Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Zviedrija Iekšzemes kopprodukts (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem
Akciju cena
Pašreizējā Iekšzemes kopprodukts (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem vērtība Zviedrija ir 37,102 miljardi SEK. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem Zviedrija pieauga līdz 37,102 miljardi SEK dienā 1.12.2023., pēc tam kad tas bija 36,99 miljardi SEK dienā 1.09.2023.. No 1.03.1981. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Zviedrija bija 50,13 miljardi SEK. Visu laiku augstākais līmenis tika sasniegts dienā 1.09.2020. ar 72,42 miljardi SEK, kamēr zemākā vērtība tika ierakstīta dienā 1.09.1982. ar 29,87 miljardi SEK.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem ·
Max
Uzņēmumu nodrošinājuma BIP | |
---|---|
1.03.1981. | 31,86 miljardi SEK |
1.06.1981. | 32,03 miljardi SEK |
1.09.1981. | 35,02 miljardi SEK |
1.12.1981. | 33,08 miljardi SEK |
1.03.1982. | 31,09 miljardi SEK |
1.06.1982. | 33,10 miljardi SEK |
1.09.1982. | 29,87 miljardi SEK |
1.12.1982. | 30,93 miljardi SEK |
1.03.1983. | 32,40 miljardi SEK |
1.06.1983. | 33,46 miljardi SEK |
1.09.1983. | 32,79 miljardi SEK |
1.12.1983. | 36,35 miljardi SEK |
1.03.1984. | 40,21 miljardi SEK |
1.06.1984. | 38,35 miljardi SEK |
1.09.1984. | 38,77 miljardi SEK |
1.12.1984. | 42,67 miljardi SEK |
1.03.1985. | 43,33 miljardi SEK |
1.06.1985. | 41,73 miljardi SEK |
1.09.1985. | 49,03 miljardi SEK |
1.12.1985. | 48,15 miljardi SEK |
1.03.1986. | 50,37 miljardi SEK |
1.06.1986. | 48,76 miljardi SEK |
1.09.1986. | 46,03 miljardi SEK |
1.12.1986. | 46,23 miljardi SEK |
1.03.1987. | 50,61 miljardi SEK |
1.06.1987. | 50,41 miljardi SEK |
1.09.1987. | 54,39 miljardi SEK |
1.12.1987. | 49,26 miljardi SEK |
1.03.1988. | 51,45 miljardi SEK |
1.06.1988. | 51,56 miljardi SEK |
1.09.1988. | 46,63 miljardi SEK |
1.12.1988. | 49,97 miljardi SEK |
1.03.1989. | 45,55 miljardi SEK |
1.06.1989. | 48,53 miljardi SEK |
1.09.1989. | 50,52 miljardi SEK |
1.12.1989. | 48,74 miljardi SEK |
1.03.1990. | 46,89 miljardi SEK |
1.06.1990. | 48,15 miljardi SEK |
1.09.1990. | 49,63 miljardi SEK |
1.12.1990. | 51,15 miljardi SEK |
1.03.1991. | 51,51 miljardi SEK |
1.06.1991. | 48,07 miljardi SEK |
1.09.1991. | 48,73 miljardi SEK |
1.12.1991. | 49,47 miljardi SEK |
1.03.1992. | 50,25 miljardi SEK |
1.06.1992. | 48,28 miljardi SEK |
1.09.1992. | 48,35 miljardi SEK |
1.12.1992. | 45,83 miljardi SEK |
1.03.1993. | 44,91 miljardi SEK |
1.06.1993. | 48,04 miljardi SEK |
1.09.1993. | 50,24 miljardi SEK |
1.12.1993. | 49,29 miljardi SEK |
1.03.1994. | 48,85 miljardi SEK |
1.06.1994. | 46,54 miljardi SEK |
1.09.1994. | 44,05 miljardi SEK |
1.12.1994. | 45,83 miljardi SEK |
1.03.1995. | 47,02 miljardi SEK |
1.06.1995. | 49,65 miljardi SEK |
1.09.1995. | 47,45 miljardi SEK |
1.12.1995. | 51,30 miljardi SEK |
1.03.1996. | 49,11 miljardi SEK |
1.06.1996. | 46,43 miljardi SEK |
1.09.1996. | 45,88 miljardi SEK |
1.12.1996. | 47,20 miljardi SEK |
1.03.1997. | 46,74 miljardi SEK |
1.06.1997. | 49,55 miljardi SEK |
1.09.1997. | 46,27 miljardi SEK |
1.12.1997. | 48,34 miljardi SEK |
1.03.1998. | 44,50 miljardi SEK |
1.06.1998. | 48,49 miljardi SEK |
1.09.1998. | 47,67 miljardi SEK |
1.12.1998. | 47,94 miljardi SEK |
1.03.1999. | 47,00 miljardi SEK |
1.06.1999. | 47,91 miljardi SEK |
1.09.1999. | 45,96 miljardi SEK |
1.12.1999. | 48,59 miljardi SEK |
1.03.2000. | 51,21 miljardi SEK |
1.06.2000. | 49,29 miljardi SEK |
1.09.2000. | 50,95 miljardi SEK |
1.12.2000. | 47,66 miljardi SEK |
1.03.2001. | 51,90 miljardi SEK |
1.06.2001. | 51,69 miljardi SEK |
1.09.2001. | 53,64 miljardi SEK |
1.12.2001. | 53,63 miljardi SEK |
1.03.2002. | 52,11 miljardi SEK |
1.06.2002. | 51,87 miljardi SEK |
1.09.2002. | 50,90 miljardi SEK |
1.12.2002. | 53,57 miljardi SEK |
1.03.2003. | 49,89 miljardi SEK |
1.06.2003. | 49,04 miljardi SEK |
1.09.2003. | 48,46 miljardi SEK |
1.12.2003. | 51,70 miljardi SEK |
1.03.2004. | 54,84 miljardi SEK |
1.06.2004. | 52,76 miljardi SEK |
1.09.2004. | 56,10 miljardi SEK |
1.12.2004. | 58,64 miljardi SEK |
1.03.2005. | 57,12 miljardi SEK |
1.06.2005. | 57,10 miljardi SEK |
1.09.2005. | 58,56 miljardi SEK |
1.12.2005. | 56,53 miljardi SEK |
1.03.2006. | 51,34 miljardi SEK |
1.06.2006. | 51,60 miljardi SEK |
1.09.2006. | 50,12 miljardi SEK |
1.12.2006. | 51,58 miljardi SEK |
1.03.2007. | 54,07 miljardi SEK |
1.06.2007. | 58,82 miljardi SEK |
1.09.2007. | 57,05 miljardi SEK |
1.12.2007. | 56,71 miljardi SEK |
1.03.2008. | 54,38 miljardi SEK |
1.06.2008. | 56,13 miljardi SEK |
1.09.2008. | 56,34 miljardi SEK |
1.12.2008. | 52,06 miljardi SEK |
1.03.2009. | 55,15 miljardi SEK |
1.06.2009. | 52,46 miljardi SEK |
1.09.2009. | 52,98 miljardi SEK |
1.12.2009. | 52,58 miljardi SEK |
1.03.2010. | 52,40 miljardi SEK |
1.06.2010. | 54,31 miljardi SEK |
1.09.2010. | 52,85 miljardi SEK |
1.12.2010. | 54,33 miljardi SEK |
1.03.2011. | 53,56 miljardi SEK |
1.06.2011. | 53,28 miljardi SEK |
1.09.2011. | 57,44 miljardi SEK |
1.12.2011. | 54,91 miljardi SEK |
1.03.2012. | 59,07 miljardi SEK |
1.06.2012. | 63,44 miljardi SEK |
1.09.2012. | 61,91 miljardi SEK |
1.12.2012. | 61,54 miljardi SEK |
1.03.2013. | 60,41 miljardi SEK |
1.06.2013. | 59,17 miljardi SEK |
1.09.2013. | 59,13 miljardi SEK |
1.12.2013. | 59,66 miljardi SEK |
1.03.2014. | 62,71 miljardi SEK |
1.06.2014. | 62,18 miljardi SEK |
1.09.2014. | 60,82 miljardi SEK |
1.12.2014. | 61,49 miljardi SEK |
1.03.2015. | 61,00 miljardi SEK |
1.06.2015. | 63,09 miljardi SEK |
1.09.2015. | 65,90 miljardi SEK |
1.12.2015. | 61,79 miljardi SEK |
1.03.2016. | 62,00 miljardi SEK |
1.06.2016. | 58,80 miljardi SEK |
1.09.2016. | 59,47 miljardi SEK |
1.12.2016. | 59,26 miljardi SEK |
1.03.2017. | 57,00 miljardi SEK |
1.06.2017. | 59,44 miljardi SEK |
1.09.2017. | 58,67 miljardi SEK |
1.12.2017. | 55,54 miljardi SEK |
1.03.2018. | 53,13 miljardi SEK |
1.06.2018. | 52,15 miljardi SEK |
1.09.2018. | 49,95 miljardi SEK |
1.12.2018. | 52,68 miljardi SEK |
1.03.2019. | 55,20 miljardi SEK |
1.06.2019. | 58,79 miljardi SEK |
1.09.2019. | 60,10 miljardi SEK |
1.12.2019. | 64,38 miljardi SEK |
1.03.2020. | 68,15 miljardi SEK |
1.06.2020. | 72,20 miljardi SEK |
1.09.2020. | 72,42 miljardi SEK |
1.12.2020. | 67,25 miljardi SEK |
1.03.2021. | 43,74 miljardi SEK |
1.06.2021. | 40,26 miljardi SEK |
1.09.2021. | 37,19 miljardi SEK |
1.12.2021. | 37,23 miljardi SEK |
1.03.2022. | 36,64 miljardi SEK |
1.06.2022. | 37,36 miljardi SEK |
1.09.2022. | 38,43 miljardi SEK |
1.12.2022. | 34,21 miljardi SEK |
1.03.2023. | 35,47 miljardi SEK |
1.06.2023. | 36,61 miljardi SEK |
1.09.2023. | 36,99 miljardi SEK |
1.12.2023. | 37,10 miljardi SEK |
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 37,102 miljardi SEK |
1.09.2023. | 36,99 miljardi SEK |
1.06.2023. | 36,613 miljardi SEK |
1.03.2023. | 35,465 miljardi SEK |
1.12.2022. | 34,211 miljardi SEK |
1.09.2022. | 38,43 miljardi SEK |
1.06.2022. | 37,363 miljardi SEK |
1.03.2022. | 36,64 miljardi SEK |
1.12.2021. | 37,234 miljardi SEK |
1.09.2021. | 37,187 miljardi SEK |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇸🇪 Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | 393,121 miljardi SEK | 400,486 miljardi SEK | Ceturksnis |
🇸🇪 Būvniecības nozares IKP | 94,602 miljardi SEK | 94,143 miljardi SEK | Ceturksnis |
🇸🇪 Gada IKP izaugsmes temps | 0,7 % | -0,1 % | Ceturksnis |
🇸🇪 Iekšzemes kopprodukts | 1,704 Bio. SEK | 1,59 Bio. SEK | Ceturksnis |
🇸🇪 IKP | 593,27 miljardi USD | 590,41 miljardi USD | Gada |
🇸🇪 IKP izaugsme visa gada garumā | -0,2 % | 2,8 % | Gada |
🇸🇪 IKP izaugsmes temps | -0,8 % | 0,7 % | Ceturksnis |
🇸🇪 IKP no ieguves nozares | 6,142 miljardi SEK | 9,17 miljardi SEK | Ceturksnis |
🇸🇪 IKP no pakalpojumiem | 692,917 miljardi SEK | 760,605 miljardi SEK | Ceturksnis |
🇸🇪 IKP no valsts pārvaldes | 136,929 miljardi SEK | 160,507 miljardi SEK | Ceturksnis |
🇸🇪 IKP par pastāvīgām cenām | 1,563 Bio. SEK | 1,552 Bio. SEK | Ceturksnis |
🇸🇪 IKP uz vienu iedzīvotāju | 55 521,43 USD | 55 894,16 USD | Gada |
🇸🇪 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 64 190,62 USD | 64 621,55 USD | Gada |
🇸🇪 Lauksaimniecības IKP | 15,336 miljardi SEK | 13,721 miljardi SEK | Ceturksnis |
🇸🇪 Mēneša IKP gada salīdzinājumā | -1,1 % | -0,8 % | Mēneša |
🇸🇪 Mēneša IKP MoM | 0,9 % | -0,1 % | Mēneša |
🇸🇪 Ražošanas IKP | 224,821 miljardi SEK | 218,05 miljardi SEK | Ceturksnis |
🇸🇪 Transportsfēras IKP | 47,536 miljardi SEK | 48,236 miljardi SEK | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem
Tēma "IKP no Komunālo Pakalpojumu Nozares" ir būtiska makroekonomikas kategorija, kas sniedz ieskatu valsts ekonomikas stāvoklī un tās dažādās nozarēs. Eulerpool piedāvā profesionālus un precīzus makroekonomiskos datus, kas palīdz lēmumu pieņēmējiem izprast ekonomiskās tendences un pieņemt informētus lēmumus. Latvijas kontekstā komunālo pakalpojumu nozare ir īpaši svarīga, ņemot vērā valsts klimata īpatnības un dažādo pakalpojumu pieprasījumu. IKP no komunālo pakalpojumu nozares apzīmē kopējo vērtību, ko rada uzņēmumi, kas nodrošina ūdens apgādi, elektrību, gāzi, kanalizāciju un citus būtiskus pakalpojumus. Šī nozare ir būtiska, jo tā nodrošina pamata dzīves kvalitāti un atbalsta citus ekonomikas sektorus. Tas ietver gan enerģijas ražošanu un sadali, gan kanalizācijas sistēmu uzturēšanu un ūdens piegādi. IKP no komunālo pakalpojumu nozares ir nozīmīgs rādītājs valsts ekonomiskajai veselībai un stabilitātei. Latvijā komunālo pakalpojumu nozare piedzīvo daudzveidīgas pārmaiņas un izaicinājumus. Pēdējo gadu laikā šī nozare ir bijusi pakļauta dažādiem ekoloģiskiem, ekonomiskiem un tehnoloģiskiem faktoriem. Klimata pārmaiņas un globālie enerģijas tirgi ir būtiski ietekmējuši Latvijas komunālo pakalpojumu sektoru. Turklāt, valsts regulējumi un atbalsta programmas ir veicinājušas modernizāciju un ilgtspējīgu energoresursu izmantošanu. Tā rezultātā, IKP no komunālo pakalpojumu nozares atspoguļo ne tikai pašreizējo ekonomisko aktivitāti, bet arī ilgtermiņa attīstības tendences un inovācijas. IKP no komunālo pakalpojumu nozares analīze Latvijā ir svarīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šī nozare bieži vien ir galvenais ekonomikas atspoguļotājs. Piemēram, pieaugot enerģijas pieprasījumam, palielinās uzņēmumu ienākumi un līdz ar to arī IKP. Otrkārt, komunālo pakalpojumu nozares attīstība ir cieši saistīta ar infrastruktūras projektu attīstību un investīcijām. Šie projekti ne tikai uzlabo valsts ekonomiskās iespējas, bet arī palielina dzīves kvalitāti iedzīvotājiem. Tādēļ, analizējot IKP no šīs nozares, var iegūt izpratni par investīciju plūsmu un infrastruktūras attīstību kopumā. Treškārt, IKP no komunālo pakalpojumu nozares ir svarīgs rādītājs arī valstij, lai izstrādātu un īstenotu enerģētikas un komunālās politikas. Enerģijas patēriņa un ražošanas dati palīdz valdībai noteikt prioritātes un piešķirt resursus atbilstošajām sfērām. Valsts atbalsta programmas, kas paredzētas energoefektivitātes uzlabošanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai, tieši ietekmē šo nozari un līdz ar to arī IKP. Ceturtkārt, IKP no komunālo pakalpojumu nozares ir nozīmīgs arī sociālā konteksta ietvaros. Šī nozare nodrošina nodarbinātību tūkstošiem cilvēku, un tās attīstība tieši ietekmē dzīves līmeni. Pieaugums šajā nozarē var nozīmēt vairāk darbavietu, augstāku algu un labākas dzīves iespējas iedzīvotājiem. Tādēļ, analizējot IKP no komunālo pakalpojumu nozares, ir iespējams izprast arī sociālekonomisko ietekmi uz sabiedrību kopumā. Piektkārt, IKP no komunālo pakalpojumu nozares sniedz būtiskus datus arī uzņēmējdarbības videi. Uzņēmumi, kas darbojas šajā sektorā, var izmantot šos datus, lai plānotu savus stratēģiskos mērķus un attīstību. Piemēram, zinot enerģijas patēriņa prognozes, uzņēmumi var pielāgot savus ražošanas procesus un investīcijas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu darbību un konkurētspēju tirgū. Ir svarīgi atzīmēt, ka IKP no komunālo pakalpojumu nozares nav izolēts rādītājs, bet gan daļa no kopējās makroekonomiskās analīzes. Tas ir saistīts ar citiem ekonomikas sektoriem un faktoriem, piemēram, rūpniecību, pakalpojumiem un lauksaimniecību. Tādējādi, lai iegūtu pilnīgu izpratni par valsts ekonomisko situāciju, ir nepieciešams analizēt visu šo faktoru mijiedarbību. Eulerpool platforma piedāvā detalizētu un precīzu makroekonomisko datu kopumu, kas ir būtisks rīks ekonomiskās analīzes veikšanai. Mūsu dati par IKP no komunālo pakalpojumu nozares sniedz skaidru un konkrētu priekšstatu par šo nozari Latvijā, palīdzot uzņēmumiem, politikas veidotājiem un citiem interesentiem pieņemt informētus un efektīvus lēmumus. Noslēdzot, IKP no komunālo pakalpojumu nozares ir būtisks rādītājs, kas atspoguļo ekonomiskās attīstības tendences, infrastruktūras attīstību, investīcijas, nodarbinātību un sociālekonomisko ietekmi. Analizējot šos datus, ir iespējams iegūt pilnīgu priekšstatu par valsts ekonomisko stāvokli un attīstības perspektīvām. Eulerpool datu platforma piedāvā visaptverošu un detalizētu informāciju, kas palīdz lēmumu pieņēmējiem pieņemt pamatotus lēmumus un veicināt ilgtspējīgu attīstību.