Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Apvienotā Karaliste Produktivitāte
Akciju cena
Pašreizējā Produktivitāte vērtība Apvienotā Karaliste ir 102 punkti. Produktivitāte Apvienotā Karaliste samazinājās līdz 102 punkti uz 1.12.2023., pēc tam kad tā bija 103 punkti uz 1.09.2023.. No 1.03.1971. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Apvienotā Karaliste bija 76,73 punkti. Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts 1.09.2020. ar 104,90 punkti, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1971. ar 42,60 punkti.
Produktivitāte ·
Max
Produktivitāte | |
---|---|
1.03.1971. | 42,60 points |
1.06.1971. | 43,40 points |
1.09.1971. | 44,20 points |
1.12.1971. | 44,50 points |
1.03.1972. | 44,20 points |
1.06.1972. | 45,00 points |
1.09.1972. | 45,10 points |
1.12.1972. | 45,60 points |
1.03.1973. | 47,40 points |
1.06.1973. | 47,40 points |
1.09.1973. | 46,90 points |
1.12.1973. | 46,70 points |
1.03.1974. | 45,60 points |
1.06.1974. | 46,30 points |
1.09.1974. | 46,80 points |
1.12.1974. | 46,30 points |
1.03.1975. | 46,70 points |
1.06.1975. | 46,20 points |
1.09.1975. | 46,20 points |
1.12.1975. | 47,00 points |
1.03.1976. | 47,90 points |
1.06.1976. | 47,80 points |
1.09.1976. | 48,40 points |
1.12.1976. | 49,20 points |
1.03.1977. | 49,30 points |
1.06.1977. | 48,70 points |
1.09.1977. | 48,90 points |
1.12.1977. | 49,60 points |
1.03.1978. | 50,00 points |
1.06.1978. | 50,40 points |
1.09.1978. | 51,00 points |
1.12.1978. | 51,10 points |
1.03.1979. | 50,70 points |
1.06.1979. | 52,70 points |
1.09.1979. | 51,80 points |
1.12.1979. | 52,20 points |
1.03.1980. | 51,80 points |
1.06.1980. | 51,50 points |
1.09.1980. | 52,10 points |
1.12.1980. | 52,20 points |
1.03.1981. | 52,90 points |
1.06.1981. | 53,80 points |
1.09.1981. | 54,80 points |
1.12.1981. | 55,30 points |
1.03.1982. | 55,50 points |
1.06.1982. | 56,40 points |
1.09.1982. | 57,00 points |
1.12.1982. | 57,70 points |
1.03.1983. | 59,30 points |
1.06.1983. | 59,50 points |
1.09.1983. | 59,80 points |
1.12.1983. | 59,70 points |
1.03.1984. | 59,90 points |
1.06.1984. | 58,80 points |
1.09.1984. | 58,80 points |
1.12.1984. | 59,50 points |
1.03.1985. | 60,10 points |
1.06.1985. | 61,30 points |
1.09.1985. | 61,20 points |
1.12.1985. | 61,20 points |
1.03.1986. | 61,60 points |
1.06.1986. | 62,20 points |
1.09.1986. | 62,60 points |
1.12.1986. | 63,40 points |
1.03.1987. | 63,50 points |
1.06.1987. | 64,10 points |
1.09.1987. | 64,80 points |
1.12.1987. | 64,90 points |
1.03.1988. | 65,20 points |
1.06.1988. | 65,10 points |
1.09.1988. | 65,40 points |
1.12.1988. | 65,50 points |
1.03.1989. | 65,10 points |
1.06.1989. | 65,00 points |
1.09.1989. | 65,00 points |
1.12.1989. | 65,00 points |
1.03.1990. | 65,40 points |
1.06.1990. | 65,80 points |
1.09.1990. | 65,60 points |
1.12.1990. | 66,10 points |
1.03.1991. | 66,50 points |
1.06.1991. | 67,50 points |
1.09.1991. | 68,30 points |
1.12.1991. | 69,00 points |
1.03.1992. | 69,20 points |
1.06.1992. | 69,20 points |
1.09.1992. | 70,10 points |
1.12.1992. | 71,30 points |
1.03.1993. | 71,60 points |
1.06.1993. | 72,00 points |
1.09.1993. | 72,70 points |
1.12.1993. | 73,30 points |
1.03.1994. | 73,40 points |
1.06.1994. | 73,80 points |
1.09.1994. | 73,80 points |
1.12.1994. | 73,60 points |
1.03.1995. | 74,00 points |
1.06.1995. | 73,90 points |
1.09.1995. | 74,70 points |
1.12.1995. | 74,60 points |
1.03.1996. | 75,30 points |
1.06.1996. | 75,50 points |
1.09.1996. | 76,00 points |
1.12.1996. | 76,60 points |
1.03.1997. | 76,90 points |
1.06.1997. | 77,20 points |
1.09.1997. | 77,60 points |
1.12.1997. | 78,70 points |
1.03.1998. | 79,00 points |
1.06.1998. | 79,50 points |
1.09.1998. | 79,60 points |
1.12.1998. | 80,60 points |
1.03.1999. | 80,70 points |
1.06.1999. | 80,80 points |
1.09.1999. | 81,80 points |
1.12.1999. | 82,80 points |
1.03.2000. | 84,90 points |
1.06.2000. | 84,60 points |
1.09.2000. | 85,10 points |
1.12.2000. | 85,00 points |
1.03.2001. | 86,00 points |
1.06.2001. | 85,80 points |
1.09.2001. | 86,30 points |
1.12.2001. | 86,60 points |
1.03.2002. | 87,00 points |
1.06.2002. | 87,70 points |
1.09.2002. | 87,80 points |
1.12.2002. | 88,40 points |
1.03.2003. | 89,00 points |
1.06.2003. | 89,50 points |
1.09.2003. | 90,30 points |
1.12.2003. | 91,40 points |
1.03.2004. | 90,80 points |
1.06.2004. | 91,50 points |
1.09.2004. | 91,60 points |
1.12.2004. | 91,00 points |
1.03.2005. | 91,70 points |
1.06.2005. | 92,70 points |
1.09.2005. | 92,90 points |
1.12.2005. | 93,80 points |
1.03.2006. | 94,10 points |
1.06.2006. | 94,60 points |
1.09.2006. | 94,60 points |
1.12.2006. | 94,70 points |
1.03.2007. | 95,50 points |
1.06.2007. | 95,90 points |
1.09.2007. | 96,30 points |
1.12.2007. | 96,80 points |
1.03.2008. | 96,20 points |
1.06.2008. | 96,90 points |
1.09.2008. | 95,30 points |
1.12.2008. | 93,80 points |
1.03.2009. | 93,60 points |
1.06.2009. | 93,50 points |
1.09.2009. | 94,10 points |
1.12.2009. | 94,40 points |
1.03.2010. | 95,50 points |
1.06.2010. | 95,70 points |
1.09.2010. | 95,80 points |
1.12.2010. | 95,50 points |
1.03.2011. | 95,70 points |
1.06.2011. | 96,80 points |
1.09.2011. | 96,60 points |
1.12.2011. | 96,90 points |
1.03.2012. | 96,80 points |
1.06.2012. | 96,10 points |
1.09.2012. | 96,10 points |
1.12.2012. | 95,70 points |
1.03.2013. | 95,80 points |
1.06.2013. | 96,20 points |
1.09.2013. | 95,70 points |
1.12.2013. | 96,20 points |
1.03.2014. | 96,10 points |
1.06.2014. | 96,10 points |
1.09.2014. | 96,70 points |
1.12.2014. | 96,70 points |
1.03.2015. | 96,60 points |
1.06.2015. | 97,20 points |
1.09.2015. | 97,50 points |
1.12.2015. | 96,10 points |
1.03.2016. | 97,00 points |
1.06.2016. | 97,40 points |
1.09.2016. | 97,70 points |
1.12.2016. | 98,00 points |
1.03.2017. | 98,20 points |
1.06.2017. | 98,30 points |
1.09.2017. | 99,80 points |
1.12.2017. | 100,20 points |
1.03.2018. | 99,80 points |
1.06.2018. | 99,90 points |
1.09.2018. | 99,30 points |
1.12.2018. | 99,50 points |
1.03.2019. | 99,20 points |
1.06.2019. | 99,60 points |
1.09.2019. | 100,40 points |
1.12.2019. | 100,70 points |
1.03.2020. | 99,90 points |
1.06.2020. | 96,90 points |
1.09.2020. | 104,90 points |
1.12.2020. | 100,70 points |
1.03.2021. | 101,10 points |
1.06.2021. | 102,80 points |
1.09.2021. | 101,70 points |
1.12.2021. | 102,90 points |
1.03.2022. | 102,00 points |
1.06.2022. | 102,00 points |
1.09.2022. | 102,40 points |
1.12.2022. | 102,30 points |
1.03.2023. | 101,60 points |
1.06.2023. | 102,20 points |
1.09.2023. | 103,00 points |
1.12.2023. | 102,00 points |
Produktivitāte Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 102 punkti |
1.09.2023. | 103 punkti |
1.06.2023. | 102,2 punkti |
1.03.2023. | 101,6 punkti |
1.12.2022. | 102,3 punkti |
1.09.2022. | 102,4 punkti |
1.06.2022. | 102 punkti |
1.03.2022. | 102 punkti |
1.12.2021. | 102,9 punkti |
1.09.2021. | 101,7 punkti |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Produktivitāte
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇬🇧 Algas | 696 GBP/Week | 693 GBP/Week | Mēneša |
🇬🇧 Algu pieaugums | 4,3 % | 3,9 % | Mēneša |
🇬🇧 Bezdarba līmenis | 4,4 % | 4,3 % | Mēneša |
🇬🇧 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 13,7 % | 12,8 % | Mēneša |
🇬🇧 Bezdarbnieki | 1,629 milj. | 1,578 milj. | Mēneša |
🇬🇧 Daļēja darba laika nodarbinātība | 8,291 milj. | 8,208 milj. | Mēneša |
🇬🇧 Darbaspēka izmaksas | 122,3 points | 121 points | Ceturksnis |
🇬🇧 Iedzīvotāji | 67,6 milj. | 66,98 milj. | Gada |
🇬🇧 Iegādes līmenis | 78,1 % | 77,8 % | Mēneša |
🇬🇧 Izmaiņas bezdarbnieka pabalsta pieteikumos | 23 700 | 102 300 | Mēneša |
🇬🇧 Minimālās algas | 11,44 GBP/Hour | 10,42 GBP/Hour | Gada |
🇬🇧 Neaktivitātes līmenis | 21,8 % | 21,8 % | Mēneša |
🇬🇧 Nezemnieciskās algas nomaksas | -58 569 | -6195 | Mēneša |
🇬🇧 Nodarbinātības izmaiņas | 220 000 | 373 000 | Mēneša |
🇬🇧 Nodarbinātības līmenis | 74,8 % | 75 % | Mēneša |
🇬🇧 Nodarbinātie | 33,232 milj. | 33,094 milj. | Mēneša |
🇬🇧 Pensijas vecums sievietēm | 66 Years | 66 Years | Gada |
🇬🇧 Pensijas vecums vīriešiem | 66 Years | 66 Years | Gada |
🇬🇧 pilna laika nodarbinātība | 24,905 milj. | 24,901 milj. | Mēneša |
🇬🇧 Ražošanas algas | 764 GBP/Week | 759 GBP/Week | Mēneša |
🇬🇧 Reālā peļņa bez bonusiem | 1,9 % | 2,3 % | Mēneša |
🇬🇧 Reālais ienākums, ieskaitot bonusus | 0,8 % | 0,3 % | Mēneša |
🇬🇧 Vakanču saraksts | 831 000 | 840 000 | Mēneša |
🇬🇧 Vidējā peļņa bez bonusa. | 5,1 % | 5,4 % | Mēneša |
🇬🇧 Vidējais stundu skaits nedēļā | 32,1 Hours | 31,9 Hours | Mēneša |
Apvienotajā Karalistē produktivitāte ir reālā vērtība, ko darba vienība saražo noteiktā laikā.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇦🇩Andora
Kas ir Produktivitāte
Produktu produktivitāte ir viens no fundamentālajiem aspektiem makroekonomikā un tam ir būtiska nozīme, lai izprastu un analizētu valstu ekonomisko izaugsmi. Eulerpool, kā profesionāla mājaslapa, kas nodrošina pieeju makroekonomikas datiem, vērš uzmanību uz šo svarīgo kategoriju, sniedzot detalizētu un visaptverošu ieskatu par šo tēmu. Šajā aprakstā mēs apskatīsim produktivitātes lomu ekonomikā, tās mērīšanas metodes, ietekmējošos faktorus, trendus un nozīmi ekonomiskās politikas veidošanā. Produktivitāte tiek definēta kā efektivitātes mērs, ar kādu ekonomiskās vienības – piemēram, uzņēmumi vai valstis – spēj pārvērst resursus (darbus, kapitālu, zemi) produktos un pakalpojumos. Bieži vien produktivitāte tiek mērīta kā produkcijas apjoms uz vienu nodarbinātības vienību vai uz laika vienību (piemēram, stundas, dienas, gada darba stundu). Augstāka produktivitāte nozīmē lielāku izlaidi ar mazāku resursu patēriņu, kas parasti saistīta ar inovācijām, efektivitātes uzlabojumiem un investīcijām tehnoloģijās. Produktivitātes mērs ir kritisks, jo tas tieši ietekmē ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeni. Augsts produktivitātes līmenis parasti rezultējas lielākos ienākumos, augstākā nodarbinātības līmenī un uzlabotā dzīves kvalitātē. Turklāt, ar augstāku produktivitāti saistītie uzņēmumi ir konkurētspējīgāki globālajā tirgū, un valsts ekonomika kļūst izturīgāka pret ekonomiskajiem satricinājumiem. Lai novērtētu produktivitāti, tiek izmantotas vairākas mērījumu metodes. Biežāk izmantotā metode ir darba produktivitātes indekss, kas mēra produkcijas vērtību uz vienu nodarbināto vai uz viena darba stundu skaitu. Darba produktivitātes mērīšana sniedz ieskatu par to, cik efektīvi cilvēka darbs tiek izmantots, salīdzinot ar investētajiem laika resursiem. Tomēr arī multifaktoru produktivitāte (MFP) ir būtisks rādītājs, kas mēra izlaides attiecību pret kopējo ieguldījumu grozu, ietverot gan darbu, gan kapitālu. Šis rādītājs ļauj labāk vērtēt tehnoloģiju un efektivitātes lomu produkcijā. Produktivitāti ekonomiskajā sistēmā ietekmē vairāki faktori. Pirmais un, iespējams, vissvarīgākais faktors ir tehnoloģiskās inovācijas un progress. Jaunās tehnoloģijas ļauj uzņēmumiem ražot produktus un pakalpojumus efektīvāk un ar mazākiem resursiem. Investīcijas izglītībā un apmācībā arī būtiski palīdz uzlabot strādājošo prasmes un kompetences, kas savukārt palielina produktivitāti. Kapitāla investīcijas, piemēram, jaunu mašīnu un iekārtu iegāde, arī veicina produktivitātes pieaugumu. Infrastruktūras attīstība, tai skaitā transporta un komunikācijas tīklu uzlabošana, veicina uzņēmumu efektivitāti un piegādes ķēžu racionalizāciju. Neskaitot ekonomiskos faktorus, svarīgu lomu produktivitātes izaugsmē spēlē arī institucionālā vide. Satversmes stabilitāte, tiesiskā kārtība, nekorumpēta pārvalde un efektīvi darbaspēka tirgi ir būtiski priekšnosacījumi produktivitātes pieaugumam. Stabilā un atbalstošā vide veicina uzņēmumu attīstību un investīcijas, kas savukārt rada jaunas iespējas produktivitātes uzlabošanai. Trendi produktivitātes dinamikā var būt gan pozitīvi, gan negatīvi. Mūsdienu globalizētajā ekonomikā dažādas pasaules reģiona produktivitātes līmenis var krasi atšķirties. Attīstītajās valstīs redzam augstus produktivitātes līmeņus, pateicoties augsti attīstītām tehnoloģijām un labi apmācītam darbaspēkam. Savukārt attīstības valstīs, kur infrastruktūra un tehnoloģijas nav tik attīstītas, produktivitāte parasti ir zemāka. Tāpat pastāv arī nozaru produktivitātes atšķirības – augsto tehnoloģiju nozarēs un ražošanā produktivitātes rādītāji parasti ir augstāki nekā, piemēram, lauksaimniecībā. Produktivitātei ir arī liela nozīme ekonomiskās politikas veidošanā, un valdības visā pasaulē meklē veidus, kā veicināt produktivitātes pieaugumu. Ekonomiskās reformas, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi, samazina nevajadzīgu birokrātiju un veicina inovācijas, ir viena no svarīgākajām politikas jomām. Vēl viena būtiska joma ir izglītība un profesionālā apmācība. Nodrošinot darbiniekus ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, uzlabojas ne tikai individuālā produktivitāte, bet arī uzņēmumu un valsts kopējā konkurētspēja. Eulerpool kā profesionāla platforma, kas nodrošina makroekonomikas datus, palīdz uzņēmumiem, pētniekiem un politikas veidotājiem sekot līdzi un analizēt produktivitātes rādītājus dažādās valstīs un nozarēs. Pieejot plašiem un precīziem datiem par produktivitāti, lietotāji var izdarīt pamatotus lēmumus un īstenot efektīvu stratēģiju izstrādi. Noslēgumā, produktivitāte ir centrālais elements ekonomikas analīzē un politikas veidošanā. Izprotot produktivitātes dinamiku, mērīšanas metodes un ietekmējošos faktorus, ir iespējams panākt būtiskus uzlabojumus gan ekonomikas izaugsmē, gan arī sabiedrības dzīves līmenī. Eulerpool ar saviem detalizētajiem makroekonomikas datiem sniedz vērtīgu ieguldījumu šajā procesā, palīdzot visiem interesentiem saprast un uzlabot produktivitātes rādītājus.