Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Apvienotā Karaliste Sektora Neto Parāds pret Iekšzemes Kopproduktu (IKP)
Akciju cena
Pašreizējā Sektora Neto Parāds pret Iekšzemes Kopproduktu (IKP) vērtība Apvienotā Karaliste ir 99,1 % of GDP. Sektora Neto Parāds pret Iekšzemes Kopproduktu (IKP) Apvienotā Karaliste pieauga līdz 99,1 % of GDP 1.05.2024., pēc tam, kad tas bija 97,7 % of GDP 1.04.2024.. No 1.03.1993. līdz 1.06.2024. vidējais IKP Apvienotā Karaliste bija 57,23 % of GDP. Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.06.2024. ar 99,50 % of GDP, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1993. ar 26,70 % of GDP.
Sektora Neto Parāds pret Iekšzemes Kopproduktu (IKP) ·
Max
Valsts neto parāds pret IKP | |
---|---|
1.03.1993. | 26,70 % of GDP |
1.04.1993. | 27,60 % of GDP |
1.05.1993. | 28,10 % of GDP |
1.06.1993. | 28,10 % of GDP |
1.07.1993. | 28,50 % of GDP |
1.08.1993. | 28,90 % of GDP |
1.09.1993. | 29,40 % of GDP |
1.10.1993. | 29,30 % of GDP |
1.11.1993. | 29,30 % of GDP |
1.12.1993. | 29,70 % of GDP |
1.01.1994. | 29,60 % of GDP |
1.02.1994. | 29,90 % of GDP |
1.03.1994. | 31,20 % of GDP |
1.04.1994. | 31,60 % of GDP |
1.05.1994. | 32,10 % of GDP |
1.06.1994. | 32,50 % of GDP |
1.07.1994. | 32,60 % of GDP |
1.08.1994. | 32,90 % of GDP |
1.09.1994. | 33,40 % of GDP |
1.10.1994. | 33,40 % of GDP |
1.11.1994. | 33,60 % of GDP |
1.12.1994. | 33,60 % of GDP |
1.01.1995. | 33,10 % of GDP |
1.02.1995. | 33,60 % of GDP |
1.03.1995. | 34,60 % of GDP |
1.04.1995. | 34,90 % of GDP |
1.05.1995. | 35,20 % of GDP |
1.06.1995. | 35,50 % of GDP |
1.07.1995. | 35,40 % of GDP |
1.08.1995. | 35,70 % of GDP |
1.09.1995. | 36,00 % of GDP |
1.10.1995. | 35,70 % of GDP |
1.11.1995. | 35,90 % of GDP |
1.12.1995. | 35,70 % of GDP |
1.01.1996. | 34,90 % of GDP |
1.02.1996. | 35,10 % of GDP |
1.03.1996. | 36,10 % of GDP |
1.04.1996. | 36,20 % of GDP |
1.05.1996. | 36,50 % of GDP |
1.06.1996. | 36,70 % of GDP |
1.07.1996. | 36,30 % of GDP |
1.08.1996. | 36,70 % of GDP |
1.09.1996. | 36,90 % of GDP |
1.10.1996. | 36,30 % of GDP |
1.11.1996. | 36,50 % of GDP |
1.12.1996. | 36,70 % of GDP |
1.01.1997. | 35,80 % of GDP |
1.02.1997. | 35,90 % of GDP |
1.03.1997. | 36,70 % of GDP |
1.04.1997. | 37,20 % of GDP |
1.05.1997. | 37,60 % of GDP |
1.06.1997. | 38,20 % of GDP |
1.07.1997. | 37,70 % of GDP |
1.08.1997. | 37,80 % of GDP |
1.09.1997. | 37,90 % of GDP |
1.10.1997. | 37,20 % of GDP |
1.11.1997. | 37,50 % of GDP |
1.12.1997. | 37,40 % of GDP |
1.01.1998. | 36,30 % of GDP |
1.02.1998. | 36,10 % of GDP |
1.03.1998. | 36,60 % of GDP |
1.04.1998. | 36,20 % of GDP |
1.05.1998. | 36,30 % of GDP |
1.06.1998. | 36,80 % of GDP |
1.07.1998. | 36,20 % of GDP |
1.08.1998. | 36,20 % of GDP |
1.09.1998. | 36,30 % of GDP |
1.10.1998. | 35,40 % of GDP |
1.11.1998. | 35,60 % of GDP |
1.12.1998. | 35,70 % of GDP |
1.01.1999. | 34,50 % of GDP |
1.02.1999. | 34,50 % of GDP |
1.03.1999. | 35,10 % of GDP |
1.04.1999. | 34,70 % of GDP |
1.05.1999. | 34,80 % of GDP |
1.06.1999. | 35,20 % of GDP |
1.07.1999. | 34,50 % of GDP |
1.08.1999. | 34,30 % of GDP |
1.09.1999. | 34,20 % of GDP |
1.10.1999. | 33,20 % of GDP |
1.11.1999. | 33,10 % of GDP |
1.12.1999. | 34,30 % of GDP |
1.01.2000. | 32,40 % of GDP |
1.02.2000. | 32,00 % of GDP |
1.03.2000. | 32,50 % of GDP |
1.04.2000. | 31,70 % of GDP |
1.05.2000. | 30,50 % of GDP |
1.06.2000. | 31,10 % of GDP |
1.07.2000. | 30,20 % of GDP |
1.08.2000. | 30,10 % of GDP |
1.09.2000. | 29,30 % of GDP |
1.10.2000. | 28,60 % of GDP |
1.11.2000. | 28,80 % of GDP |
1.12.2000. | 29,60 % of GDP |
1.01.2001. | 28,10 % of GDP |
1.02.2001. | 27,80 % of GDP |
1.03.2001. | 28,30 % of GDP |
1.04.2001. | 27,90 % of GDP |
1.05.2001. | 28,20 % of GDP |
1.06.2001. | 28,80 % of GDP |
1.07.2001. | 28,10 % of GDP |
1.08.2001. | 28,00 % of GDP |
1.09.2001. | 28,20 % of GDP |
1.10.2001. | 27,60 % of GDP |
1.11.2001. | 28,00 % of GDP |
1.12.2001. | 28,80 % of GDP |
1.01.2002. | 27,80 % of GDP |
1.02.2002. | 27,50 % of GDP |
1.03.2002. | 28,10 % of GDP |
1.04.2002. | 27,90 % of GDP |
1.05.2002. | 28,00 % of GDP |
1.06.2002. | 28,50 % of GDP |
1.07.2002. | 27,90 % of GDP |
1.08.2002. | 28,10 % of GDP |
1.09.2002. | 28,40 % of GDP |
1.10.2002. | 28,30 % of GDP |
1.11.2002. | 29,00 % of GDP |
1.12.2002. | 30,10 % of GDP |
1.01.2003. | 29,00 % of GDP |
1.02.2003. | 28,90 % of GDP |
1.03.2003. | 29,80 % of GDP |
1.04.2003. | 29,50 % of GDP |
1.05.2003. | 29,50 % of GDP |
1.06.2003. | 29,80 % of GDP |
1.07.2003. | 29,40 % of GDP |
1.08.2003. | 29,60 % of GDP |
1.09.2003. | 30,10 % of GDP |
1.10.2003. | 30,00 % of GDP |
1.11.2003. | 30,40 % of GDP |
1.12.2003. | 31,40 % of GDP |
1.01.2004. | 30,10 % of GDP |
1.02.2004. | 30,00 % of GDP |
1.03.2004. | 30,90 % of GDP |
1.04.2004. | 31,50 % of GDP |
1.05.2004. | 31,80 % of GDP |
1.06.2004. | 32,50 % of GDP |
1.07.2004. | 31,90 % of GDP |
1.08.2004. | 32,00 % of GDP |
1.09.2004. | 32,60 % of GDP |
1.10.2004. | 32,30 % of GDP |
1.11.2004. | 33,10 % of GDP |
1.12.2004. | 34,10 % of GDP |
1.01.2005. | 32,70 % of GDP |
1.02.2005. | 32,60 % of GDP |
1.03.2005. | 33,50 % of GDP |
1.04.2005. | 33,10 % of GDP |
1.05.2005. | 33,20 % of GDP |
1.06.2005. | 33,80 % of GDP |
1.07.2005. | 33,20 % of GDP |
1.08.2005. | 33,40 % of GDP |
1.09.2005. | 34,10 % of GDP |
1.10.2005. | 33,60 % of GDP |
1.11.2005. | 34,10 % of GDP |
1.12.2005. | 35,10 % of GDP |
1.01.2006. | 33,40 % of GDP |
1.02.2006. | 33,50 % of GDP |
1.03.2006. | 34,30 % of GDP |
1.04.2006. | 34,10 % of GDP |
1.05.2006. | 34,50 % of GDP |
1.06.2006. | 35,30 % of GDP |
1.07.2006. | 34,40 % of GDP |
1.08.2006. | 34,60 % of GDP |
1.09.2006. | 35,30 % of GDP |
1.10.2006. | 34,70 % of GDP |
1.11.2006. | 35,10 % of GDP |
1.12.2006. | 35,90 % of GDP |
1.01.2007. | 34,30 % of GDP |
1.02.2007. | 34,10 % of GDP |
1.03.2007. | 35,10 % of GDP |
1.04.2007. | 34,80 % of GDP |
1.05.2007. | 35,10 % of GDP |
1.06.2007. | 35,70 % of GDP |
1.07.2007. | 34,70 % of GDP |
1.08.2007. | 34,90 % of GDP |
1.09.2007. | 35,30 % of GDP |
1.10.2007. | 34,90 % of GDP |
1.11.2007. | 35,40 % of GDP |
1.12.2007. | 36,30 % of GDP |
1.01.2008. | 34,80 % of GDP |
1.02.2008. | 35,10 % of GDP |
1.03.2008. | 35,60 % of GDP |
1.04.2008. | 35,80 % of GDP |
1.05.2008. | 36,50 % of GDP |
1.06.2008. | 37,70 % of GDP |
1.07.2008. | 37,90 % of GDP |
1.08.2008. | 39,60 % of GDP |
1.09.2008. | 43,00 % of GDP |
1.10.2008. | 43,70 % of GDP |
1.11.2008. | 44,60 % of GDP |
1.12.2008. | 47,90 % of GDP |
1.01.2009. | 48,00 % of GDP |
1.02.2009. | 48,70 % of GDP |
1.03.2009. | 50,60 % of GDP |
1.04.2009. | 51,70 % of GDP |
1.05.2009. | 53,10 % of GDP |
1.06.2009. | 54,90 % of GDP |
1.07.2009. | 55,10 % of GDP |
1.08.2009. | 55,20 % of GDP |
1.09.2009. | 56,40 % of GDP |
1.10.2009. | 56,70 % of GDP |
1.11.2009. | 57,50 % of GDP |
1.12.2009. | 61,00 % of GDP |
1.01.2010. | 63,10 % of GDP |
1.02.2010. | 63,30 % of GDP |
1.03.2010. | 64,70 % of GDP |
1.04.2010. | 64,80 % of GDP |
1.05.2010. | 65,30 % of GDP |
1.06.2010. | 66,40 % of GDP |
1.07.2010. | 66,40 % of GDP |
1.08.2010. | 66,70 % of GDP |
1.09.2010. | 68,00 % of GDP |
1.10.2010. | 68,00 % of GDP |
1.11.2010. | 68,90 % of GDP |
1.12.2010. | 70,30 % of GDP |
1.01.2011. | 69,30 % of GDP |
1.02.2011. | 69,60 % of GDP |
1.03.2011. | 70,90 % of GDP |
1.04.2011. | 71,00 % of GDP |
1.05.2011. | 71,40 % of GDP |
1.06.2011. | 72,40 % of GDP |
1.07.2011. | 71,80 % of GDP |
1.08.2011. | 72,60 % of GDP |
1.09.2011. | 72,90 % of GDP |
1.10.2011. | 72,70 % of GDP |
1.11.2011. | 73,10 % of GDP |
1.12.2011. | 74,20 % of GDP |
1.01.2012. | 73,10 % of GDP |
1.02.2012. | 73,40 % of GDP |
1.03.2012. | 74,30 % of GDP |
1.04.2012. | 74,00 % of GDP |
1.05.2012. | 74,40 % of GDP |
1.06.2012. | 75,30 % of GDP |
1.07.2012. | 75,10 % of GDP |
1.08.2012. | 75,00 % of GDP |
1.09.2012. | 75,90 % of GDP |
1.10.2012. | 76,10 % of GDP |
1.11.2012. | 76,70 % of GDP |
1.12.2012. | 77,60 % of GDP |
1.01.2013. | 76,30 % of GDP |
1.02.2013. | 76,30 % of GDP |
1.03.2013. | 77,50 % of GDP |
1.04.2013. | 77,40 % of GDP |
1.05.2013. | 78,00 % of GDP |
1.06.2013. | 78,50 % of GDP |
1.07.2013. | 77,90 % of GDP |
1.08.2013. | 77,90 % of GDP |
1.09.2013. | 78,50 % of GDP |
1.10.2013. | 78,20 % of GDP |
1.11.2013. | 78,70 % of GDP |
1.12.2013. | 79,60 % of GDP |
1.01.2014. | 78,60 % of GDP |
1.02.2014. | 78,70 % of GDP |
1.03.2014. | 79,20 % of GDP |
1.04.2014. | 79,30 % of GDP |
1.05.2014. | 79,80 % of GDP |
1.06.2014. | 80,40 % of GDP |
1.07.2014. | 80,00 % of GDP |
1.08.2014. | 80,00 % of GDP |
1.09.2014. | 80,70 % of GDP |
1.10.2014. | 80,80 % of GDP |
1.11.2014. | 81,10 % of GDP |
1.12.2014. | 82,10 % of GDP |
1.01.2015. | 80,70 % of GDP |
1.02.2015. | 80,80 % of GDP |
1.03.2015. | 81,60 % of GDP |
1.04.2015. | 81,50 % of GDP |
1.05.2015. | 82,10 % of GDP |
1.06.2015. | 82,70 % of GDP |
1.07.2015. | 82,20 % of GDP |
1.08.2015. | 81,90 % of GDP |
1.09.2015. | 82,30 % of GDP |
1.10.2015. | 82,20 % of GDP |
1.11.2015. | 82,10 % of GDP |
1.12.2015. | 82,30 % of GDP |
1.01.2016. | 81,00 % of GDP |
1.02.2016. | 80,60 % of GDP |
1.03.2016. | 81,30 % of GDP |
1.04.2016. | 81,40 % of GDP |
1.05.2016. | 81,50 % of GDP |
1.06.2016. | 81,70 % of GDP |
1.07.2016. | 81,10 % of GDP |
1.08.2016. | 81,20 % of GDP |
1.09.2016. | 81,10 % of GDP |
1.10.2016. | 81,40 % of GDP |
1.11.2016. | 82,00 % of GDP |
1.12.2016. | 83,00 % of GDP |
1.01.2017. | 81,20 % of GDP |
1.02.2017. | 82,10 % of GDP |
1.03.2017. | 83,50 % of GDP |
1.04.2017. | 83,20 % of GDP |
1.05.2017. | 83,60 % of GDP |
1.06.2017. | 84,30 % of GDP |
1.07.2017. | 84,00 % of GDP |
1.08.2017. | 83,70 % of GDP |
1.09.2017. | 84,50 % of GDP |
1.10.2017. | 83,60 % of GDP |
1.11.2017. | 82,80 % of GDP |
1.12.2017. | 82,40 % of GDP |
1.01.2018. | 81,50 % of GDP |
1.02.2018. | 82,20 % of GDP |
1.03.2018. | 82,30 % of GDP |
1.04.2018. | 82,60 % of GDP |
1.05.2018. | 82,40 % of GDP |
1.06.2018. | 82,50 % of GDP |
1.07.2018. | 81,40 % of GDP |
1.08.2018. | 81,60 % of GDP |
1.09.2018. | 81,60 % of GDP |
1.10.2018. | 81,50 % of GDP |
1.11.2018. | 81,50 % of GDP |
1.12.2018. | 81,80 % of GDP |
1.01.2019. | 80,40 % of GDP |
1.02.2019. | 80,30 % of GDP |
1.03.2019. | 80,30 % of GDP |
1.04.2019. | 80,50 % of GDP |
1.05.2019. | 80,80 % of GDP |
1.06.2019. | 81,00 % of GDP |
1.07.2019. | 80,30 % of GDP |
1.08.2019. | 79,90 % of GDP |
1.09.2019. | 80,40 % of GDP |
1.10.2019. | 82,10 % of GDP |
1.11.2019. | 83,40 % of GDP |
1.12.2019. | 84,80 % of GDP |
1.01.2020. | 84,20 % of GDP |
1.02.2020. | 84,50 % of GDP |
1.03.2020. | 85,20 % of GDP |
1.04.2020. | 90,40 % of GDP |
1.05.2020. | 94,10 % of GDP |
1.06.2020. | 96,20 % of GDP |
1.07.2020. | 97,00 % of GDP |
1.08.2020. | 98,80 % of GDP |
1.09.2020. | 99,20 % of GDP |
1.10.2020. | 99,20 % of GDP |
1.11.2020. | 99,10 % of GDP |
1.12.2020. | 98,70 % of GDP |
1.01.2021. | 97,10 % of GDP |
1.02.2021. | 97,40 % of GDP |
1.03.2021. | 96,50 % of GDP |
1.04.2021. | 97,40 % of GDP |
1.05.2021. | 97,90 % of GDP |
1.06.2021. | 97,40 % of GDP |
1.07.2021. | 96,80 % of GDP |
1.08.2021. | 95,20 % of GDP |
1.09.2021. | 94,70 % of GDP |
1.10.2021. | 97,50 % of GDP |
1.11.2021. | 98,10 % of GDP |
1.12.2021. | 97,90 % of GDP |
1.01.2022. | 96,70 % of GDP |
1.02.2022. | 96,00 % of GDP |
1.03.2022. | 96,60 % of GDP |
1.04.2022. | 96,20 % of GDP |
1.05.2022. | 96,40 % of GDP |
1.06.2022. | 96,70 % of GDP |
1.07.2022. | 95,90 % of GDP |
1.08.2022. | 95,80 % of GDP |
1.09.2022. | 95,60 % of GDP |
1.10.2022. | 95,40 % of GDP |
1.11.2022. | 95,60 % of GDP |
1.12.2022. | 95,80 % of GDP |
1.01.2023. | 94,70 % of GDP |
1.02.2023. | 94,80 % of GDP |
1.03.2023. | 95,70 % of GDP |
1.04.2023. | 95,40 % of GDP |
1.05.2023. | 96,10 % of GDP |
1.06.2023. | 96,70 % of GDP |
1.07.2023. | 95,60 % of GDP |
1.08.2023. | 95,70 % of GDP |
1.09.2023. | 95,50 % of GDP |
1.10.2023. | 96,90 % of GDP |
1.11.2023. | 97,70 % of GDP |
1.12.2023. | 98,20 % of GDP |
1.01.2024. | 96,70 % of GDP |
1.02.2024. | 97,30 % of GDP |
1.03.2024. | 98,10 % of GDP |
1.04.2024. | 97,70 % of GDP |
1.05.2024. | 99,10 % of GDP |
Sektora Neto Parāds pret Iekšzemes Kopproduktu (IKP) Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.05.2024. | 99,1 % of GDP |
1.04.2024. | 97,7 % of GDP |
1.03.2024. | 98,1 % of GDP |
1.02.2024. | 97,3 % of GDP |
1.01.2024. | 96,7 % of GDP |
1.12.2023. | 98,2 % of GDP |
1.11.2023. | 97,7 % of GDP |
1.10.2023. | 96,9 % of GDP |
1.09.2023. | 95,5 % of GDP |
1.08.2023. | 95,7 % of GDP |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Sektora Neto Parāds pret Iekšzemes Kopproduktu (IKP)
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇬🇧 Korupcijas indekss | 71 Points | 73 Points | Gada |
🇬🇧 Korupcijas ranga | 20 | 18 | Gada |
🇬🇧 Militārie izdevumi | 74,943 miljardi USD | 64,082 miljardi USD | Gada |
🇬🇧 Nodokļu ieņēmumi | 61,027 miljardi GBP | 71,583 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Patvēruma pieteikumi | 17 101 persons | 26 366 persons | Ceturksnis |
🇬🇧 Procentu maksājumi par valsts parādu | 8,03 miljardi GBP | 9,221 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Publiskā sektora neto aizņēmums | -13,734 miljardi GBP | -3,095 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Valsts budžeta vērtība | -13,734 miljardi GBP | -3,095 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Valsts budžets | -4,4 % of GDP | -5 % of GDP | Gada |
🇬🇧 Valsts ieņēmumi | 89,37 miljardi GBP | 100,13 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Valsts izdevumi | 105,888 miljardi GBP | 102,11 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Valsts izdevumi | 135,192 miljardi GBP | 133,714 miljardi GBP | Ceturksnis |
🇬🇧 Valsts izdevumi pret IKP | 44,5 % of GDP | 45,3 % of GDP | Gada |
🇬🇧 Valsts parāds | 2,768 Bio. GBP | 2,744 Bio. GBP | Mēneša |
🇬🇧 Valsts parāds pret IKP | 97,6 % of GDP | 95,6 % of GDP | Gada |
Apvienotajā Karalistē visplašāk izmantotais bilances rādītājs ir valsts sektora neto parāds, izņemot valsts sektora bankas (PSND ex). Tas sastāv no valsts sektora finansiālo saistību (aizņēmumi, parāda vērtspapīri, noguldījumi un nauda) pārsnieguma pār tā likvīdajiem finanšu aktīviem (galvenokārt valūtas rezerves un naudas noguldījumi), un abas šīs vērtības tiek mērītas pēc nominālās vērtības.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇦🇩Andora
Kas ir Sektora Neto Parāds pret Iekšzemes Kopproduktu (IKP)
Publiskais sektors ir būtiska katras ekonomikas sastāvdaļa, un viens no būtiskākajiem indikatoriem, kas raksturo valsts ekonomisko stāvokli, ir Publiskā sektora neto parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Šis rādītājs sniedz pārskatu par publiskā sektora parāda apmēriem attiecībā pret ekonomikas lielumu. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu attēlošanas portāls, piedāvā padziļinātu analīzi par šo nozīmīgo ekonomisko mērvienību. Šajā rakstā mēs apskatīsim, kā tiek mērīts Publiskā sektora neto parāds, kādas ir tā sekas ekonomikai un kādēļ tas ir tik nozīmīgs rādītājs Latvijā un starptautiskajā kontekstā. Publiskā sektora neto parāds attiecībā pret IKP parasti tiek definēts kā valsts un vietējo pašvaldību bruto parāds, no kura atņemti likvīdie aktīvi. Šis rādītājs parāda, cik lielā mērā valsts parādsaistības pārsniedz tās likvīdos aktīvus, iepretim ekonomikas kopapjomam. Latvijā publiskā sektora neto parāda attiecība pret IKP tiek rūpīgi uzraudzīta, jo tā ir būtiska ilgtermiņa ekonomikas stabilitātes un ārējās uzticamības sastāvdaļa. Ir vairāki faktori, kas ietekmē publiskā sektora neto parāda apjomu. Pirmkārt, tas ir saistīts ar valsts fiskālo politiku, kurā ietilpst gan budžeta deficīta līmenis, gan izdevumu un ienākumu struktūra. Otrkārt, ārējie ekonomiskie apstākļi, piemēram, globālās finanšu tirgu svārstības, var ievērojami ietekmēt valsts parādu apjomu. Treškārt, makroekonomiskie faktori, piemēram, ekonomiskās izaugsmes tempi un inflācijas līmenis, arī spēlē būtisku lomu šajā procesā. Latvijas kontekstā publiskā sektora neto parāds ir bijis strauji mainīgs rādītājs ilgtermiņā. Līdz ar neatkarības atjaunošanu 1991. gadā Latvija pārgāja uz brīvā tirgus ekonomiku, un tas radīja jaunas prasības fiskālās politikas un parādu pārvaldības sistēmai. Pēc transformācijas perioda Latvija piedzīvoja augstu ekonomisko izaugsmi, kas ļāva samazināt publiskā sektora parādu attiecību pret IKP. Tomēr globālās ekonomiskās krīzes un iekšējo ekonomisko svārstību ietekmē, šis rādītājs ir piedzīvojis izmaiņas. Pēdējo gadu lielie notikumi, tādi kā COVID-19 pandēmija, arī ir atstājuši ievērojamu ietekmi uz publisko sektoru Latvijā. Valdības reakcija uz pandēmiju ietvēra papildu izdevumus, lai atbalstītu ekonomiku un veselības aprūpes sistēmu, kā rezultātā publiskā sektora parāds ievērojami pieauga. Tāpēc šodien šis rādītājs ir augstāks nekā pirms pandēmijas, bet vienlaikus arī tiek novērota tendence to stabilizēt un samazināt. Attiecībā pret starptautisko kontekstu, Latvijas publiskā sektora neto parāds pret IKP ir vērtēts salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm. Latvija tradicionāli ir uzturējusi salīdzinoši zemu parādu līmeni attiecībā pret IKP, salīdzinot ar dažām citām ES valstīm. Tomēr lielākajiem Eiropas Savienības ekonomikas spēlētājiem, piemēram, Vācijai un Francijai, ir ievērojami lielāks publiska sektora parāds, kas norāda uz atšķirībām fiskālajā politikā un valsts izdevumu struktūrā. Turklāt publiskā sektora neto parāds pret IKP ir arī būtisks faktors, kas ietekmē valsts kredītreitingu. Starptautiskās kredītreitingu aģentūras rūpīgi seko līdzi šiem rādītājiem, lai noteiktu valsts kredītspēju un aizņemšanās nosacījumus. Ja publiskā sektora parāds ir pārāk augsts, tas var radīt kredītspējas samazinājumu, kas savukārt nozīmē augstākas aizņemšanās izmaksas nākotnē. Lai efektīvi pārvaldītu publiskā sektora parādu, ir nepieciešama pārdomāta fiskālā politika. Tas ietver budžeta plānošanu, izdevumu optimizāciju un ilgtermiņa investīciju stratēģijas izstrādi. Turklāt ir būtiski veikt ekonomisko situāciju novērtējumu un pielāgot fiskālo politiku mainīgajiem apstākļiem. Latvijā ir spēkā vairāki likumdošanas akti un politikas dokumenti, kas regulē publiskā sektora parādu un nosaka fiskālās politikas rāmjus. Tāpēc valdībai ir jāuztur līdzsvars starp sociālās labklājības nodrošināšanu un fiskālās ilgtspējas saglabāšanu. Publiskā sektora neto parāds pret IKP ir svarīgs instruments, kas ļauj novērtēt, cik efektīvi šis līdzsvars tiek sasniegts. Noslēgumā jāatzīmē, ka Eulerpool tiecas nodrošināt precīzu un aktuālu makroekonomisko datu attēlošanu. Mūsu priekšteces kontekstā Publiskā sektora neto parāds pret IKP ir būtisks rādītājs, kas palīdz novērtēt valsts fiskālo stāvokli un ekonomisko ilgtspēju. Arī Latvijas kontekstā šis rādītājs ir ieņēmis centrālo lomu ekonomiskās politikas izstrādē un fiskālās stabilitātes nodrošināšanā. Turpmākajos gados būs nepieciešama rūpīga fiskālās politikas izvērtēšana un pielāgošanās, lai saglabātu ekonomikas stabilitāti un samazinātu publiskā sektora neto parādu attiecībā pret IKP, veidojot drošu ekonomisko nākotni Latvijai.