Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Indija Noguldījumu pieaugums
Akciju cena
Pašreizējā Noguldījumu pieaugums vērtība Indija ir 11,8 %. Noguldījumu pieaugums Indija pieauga līdz 11,8 % 1.10.2024., pēc tam, kad tas bija 11,3 % 1.09.2024.. No 29.05.1998. līdz 4.10.2024., iekšzemes kopprodukts vidēji Indija bija 14,91 %. Vēsturiskais maksimums tika sasniegts 25.01.2008. ar 29,30 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 8.12.2017. ar 2,70 %.
Noguldījumu pieaugums ·
Max
Iemaksu pieaugums | |
---|---|
1.06.1998. | 19,33 % |
1.07.1998. | 20,23 % |
1.08.1998. | 21,65 % |
1.09.1998. | 24,25 % |
1.10.1998. | 23,70 % |
1.11.1998. | 21,67 % |
1.12.1998. | 21,90 % |
1.01.1999. | 20,63 % |
1.02.1999. | 20,60 % |
1.03.1999. | 20,85 % |
1.04.1999. | 18,17 % |
1.05.1999. | 17,37 % |
1.06.1999. | 16,97 % |
1.07.1999. | 17,17 % |
1.08.1999. | 16,65 % |
1.09.1999. | 14,40 % |
1.10.1999. | 14,17 % |
1.11.1999. | 13,73 % |
1.12.1999. | 14,77 % |
1.01.2000. | 16,50 % |
1.02.2000. | 17,25 % |
1.03.2000. | 17,93 % |
1.04.2000. | 16,30 % |
1.05.2000. | 16,37 % |
1.06.2000. | 16,50 % |
1.07.2000. | 16,45 % |
1.08.2000. | 15,65 % |
1.09.2000. | 16,23 % |
1.10.2000. | 15,23 % |
1.11.2000. | 17,43 % |
1.12.2000. | 18,23 % |
1.01.2001. | 18,15 % |
1.02.2001. | 17,65 % |
1.03.2001. | 17,57 % |
1.04.2001. | 18,60 % |
1.05.2001. | 19,07 % |
1.06.2001. | 19,33 % |
1.07.2001. | 19,50 % |
1.08.2001. | 19,50 % |
1.09.2001. | 18,10 % |
1.10.2001. | 18,27 % |
1.11.2001. | 15,40 % |
1.12.2001. | 15,00 % |
1.01.2002. | 15,20 % |
1.02.2002. | 14,60 % |
1.03.2002. | 14,53 % |
1.04.2002. | 14,53 % |
1.05.2002. | 18,60 % |
1.06.2002. | 18,70 % |
1.07.2002. | 18,40 % |
1.08.2002. | 18,87 % |
1.09.2002. | 19,00 % |
1.10.2002. | 17,73 % |
1.11.2002. | 18,63 % |
1.12.2002. | 18,35 % |
1.01.2003. | 18,23 % |
1.02.2003. | 17,43 % |
1.03.2003. | 14,87 % |
1.04.2003. | 14,97 % |
1.05.2003. | 11,70 % |
1.06.2003. | 11,55 % |
1.07.2003. | 11,35 % |
1.08.2003. | 11,23 % |
1.09.2003. | 11,73 % |
1.10.2003. | 11,67 % |
1.11.2003. | 11,75 % |
1.12.2003. | 12,65 % |
1.01.2004. | 14,07 % |
1.02.2004. | 15,33 % |
1.03.2004. | 17,10 % |
1.04.2004. | 16,97 % |
1.05.2004. | 16,90 % |
1.06.2004. | 16,90 % |
1.07.2004. | 16,93 % |
1.08.2004. | 16,60 % |
1.09.2004. | 15,07 % |
1.10.2004. | 15,80 % |
1.11.2004. | 14,65 % |
1.12.2004. | 14,93 % |
1.01.2005. | 14,53 % |
1.02.2005. | 13,93 % |
1.03.2005. | 11,73 % |
1.04.2005. | 15,20 % |
1.05.2005. | 14,65 % |
1.06.2005. | 14,25 % |
1.07.2005. | 14,90 % |
1.08.2005. | 15,60 % |
1.09.2005. | 17,60 % |
1.10.2005. | 18,45 % |
1.11.2005. | 19,45 % |
1.12.2005. | 18,17 % |
1.01.2006. | 17,00 % |
1.02.2006. | 17,13 % |
1.03.2006. | 18,97 % |
1.04.2006. | 19,05 % |
1.05.2006. | 20,25 % |
1.06.2006. | 21,00 % |
1.07.2006. | 20,80 % |
1.08.2006. | 21,30 % |
1.09.2006. | 20,97 % |
1.10.2006. | 19,95 % |
1.11.2006. | 21,00 % |
1.12.2006. | 22,13 % |
1.01.2007. | 23,10 % |
1.02.2007. | 24,13 % |
1.03.2007. | 24,43 % |
1.04.2007. | 22,50 % |
1.05.2007. | 22,20 % |
1.06.2007. | 23,73 % |
1.07.2007. | 24,97 % |
1.08.2007. | 23,80 % |
1.09.2007. | 25,45 % |
1.10.2007. | 24,65 % |
1.11.2007. | 26,93 % |
1.12.2007. | 24,23 % |
1.01.2008. | 26,97 % |
1.02.2008. | 25,40 % |
1.03.2008. | 25,70 % |
1.04.2008. | 22,75 % |
1.05.2008. | 24,50 % |
1.06.2008. | 22,03 % |
1.07.2008. | 20,40 % |
1.08.2008. | 21,33 % |
1.09.2008. | 21,05 % |
1.10.2008. | 21,10 % |
1.11.2008. | 20,17 % |
1.12.2008. | 20,20 % |
1.01.2009. | 18,40 % |
1.02.2009. | 21,20 % |
1.03.2009. | 20,45 % |
1.04.2009. | 22,35 % |
1.05.2009. | 22,37 % |
1.06.2009. | 21,83 % |
1.07.2009. | 22,30 % |
1.08.2009. | 21,95 % |
1.09.2009. | 20,85 % |
1.10.2009. | 20,23 % |
1.11.2009. | 19,10 % |
1.12.2009. | 18,47 % |
1.01.2010. | 18,37 % |
1.02.2010. | 17,95 % |
1.03.2010. | 19,35 % |
1.04.2010. | 16,77 % |
1.05.2010. | 14,83 % |
1.06.2010. | 14,33 % |
1.07.2010. | 14,83 % |
1.08.2010. | 14,40 % |
1.09.2010. | 14,70 % |
1.10.2010. | 17,07 % |
1.11.2010. | 15,13 % |
1.12.2010. | 16,10 % |
1.01.2011. | 16,65 % |
1.02.2011. | 17,70 % |
1.03.2011. | 17,95 % |
1.04.2011. | 18,17 % |
1.05.2011. | 17,13 % |
1.06.2011. | 17,90 % |
1.07.2011. | 18,87 % |
1.08.2011. | 18,20 % |
1.09.2011. | 19,13 % |
1.10.2011. | 15,47 % |
1.11.2011. | 17,40 % |
1.12.2011. | 17,67 % |
1.01.2012. | 16,20 % |
1.02.2012. | 14,70 % |
1.03.2012. | 14,23 % |
1.04.2012. | 13,73 % |
1.05.2012. | 13,77 % |
1.06.2012. | 14,10 % |
1.07.2012. | 14,35 % |
1.08.2012. | 14,47 % |
1.09.2012. | 13,23 % |
1.10.2012. | 13,43 % |
1.11.2012. | 13,20 % |
1.12.2012. | 12,15 % |
1.01.2013. | 13,15 % |
1.02.2013. | 13,05 % |
1.03.2013. | 13,53 % |
1.04.2013. | 13,00 % |
1.05.2013. | 13,50 % |
1.06.2013. | 14,25 % |
1.07.2013. | 13,40 % |
1.08.2013. | 13,17 % |
1.09.2013. | 13,57 % |
1.10.2013. | 13,77 % |
1.11.2013. | 15,40 % |
1.12.2013. | 16,30 % |
1.01.2014. | 15,87 % |
1.02.2014. | 15,20 % |
1.03.2014. | 13,10 % |
1.04.2014. | 14,83 % |
1.05.2014. | 13,50 % |
1.06.2014. | 11,45 % |
1.07.2014. | 12,40 % |
1.08.2014. | 12,70 % |
1.09.2014. | 11,77 % |
1.10.2014. | 11,90 % |
1.11.2014. | 11,20 % |
1.12.2014. | 10,35 % |
1.01.2015. | 11,00 % |
1.02.2015. | 11,10 % |
1.03.2015. | 10,47 % |
1.04.2015. | 11,30 % |
1.05.2015. | 11,20 % |
1.06.2015. | 10,85 % |
1.07.2015. | 11,23 % |
1.08.2015. | 10,60 % |
1.09.2015. | 9,87 % |
1.10.2015. | 10,77 % |
1.11.2015. | 9,85 % |
1.12.2015. | 9,75 % |
1.01.2016. | 10,20 % |
1.02.2016. | 9,83 % |
1.03.2016. | 7,70 % |
1.04.2016. | 9,77 % |
1.05.2016. | 9,10 % |
1.06.2016. | 9,15 % |
1.07.2016. | 8,73 % |
1.08.2016. | 8,93 % |
1.09.2016. | 10,47 % |
1.10.2016. | 9,40 % |
1.11.2016. | 13,25 % |
1.12.2016. | 15,53 % |
1.01.2017. | 13,37 % |
1.02.2017. | 12,40 % |
1.03.2017. | 13,10 % |
1.04.2017. | 10,15 % |
1.05.2017. | 10,85 % |
1.06.2017. | 11,43 % |
1.07.2017. | 9,87 % |
1.08.2017. | 9,67 % |
1.09.2017. | 8,90 % |
1.10.2017. | 8,95 % |
1.11.2017. | 5,30 % |
1.12.2017. | 3,23 % |
1.01.2018. | 4,40 % |
1.02.2018. | 5,33 % |
1.03.2018. | 6,07 % |
1.04.2018. | 7,60 % |
1.05.2018. | 7,60 % |
1.06.2018. | 7,60 % |
1.07.2018. | 8,40 % |
1.08.2018. | 8,80 % |
1.09.2018. | 9,40 % |
1.10.2018. | 8,35 % |
1.11.2018. | 9,77 % |
1.12.2018. | 9,27 % |
1.01.2019. | 9,73 % |
1.02.2019. | 9,93 % |
1.03.2019. | 9,93 % |
1.04.2019. | 10,15 % |
1.05.2019. | 10,25 % |
1.06.2019. | 9,95 % |
1.07.2019. | 10,45 % |
1.08.2019. | 10,00 % |
1.09.2019. | 9,70 % |
1.10.2019. | 10,05 % |
1.11.2019. | 9,80 % |
1.12.2019. | 10,20 % |
1.01.2020. | 9,73 % |
1.02.2020. | 9,10 % |
1.03.2020. | 8,50 % |
1.04.2020. | 9,65 % |
1.05.2020. | 10,60 % |
1.06.2020. | 11,15 % |
1.07.2020. | 10,97 % |
1.08.2020. | 10,95 % |
1.09.2020. | 11,25 % |
1.10.2020. | 10,30 % |
1.11.2020. | 10,75 % |
1.12.2020. | 11,30 % |
1.01.2021. | 11,33 % |
1.02.2021. | 11,95 % |
1.03.2021. | 11,75 % |
1.04.2021. | 10,60 % |
1.05.2021. | 9,80 % |
1.06.2021. | 10,00 % |
1.07.2021. | 10,10 % |
1.08.2021. | 10,05 % |
1.09.2021. | 9,30 % |
1.10.2021. | 10,05 % |
1.11.2021. | 10,60 % |
1.12.2021. | 9,77 % |
1.01.2022. | 9,30 % |
1.02.2022. | 8,85 % |
1.03.2022. | 8,85 % |
1.04.2022. | 9,95 % |
1.05.2022. | 9,50 % |
1.06.2022. | 8,80 % |
1.07.2022. | 9,10 % |
1.08.2022. | 9,15 % |
1.09.2022. | 9,35 % |
1.10.2022. | 9,55 % |
1.11.2022. | 8,90 % |
1.12.2022. | 9,50 % |
1.01.2023. | 10,55 % |
1.02.2023. | 10,15 % |
1.03.2023. | 9,95 % |
1.04.2023. | 10,20 % |
1.05.2023. | 10,65 % |
1.06.2023. | 12,30 % |
1.07.2023. | 13,05 % |
1.08.2023. | 13,35 % |
1.09.2023. | 13,40 % |
1.10.2023. | 13,50 % |
1.11.2023. | 13,55 % |
1.12.2023. | 13,53 % |
1.01.2024. | 13,15 % |
1.02.2024. | 13,35 % |
1.03.2024. | 13,60 % |
1.04.2024. | 13,55 % |
1.05.2024. | 13,45 % |
1.06.2024. | 12,13 % |
1.07.2024. | 10,95 % |
1.08.2024. | 10,85 % |
1.09.2024. | 11,30 % |
1.10.2024. | 11,80 % |
Noguldījumu pieaugums Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.10.2024. | 11,8 % |
1.09.2024. | 11,3 % |
1.08.2024. | 10,85 % |
1.07.2024. | 10,95 % |
1.06.2024. | 12,133 % |
1.05.2024. | 13,45 % |
1.04.2024. | 13,55 % |
1.03.2024. | 13,6 % |
1.02.2024. | 13,35 % |
1.01.2024. | 13,15 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Noguldījumu pieaugums
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇮🇳 Automašīnu ražošana | 151 538 Units | 171 437 Units | Mēneša |
🇮🇳 Biznesa klimats | 130,3 points | 135,4 points | Ceturksnis |
🇮🇳 Elektroenerģijas ražošana | 134 935,87 Gigawatt-hour | 139 791,55 Gigawatt-hour | Mēneša |
🇮🇳 Ieguves ražošana | 6,56 % | 6,69 % | Mēneša |
🇮🇳 Izmaiņas krājumu apjomos | 544,48 miljardi INR | 461,83 miljardi INR | Ceturksnis |
🇮🇳 Izturības līmenis | 75,8 % | 74 % | Ceturksnis |
🇮🇳 Kompozīta Iepirkumu vadītāju indekss | 58,3 points | 60,7 points | Mēneša |
🇮🇳 Kopējais transportlīdzekļu pārdošanas apjoms | 315 689 Units | 308 779 Units | Mēneša |
🇮🇳 Pakalpojumu sektora iepirkumu menedžeru indekss | 57,7 points | 60,9 points | Mēneša |
🇮🇳 Ražošanas apjoms MoM | -2,97 % | 4,67 % | Mēneša |
🇮🇳 Ražošanas PMI | 56,5 points | 57,5 points | Mēneša |
🇮🇳 Ražošanas produkcija | 4,6 % | 2,6 % | Mēneša |
🇮🇳 Rūpnieciskā ražošana | 5 % | 4,9 % | Mēneša |
🇮🇳 Saliktā agrā rādītāja | 100,308 points | 100,178 points | Mēneša |
🇮🇳 Tērauda ražošana | 12,3 milj. Tonnes | 12,3 milj. Tonnes | Mēneša |
🇮🇳 Transportlīdzekļu reģistrācijas | 160 306 Units | 168 912 Units | Mēneša |
Indijā, depozītu pieaugums attiecas uz komerciālo banku depozītu izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Noguldījumu pieaugums
Depozītu pieaugums ir viens no vissvarīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo ekonomiskās situācijas un finansiālā stāvokļa attīstību valstī. Eulerpool platforma nodrošina precīzu un aktuālu makroekonomisko datu atspoguļošanu, piedāvājot visaptverošu ieskatu par dažādiem ekonomiskajiem rādītājiem, tai skaitā par depozītu pieaugumu. Depozītu pieaugumu var definēt kā kopējo naudas summu, kas pieejama banku sistēmā depozītu veidā. Tas ietver gan privātpersonu, gan uzņēmumu kontus un tiek mērīts dažādos laika intervālos, bieži vien mēneša, ceturkšņa vai gada periodos. Depozītu pieaugums ir būtisks, jo tas atspoguļo naudas plūsmu ekonomikā, kredīta pieejamību un līdz ar to arī ekonomisko aktivitāti valstī. Latvijas ekonomika pēdējo gadu laikā ir pieredzējusi dažādus izaicinājumus un izmaiņas gan vietējo, gan globālo ekonomisko faktoru ietekmē. Depozītu pieauguma analīze palīdz novērtēt, kā šie faktori ietekmē Latvijas finanšu sektoru un tautsaimniecību kopumā. Piemēram, augsts depozītu pieauguma temps bieži vien nozīmē, ka gan privātpersonas, gan uzņēmumi ir vairāk noskaņoti uzkrāt līdzekļus, kas varētu liecināt par piesardzību attiecībā uz nākotnes ekonomisko situāciju vai arī uzticēšanos banku sektoram. Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē depozītu pieaugumu, ir procentu likmes. Ja centrālās bankas pazemina procentu likmes, tas bieži vien mudina cilvēkus tērēt vairāk un mazāk uzkrāt. Savukārt, ja procentu likmes tiek paaugstinātas, uzkrājumi bankās var pieaugt, jo cilvēki un uzņēmumi meklē drošākus veidus, kā palielināt savus ienākumus. Latvijas Bankas politikas maiņas, starptautiskie procentu likmju rādītāji un Eiropas Centrālās bankas stratēģijas arī būtiski ietekmē depozītu pieauguma dinamiku Latvijā. Vēl viens būtisks faktors ir ekonomiskā stabilitāte un iedzīvotāju uzticēšanās banku sistēmai. Kad ekonomika ir stabila un pieaug iedzīvotāju ienākumi, arī depozīti bankās parasti pieaug. Tas pats attiecas uz uzņēmumiem, kuri, gūstot lielāku peļņu, labprātāk uzkrāj līdzekļus nākotnes investīcijām vai neplānotiem izdevumiem. Taču, krīzes un ekonomiskās nedrošības apstākļos, depozītu pieaugums var ievērojami lēnināties vai pat samazināties, jo cilvēki bieži vien izņem savus uzkrājumus vai izvēlas tos turēt citās valūtās vai ieguldījumu veidos. Depozītu pieauguma analīze sniedz arī vērtīgu informāciju par kreditēšanas iespējām un nosacījumiem valstī. Bankas parasti izmanto daļu no depozītiem, lai izsniegtu kredītus, kas stimulē ekonomisko aktivitāti. Ja depozītu apjoms pieaug, bankas ir spējīgas piedāvāt vairāk aizdevumu ar izdevīgākiem nosacījumiem. Tas veicina investīcijas, patēriņu un uzņēmējdarbību. Tomēr, ja depozīti samazinās, arī kreditēšanas apjoms var samazināties, kas savukārt ierobežo ekonomikas izaugsmi. Runājot par Latvijas ekonomiku, ir svarīgi apsvērt arī ārējos faktorus, kas var ietekmēt depozītu pieaugumu. Starptautiskās tirgus dalībnieku noskaņojumi, reģionālie konflikti un globālās ekonomiskās tendences ietekmē Latvijas ekonomisko vidi. Piemēram, globāla finanšu krīze var radīt nestabilitāti un samazināt uzticēšanos banku sistēmai, kā rezultātā depozītu pieaugums varētu ievērojami palēnināties. No otras puses, pozitīvas izmaiņas starptautiskajā ekonomikā var veicināt depozītu pieaugumu, palielinot uzticēšanos un ekonomisko stabilitāti valstī. Eulerpool platforma nodrošina iespēju sekot līdzi depozītu pieauguma rādītājiem un analizēt tos dažādos kontekstos. Mēs piedāvājam plašu datu spektru, kas sniedz visaptverošu ieskatu par Latvijas un citu valstu ekonomisko situāciju. Lietotāji var analizēt datus, izdarīt secinājumus un plānot savas finanšu stratēģijas, balstoties uz aktuālajiem ekonomiskajiem rādītājiem. Lai pilnībā izprastu depozītu pieaugumu, ir svarīgi regulāri sekot līdzi vietējiem un starptautiskajiem ekonomiskajiem jaunumiem, analīzēm un prognozēm. Mūsu platforma nodrošina visu nepieciešamo informāciju un rīkus, lai palīdzētu lietotājiem veikt informētus lēmumus. Depozītu pieauguma dati var būt noderīgi gan privātpersonām, kas plāno savu finanšu nākotni, gan uzņēmumiem un investoriem, kas meklē labākās iespējas ekonomiskajai izaugsmei un investīciju atdevei. Kopsavelkot, depozītu pieaugums ir būtisks makroekonomiskais rādītājs, kas sniedz ieskatu par ekonomisko un finansiālo stāvokli valstī. Tas palīdz prognosticēt ekonomiskās attīstības tendences, novērtēt banku sistēmas stabilitāti un analizēt kreditēšanas iespējas. Eulerpool platforma piedāvā visu nepieciešamo informāciju, lai palīdzētu lietotājiem izprast šo svarīgo rādītāju un pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus. Mūsu mērķis ir nodrošināt visaptverošu un precīzu makroekonomisko datu analīzi, lai jūs varētu gūt maksimālu labumu no pieejamajiem datiem un uzlabot savu finanšu stratēģiju un plānus.