Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Apvienotā Karaliste Būvniecības produktivitāte
Akciju cena
Pašreizējā Būvniecības produktivitāte vērtība Apvienotā Karaliste ir 1,9 %. Būvniecības produktivitāte Apvienotā Karaliste pieauga līdz 1,9 % 1.01.2024., pēc tam, kad tā bija 0,1 % 1.11.2023.. No 1.01.1997. līdz 1.07.2024. vidējais IKP Apvienotā Karaliste bija 0,83 %. Visu laiku augstākais līmenis tika sasniegts 1.04.2021. ar 72,40 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.04.2020. ar -42,90 %.
Būvniecības produktivitāte ·
Max
Būvniecības produkcija | |
---|---|
1.02.1997. | 1,20 % |
1.03.1997. | 11,30 % |
1.04.1997. | 4,50 % |
1.05.1997. | 6,40 % |
1.07.1997. | 2,80 % |
1.08.1997. | 0,60 % |
1.09.1997. | 0,10 % |
1.10.1997. | 7,60 % |
1.11.1997. | 1,40 % |
1.01.1998. | 10,30 % |
1.02.1998. | 9,90 % |
1.03.1998. | 8,10 % |
1.04.1998. | 3,90 % |
1.05.1998. | 2,60 % |
1.06.1998. | 2,90 % |
1.07.1998. | 3,30 % |
1.08.1998. | 4,50 % |
1.09.1998. | 4,90 % |
1.10.1998. | 4,00 % |
1.11.1998. | 3,20 % |
1.12.1998. | 2,50 % |
1.01.1999. | 2,80 % |
1.02.1999. | 2,90 % |
1.03.1999. | 3,70 % |
1.04.1999. | 5,40 % |
1.05.1999. | 6,70 % |
1.06.1999. | 7,70 % |
1.07.1999. | 8,20 % |
1.08.1999. | 7,90 % |
1.09.1999. | 6,90 % |
1.10.1999. | 5,50 % |
1.11.1999. | 4,40 % |
1.12.1999. | 3,90 % |
1.01.2000. | 4,30 % |
1.02.2000. | 4,20 % |
1.03.2000. | 3,90 % |
1.04.2000. | 2,20 % |
1.05.2000. | 0,60 % |
1.05.2001. | 0,90 % |
1.06.2001. | 2,10 % |
1.07.2001. | 2,60 % |
1.08.2001. | 2,40 % |
1.09.2001. | 1,80 % |
1.10.2001. | 1,20 % |
1.11.2001. | 1,00 % |
1.12.2001. | 1,20 % |
1.01.2002. | 1,30 % |
1.02.2002. | 0,80 % |
1.08.2002. | 0,20 % |
1.09.2002. | 0,80 % |
1.10.2002. | 0,80 % |
1.01.2004. | 3,20 % |
1.02.2004. | 4,50 % |
1.03.2004. | 3,60 % |
1.04.2004. | 0,80 % |
1.05.2005. | 0,60 % |
1.06.2005. | 0,60 % |
1.10.2005. | 0,20 % |
1.11.2005. | 0,60 % |
1.12.2005. | 0,60 % |
1.01.2006. | 0,40 % |
1.06.2006. | 0,40 % |
1.07.2006. | 1,20 % |
1.08.2006. | 1,60 % |
1.09.2006. | 2,00 % |
1.10.2006. | 2,70 % |
1.11.2006. | 2,70 % |
1.12.2006. | 2,60 % |
1.01.2007. | 1,90 % |
1.02.2007. | 1,30 % |
1.03.2007. | 0,70 % |
1.04.2007. | 0,10 % |
1.02.2010. | 4,40 % |
1.03.2010. | 6,70 % |
1.04.2010. | 8,60 % |
1.05.2010. | 10,70 % |
1.06.2010. | 11,10 % |
1.07.2010. | 8,70 % |
1.08.2010. | 12,80 % |
1.09.2010. | 11,60 % |
1.10.2010. | 12,70 % |
1.11.2010. | 12,70 % |
1.12.2010. | 8,50 % |
1.01.2011. | 11,00 % |
1.02.2011. | 7,30 % |
1.03.2011. | 7,80 % |
1.04.2011. | 7,70 % |
1.05.2011. | 4,20 % |
1.06.2011. | 5,10 % |
1.07.2011. | 5,30 % |
1.09.2011. | 2,80 % |
1.10.2011. | 1,90 % |
1.11.2011. | 4,30 % |
1.12.2011. | 11,90 % |
1.01.2012. | 3,20 % |
1.03.2012. | 0,60 % |
1.05.2012. | 1,20 % |
1.10.2012. | 0,10 % |
1.02.2013. | 4,50 % |
1.03.2013. | 2,20 % |
1.04.2013. | 1,80 % |
1.05.2013. | 2,80 % |
1.06.2013. | 8,40 % |
1.07.2013. | 6,50 % |
1.08.2013. | 10,00 % |
1.09.2013. | 7,50 % |
1.10.2013. | 8,20 % |
1.11.2013. | 4,30 % |
1.12.2013. | 4,60 % |
1.01.2014. | 8,40 % |
1.02.2014. | 3,50 % |
1.03.2014. | 3,00 % |
1.04.2014. | 7,00 % |
1.05.2014. | 2,70 % |
1.06.2014. | 1,90 % |
1.07.2014. | 2,90 % |
1.08.2014. | 1,50 % |
1.09.2014. | 2,70 % |
1.10.2014. | 0,50 % |
1.11.2014. | 4,60 % |
1.12.2014. | 4,30 % |
1.01.2015. | 3,90 % |
1.02.2015. | 4,60 % |
1.03.2015. | 6,40 % |
1.04.2015. | 5,60 % |
1.05.2015. | 6,50 % |
1.06.2015. | 4,90 % |
1.07.2015. | 5,50 % |
1.08.2015. | 2,10 % |
1.09.2015. | 2,20 % |
1.10.2015. | 4,60 % |
1.11.2015. | 1,10 % |
1.12.2015. | 4,70 % |
1.01.2016. | 1,10 % |
1.02.2016. | 0,50 % |
1.01.2017. | 1,20 % |
1.02.2017. | 2,70 % |
1.03.2017. | 3,70 % |
1.04.2017. | 3,90 % |
1.05.2017. | 3,20 % |
1.06.2017. | 4,40 % |
1.07.2017. | 3,40 % |
1.08.2017. | 6,00 % |
1.09.2017. | 4,40 % |
1.10.2017. | 5,10 % |
1.11.2017. | 6,40 % |
1.12.2017. | 5,70 % |
1.01.2018. | 0,60 % |
1.02.2019. | 0,20 % |
1.03.2019. | 0,10 % |
1.04.2019. | 1,70 % |
1.07.2019. | 0,20 % |
1.08.2019. | 1,70 % |
1.09.2019. | 1,20 % |
1.11.2019. | 1,50 % |
1.12.2019. | 4,00 % |
1.01.2020. | 2,10 % |
1.03.2021. | 0,70 % |
1.04.2021. | 72,40 % |
1.05.2021. | 55,60 % |
1.06.2021. | 26,30 % |
1.07.2021. | 8,60 % |
1.08.2021. | 4,60 % |
1.09.2021. | 2,10 % |
1.10.2021. | 1,20 % |
1.11.2021. | 2,70 % |
1.12.2021. | 5,70 % |
1.01.2022. | 9,20 % |
1.02.2022. | 6,50 % |
1.03.2022. | 5,30 % |
1.04.2022. | 3,40 % |
1.05.2022. | 6,00 % |
1.06.2022. | 4,30 % |
1.07.2022. | 7,20 % |
1.08.2022. | 8,60 % |
1.09.2022. | 7,20 % |
1.10.2022. | 8,90 % |
1.11.2022. | 7,20 % |
1.12.2022. | 8,30 % |
1.01.2023. | 3,30 % |
1.02.2023. | 5,30 % |
1.03.2023. | 3,50 % |
1.04.2023. | 3,00 % |
1.06.2023. | 5,30 % |
1.07.2023. | 2,60 % |
1.08.2023. | 1,50 % |
1.09.2023. | 2,80 % |
1.10.2023. | 0,80 % |
1.11.2023. | 0,10 % |
1.01.2024. | 1,90 % |
Būvniecības produktivitāte Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2024. | 1,9 % |
1.11.2023. | 0,1 % |
1.10.2023. | 0,8 % |
1.09.2023. | 2,8 % |
1.08.2023. | 1,5 % |
1.07.2023. | 2,6 % |
1.06.2023. | 5,3 % |
1.04.2023. | 3 % |
1.03.2023. | 3,5 % |
1.02.2023. | 5,3 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Būvniecības produktivitāte
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇬🇧 Būvniecības pasūtījumi | -2,9 % | -30,1 % | Ceturksnis |
🇬🇧 Būvniecības PMI | 57,2 points | 53,6 points | Mēneša |
🇬🇧 Būvniecības sākumi | 22 990 units | 22 580 units | Ceturksnis |
🇬🇧 Cenu un īres attiecība | 116,564 | 116,609 | Ceturksnis |
🇬🇧 Dzīvojamo nekustamo īpašumu cenas | -1,71 % | -0,79 % | Ceturksnis |
🇬🇧 Dzīvokļu indekss | 514 points | 507,6 points | Mēneša |
🇬🇧 Hipotekārais kredīts | 2,861 miljardi GBP | 2,796 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Hipotēkas procentu likme | 7,69 % | 7,83 % | Mēneša |
🇬🇧 Hipotēku apstiprinājumi | 64 860 | 62 500 | Mēneša |
🇬🇧 Īpašuma īpašumā esošo mājokļu īpatsvars | 65,2 % | 65 % | Gada |
🇬🇧 Mājas cenu indekss MoM | 0,3 % | 0,3 % | Mēneša |
🇬🇧 Mājokļu cenu indekss YoY | 1,5 % | 1,1 % | Mēneša |
🇬🇧 Privātie īres maksājumi | 8,9 % | 9,2 % | Mēneša |
🇬🇧 RICS mājokļu cenu bilance | 1 % | -18 % | Mēneša |
🇬🇧 Valsts mēroga dzīvokļu cenas MoM | 0,7 % | -0,2 % | Mēneša |
🇬🇧 Valsts mēroga dzīvokļu cenas YoY | 3,2 % | 2,4 % | Mēneša |
🇬🇧 Vidējās mājas cenas | 291 268 GBP | 289 042 GBP | Mēneša |
🇬🇧 Vispārējās dzīvokļu cenas | 530,83 points | 529,4 points | Mēneša |
Apvienotajā Karalistē būvniecības izlaide mēra ikgadējo izmaiņu summu, ko celtniecības uzņēmumi iekasē no klientiem par darbu vērtību. Šī vērtība ir balstīta uz 8 000 uzņēmumu paraugu, kuri nodarbina vairāk nekā 100 cilvēkus vai kuru gada apgrozījums pārsniedz £60 miljonus. Būvniecības aplēses ir viena no IKP komponentēm pēc ražošanas pieejas, tās ieguldījums ir aptuveni 6,4% no IKP.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇦🇩Andora
Kas ir Būvniecības produktivitāte
Konstrukcijas iznākums makroekonomiskajā izpratnē ir būtiska ekonomiskās darbības kategorija, kas attiecas uz būvniecības nozares stāvokli un attīstību. Latvijā šī kategorija ir cieši saistīta ar valsts ekonomisko veselību, jo būvniecības sektors ir viens no galvenajiem ekonomikas stūrakmeņiem. Eulerpool ir profesionāla tīmekļvietne, kas piedāvā makroekonomiskos datus, tostarp detalizētu informāciju par būvniecības iznākumu Latvijā. Būvniecības iznākums aptver plašu aktivitāšu spektru, sākot no dzīvojamo ēku būvniecības līdz pat infrastruktūras projektiem, piemēram, ceļiem, tiltiem un elektrības stacijām. Tas ir būtisks rādītājs, kas norāda uz kopējo ekonomisko aktivitāti un investīcijām attiecīgajā periodā. Būvniecības iznākuma izmaiņas var būtiski ietekmēt kopējo iekšzemes kopproduktu (IKP), nodarbinātību un investīciju plūsmu valsts ekonomikā. Latvijā būvniecības iznākums tiek ietekmēts gan no iekšējiem, gan ārējiem faktoriem. Iekšējie faktori ietver valdības politiku, ekonomiskos stimulu, kā arī nekustamā īpašuma tirgus tendences. Piemēram, valdības iniciatīvas, kas veicina infrastruktūras attīstību vai piedāvā nodokļu atvieglojumus mājokļu būvniecībai, var ievērojami palielināt būvniecības iznākumu. Savukārt ārējie faktori var ietvert globālo ekonomisko situāciju, piemēram, resursu cenas, eurozonas ekonomikas dinamiku un ārvalstu investoru interesi par Latvijas tirgu. Viens no galvenajiem rādītājiem, ko izmanto būvniecības sektora analīzei, ir būvniecības iznākuma indekss. Šis indekss mēra būvniecības apjomu un salīdzina to ar iepriekšējiem periodiem, tādejādi sniedzot ieskatu izaugsmes vai samazinājuma tendencēs. Eulerpool vietnē pieejams būvniecības iznākuma indekss ļauj lietotājiem sekot līdzi šīm tendencēm un analizēt potenciālos faktorus, kas varētu ietekmēt turpmāko attīstību. Latvijas būvniecības sektora specifika ir arī sezonāls raksturs, kas saistīts ar klimatiskajiem apstākļiem. Aukstākie mēneši bieži vien samazina būvniecības aktivitāti, kamēr pavasarī un vasarā nozare uzņem apgriezienus. Šo sezonālo faktoru izpratne ir būtiska, lai precīzi novērtētu būvniecības iznākuma un kopējās ekonomiskās veselības stāvokli valsts mērogā. Būvniecības sektoru apiņiem arī normatīvā vide, kas var ietekmēt projektu izstrādes tempi. Piemēram, ēku energoefektivitātes prasības, būvniecības atļauju izsniegšanas process un citas normatīvās prasības var ietekmēt būvniecības projektus. Šīs regulācijas ne vienmēr ir pastāvīgas un var mainīties, reaģējot uz jauniem ekonomiskajiem vai vides izaicinājumiem. Latvijas būvniecības sektora veselība un izaugsme arī lielā mērā ir atkarīga no cilvēkkapitāla. Darbinieku skaits, pieejamās prasmes un kvalifikācija ir būtiski faktori, kas ietekmē nozares produktivitāti un efektivitāti. Eulerpool dati par nodarbinātības struktūru un darba tirgus attīstību būvniecības sektorā palīdz apzināt nozīmīgākās tendences un prognozēt iespējamās izmaiņas. Īpaša uzmanība būvniecības nozarē tiek pievērsta arī lieliem infrastruktūras projektiem, kas ne tikai palielina būvniecības iznākumu īslaicīgā periodā, bet arī veicina ilgtermiņa ekonomisko attīstību. Piemēram, dzelzceļa projekti, jaunu ceļu būve un modernizācija, kā arī ēku energoefektivitātes uzlabošana ir stratēģiski svarīgi uzņēmumi, kas nevar tikt ignorēti. Eulerpool vietnē piedāvātā iespēja analizēt būvniecības datus salīdzinājumā ar citiem makroekonomiskajiem rādītājiem ir neaizvietojama daudziem lietotājiem. Šāda datu pieejamība ļauj izpētīt, kā būvniecības iznākums korelē ar citām nozarēm, investīciju līmeni un vispārējo ekonomisko dinamiku. Apvienojot statistikas datus, ekonomisko analīzi un ekspertu viedokļus, Eulerpool piedāvā visaptverošu priekšstatu par Latvijas būvniecības sektora stāvokli un perspektīvām. Tas ir svarīgs resurs ikvienam, kurš ir ieinteresēts izprast Latvijas ekonomikas fundamentus un pieņemt informētus lēmumus saistībā ar investīcijām būvniecības nozarē. Secinājumā jāteic, ka būvniecības iznākums Latvijā ir komplekss rādītājs, kas atspoguļo plašu ekonomisko faktoru kopumu. Latvijā būvniecības sektora attīstību ietekmē gan iekšējie, gan ārējie faktori, tostarp valdības politika, investīciju līmenis, darba tirgus apstākļi un globālie ekonomiskie nosacījumi. Eulerpool vietnē piedāvātie dati un analīze sniedz vērtīgas iespējas izzināt un saprast šīs dinamiskās nozares izaicinājumus un iespējas.