Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Tunisija Pārtikas inflācija
Akciju cena
Pašreizējā Pārtikas inflācija vērtība Tunisija ir 9,2 %. Pārtikas inflācija Tunisija samazinājās līdz 9,2 % 1.04.2024., pēc tam, kad tas bija 10,2 % 1.03.2024.. No 1.01.2007. līdz 1.05.2024. iekšzemes kopprodukts (IKP) Tunisija vidēji bija 6,57 %. Vēsturiski visaugstākā vērtība tika sasniegta 1.05.2023. ar 15,90 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.04.2007. ar 0,86 %.
Pārtikas inflācija ·
Max
Pārtikas cenu inflācija | |
---|---|
1.01.2007. | 1,45 % |
1.02.2007. | 1,55 % |
1.03.2007. | 1,15 % |
1.04.2007. | 0,86 % |
1.05.2007. | 1,14 % |
1.06.2007. | 2,10 % |
1.07.2007. | 2,28 % |
1.08.2007. | 3,49 % |
1.09.2007. | 3,67 % |
1.10.2007. | 4,34 % |
1.11.2007. | 6,27 % |
1.12.2007. | 7,43 % |
1.01.2008. | 8,80 % |
1.02.2008. | 8,56 % |
1.03.2008. | 8,44 % |
1.04.2008. | 8,12 % |
1.05.2008. | 6,96 % |
1.06.2008. | 6,16 % |
1.07.2008. | 5,94 % |
1.08.2008. | 4,74 % |
1.09.2008. | 4,71 % |
1.10.2008. | 4,52 % |
1.11.2008. | 3,67 % |
1.12.2008. | 3,10 % |
1.01.2009. | 1,93 % |
1.02.2009. | 2,02 % |
1.03.2009. | 2,01 % |
1.04.2009. | 2,18 % |
1.05.2009. | 3,08 % |
1.06.2009. | 3,87 % |
1.07.2009. | 4,82 % |
1.08.2009. | 5,75 % |
1.09.2009. | 6,06 % |
1.10.2009. | 6,49 % |
1.11.2009. | 6,82 % |
1.12.2009. | 7,05 % |
1.01.2010. | 8,10 % |
1.02.2010. | 8,25 % |
1.03.2010. | 8,05 % |
1.04.2010. | 7,78 % |
1.05.2010. | 7,85 % |
1.06.2010. | 7,37 % |
1.07.2010. | 6,69 % |
1.08.2010. | 6,10 % |
1.09.2010. | 5,39 % |
1.10.2010. | 5,52 % |
1.11.2010. | 5,57 % |
1.12.2010. | 4,90 % |
1.01.2011. | 4,35 % |
1.02.2011. | 2,99 % |
1.03.2011. | 3,86 % |
1.04.2011. | 4,42 % |
1.05.2011. | 4,65 % |
1.06.2011. | 4,78 % |
1.07.2011. | 4,96 % |
1.08.2011. | 5,73 % |
1.09.2011. | 6,22 % |
1.10.2011. | 7,74 % |
1.11.2011. | 5,45 % |
1.12.2011. | 5,54 % |
1.01.2012. | 6,80 % |
1.02.2012. | 10,01 % |
1.03.2012. | 9,09 % |
1.04.2012. | 9,49 % |
1.05.2012. | 7,40 % |
1.06.2012. | 6,05 % |
1.07.2012. | 6,34 % |
1.08.2012. | 6,46 % |
1.09.2012. | 6,91 % |
1.10.2012. | 5,68 % |
1.11.2012. | 6,82 % |
1.12.2012. | 8,91 % |
1.01.2013. | 8,77 % |
1.02.2013. | 7,04 % |
1.03.2013. | 8,39 % |
1.04.2013. | 8,17 % |
1.05.2013. | 8,45 % |
1.06.2013. | 9,64 % |
1.07.2013. | 8,26 % |
1.08.2013. | 7,01 % |
1.09.2013. | 6,17 % |
1.10.2013. | 7,42 % |
1.11.2013. | 8,02 % |
1.12.2013. | 8,44 % |
1.01.2014. | 5,91 % |
1.02.2014. | 4,77 % |
1.03.2014. | 3,18 % |
1.04.2014. | 3,40 % |
1.05.2014. | 5,31 % |
1.06.2014. | 5,39 % |
1.07.2014. | 6,74 % |
1.08.2014. | 6,91 % |
1.09.2014. | 6,97 % |
1.10.2014. | 6,72 % |
1.11.2014. | 5,92 % |
1.12.2014. | 4,15 % |
1.01.2015. | 7,02 % |
1.02.2015. | 7,66 % |
1.03.2015. | 8,00 % |
1.04.2015. | 7,16 % |
1.05.2015. | 6,30 % |
1.06.2015. | 5,05 % |
1.07.2015. | 3,91 % |
1.08.2015. | 3,65 % |
1.09.2015. | 3,96 % |
1.10.2015. | 3,38 % |
1.11.2015. | 3,36 % |
1.12.2015. | 3,30 % |
1.01.2016. | 1,41 % |
1.02.2016. | 1,10 % |
1.03.2016. | 1,30 % |
1.04.2016. | 1,80 % |
1.05.2016. | 2,00 % |
1.06.2016. | 3,70 % |
1.07.2016. | 3,80 % |
1.08.2016. | 3,60 % |
1.09.2016. | 3,40 % |
1.10.2016. | 2,70 % |
1.11.2016. | 2,50 % |
1.12.2016. | 3,20 % |
1.01.2017. | 4,70 % |
1.02.2017. | 4,90 % |
1.03.2017. | 5,00 % |
1.04.2017. | 5,20 % |
1.05.2017. | 3,90 % |
1.06.2017. | 3,90 % |
1.07.2017. | 3,40 % |
1.08.2017. | 5,20 % |
1.09.2017. | 6,00 % |
1.10.2017. | 7,20 % |
1.11.2017. | 8,70 % |
1.12.2017. | 8,30 % |
1.01.2018. | 7,90 % |
1.02.2018. | 7,70 % |
1.03.2018. | 8,70 % |
1.04.2018. | 8,90 % |
1.05.2018. | 9,30 % |
1.06.2018. | 8,60 % |
1.07.2018. | 8,30 % |
1.08.2018. | 7,00 % |
1.09.2018. | 5,80 % |
1.10.2018. | 6,50 % |
1.11.2018. | 5,80 % |
1.12.2018. | 6,00 % |
1.01.2019. | 7,10 % |
1.02.2019. | 8,20 % |
1.03.2019. | 7,50 % |
1.04.2019. | 6,60 % |
1.05.2019. | 7,30 % |
1.06.2019. | 6,00 % |
1.07.2019. | 6,50 % |
1.08.2019. | 7,40 % |
1.09.2019. | 7,30 % |
1.10.2019. | 6,60 % |
1.11.2019. | 6,30 % |
1.12.2019. | 5,80 % |
1.01.2020. | 4,40 % |
1.02.2020. | 3,70 % |
1.03.2020. | 5,10 % |
1.04.2020. | 6,20 % |
1.05.2020. | 4,70 % |
1.06.2020. | 4,30 % |
1.07.2020. | 4,00 % |
1.08.2020. | 3,90 % |
1.09.2020. | 5,30 % |
1.10.2020. | 5,60 % |
1.11.2020. | 4,30 % |
1.12.2020. | 4,40 % |
1.01.2021. | 4,90 % |
1.02.2021. | 4,80 % |
1.03.2021. | 4,10 % |
1.04.2021. | 4,90 % |
1.05.2021. | 6,00 % |
1.06.2021. | 7,20 % |
1.07.2021. | 8,00 % |
1.08.2021. | 7,40 % |
1.09.2021. | 7,20 % |
1.10.2021. | 7,00 % |
1.11.2021. | 6,90 % |
1.12.2021. | 7,60 % |
1.01.2022. | 7,60 % |
1.02.2022. | 8,90 % |
1.03.2022. | 8,70 % |
1.04.2022. | 8,70 % |
1.05.2022. | 8,20 % |
1.06.2022. | 9,50 % |
1.07.2022. | 11,00 % |
1.08.2022. | 11,90 % |
1.09.2022. | 13,00 % |
1.10.2022. | 12,90 % |
1.11.2022. | 15,10 % |
1.12.2022. | 14,60 % |
1.01.2023. | 14,10 % |
1.02.2023. | 15,60 % |
1.03.2023. | 15,70 % |
1.04.2023. | 15,60 % |
1.05.2023. | 15,90 % |
1.06.2023. | 15,20 % |
1.07.2023. | 14,20 % |
1.08.2023. | 15,30 % |
1.09.2023. | 13,90 % |
1.10.2023. | 13,00 % |
1.11.2023. | 11,90 % |
1.12.2023. | 12,30 % |
1.01.2024. | 12,10 % |
1.02.2024. | 10,20 % |
1.03.2024. | 10,20 % |
1.04.2024. | 9,20 % |
Pārtikas inflācija Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.04.2024. | 9,2 % |
1.03.2024. | 10,2 % |
1.02.2024. | 10,2 % |
1.01.2024. | 12,1 % |
1.12.2023. | 12,3 % |
1.11.2023. | 11,9 % |
1.10.2023. | 13 % |
1.09.2023. | 13,9 % |
1.08.2023. | 15,3 % |
1.07.2023. | 14,2 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Pārtikas inflācija
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇹🇳 CPI Transport | 162,5 points | 162 points | Mēneša |
🇹🇳 Inflācijas līmenis | 7,2 % | 7,2 % | Mēneša |
🇹🇳 Inflācijas līmenis Mēnesī | 0,5 % | 0,9 % | Mēneša |
🇹🇳 Īres inflācija | 5,3 % | 5,2 % | Mēneša |
🇹🇳 Patēriņa cenu indekss (CPI) | 175,7 points | 174,8 points | Mēneša |
🇹🇳 Patēriņa cenu indekss mājokļa un komunālo izdevumu jomā | 155 points | 154,6 points | Mēneša |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Afrika
- 🇩🇿Alžīrija
- 🇦🇴Angola
- 🇧🇯Benina
- 🇧🇼Botsvāna
- 🇧🇫Burkina Faso
- 🇧🇮Burundi
- 🇨🇲Kamerūna
- 🇨🇻Kapverde
- 🇨🇫Centrālāfrikas Republika
- 🇹🇩Čada
- 🇰🇲Komoru salas
- 🇨🇬Kongo
- 🇿🇦Dienvidāfrika
- 🇩🇯Čibuti
- 🇪🇬Ēģipte
- 🇬🇶Ekvatoriālā Gvineja
- 🇪🇷Eritreja
- 🇪🇹Etiopija
- 🇬🇦Gabuna
- 🇬🇲Gambija
- 🇬🇭Gana
- 🇬🇳Gvineja
- 🇬🇼Gvineja-Bisava
- 🇨🇮Kotdivuāra
- 🇰🇪Kenija
- 🇱🇸Lesoto
- 🇱🇷Liberija
- 🇱🇾Lībija
- 🇲🇬Madagaskar
- 🇲🇼Malāvija
- 🇲🇱Mali
- 🇲🇷Mauritānija
- 🇲🇺Maurīcija
- 🇲🇦Maroka
- 🇲🇿Mozambika
- 🇳🇦Namībija
- 🇳🇪Nigēra
- 🇳🇬Nigērija
- 🇷🇼Ruanda
- 🇸🇹San Tomē un Prinsipi
- 🇸🇳Senegāla
- 🇸🇨Seišeļu salas
- 🇸🇱Sierra Leone
- 🇸🇴Somālija
- Dienvidsudāna
- 🇸🇩Sudāna
- 🇸🇿Svazilenda
- 🇹🇿Tanzānija
- 🇹🇬Togo
- 🇺🇬Uganda
- 🇿🇲Zambija
- 🇿🇼Zimbabve
Kas ir Pārtikas inflācija
Pārtikas inflācija ir būtisks makroekonomisks rādītājs, kas mēra pārtikas produktu cenu pārmaiņas laika gaitā. Tā ir svarīga sastāvdaļa kopējam inflācijas līmenim, kas ietekmē gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu budžetus. Eulerpool misija ir sniegt kvalitatīvu un precīzu makroekonomisko datu analīzi, un pārtikas inflācijas izpēte ir būtisks mūsu uzdevums. Pārtikas inflāciju nosaka dažādu faktoru kopums, kas var būt saistīti ar piedāvājuma un pieprasījuma dinamiku, klimata izmaiņām, transporta izmaksām, politiskajiem lēmumiem un pat starptautiskajiem tirdzniecības apstākļiem. Tā kā pārtikas cenas ir vitāli svarīgas patērētājiem un uzņēmējiem, jebkuras pārmaiņas šajā jomā var izraisīt ievērojamas ekonomiskās sekas. Viens no galvenajiem pārtikas inflācijas iemesliem ir lauksaimniecības produktu ražošanas apjoms. Sausums, plūdi, neparedzētas laika apstākļu svārstības un citas dabas katastrofas var samazināt ražas apjomus, kā rezultātā pieaug pārtikas preču cenas. Piemēram, ja graudaugu ražošanas kritums ietekmē kviešu cenas, tas var izraisīt domino efektu, paaugstinot maizes, miltiem un citu graudaugu izstrādājumu cenas. Transporta un loģistikas izmaksas arī spēlē nozīmīgu lomu pārtikas inflācijā. Degvielas cenu kāpums var ievērojami palielināt pārtikas produktu transportēšanas izmaksas, kas savukārt tiek pārvērsts uz patērētājiem. Turklāt infrastruktūras izaicinājumi un gaisa, jūras vai sauszemes transporta bloķēšana var izraisīt piegāžu traucējumus un tādējādi palielināt cenas. Politiskie lēmumi un valdības politika ir vēl viens būtisks pārtikas inflācijas faktors. Subsīdijas, muitas teritoriālās barjeras, tirdzniecības sankcijas un citi politiski instrumenti var būtiski ietekmēt pārtikas tirgu. Piemēram, muitas uz rīsiem vai kukurūzas importu var paaugstināt šo produktu cenas iekšzemē, radot inflācijas spiedienu. Pārtikas inflācija ietekmē dažādas sabiedrības grupas dažādos veidos. Zemās ienākumu grupas parasti tērē lielāku daļu no sava budžeta pārtikai, tādēļ inflācijas pieaugums viņus skar visvairāk. Tas var veicināt ienākumu nevienlīdzību un sociālo spriedzi, kā arī ietekmēt pārtikas drošību. Starptautiskie tirdzniecības apstākļi un valūtas kursu svārstības ir vēl viens nozīmīgs faktors, kas var izraisīt pārtikas inflāciju. Kad vietēja valūta devalvējas pret ārvalstu valūtām, importētā pārtika kļūst dārgāka. Tirdzniecības politikas izmaiņas, piemēram, embargo vai eksportējošo valstu iekšējās problēmas, var arī izraisīt pārtikas cenu pieaugumu. Klimata pārmaiņas ir ilgtermiņa risks, kas var vēl vairāk paaugstināt pārtikas inflāciju. Pārmaiņas klimatā var izraisīt klimata ekstrēmus, piemēram, plūdus, sausumus, un karstumviļņus, kas negatīvi ietekmē ražošanu. Piemēram, augstāks temperatūras līmenis var samazināt graudu ražību, kam savukārt ir reģionāla vai pasaules līmeņa ietekme uz pārtikas cenām. Pārtikas inflācija ir arī cieši saistīta ar vispārējo inflāciju, ietekmējot patērētāju cenu indeksu, kas ir viens no galvenajiem inflācijas rādītājiem. Kad pārtikas cenas paaugstinās, tas var izraisīt arī citu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu, jo pieaug ražošanas un piegādes izmaksas. Globālās piegādes ķēdes, arī ir būtisks faktors. Šo ķēžu pārtraukumi pandēmiju, dabas katastrofu vai politisko konfliktu dēļ var traucēt pārtikas piegādes un palielināt pārtikas cenas. Piemēram, Covid-19 pandēmija būtiski ietekmēja globālo loģistikas tīklu, kā rezultātā pieauga pārtikas cenas vairākās valstīs. Latvijas kontekstā pārtikas inflācija ir īpaši nozīmīga, jo valsts ir atkarīga no daudziem importiem. Līdz ar mājražojumu nozīmi, importēto preču cenas ievērojami ietekmē vietējās pārtikas cenas. Eulerpool platforma piedāvā plašu makroekonomisko datu klāstu, kas palīdz analizēt pārtikas inflāciju. Mūsu piedāvātajā datu bāzē atradīsiet informāciju par cenu svārstībām, ražošanas apjomiem, importu un eksportu un citiem būtiskiem rādītājiem, kas ļauj veikt apzinātu un pamatotu analīzi. Secinājums, pārtikas inflācija ir komplekss un daudzveidīgs fenomens, kas ietekmē ekonomiku un sabiedrību dažādos līmeņos. Pateicoties rūpīgai analīzei un datu monitoringam, Eulerpool piedāvā precīzus un uzticamus rādītājus, kas palīdz izprast šos procesus un pieņemt pamatotus lēmumus. Mūsu platforma ir uzticams partneris profesionāļiem, kas meklē precīzu un savlaicīgu informāciju par pārtikas inflāciju un citiem makroekonomiskiem jautājumiem.