Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Ungārija Nepilna laika nodarbinātība
Akciju cena
Pašreizējā vērtība Nepilna laika nodarbinātība Ungārija ir 197 400 . Nepilna laika nodarbinātība Ungārija pieauga līdz 197 400 1.12.2023., pēc tam kad tā bija 176 500 1.09.2023.. No 1.06.1998. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Ungārija bija 183 462,75 . Visaugstākais punkts tika sasniegts 1.12.2012. ar 265 200,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.2000. ar 111 900,00 .
Nepilna laika nodarbinātība ·
Max
Daļēja darba laika nodarbinātība | |
---|---|
1.06.1998. | 117 300,00 |
1.03.1999. | 121 200,00 |
1.06.1999. | 125 500,00 |
1.09.1999. | 123 600,00 |
1.12.1999. | 123 300,00 |
1.03.2000. | 117 400,00 |
1.06.2000. | 114 400,00 |
1.09.2000. | 113 700,00 |
1.12.2000. | 111 900,00 |
1.03.2001. | 119 400,00 |
1.06.2001. | 115 700,00 |
1.09.2001. | 121 000,00 |
1.12.2001. | 121 600,00 |
1.03.2002. | 117 700,00 |
1.06.2002. | 119 300,00 |
1.09.2002. | 119 800,00 |
1.12.2002. | 121 700,00 |
1.03.2003. | 141 700,00 |
1.06.2003. | 144 100,00 |
1.09.2003. | 146 100,00 |
1.12.2003. | 150 600,00 |
1.03.2004. | 167 500,00 |
1.06.2004. | 167 100,00 |
1.09.2004. | 170 200,00 |
1.12.2004. | 172 900,00 |
1.03.2005. | 143 800,00 |
1.06.2005. | 160 500,00 |
1.09.2005. | 152 900,00 |
1.12.2005. | 147 800,00 |
1.03.2006. | 141 400,00 |
1.06.2006. | 151 300,00 |
1.09.2006. | 148 600,00 |
1.12.2006. | 140 900,00 |
1.03.2007. | 143 300,00 |
1.06.2007. | 149 100,00 |
1.09.2007. | 154 800,00 |
1.12.2007. | 153 300,00 |
1.03.2008. | 155 200,00 |
1.06.2008. | 161 000,00 |
1.09.2008. | 170 500,00 |
1.12.2008. | 176 200,00 |
1.03.2009. | 174 500,00 |
1.06.2009. | 193 700,00 |
1.09.2009. | 205 900,00 |
1.12.2009. | 198 500,00 |
1.03.2010. | 194 200,00 |
1.06.2010. | 199 500,00 |
1.09.2010. | 213 100,00 |
1.12.2010. | 212 900,00 |
1.03.2011. | 213 900,00 |
1.06.2011. | 243 400,00 |
1.09.2011. | 250 400,00 |
1.12.2011. | 244 400,00 |
1.03.2012. | 235 800,00 |
1.06.2012. | 248 700,00 |
1.09.2012. | 263 300,00 |
1.12.2012. | 265 200,00 |
1.03.2013. | 245 900,00 |
1.06.2013. | 253 700,00 |
1.09.2013. | 246 600,00 |
1.12.2013. | 242 300,00 |
1.03.2014. | 245 700,00 |
1.06.2014. | 240 800,00 |
1.09.2014. | 250 500,00 |
1.12.2014. | 243 200,00 |
1.03.2015. | 249 000,00 |
1.06.2015. | 240 900,00 |
1.09.2015. | 235 300,00 |
1.12.2015. | 221 800,00 |
1.03.2016. | 206 600,00 |
1.06.2016. | 212 900,00 |
1.09.2016. | 206 600,00 |
1.12.2016. | 201 700,00 |
1.03.2017. | 193 700,00 |
1.06.2017. | 190 200,00 |
1.09.2017. | 178 600,00 |
1.12.2017. | 191 100,00 |
1.03.2018. | 179 600,00 |
1.06.2018. | 185 200,00 |
1.09.2018. | 194 700,00 |
1.12.2018. | 189 700,00 |
1.03.2019. | 196 000,00 |
1.06.2019. | 197 300,00 |
1.09.2019. | 201 000,00 |
1.12.2019. | 187 200,00 |
1.03.2020. | 206 000,00 |
1.06.2020. | 239 000,00 |
1.09.2020. | 207 900,00 |
1.12.2020. | 192 400,00 |
1.03.2021. | 213 800,00 |
1.06.2021. | 210 400,00 |
1.09.2021. | 203 900,00 |
1.12.2021. | 205 700,00 |
1.03.2022. | 193 600,00 |
1.06.2022. | 193 800,00 |
1.09.2022. | 195 200,00 |
1.12.2022. | 194 500,00 |
1.03.2023. | 185 000,00 |
1.06.2023. | 182 500,00 |
1.09.2023. | 176 500,00 |
1.12.2023. | 197 400,00 |
Nepilna laika nodarbinātība Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 197 400 |
1.09.2023. | 176 500 |
1.06.2023. | 182 500 |
1.03.2023. | 185 000 |
1.12.2022. | 194 500 |
1.09.2022. | 195 200 |
1.06.2022. | 193 800 |
1.03.2022. | 193 600 |
1.12.2021. | 205 700 |
1.09.2021. | 203 900 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Nepilna laika nodarbinātība
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇭🇺 Algas | 652 047 HUF/Month | 645 265 HUF/Month | Mēneša |
🇭🇺 Algu pieaugums | 13,5 % | 13,9 % | Mēneša |
🇭🇺 Bezdarba līmenis | 4,3 % | 4,4 % | Mēneša |
🇭🇺 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 12,7 % | 13,1 % | Mēneša |
🇭🇺 Bezdarbnieki | 218 653 | 224 213 | Mēneša |
🇭🇺 Darba vakancu koeficients | 2,2 % | 2,2 % | Ceturksnis |
🇭🇺 Darbaspēka izmaksas | 193,724 points | 167,984 points | Ceturksnis |
🇭🇺 Iedzīvotāji | 9,6 milj. | 9,69 milj. | Gada |
🇭🇺 Iegādes līmenis | 68,291 % | 68,328 % | Mēneša |
🇭🇺 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 1,5 % | 1,5 % | Ceturksnis |
🇭🇺 Minimālās algas | 675,27 EUR/Month | 675,27 EUR/Month | Ceturksnis |
🇭🇺 Nodarbinātības izmaiņas | 0,3 % | 0,1 % | Ceturksnis |
🇭🇺 Nodarbinātības līmenis | 65,165 % | 65,217 % | Mēneša |
🇭🇺 Nodarbinātie | 4,745 milj. | 4,745 milj. | Mēneša |
🇭🇺 Pensijas vecums sievietēm | 65 Years | 65 Years | Gada |
🇭🇺 Pensijas vecums vīriešiem | 65 Years | 65 Years | Gada |
🇭🇺 pilna laika nodarbinātība | 4,4 milj. | 4,417 milj. | Ceturksnis |
🇭🇺 Produktivitāte | 117,724 points | 117,486 points | Ceturksnis |
🇭🇺 Vakanču saraksts | 70 125 | 74 450 | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Nepilna laika nodarbinātība
Partijas laika nodarbinātības jēdziens ir svarīga makroekonomikas sastāvdaļa, kas palīdz novērtēt valsts darba tirgus dinamiku un ekonomisko aktivitāti. Termins "partijas laika nodarbinātība" attiecas uz darbiniekiem, kuri strādā mazāk nekā pilnu darba nedēļu, kas parasti tiek uzskatīta par 40 stundām. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu atspoguļošanas tīmekļa vietne, piedāvā detalizētus, precīzus un analītiskus datus par partijas laika nodarbinātību Latvijā. Partijas laika nodarbinātības skaita pieaugums bieži vien ir saistīts ar ekonomiskām svārstībām. Ekonomikas lejupslīdes laikā uzņēmumi bieži vien dod priekšroku piesaistīt partijas laika darbiniekus, lai samazinātu izmaksas un novērstu pilnas slodzes darbinieku atlaišanu. Savukārt ekonomiskā izaugsmes periodā partijas laika nodarbinātība var mazināties, jo darbinieki pāriet uz pilnas slodzes nodarbinātību, meklējot labākas algas un stabilākas darba apstākļus. Kā makroekonomisks rādītājs, partijas laika nodarbinātība sniedz vērtīgu informāciju par darba tirgus elastību, uzņēmumu spēju pielāgoties ekonomiskām izmaiņām un darbinieku vēlmi un spēju strādāt. Eulerpool piedāvā detalizētu skatu uz šo faktoru, ļaujot lietotājiem analizēt un izprast partijas laika nodarbinātības tendences, to ietekmi uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu kopumā. Latvijā, tāpat kā daudzās citās zemēs, partijas laika nodarbinātība ir populāra studentu, pensijas vecuma cilvēku un tiem, kuriem ir citi pienākumi, piemēram, ģimenes aprūpe, vidū. Daudzi studenti izmanto partijas laika darbu, lai papildinātu savus ienākumus mācību laikā, turpretī pensionāri un vecāki bieži vien strādā partijas laika darbus, lai sabalansētu savas personīgās un profesionālās dzīves prasības. Eulerpool datu analīze par Latviju liecina, ka partijas laika nodarbinātība piedāvā elastīgumu gan darba devējiem, gan darbiniekiem. Darba devēji var pielāgot darbaspēka apjomu atkarībā no sezonālām vajadzībām vai projicētās peļņas, savukārt darbinieki var kombinēt darbu ar mācībām vai citiem pienākumiem. Tomēr pastāv arī izaicinājumi un nevēlamas sekas, kas saistītas ar partijas laika nodarbinātību. Piemēram, daudziem partijas laika darbiniekiem var būt mazāk stabilas darba stundas un zemāki ienākumi nekā pilnas slodzes darbiniekiem. Turklāt, ne vienmēr ir pieejami sociālie pabalsti un citas priekšrocības, kas paredzētas pilnas slodzes darbiniekiem. Šādu problēmu risināšana ir būtiska politikas veidotāju uzmanība, lai nodrošinātu taisnīgu un ilgtspējīgu darba tirgu. Latvijā politikas veidotāji ir aktīvi strādājuši pie rīgas, kas veicina labklājīgu darba vidi partijas laika darbiniekiem. Piemēram, pastāv noteikumi, kas regulē minimālās algas likmes, darba apstākļus un sociālos aizsardzības mehānismus, lai aizsargātu šos darbiniekus. Eulerpool sniedz atbilstīgus datus par šiem regulējumiem, kas var palīdzēt uzņēmumiem un darba ņēmējiem saprast savas tiesības un pienākumus. Arī demogrāfiskie un sociālie faktori spēlē svarīgu lomu partijas laika nodarbinātības attīstībā. Piemēram, ar sabiedrības novecošanu sagaidāms, ka vairāk cilvēku izvēlēsies partijas laika darbu, lai pagarinātu savu aktīvo darba mūžu un nodrošinātu papildu ienākumus pensijas periodā. Tāpat sabiedrības attieksmes maiņa pret darbavietu elastīgumu un darba un privātās dzīves līdzsvaru var veicināt pieprasījumu pēc partijas laika darba iespējām. Lai nodrošinātu precīzu un aktuālu informāciju, Eulerpool regulāri atjaunina datus par partijas laika nodarbinātību, izmantojot oficiālus avotus, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes datus un citus uzticamus resursus. Datu analīze palīdz identificēt ilgtermiņa un īstermiņa tendences, kas var būt noderīgas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām pieņemot lēmumus par nodarbinātību. Eulerpool platforma ne tikai piedāvā partijas laika nodarbinātības statistiku, bet arī integrētu pieeju, kas aptver dažādus makroekonomiskos indikators. Tas ļauj lietotājiem veidot holistisku skatījumu uz Latvijas ekonomiku un izprast partijas laika nodarbinātības vietu un ietekmi uz kopējo makroekonomisko vidi. Kopumā partijas laika nodarbinātība ir svarīgs segments Latvijas darba tirgū, kas piedāvā elastīgumu un iespējas gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tomēr, lai optimizētu šo modeļu priekšrocības un mazinātu izaicinājumus, nepieciešami rūpīgi izstrādāti politikas pasākumi un sabiedrības izpratne. Eulerpool apņemas sniegt precīzu un detalizētu informāciju, kas palīdz lietotājiem izprast šo sarežģīto jomu un pieņemt pamatotākus lēmumus. Eulerpool turpinās sniegt kvalitatīvus un uzticamus makroekonomiskos datus, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas analīzi un palīdzētu sociālekonomiskās politikas veidotājiem, uzņēmējiem un darba ņēmējiem labāk pielāgoties mainīgajām ekonomiskajām tendencēm.