Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Indija Elektroenerģijas ražošana
Akciju cena
Pašreizējā Elektroenerģijas ražošanas vērtība Indija ir 134 935,87 Gigawatt-hour. Elektroenerģijas ražošana Indija samazinājās līdz 134 935,87 Gigawatt-hour 1.07.2024., pēc tam kad tā bija 139 791,55 Gigawatt-hour 1.06.2024.. No 1.12.1970. līdz 1.07.2024., vidējais IKP Indija bija 127 357,13 Gigawatt-hour. Vēsturiski augstākā vērtība tika sasniegta 1.12.2019. ar 340 578,60 Gigawatt-hour, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.1970. ar 27 666,00 Gigawatt-hour.
Elektroenerģijas ražošana ·
Max
Elektroenerģijas ražošana | |
---|---|
1.12.1970. | 27 666,00 Gigawatt-hour |
1.12.1975. | 35 928,00 Gigawatt-hour |
1.12.1980. | 49 543,00 Gigawatt-hour |
1.12.1985. | 56 003,00 Gigawatt-hour |
1.12.1990. | 77 782,00 Gigawatt-hour |
1.12.1995. | 80 561,00 Gigawatt-hour |
1.12.2000. | 91 264,00 Gigawatt-hour |
1.12.2001. | 93 054,00 Gigawatt-hour |
1.12.2002. | 83 404,00 Gigawatt-hour |
1.12.2003. | 93 022,00 Gigawatt-hour |
1.12.2004. | 101 621,00 Gigawatt-hour |
1.12.2005. | 118 818,00 Gigawatt-hour |
1.12.2006. | 142 163,80 Gigawatt-hour |
1.12.2007. | 162 553,70 Gigawatt-hour |
1.12.2008. | 152 886,00 Gigawatt-hour |
1.12.2009. | 159 642,80 Gigawatt-hour |
1.12.2010. | 179 926,50 Gigawatt-hour |
1.12.2011. | 214 024,10 Gigawatt-hour |
1.12.2012. | 204 035,30 Gigawatt-hour |
1.12.2013. | 234 595,00 Gigawatt-hour |
1.12.2014. | 238 908,40 Gigawatt-hour |
1.12.2015. | 224 571,10 Gigawatt-hour |
1.12.2016. | 241 841,60 Gigawatt-hour |
1.12.2017. | 266 308,30 Gigawatt-hour |
1.12.2018. | 299 465,00 Gigawatt-hour |
1.12.2019. | 340 578,60 Gigawatt-hour |
1.01.2020. | 103 010,96 Gigawatt-hour |
1.02.2020. | 100 977,43 Gigawatt-hour |
1.03.2020. | 96 063,00 Gigawatt-hour |
1.04.2020. | 81 045,20 Gigawatt-hour |
1.05.2020. | 96 501,40 Gigawatt-hour |
1.06.2020. | 100 142,20 Gigawatt-hour |
1.07.2020. | 108 268,80 Gigawatt-hour |
1.08.2020. | 103 134,90 Gigawatt-hour |
1.09.2020. | 110 212,00 Gigawatt-hour |
1.10.2020. | 107 728,60 Gigawatt-hour |
1.11.2020. | 95 196,20 Gigawatt-hour |
1.12.2020. | 103 688,30 Gigawatt-hour |
1.01.2021. | 108 504,80 Gigawatt-hour |
1.02.2021. | 101 415,40 Gigawatt-hour |
1.03.2021. | 118 769,90 Gigawatt-hour |
1.04.2021. | 115 473,30 Gigawatt-hour |
1.05.2021. | 103 832,70 Gigawatt-hour |
1.06.2021. | 106 459,60 Gigawatt-hour |
1.07.2021. | 115 982,16 Gigawatt-hour |
1.08.2021. | 120 977,56 Gigawatt-hour |
1.09.2021. | 108 241,26 Gigawatt-hour |
1.10.2021. | 111 031,30 Gigawatt-hour |
1.11.2021. | 96 941,73 Gigawatt-hour |
1.12.2021. | 105 992,11 Gigawatt-hour |
1.01.2022. | 107 886,11 Gigawatt-hour |
1.02.2022. | 104 208,41 Gigawatt-hour |
1.03.2022. | 123 920,88 Gigawatt-hour |
1.04.2022. | 127 031,08 Gigawatt-hour |
1.05.2022. | 125 218,60 Gigawatt-hour |
1.06.2022. | 124 421,57 Gigawatt-hour |
1.07.2022. | 118 937,22 Gigawatt-hour |
1.08.2022. | 121 513,98 Gigawatt-hour |
1.09.2022. | 119 995,52 Gigawatt-hour |
1.10.2022. | 109 501,11 Gigawatt-hour |
1.11.2022. | 108 444,02 Gigawatt-hour |
1.12.2022. | 115 503,39 Gigawatt-hour |
1.01.2023. | 118 620,88 Gigawatt-hour |
1.02.2023. | 111 523,05 Gigawatt-hour |
1.03.2023. | 120 202,51 Gigawatt-hour |
1.04.2023. | 123 873,10 Gigawatt-hour |
1.05.2023. | 126 601,67 Gigawatt-hour |
1.06.2023. | 127 382,73 Gigawatt-hour |
1.07.2023. | 126 313,02 Gigawatt-hour |
1.08.2023. | 137 594,35 Gigawatt-hour |
1.09.2023. | 130 538,47 Gigawatt-hour |
1.10.2023. | 133 501,13 Gigawatt-hour |
1.11.2023. | 114 729,25 Gigawatt-hour |
1.12.2023. | 115 946,77 Gigawatt-hour |
1.01.2024. | 128 008,60 Gigawatt-hour |
1.02.2024. | 118 704,67 Gigawatt-hour |
1.03.2024. | 129 965,03 Gigawatt-hour |
1.04.2024. | 136 309,88 Gigawatt-hour |
1.05.2024. | 145 046,15 Gigawatt-hour |
1.06.2024. | 139 791,55 Gigawatt-hour |
1.07.2024. | 134 935,87 Gigawatt-hour |
Elektroenerģijas ražošana Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.07.2024. | 134 935,87 Gigawatt-hour |
1.06.2024. | 139 791,55 Gigawatt-hour |
1.05.2024. | 145 046,15 Gigawatt-hour |
1.04.2024. | 136 309,88 Gigawatt-hour |
1.03.2024. | 129 965,03 Gigawatt-hour |
1.02.2024. | 118 704,67 Gigawatt-hour |
1.01.2024. | 128 008,6 Gigawatt-hour |
1.12.2023. | 115 946,77 Gigawatt-hour |
1.11.2023. | 114 729,25 Gigawatt-hour |
1.10.2023. | 133 501,13 Gigawatt-hour |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Elektroenerģijas ražošana
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇮🇳 Automašīnu ražošana | 151 538 Units | 171 437 Units | Mēneša |
🇮🇳 Biznesa klimats | 130,3 points | 135,4 points | Ceturksnis |
🇮🇳 Ieguves ražošana | 6,56 % | 6,69 % | Mēneša |
🇮🇳 Iemaksu pieaugums | 11,8 % | 11,5 % | frequency_biweekly |
🇮🇳 Izmaiņas krājumu apjomos | 544,48 miljardi INR | 461,83 miljardi INR | Ceturksnis |
🇮🇳 Izturības līmenis | 75,8 % | 74 % | Ceturksnis |
🇮🇳 Kompozīta Iepirkumu vadītāju indekss | 58,3 points | 60,7 points | Mēneša |
🇮🇳 Kopējais transportlīdzekļu pārdošanas apjoms | 315 689 Units | 308 779 Units | Mēneša |
🇮🇳 Pakalpojumu sektora iepirkumu menedžeru indekss | 57,7 points | 60,9 points | Mēneša |
🇮🇳 Ražošanas apjoms MoM | -2,97 % | 4,67 % | Mēneša |
🇮🇳 Ražošanas PMI | 56,5 points | 57,5 points | Mēneša |
🇮🇳 Ražošanas produkcija | 4,6 % | 2,6 % | Mēneša |
🇮🇳 Rūpnieciskā ražošana | 5 % | 4,9 % | Mēneša |
🇮🇳 Saliktā agrā rādītāja | 100,308 points | 100,178 points | Mēneša |
🇮🇳 Tērauda ražošana | 12,3 milj. Tonnes | 12,3 milj. Tonnes | Mēneša |
🇮🇳 Transportlīdzekļu reģistrācijas | 160 306 Units | 168 912 Units | Mēneša |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Elektroenerģijas ražošana
Elektrības ražošana ir būtiska makroekonomikas joma, kas būtiski ietekmē Latvijas ekonomikas attīstību un stabilitāti. Šīs nozares nozīme turpina pieaugt, jo tiek attīstītas jaunas tehnoloģijas un pieaug pieprasījums pēc energoefektīvākiem un ilgtspējīgākiem risinājumiem. Eulerpool kā profesionāla makroekonomisko datu platforma apkopos un analizē elektroenerģijas ražošanas datus, lai nodrošinātu padziļinātu izpratni par šo nozari un tās ietekmi uz tautsaimniecību. Latvijā elektroenerģijas ražošana galvenokārt balstās uz trim galvenajiem avotiem: hidroelektrostacijām, termoelektrostacijām un atjaunojamiem enerģijas avotiem. Hidroelektrostacijas ir viens no vecākajiem un izplatītākajiem elektroenerģijas ražošanas veidiem valstī. Daugavas hidroelektrostacijas, piemēram, Ķeguma, Pļaviņu un Rīgas hidroelektrostacijas, spēlē nozīmīgu lomu Latvijas energoapgādē, nodrošinot lielu daļu no nepieciešamās elektroenerģijas. Termoelektrostacijas, kas darbojas uz fosilā kurināmā, piemēram, dabasgāzes, bāzes, arī būtiski ietekmē elektroenerģijas ražošanu. Šīs stacijas spēj nodrošināt stabilu un nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi, kas ir īpaši svarīgi laikā, kad hidroelektrostacijas nevar nodrošināt pietiekamu enerģijas daudzumu, piemēram, sausa laika periodos, kad upēs ir mazāk ūdens. Tomēr jāņem vērā, ka dabasgāzes izmantošana rada oglekļa dioksīda emisijas, kas negatīvi ietekmē vidi un klimatu, tādējādi palielinot nepieciešamību pēc ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem risinājumiem. Ilgtspējīga un atjaunojama enerģija kļūst arvien nozīmīgāka Latvijas elektroenerģijas ražošanas nozarē. Vēja un saules enerģija ir nozīmīgs papildinājums esošajai energoresursu infrastruktūrai. Vēja enerģija, piemēram, Snēpeles un Pamūša vēja parki, kļūst arvien populārāki, pateicoties to videi draudzīgajam raksturam un spējai samazināt atkarību no fosilā kurināmā. Saules enerģija, savukārt, rada iespēju izmantot neizsmeļamus resursus, kas ir pieejami praktiski visur, neatkarīgi no ģeogrāfiskā novietojuma. Latvijas valdība un enerģijas nozares regulatori veicina ilgtspējīgu enerģijas ražošanas attīstību, ieviešot dažādas politikas un atbalsta pasākumus. Piemēram, valsts līmeņa stratēģijas un plāni paredz ievērojamu ieguldījumu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā un energoefektivitātes uzlabošanā. Viens no šādiem plāniem ir Nacionālais enerģētikas un klimata pārvaldes plāns, kurā noteikti mērķi, lai līdz 2030. gadam vismaz 50% no Latvijas iekšējam elektroenerģijas patēriņam nāktu no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Šāda politika ne vien veicina videi draudzīgāku enerģijas ražošanu, bet arī stiprina Latvijas energoapgādes drošību un neatkarību no ārvalstu energoresursu piegādātājiem. Elektroenerģijas ražošanas sektora attīstība ir cieši saistīta arī ar starptautisko tirgu dinamiku. Kā Eiropas Savienības dalībvalsts, Latvija ir integrēta vienotajā ES elektroenerģijas tirgū, kas veicina konkurenci un nodrošina iespēju importēt un eksportēt elektroenerģiju, tādējādi līdzsvarojot piedāvājuma un pieprasījuma svārstības un uzlabojot cenu stabilitāti. Savukārt Latvijas elektromainings ar Baltijas jūras enerģijas gredzena projekta palīdzību tiek savienots ar Ziemeļvalstu un Polijas enerģētikas tīkliem, nodrošinot lielāku savstarpējo savienojamību un enerģijas piegādes drošību. Runājot par elektroenerģijas ražošanas ekonomiskajiem aspektiem, ir svarīgi minēt gan investīciju iespējas, gan nodarbinātības aspektus. Elektroenerģijas ražošana ir kapitālietilpīga nozare, kas prasa ievērojamus ilgtermiņa ieguldījumus infrastruktūras attīstībā un modernizācijā. Nepārtraukti jāveic investīcijas tehnoloģijās un aprīkojumā, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu enerģijas ražošanas izmaksas. Turklāt nozares attīstība rada jaunas darba vietas, gan tieši elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos, gan saistītajās nozarēs, piemēram, inženierijā, rūpniecībā un pakalpojumu sektorā. Nākotnes izaicinājumi un iespējas elektroenerģijas ražošanā saistīti ar tehnoloģiskajiem jauninājumiem un klimatisko izmaiņu ietekmi. Viena no galvenajām tendencēm ir gudro tīklu (smart grid) attīstība, kas ļauj efektīvāk pārvaldīt elektroenerģijas plūsmas un samazināt zaudējumus tīkla infrastruktūrā. Gudro tīklu tehnoloģijas nodrošina arī lielāku integrāciju ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, tādējādi veicinot to izmantošanu. Papildus jāuzsver enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju attīstība, kas ļauj labāk pielāgoties pieprasījuma svārstībām un nodrošināt nepārtrauktu energoapgādi. Kopumā elektroenerģijas ražošana Latvijā piedzīvo nozīmīgas pārmaiņas un izaugsmi, ņemot vērā gan nacionālās prioritātes, gan globālās tendences. Eulerpool ieinteresēti seko līdzi šīs nozares attīstībai, piedāvājot ekskluzīvus makroekonomiskos datus, analīzes un prognozes, kas palīdz uzņēmumiem, investoram un politikas veidotājiem pieņemt informētus lēmumus, kas veicinātu efektīvāku un ilgtspējīgāku energoapgādi nākotnē. Latvijai ir visas iespējas kļūt par līderi elektroenerģijas ražošanā, ieviešot inovatīvas tehnoloģijas un ilgtspējīgus risinājumus, kas būs gan ekonomiski izdevīgi, gan videi draudzīgi.