Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Apvienotā Karaliste Tirdzniecības bilance
Akciju cena
Pašreizējā Tirdzniecības bilance vērtība Apvienotā Karaliste ir 4,154 miljardi GBP. Tirdzniecības bilance Apvienotā Karaliste pieauga līdz 4,154 miljardi GBP 1.10.2022., pēc tam, kad tā bija 1,394 miljardi GBP 1.10.2021.. No 1.03.1955. līdz 1.04.2024., vidējais IKP Apvienotā Karaliste bija -1,27 miljardi GBP. Visu laiku augstākā vērtība tika sasniegta 1.05.2020. ar 9,56 miljardi GBP, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.2022. ar -12,74 miljardi GBP.
Tirdzniecības bilance ·
Max
Tirdzniecības bilance | |
---|---|
1.06.1956. | 35,00 milj. GBP |
1.09.1956. | 10,00 milj. GBP |
1.12.1956. | 31,00 milj. GBP |
1.03.1957. | 5,00 milj. GBP |
1.06.1957. | 14,00 milj. GBP |
1.09.1957. | 17,00 milj. GBP |
1.12.1957. | 56,00 milj. GBP |
1.03.1958. | 74,00 milj. GBP |
1.06.1958. | 27,00 milj. GBP |
1.09.1958. | 34,00 milj. GBP |
1.12.1958. | 18,00 milj. GBP |
1.03.1959. | 10,00 milj. GBP |
1.06.1959. | 8,00 milj. GBP |
1.09.1959. | 10,00 milj. GBP |
1.09.1961. | 7,00 milj. GBP |
1.03.1963. | 11,00 milj. GBP |
1.12.1966. | 135,00 milj. GBP |
1.06.1969. | 35,00 milj. GBP |
1.09.1969. | 141,00 milj. GBP |
1.12.1969. | 70,00 milj. GBP |
1.03.1970. | 220,00 milj. GBP |
1.06.1970. | 48,00 milj. GBP |
1.09.1970. | 23,00 milj. GBP |
1.12.1970. | 146,00 milj. GBP |
1.03.1971. | 104,00 milj. GBP |
1.06.1971. | 183,00 milj. GBP |
1.09.1971. | 304,00 milj. GBP |
1.12.1971. | 231,00 milj. GBP |
1.03.1972. | 78,00 milj. GBP |
1.06.1972. | 91,00 milj. GBP |
1.03.1976. | 146,00 milj. GBP |
1.06.1977. | 39,00 milj. GBP |
1.09.1977. | 777,00 milj. GBP |
1.12.1977. | 706,00 milj. GBP |
1.03.1978. | 448,00 milj. GBP |
1.06.1978. | 809,00 milj. GBP |
1.09.1978. | 597,00 milj. GBP |
1.12.1978. | 827,00 milj. GBP |
1.06.1979. | 543,00 milj. GBP |
1.09.1979. | 631,00 milj. GBP |
1.12.1979. | 479,00 milj. GBP |
1.03.1980. | 654,00 milj. GBP |
1.06.1980. | 790,00 milj. GBP |
1.09.1980. | 1,97 miljardi GBP |
1.12.1980. | 2,33 miljardi GBP |
1.03.1981. | 2,95 miljardi GBP |
1.06.1981. | 2,34 miljardi GBP |
1.09.1981. | 1,18 miljardi GBP |
1.12.1981. | 1,55 miljardi GBP |
1.03.1982. | 1,52 miljardi GBP |
1.06.1982. | 1,09 miljardi GBP |
1.09.1982. | 1,49 miljardi GBP |
1.12.1982. | 2,04 miljardi GBP |
1.03.1983. | 1,15 miljardi GBP |
1.06.1983. | 649,00 milj. GBP |
1.09.1983. | 1,19 miljardi GBP |
1.12.1983. | 801,00 milj. GBP |
1.03.1984. | 1,02 miljardi GBP |
1.09.1984. | 9,00 milj. GBP |
1.06.1985. | 1,97 miljardi GBP |
1.09.1985. | 1,72 miljardi GBP |
1.12.1985. | 1,53 miljardi GBP |
1.03.1986. | 675,00 milj. GBP |
1.03.1987. | 443,00 milj. GBP |
1.01.1994. | 31,00 milj. GBP |
1.08.1994. | 225,00 milj. GBP |
1.10.1994. | 73,00 milj. GBP |
1.11.1994. | 15,00 milj. GBP |
1.01.1995. | 590,00 milj. GBP |
1.02.1995. | 704,00 milj. GBP |
1.03.1995. | 787,00 milj. GBP |
1.11.1995. | 503,00 milj. GBP |
1.12.1995. | 205,00 milj. GBP |
1.05.1996. | 147,00 milj. GBP |
1.06.1996. | 72,00 milj. GBP |
1.07.1996. | 159,00 milj. GBP |
1.08.1996. | 379,00 milj. GBP |
1.09.1996. | 41,00 milj. GBP |
1.10.1996. | 633,00 milj. GBP |
1.11.1996. | 392,00 milj. GBP |
1.12.1996. | 204,00 milj. GBP |
1.01.1997. | 1,27 miljardi GBP |
1.02.1997. | 1,00 miljardi GBP |
1.03.1997. | 45,00 milj. GBP |
1.04.1997. | 344,00 milj. GBP |
1.05.1997. | 216,00 milj. GBP |
1.08.1997. | 794,00 milj. GBP |
1.09.1997. | 796,00 milj. GBP |
1.10.1997. | 404,00 milj. GBP |
1.11.1997. | 168,00 milj. GBP |
1.12.1997. | 543,00 milj. GBP |
1.01.1998. | 621,00 milj. GBP |
1.02.2010. | 25,00 milj. GBP |
1.02.2011. | 1,58 miljardi GBP |
1.04.2011. | 214,00 milj. GBP |
1.02.2012. | 530,00 milj. GBP |
1.07.2019. | 286,00 milj. GBP |
1.11.2019. | 4,67 miljardi GBP |
1.12.2019. | 7,65 miljardi GBP |
1.01.2020. | 3,12 miljardi GBP |
1.03.2020. | 1,86 miljardi GBP |
1.04.2020. | 8,91 miljardi GBP |
1.05.2020. | 9,56 miljardi GBP |
1.06.2020. | 4,30 miljardi GBP |
1.07.2020. | 1,36 miljardi GBP |
1.08.2020. | 1,73 miljardi GBP |
1.03.2021. | 2,86 miljardi GBP |
1.04.2021. | 3,16 miljardi GBP |
1.05.2021. | 4,27 miljardi GBP |
1.06.2021. | 744,00 milj. GBP |
1.10.2021. | 1,39 miljardi GBP |
1.10.2022. | 4,15 miljardi GBP |
Tirdzniecības bilance Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.10.2022. | 4,154 miljardi GBP |
1.10.2021. | 1,394 miljardi GBP |
1.06.2021. | 744 milj. GBP |
1.05.2021. | 4,266 miljardi GBP |
1.04.2021. | 3,159 miljardi GBP |
1.03.2021. | 2,863 miljardi GBP |
1.08.2020. | 1,731 miljardi GBP |
1.07.2020. | 1,359 miljardi GBP |
1.06.2020. | 4,298 miljardi GBP |
1.05.2020. | 9,557 miljardi GBP |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Tirdzniecības bilance
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇬🇧 Ārvalstu parāds | 7,742 Bio. GBP | 7,775 Bio. GBP | Ceturksnis |
🇬🇧 Ārvalstu tiešās investīcijas | -11,802 miljardi GBP | -9,256 miljardi GBP | Ceturksnis |
🇬🇧 Autoeksporti | 51 425 Units | 34 850 Units | Mēneša |
🇬🇧 Eksporti | 70,122 miljardi GBP | 70,614 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Ieroču pārdošana | 1,204 miljardi SIPRI TIV | 1,665 miljardi SIPRI TIV | Gada |
🇬🇧 Importi | 77,118 miljardi GBP | 78,33 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Kapitāla plūsmas | -1,195 miljardi GBP | 7,277 miljardi GBP | Ceturksnis |
🇬🇧 Naftas ieguve | 522 BBL/D/1K | 652 BBL/D/1K | Mēneša |
🇬🇧 Teikušā bilance pret IKP | -3,3 % of GDP | -3,1 % of GDP | Gada |
🇬🇧 Tekošā konta bilance | -28,397 miljardi GBP | -13,76 miljardi GBP | Ceturksnis |
🇬🇧 Terorisma indekss | 2,373 Points | 3,84 Points | Gada |
🇬🇧 Tirdzniecības bilance ar ne-EU valstīm | -6,86 miljardi GBP | -6,97 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Tirdzniecības preču bilance | -15,06 miljardi GBP | -18,871 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Tūrisma ienākumi | 7,902 miljardi GBP | 5,53 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Tūristu ierašanās | 10,778 milj. | 8,731 milj. | Mēneša |
🇬🇧 Zelta rezerves | 310,29 Tonnes | 310,29 Tonnes | Ceturksnis |
Lielbritānijas tirdzniecības bilance ir bijusi deficītā kopš 1998. gada, pateicoties preču tirdzniecības deficītiem, kurus daļēji kompensē pakalpojumu tirdzniecības pārpalikumi. Kopējā Lielbritānijas preču tirdzniecības apjoma, kā daļa no kopējās preču un pakalpojumu tirdzniecības, līmenis pakāpeniski samazinās kopš 1986. gada, kad tas sasniedza maksimumu 75 procenti 1985. gadā. Tas ir saskanīgs ar pieaugošo Lielbritānijas pakalpojumu tirdzniecības daļu (apmēram 38 procenti, sākot no 2021. gada). Lielbritānijai ir tirdzniecības deficīts ar Ķīnu, Norvēģiju, Vāciju, Spāniju, Poliju, Krieviju, Itāliju un Indiju; un pārpalikumi ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Īriju, Nīderlandi, Šveici, Singapūru un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇦🇩Andora
Kas ir Tirdzniecības bilance
Tirdzniecības bilance ir viens no svarīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo valsts eksporta un importa attiecību. Eulerpool ir profesionāla vietne, kas sniedz detalizētu un aktuālu makroekonomisko datu apskatu, ieskaitot tirdzniecības bilanci. Šajā rakstā aplūkosim tirdzniecības bilances būtību, tās ietekmi uz ekonomiku, faktorus, kas to ietekmē, un kā tiek veikta tās analīze. Tirdzniecības bilance ir starpība starp valsts eksporta un importa vērtību noteiktā laika periodā. Ja eksports pārsniedz importu, rodas tirdzniecības pārpalikums; ja imports pārsniedz eksportu, ir tirdzniecības deficīts. Šo rādītāju izmanto, lai novērtētu konkrētas valsts ekonomisko veselību un tās konkurētspēju globālajā tirgū. Latvija, kā maza, bet atvērta ekonomika, ir īpaši jutīga pret izmaiņām tirdzniecības bilancē. Valstij, kas ir atkarīga no eksporta un ārvalstu investīcijām, pozitīva tirdzniecības bilance norāda uz veiksmīgu preču un pakalpojumu pārdošanu ārzemēs, kas palīdz palielināt valsts ekonomisko izaugsmi. Savukārt negatīva tirdzniecības bilance var liecināt par augstu ārvalstu patēriņu un iespējamu paļaušanos uz aizdevumiem, kas var radīt ilgtermiņa finanšu problēmas. Tirdzniecības bilanci ietekmē dažādi faktori. Pirmkārt, tas ir valsts valūtas kurss. Ja valūta ir spēcīga, eksporta preču cenas ārzemēs kļūst dārgākas, kas var mazināt pieprasījumu. Otrkārt, to ietekmē globālā ekonomiskā situācija. Pasaules ekonomiskās lejupslīdes laikā ārvalstu pieprasījums pēc importētām precēm un pakalpojumiem var samazināties, kas negatīvi ietekmēs eksportētāju ieņēmumus. Tirdzniecības partneru ekonomiskā veselība arī ir būtisks faktors. Ja eksporta valstu ekonomikas ir stabilas un strauji aug, iespējams, ka pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem palielināsies. Turklāt valdības politika un tirdzniecības tarifi var ievērojami ietekmēt tirdzniecības bilanci. Liekot augstākus tarifus uz importētajām precēm vai sniedzot stimulu eksporta nozarēm, valdība var ietekmēt bilances pozitīvo vai negatīvo virzību. Kā tiek veikta tirdzniecības bilances analīze? Vispirms dati tiek vākstīti, analizējot muitas reģistrus, kur tiek reģistrēta katra eksporta un importa operācija. Tad šie dati tiek apkopoti un salīdzināti, lai aprēķinātu galīgo bilanci. Eulerpool piedāvā detalizētus grafikus un interaktīvas kartes, lai lietotāji varētu vizuāli izsekot un analizēt tirdzniecības bilances izmaiņas dažādos laikposmos. Kā tirdzniecības bilance ietekmē Latvijas ekonomiku? Pārpalikums var veicināt valsts rezerves palielināšanu, stiprināt nacionālo valūtu un uzlabot valstij pieejamos finanšu apstākļus. Tas var arī piesaistīt ārvalstu investīcijas un radīt jaunas darba vietas. No otras puses, ilgstošs tirdzniecības deficīts var radīt spiedienu uz valūtu, palielināt ārējā parāda slogu un mazināt valdības spēju veikt sociālo un infrastruktūras politiku. Lai nodrošinātu stabilu un veselīgu tirdzniecības bilanci, Latvijai ir jāņem vērā globālās tirgus tendences, jāveicina eksportu stimulu programmas un jāuztur ekonomiskā politika, kas veicina inovāciju un uzņēmējdarbības attīstību. Eulerpool esošās informācijas datubāzes un analīzes rīki sniedz Lietotājiem nepieciešamos datus, lai izprastu šos procesus un pieņemtu informētus ekonomiskus lēmumus. Noslēgumā, tirdzniecības bilance ir kritisks makroekonomiskais rādītājs, kas atspoguļo valsts pozīciju globalizētajā tirgū. Pozitīva bilance liecina par ekonomikas stiprumu un konkurētspēju, bet negatīva bilance var radīt riskus ilgtermiņā. Tāpēc ir svarīgi pastāvīgi uzraudzīt un analizēt tirdzniecības bilances datus, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu un stabilu izaugsmi. Eulerpool sniedz nepieciešamo informāciju, lai lietotāji varētu veikt šo analīzi un pieņemt informētus lēmumus. Mūsu misija ir palīdzēt lietotājiem iegūt pārskatu par makroekonomiskajiem rādītājiem, lai viņi spētu izprast ekonomikas dinamiku un tās ietekmi uz individuāliem un kopējiem lēmumiem. Tirdzniecības bilance ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas palīdz izprast valsts ekonomisko stāvokli un tās attīstības perspektīvas. Šajā kontekstā mūsu vietne strādā, lai sniegtu visaptverošu un detalizētu datu analīzi ikvienam interesentam.