Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Zviedrija Izvēles personīgie ienākumi
Akciju cena
Pašreizējā Izvēles personīgie ienākumi vērtība Zviedrija ir 667,702 miljardi SEK. Izvēles personīgie ienākumi Zviedrija samazinājās līdz 667,702 miljardi SEK 1.09.2023., pēc tam, kad tās bija 763,852 miljardi SEK 1.06.2023.. No 1.03.1980. līdz 1.12.2023. vidējais IKP Zviedrija bija 317,97 miljardi SEK. Visu laiku augstākais līmenis tika sasniegts 1.06.2023. ar 763,85 miljardi SEK, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1980. ar 71,76 miljardi SEK.
Izvēles personīgie ienākumi ·
Max
Pieejamais personiskais ienākums | |
---|---|
1.03.1980. | 71,76 miljardi SEK |
1.06.1980. | 78,85 miljardi SEK |
1.09.1980. | 74,37 miljardi SEK |
1.12.1980. | 73,18 miljardi SEK |
1.03.1981. | 76,44 miljardi SEK |
1.06.1981. | 83,07 miljardi SEK |
1.09.1981. | 77,06 miljardi SEK |
1.12.1981. | 79,41 miljardi SEK |
1.03.1982. | 83,33 miljardi SEK |
1.06.1982. | 90,94 miljardi SEK |
1.09.1982. | 82,88 miljardi SEK |
1.12.1982. | 84,85 miljardi SEK |
1.03.1983. | 89,89 miljardi SEK |
1.06.1983. | 104,77 miljardi SEK |
1.09.1983. | 89,71 miljardi SEK |
1.12.1983. | 92,43 miljardi SEK |
1.03.1984. | 98,41 miljardi SEK |
1.06.1984. | 111,89 miljardi SEK |
1.09.1984. | 98,92 miljardi SEK |
1.12.1984. | 99,86 miljardi SEK |
1.03.1985. | 107,63 miljardi SEK |
1.06.1985. | 123,24 miljardi SEK |
1.09.1985. | 108,99 miljardi SEK |
1.12.1985. | 108,32 miljardi SEK |
1.03.1986. | 114,93 miljardi SEK |
1.06.1986. | 132,20 miljardi SEK |
1.09.1986. | 120,30 miljardi SEK |
1.12.1986. | 117,09 miljardi SEK |
1.03.1987. | 126,08 miljardi SEK |
1.06.1987. | 146,40 miljardi SEK |
1.09.1987. | 127,41 miljardi SEK |
1.12.1987. | 124,03 miljardi SEK |
1.03.1988. | 131,66 miljardi SEK |
1.06.1988. | 153,71 miljardi SEK |
1.09.1988. | 135,87 miljardi SEK |
1.12.1988. | 133,02 miljardi SEK |
1.03.1989. | 146,03 miljardi SEK |
1.06.1989. | 166,21 miljardi SEK |
1.09.1989. | 150,92 miljardi SEK |
1.12.1989. | 143,23 miljardi SEK |
1.03.1990. | 159,10 miljardi SEK |
1.06.1990. | 190,27 miljardi SEK |
1.09.1990. | 165,97 miljardi SEK |
1.12.1990. | 166,14 miljardi SEK |
1.03.1991. | 188,39 miljardi SEK |
1.06.1991. | 216,92 miljardi SEK |
1.09.1991. | 191,22 miljardi SEK |
1.12.1991. | 194,29 miljardi SEK |
1.03.1992. | 200,44 miljardi SEK |
1.06.1992. | 222,72 miljardi SEK |
1.09.1992. | 201,03 miljardi SEK |
1.12.1992. | 207,78 miljardi SEK |
1.03.1993. | 202,16 miljardi SEK |
1.06.1993. | 221,52 miljardi SEK |
1.09.1993. | 209,09 miljardi SEK |
1.12.1993. | 201,17 miljardi SEK |
1.03.1994. | 203,92 miljardi SEK |
1.06.1994. | 222,14 miljardi SEK |
1.09.1994. | 211,36 miljardi SEK |
1.12.1994. | 215,60 miljardi SEK |
1.03.1995. | 209,29 miljardi SEK |
1.06.1995. | 240,18 miljardi SEK |
1.09.1995. | 214,69 miljardi SEK |
1.12.1995. | 217,41 miljardi SEK |
1.03.1996. | 209,41 miljardi SEK |
1.06.1996. | 247,30 miljardi SEK |
1.09.1996. | 216,94 miljardi SEK |
1.12.1996. | 213,49 miljardi SEK |
1.03.1997. | 207,94 miljardi SEK |
1.06.1997. | 244,59 miljardi SEK |
1.09.1997. | 221,15 miljardi SEK |
1.12.1997. | 220,88 miljardi SEK |
1.03.1998. | 215,59 miljardi SEK |
1.06.1998. | 247,49 miljardi SEK |
1.09.1998. | 227,10 miljardi SEK |
1.12.1998. | 229,17 miljardi SEK |
1.03.1999. | 225,74 miljardi SEK |
1.06.1999. | 264,65 miljardi SEK |
1.09.1999. | 235,94 miljardi SEK |
1.12.1999. | 239,28 miljardi SEK |
1.03.2000. | 239,89 miljardi SEK |
1.06.2000. | 269,73 miljardi SEK |
1.09.2000. | 250,78 miljardi SEK |
1.12.2000. | 250,87 miljardi SEK |
1.03.2001. | 259,12 miljardi SEK |
1.06.2001. | 294,66 miljardi SEK |
1.09.2001. | 272,23 miljardi SEK |
1.12.2001. | 272,55 miljardi SEK |
1.03.2002. | 273,33 miljardi SEK |
1.06.2002. | 312,12 miljardi SEK |
1.09.2002. | 283,47 miljardi SEK |
1.12.2002. | 283,60 miljardi SEK |
1.03.2003. | 283,95 miljardi SEK |
1.06.2003. | 320,29 miljardi SEK |
1.09.2003. | 293,08 miljardi SEK |
1.12.2003. | 289,64 miljardi SEK |
1.03.2004. | 289,28 miljardi SEK |
1.06.2004. | 321,97 miljardi SEK |
1.09.2004. | 299,04 miljardi SEK |
1.12.2004. | 296,73 miljardi SEK |
1.03.2005. | 295,13 miljardi SEK |
1.06.2005. | 343,40 miljardi SEK |
1.09.2005. | 305,17 miljardi SEK |
1.12.2005. | 311,82 miljardi SEK |
1.03.2006. | 311,33 miljardi SEK |
1.06.2006. | 369,85 miljardi SEK |
1.09.2006. | 322,00 miljardi SEK |
1.12.2006. | 328,50 miljardi SEK |
1.03.2007. | 335,90 miljardi SEK |
1.06.2007. | 409,41 miljardi SEK |
1.09.2007. | 342,62 miljardi SEK |
1.12.2007. | 343,06 miljardi SEK |
1.03.2008. | 353,45 miljardi SEK |
1.06.2008. | 443,94 miljardi SEK |
1.09.2008. | 364,05 miljardi SEK |
1.12.2008. | 358,42 miljardi SEK |
1.03.2009. | 370,51 miljardi SEK |
1.06.2009. | 450,55 miljardi SEK |
1.09.2009. | 380,27 miljardi SEK |
1.12.2009. | 380,79 miljardi SEK |
1.03.2010. | 384,01 miljardi SEK |
1.06.2010. | 465,04 miljardi SEK |
1.09.2010. | 397,85 miljardi SEK |
1.12.2010. | 402,15 miljardi SEK |
1.03.2011. | 404,65 miljardi SEK |
1.06.2011. | 495,43 miljardi SEK |
1.09.2011. | 417,36 miljardi SEK |
1.12.2011. | 415,31 miljardi SEK |
1.03.2012. | 418,55 miljardi SEK |
1.06.2012. | 521,35 miljardi SEK |
1.09.2012. | 434,16 miljardi SEK |
1.12.2012. | 435,58 miljardi SEK |
1.03.2013. | 441,07 miljardi SEK |
1.06.2013. | 524,54 miljardi SEK |
1.09.2013. | 447,36 miljardi SEK |
1.12.2013. | 449,49 miljardi SEK |
1.03.2014. | 450,17 miljardi SEK |
1.06.2014. | 552,64 miljardi SEK |
1.09.2014. | 461,34 miljardi SEK |
1.12.2014. | 463,45 miljardi SEK |
1.03.2015. | 463,85 miljardi SEK |
1.06.2015. | 583,03 miljardi SEK |
1.09.2015. | 473,24 miljardi SEK |
1.12.2015. | 476,81 miljardi SEK |
1.03.2016. | 494,69 miljardi SEK |
1.06.2016. | 605,40 miljardi SEK |
1.09.2016. | 488,76 miljardi SEK |
1.12.2016. | 496,56 miljardi SEK |
1.03.2017. | 497,58 miljardi SEK |
1.06.2017. | 639,50 miljardi SEK |
1.09.2017. | 508,97 miljardi SEK |
1.12.2017. | 523,82 miljardi SEK |
1.03.2018. | 545,13 miljardi SEK |
1.06.2018. | 627,89 miljardi SEK |
1.09.2018. | 540,08 miljardi SEK |
1.12.2018. | 557,11 miljardi SEK |
1.03.2019. | 569,10 miljardi SEK |
1.06.2019. | 657,42 miljardi SEK |
1.09.2019. | 565,32 miljardi SEK |
1.12.2019. | 581,24 miljardi SEK |
1.03.2020. | 587,73 miljardi SEK |
1.06.2020. | 627,10 miljardi SEK |
1.09.2020. | 570,47 miljardi SEK |
1.12.2020. | 596,47 miljardi SEK |
1.03.2021. | 615,47 miljardi SEK |
1.06.2021. | 677,32 miljardi SEK |
1.09.2021. | 599,67 miljardi SEK |
1.12.2021. | 628,90 miljardi SEK |
1.03.2022. | 658,36 miljardi SEK |
1.06.2022. | 726,96 miljardi SEK |
1.09.2022. | 638,49 miljardi SEK |
1.12.2022. | 673,37 miljardi SEK |
1.03.2023. | 691,80 miljardi SEK |
1.06.2023. | 763,85 miljardi SEK |
1.09.2023. | 667,70 miljardi SEK |
Izvēles personīgie ienākumi Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2023. | 667,702 miljardi SEK |
1.06.2023. | 763,852 miljardi SEK |
1.03.2023. | 691,795 miljardi SEK |
1.12.2022. | 673,374 miljardi SEK |
1.09.2022. | 638,485 miljardi SEK |
1.06.2022. | 726,956 miljardi SEK |
1.03.2022. | 658,363 miljardi SEK |
1.12.2021. | 628,904 miljardi SEK |
1.09.2021. | 599,671 miljardi SEK |
1.06.2021. | 677,322 miljardi SEK |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Izvēles personīgie ienākumi
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇸🇪 Degvielas cenas | 1,69 USD/Liter | 1,74 USD/Liter | Mēneša |
🇸🇪 Mājsaimniecības izdevumi | -0,7 % | 0,4 % | Mēneša |
🇸🇪 Mājsaimniecību izdevumi MoM | -0,6 % | 0 % | Mēneša |
🇸🇪 Mājsaimniecību parāda attiecība pret ienākumiem | 168,45 % | 171,92 % | Gada |
🇸🇪 Mājsaimniecību parāds pret IKP | 83,9 % of GDP | 84,8 % of GDP | Ceturksnis |
🇸🇪 Mazumtirdzniecības apgrozījuma mēneša izmaiņas | -0,3 % | 0,3 % | Mēneša |
🇸🇪 Mazumtirdzniecības apgrozījums gada salīdzinājumā | 0,8 % | 0,7 % | Mēneša |
🇸🇪 Patērētāju uzticība | 93,3 points | 91,3 points | Mēneša |
🇸🇪 Patēriņa izdevumi | 697,348 miljardi SEK | 699,38 miljardi SEK | Ceturksnis |
🇸🇪 Personīgie ietaupījumi | 20,61 % | 11,92 % | Ceturksnis |
🇸🇪 Privātā sektora kredīts | 0,461 % | 0,422 % | Mēneša |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Izvēles personīgie ienākumi
Personīgais atlikušo ienākumu līmenis (PAIL) ir viens no svarīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo iedzīvotāju ekonomisko labklājību un iespējamos patēriņa un ieguldījumu modeļus. Eulerpool, kā profesionāla makroekonomisko datu platforma, pievērš īpašu uzmanību šim rādītājam, lai sniegtu mūsu klientiem padziļinātu izpratni par ekonomisko situāciju. Personīga atlikušo ienākumu līmenis parasti tiek aprēķināts kā kopējie mājsaimniecības ienākumi mīnus nodokļi un citas obligātas izmaksas, tādas kā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas nozīmē, ka PAIL ir tas naudas apjoms, kas iedzīvotājiem paliek pēc visu nepieciešamo maksājumu veikšanas, un kuru viņi var brīvi izmantot patēriņam, uzkrājumiem vai investīcijām. Latvijā PAIL ir būtisks rādītājs, kas ietekmē gan individuālo, gan kolektīvo labklājību. Tas atspoguļo ekonomikas vispārējo veselības stāvokli un patērētāju uzticēšanos. Ja PAIL ir augsts, tas liecina par augstu iedzīvotāju labklājību, tā kā cilvēkiem paliek vairāk naudas patēriņam un uzkrājumiem. Tas, savukārt, var veicināt ekonomisko izaugsmi, jo lielāks patēriņš sekmē pieprasījumu precēm un pakalpojumiem, kas savukārt stimulē ražošanu un nodarbinātību. Taču, ja PAIL ir zems, tas var radīt problēmas gan mājsaimniecībām, gan visai ekonomikai. Zems PAIL nozīmē, ka cilvēkiem ir mazāk līdzekļu patēriņam un uzkrājumiem, kas var izraisīt ekonomiskās stagnācijas risku. Tā kā patēriņš veido ievērojamu daļu no IKP, zems PAIL var mazināt iekšējo pieprasījumu, samazināt uzņēmumu ienākumus un palielināt bezdarbu. Tāpēc to ir ļoti svarīgi rūpīgi uzraudzīt un analizēt. CLUS H3: PAIL nozīme investēšanai un uzkrājumiem ir nozīmīga arī individuālajā līmenī. Ja indivīdam ir augsts PAIL, viņš var atļauties vairāk ieguldīt nākotnē - gan finanšu tirgos, gan izglītībā, veselības aprūpē vai nekustamajā īpašumā. Šie ieguldījumi var uzlabot ilgtermiņa finansiālo drošību un dzīvotspēju. Pretējā gadījumā zems PAIL var ierobežot iespējas uzkrājumiem un ieguldījumiem, izraisot personīgos finanšu riskus un neskaidrības par nākotni. Eulerpool sniedz detalizētus makroekonomiskos datus, kas palīdz analizēt PAIL izmaiņas pa gadiem, mēnešiem un pat nedēļām. Šie dati ir īpaši vērtīgi ekonomiskajiem un finanšu analītiķiem, investoriem, politikas veidotājiem un uzņēmumiem, kas vēlas saprast patērētāju uzvedību un ekonomikas tendences. PAIL analīze kopā ar citiem makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, IKP, inflāciju un bezdarba līmeni, sniedz visaptverošu priekšstatu par ekonomikas stāvokli un nākotnes izredzēm. Svarīgi faktori, kas ietekmē PAIL Latvijā, ir nodokļu politika, darba samaksa un nodarbinātības līmenis. Augstāka darba samaksa un zemāks bezdarba līmenis parasti palielina PAIL, savukārt augsti nodokļi un pieaugošās dzīves izmaksas var to samazināt. Tāpēc valdības politika spēlē nozīmīgu lomu PAIL noteikšanā. Nodokļu reformas, minimālās algas palielinājumi un citi ekonomiskie stimuli var būt efektīvi instrumenti PAIL palielināšanai, un šī politika jāveido, ņemot vērā aktuālos makroekonomiskos datus. Turklāt PAIL ir cieši saistīts ar sociālās nevienlīdzības un dzīves kvalitātes jautājumiem. Augsta atšķirība starp dažādu sociālo grupu PAIL var norādīt uz sociālo nevienlīdzību un veicināt sociālus nemierus. Tāpēc valstu politika, kuras mērķis ir vienmērīgāka ienākumu sadale, var palīdzēt ne tikai uzlabot vispārējo labklājības līmeni, bet arī veicināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Eulerpool platformā PAIL datus var izmantot dažādu analīžu veikšanai - sākot ar vienkāršiem grafikiem un beidzot ar sarežģītām ekonometriskiem modeļiem. Mūsu dati ir pieejami dažādos laikposmos un ģeogrāfiskajos reģionos, ļaujot veikt salīdzinošus un laika maiņas analīzes. Tas ir būtiski, lai pieņemtu pamatotus lēmumus gan uzņēmējdarbībā, gan investīcijās. Noslēgumā, personīgais atlikušo ienākumu līmenis (PAIL) ir galvenais rādītājs, kas atspoguļo iedzīvotāju ekonomisko labklājību un potenciālu patēriņam un uzkrājumiem. PAIL analīze un izpratne ir būtiska gan individuālā, gan valsts līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un stabilitāti. Eulerpool ar saviem detalizētajiem makroekonomiskajiem datiem piedāvā instrumentus, kas palīdzēs dziļāk izprast un analizēt šo vitāli svarīgo ekonomisko rādītāju.