miljardi CHF |
1.06.2014. | 3,97 miljardi CHF |
1.09.2014. | 4,75 miljardi CHF |
1.12.2014. | 3,60 miljardi CHF |
1.03.2015. | 3,93 miljardi CHF |
1.06.2015. | 3,98 miljardi CHF |
1.09.2015. | 4,76 miljardi CHF |
1.12.2015. | 3,60 miljardi CHF |
1.03.2016. | 3,97 miljardi CHF |
1.06.2016. | 4,06 miljardi CHF |
1.09.2016. | 4,80 miljardi CHF |
1.12.2016. | 3,66 miljardi CHF |
1.03.2017. | 4,02 miljardi CHF |
1.06.2017. | 4,23 miljardi CHF |
1.09.2017. | 4,94 miljardi CHF |
1.12.2017. | 3,77 miljardi CHF |
1.03.2018. | 4,17 miljardi CHF |
1.06.2018. | 4,35 miljardi CHF |
1.09.2018. | 5,18 miljardi CHF |
1.12.2018. | 3,89 miljardi CHF |
1.03.2019. | 4,20 miljardi CHF |
1.06.2019. | 4,54 miljardi CHF |
1.09.2019. | 5,25 miljardi CHF |
1.12.2019. | 3,97 miljardi CHF |
1.03.2020. | 3,72 miljardi CHF |
1.06.2020. | 1,40 miljardi CHF |
1.09.2020. | 2,61 miljardi CHF |
1.12.2020. | 1,86 miljardi CHF |
1.03.2021. | 1,80 miljardi CHF |
1.06.2021. | 2,32 miljardi CHF |
1.09.2021. | 3,78 miljardi CHF |
1.12.2021. | 3,26 miljardi CHF |
1.03.2022. | 3,40 miljardi CHF |
1.06.2022. | 3,97 miljardi CHF |
1.09.2022. | 5,13 miljardi CHF |
1.12.2022. | 4,08 miljardi CHF |
1.03.2023. | 4,34 miljardi CHF |
1.06.2023. | 4,71 miljardi CHF |
1.09.2023. | 5,54 miljardi CHF |
Tūrisma ieņēmumi Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2023. | 5,544 miljardi CHF |
1.06.2023. | 4,714 miljardi CHF |
1.03.2023. | 4,336 miljardi CHF |
1.12.2022. | 4,078 miljardi CHF |
1.09.2022. | 5,128 miljardi CHF |
1.06.2022. | 3,965 miljardi CHF |
1.03.2022. | 3,398 miljardi CHF |
1.12.2021. | 3,261 miljardi CHF |
1.09.2021. | 3,785 miljardi CHF |
1.06.2021. | 2,323 miljardi CHF |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Tūrisma ieņēmumi
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇨🇭 Ārvalstu parāds | 1,983 Bio. CHF | 2,019 Bio. CHF | Ceturksnis |
🇨🇭 Ārvalstu tiešās investīcijas | 1,055 Bio. CHF | 1,12 Bio. CHF | Gada |
🇨🇭 Eksporti | 22,807 miljardi CHF | 23,184 miljardi CHF | Mēneša |
🇨🇭 Ieroču pārdošana | 93 milj. SIPRI TIV | 185 milj. SIPRI TIV | Gada |
🇨🇭 Importi | 18,679 miljardi CHF | 19,417 miljardi CHF | Mēneša |
🇨🇭 Kapitāla plūsmas | 9,634 miljardi CHF | 8,043 miljardi CHF | Ceturksnis |
🇨🇭 Teikušā bilance pret IKP | 7,6 % of GDP | 9,9 % of GDP | Gada |
🇨🇭 Tekošā konta bilance | 16,102 miljardi CHF | 13,78 miljardi CHF | Ceturksnis |
🇨🇭 Terorisma indekss | 0,627 Points | 2,205 Points | Gada |
🇨🇭 Tirdzniecības bilance | 4,128 miljardi CHF | 3,767 miljardi CHF | Mēneša |
🇨🇭 Tirdzniecības nosacījumi | 94,23 points | 93,84 points | Mēneša |
🇨🇭 Tūristu ierašanās | 2,463 milj. | 2,405 milj. | Mēneša |
🇨🇭 Zelta rezerves | 1040 Tonnes | 1040 Tonnes | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Tūrisma ieņēmumi
**Tūrisma Ieņēmumi Latvijā: Makroekonomisks Pārskats** Tūrisma sektors mūsdienu ekonomikā spēlē nozīmīgu lomu, sniedzot būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskajā izaugsmē un attīstībā. Tūrisma ieņēmumi Latvijā ir vitāli svarīgs makroekonomisks rādītājs, kas atspoguļo sektora spēju radīt ekonomisko pieaugumu, nodarbinātību un infrastruktūras attīstību. Eulerpool piedāvā plašus un detalizētus makroekonomiskos datus, tostarp par tūrisma ieņēmumiem, kas palīdz uzņēmumiem, pētniekiem un politikas veidotājiem pieņemt izsvērtus lēmumus. Tūrisma ieņēmumi ietver visus ienākumus, kas tiek gūti no ārvalstu un vietējo tūristu aktivitātēm, piemēram, izmitināšanas, ēdināšanas, transporta, un izklaides pakalpojumiem. Tūrisma ienākumu mērīšana sniedz ievērojamu ieskatu par valsts ekonomisko dinamiku un tūristu patēriņa uzvedību. Lielāks tūrisma ienākums nozīmē lielāku ārējo valūtas plūsmu un pozitīvu ietekmi uz tirdzniecības bilanci. Latvijas ekonomikā tūrisma sektors ir īpaši svarīgs, jo tas ne tikai palielina valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), bet arī veicina darba vietu izveidi un reģionālo attīstību. Rīgā kā galvaspilsētā tūrisma plūsma ir ievērojama, bet arī mazākās pilsētas un lauku reģioni piedāvā unikālas tūrisma vietas, kas veicina reģionālo ieņēmumu pieaugumu. Vietējo ražotāju un pakalpojumu sniedzēju integrācija tūrisma nozarē paplašina ekonomikas bāzi un palielina vietējās kopienas labklājību. Covid-19 pandēmijai ir bijusi būtiska ietekme uz tūrisma nozari visā pasaulē, un Latvija nav izņēmums. Transporta ierobežojumi, viesnīcu noslogojuma samazināšanās un starptautisko ceļojumu ierobežojumi ir samazinājuši tūrisma ieņēmumus. Tomēr Latvijas valdība un tūrisma nozare ir strādājusi intensīvi, lai atjaunotu sektoru, veicinot iekšējo tūrismu un ieviešot drošības pasākumus, lai piesaistītu tūristus drošā veidā. Viena no svarīgām iniciatīvām Latvijas tūrisma nozarē ir digitalizācija un inovācijas. Modernās tehnoloģijas, piemēram, tūrisma platformas un mobilās aplikācijas, veicina vieglāku un ērtāku ceļojumu plānošanu un rezervēšanu. Turklāt lielākā uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgam tūrismam, kas ne tikai palielina tūrisma ieņēmumus, bet arī nodrošina dabas un kultūras mantojuma aizsardzību un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Latvijas dabas bagātības, daudzveidīgā kultūra un vēsturiskie objekti ir galvenie tūrisma ieņēmumu avoti. Rīgas vēsturiskais centrs, kuru iekļauj UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, ir populārs tūrisma galamērķis. Latvija ir pazīstama arī ar skaistajiem mežiem, ezeriem un pludmalēm, kas piesaista dabas mīļotājus un aktīvos tūristus. Šie dabas un kultūras resursi ir būtiski faktori tūrisma nozares dinamiskajā attīstībā un ieņēmumu ģenerēšanā. Spēcīga sadarbība starp valsts iestādēm, tūrisma organizācijām un uzņēmējiem ir nepieciešama, lai turpinātu veicināt tūrisma sektora izaugsmi. Latvijā ir izveidoti vairāki nacionālie un starptautiskie projekti, kuru mērķis ir palielināt tūrisma plūsmu un ieņēmumus. Šajos projektos tiek izmantotas tirgus pētniecības, mārketinga kampaņas un jaunu tūrisma produktu izstrāde, lai sniegtu tūristiem unikālu un bagātinošu pieredzi. Bez tam, tūrisma izglītība un apmācība ir būtiski faktori, lai nodrošinātu augstas kvalitātes pakalpojumus un uzlabotu tūrisma nozares konkurētspēju. Profesionāli apmācīts personāls var efektīvāk nodrošināt tūristu vajadzības un veicināt otrreizējo apmeklējumu skaitu, kas ilgtermiņā veicina nozares ieņēmumu pieaugumu. Lai gan tūrisma nozare ir pakļauta dažādiem ārējiem faktoriem, piemēram, ekonomiskām krīzēm, politiskām nestabilitātēm un dabas katastrofām, Latvijas tūrisma ieņēmumi uzrāda stabilitāti un pozitīvas tendences. Pēc katra krituma seko atveseļošanās, un izaicinājumi tiek pārvarēti ar inovācijām un piemērošanās spējām. Tūrisma ieņēmumu analīze ir būtisks instruments, lai saprastu nozares stiprās un vājas puses, kā arī noteiktu attīstības stratēģijas nākotnē. Noslēgumā var teikt, ka tūrisma ieņēmumi Latvijā ir kritisks makroekonomisks rādītājs, kas daudzveidīgi ietekmē valsts ekonomisko veselību. Eulerpool piedāvā precīzus un aktualizētus datus, kas sniedz ieskatu un palīdzē veikt informētus lēmumus. Ar kopīgiem pūliņiem, inovācijām un stratēģisku plānošanu, tūrisma nozares attīstība var sekmēt būtisku ekonomisko izaugsmi un palielināt Latvijas starptautisko konkurētspēju tūrisma tirgū.