Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Kipra Nodarbinātības rādītājs
Akciju cena
Pašreizējā Nodarbinātības rādītājs vērtība Kipra ir 74,2 %. Nodarbinātības rādītājs Kipra samazinājās līdz 74,2 % 1.03.2024., pēc tam kad tas bija 74,7 % 1.12.2023.. No 1.06.2000. līdz 1.06.2024., vidējais IKP Kipra bija 68,24 %. Vēsturiski augstākais līmenis tika sasniegts 1.06.2024. ar 75,80 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.2014. ar 60,90 %.
Nodarbinātības rādītājs ·
Max
Nodarbinātības līmenis | |
---|---|
1.06.2000. | 65,40 % |
1.09.2000. | 65,40 % |
1.06.2001. | 67,90 % |
1.09.2001. | 67,90 % |
1.06.2002. | 68,50 % |
1.09.2002. | 68,50 % |
1.06.2003. | 69,20 % |
1.09.2003. | 69,20 % |
1.06.2004. | 69,40 % |
1.09.2004. | 69,10 % |
1.12.2004. | 68,80 % |
1.03.2005. | 68,40 % |
1.06.2005. | 68,70 % |
1.09.2005. | 68,70 % |
1.12.2005. | 68,10 % |
1.03.2006. | 68,20 % |
1.06.2006. | 69,50 % |
1.09.2006. | 70,40 % |
1.12.2006. | 70,40 % |
1.03.2007. | 69,80 % |
1.06.2007. | 71,20 % |
1.09.2007. | 71,30 % |
1.12.2007. | 71,50 % |
1.03.2008. | 70,20 % |
1.06.2008. | 71,10 % |
1.09.2008. | 71,00 % |
1.12.2008. | 71,10 % |
1.03.2009. | 68,50 % |
1.06.2009. | 69,30 % |
1.09.2009. | 69,10 % |
1.12.2009. | 69,00 % |
1.03.2010. | 68,00 % |
1.06.2010. | 69,00 % |
1.09.2010. | 69,20 % |
1.12.2010. | 69,30 % |
1.03.2011. | 68,40 % |
1.06.2011. | 68,60 % |
1.09.2011. | 67,10 % |
1.12.2011. | 66,40 % |
1.03.2012. | 64,70 % |
1.06.2012. | 64,90 % |
1.09.2012. | 64,70 % |
1.12.2012. | 64,20 % |
1.03.2013. | 61,80 % |
1.06.2013. | 61,50 % |
1.09.2013. | 61,80 % |
1.12.2013. | 61,80 % |
1.03.2014. | 60,90 % |
1.06.2014. | 62,30 % |
1.09.2014. | 62,60 % |
1.12.2014. | 62,80 % |
1.03.2015. | 61,90 % |
1.06.2015. | 63,20 % |
1.09.2015. | 62,50 % |
1.12.2015. | 63,10 % |
1.03.2016. | 61,60 % |
1.06.2016. | 64,50 % |
1.09.2016. | 64,40 % |
1.12.2016. | 64,40 % |
1.03.2017. | 63,40 % |
1.06.2017. | 65,70 % |
1.09.2017. | 66,80 % |
1.12.2017. | 66,30 % |
1.03.2018. | 66,20 % |
1.06.2018. | 69,40 % |
1.09.2018. | 69,50 % |
1.12.2018. | 69,20 % |
1.03.2019. | 69,10 % |
1.06.2019. | 71,20 % |
1.09.2019. | 70,80 % |
1.12.2019. | 71,00 % |
1.03.2020. | 70,00 % |
1.06.2020. | 69,90 % |
1.09.2020. | 69,70 % |
1.12.2020. | 69,90 % |
1.03.2021. | 68,50 % |
1.06.2021. | 70,10 % |
1.09.2021. | 72,30 % |
1.12.2021. | 72,30 % |
1.03.2022. | 72,00 % |
1.06.2022. | 72,70 % |
1.09.2022. | 73,20 % |
1.12.2022. | 73,10 % |
1.03.2023. | 74,60 % |
1.06.2023. | 75,70 % |
1.09.2023. | 75,70 % |
1.12.2023. | 74,70 % |
1.03.2024. | 74,20 % |
Nodarbinātības rādītājs Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 74,2 % |
1.12.2023. | 74,7 % |
1.09.2023. | 75,7 % |
1.06.2023. | 75,7 % |
1.03.2023. | 74,6 % |
1.12.2022. | 73,1 % |
1.09.2022. | 73,2 % |
1.06.2022. | 72,7 % |
1.03.2022. | 72 % |
1.12.2021. | 72,3 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Nodarbinātības rādītājs
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇨🇾 Algas | 2378 EUR/Month | 2663 EUR/Month | Ceturksnis |
🇨🇾 Algu pieaugums | 5,7 % | 5 % | Ceturksnis |
🇨🇾 Bezdarba līmenis | 5 % | 5,3 % | Mēneša |
🇨🇾 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 15,9 % | 15,9 % | Mēneša |
🇨🇾 Bezdarbnieki | 29 339 | 29 047 | Ceturksnis |
🇨🇾 Daļēja darba laika nodarbinātība | 37 700 | 37 600 | Ceturksnis |
🇨🇾 Darba vakancu koeficients | 3 % | 2,8 % | Ceturksnis |
🇨🇾 Darbaspēka izmaksas | 105,57 points | 107,28 points | Ceturksnis |
🇨🇾 Iedzīvotāji | 920 000 | 900 000 | Gada |
🇨🇾 Iegādes līmenis | 65,1 % | 64,6 % | Ceturksnis |
🇨🇾 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 1,6 % | 1,6 % | Ceturksnis |
🇨🇾 Nodarbinātības izmaiņas | 0,6 % | 0,4 % | Ceturksnis |
🇨🇾 Nodarbinātie | 463 200 | 450 500 | Gada |
🇨🇾 Pensijas vecums sievietēm | 65,5 Years | 65 Years | Gada |
🇨🇾 Pensijas vecums vīriešiem | 65,5 Years | 65 Years | Gada |
🇨🇾 pilna laika nodarbinātība | 408 400 | 414 000 | Ceturksnis |
🇨🇾 Produktivitāte | 114,181 points | 114,123 points | Ceturksnis |
🇨🇾 Vakanču saraksts | 13 778 | 13 229 | Mēneša |
Kiprā nodarbinātības līmenis mēra cilvēku skaitu, kuri strādā, kā procentuālo daļu no darbspējīga vecuma iedzīvotāju skaita.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Nodarbinātības rādītājs
Nodarbinātības līmenis ir viens no būtiskākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas sniedz svarīgu informāciju par valsts ekonomisko stāvokli un ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Nodarbinātības līmenis norāda, kāda ir darbspējīgo iedzīvotāju proporcija, kuri šobrīd ir nodarbināti. Šis rādītājs ir saistīts ar dažādiem citiem ekonomikas faktoriem, kā arī sociālajiem un demogrāfiskajiem aspektiem, un tāpēc tas ir svarīgs ikvienam, kas interesējas par makroekonomiku un valsts ekonomisko attīstību. Viens no svarīgākajiem aspektiem, kas jāņem vērā, analyzējot nodarbinātības līmeni, ir tā saistība ar valsts ekonomisko izaugsmi. Parasti augsts nodarbinātības līmenis signalizē par spēcīgu un dinamisku ekonomiku, kurā tiek radītas jaunas darba vietas un palielinās ražošanas jauda. Savukārt zemāks nodarbinātības līmenis var norādīt uz ekonomiskām problēmām, piemēram, recesiju, zemu investīciju līmeni vai struktūras problēmām darba tirgū. Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, nodarbinātības līmenis tiek regulāri analizēts un publicēts statistikas pārskatos, ko sagatavo Centrālā statistikas pārvalde (CSP) un citas organizācijas, kas specializējas darba tirgus pētījumos. Šie statistiskie dati ir būtiski gan valsts, gan privātajam sektoram, lai pieņemtu informētus lēmumus plānošanas un stratēģijas izstrādes procesos. Ietekmi uz nodarbinātības līmeni rada dažādi faktori, un tie ir jāņem vērā visaptverošā analīzē. Viena no galvenajām ietekmes jomām ir izglītība un profesionālā apmācība. Augstāks izglītības līmenis parasti korelē ar zemāku bezdarbu, jo izglītotiem darbiniekiem ir plašākas darba iespējas un lielāka elastība darba tirgū. Latvijā izglītības sistēma un pieejamās profesionālās apmācības programmas būtiski ietekmē nodarbinātības līmeni, jo tās sagatavo darbaspēku, kas spēj pielāgoties mainīgajām prasībām un darba tirgus vajadzībām. Otro būtisku faktoru veido ekonomiskie cikli. Ekonomiskās izaugsmes un lejupslīdes periodos nodarbinātības līmenis parasti mainās, atspoguļojot uzņēmumu spēju radīt jaunas darba vietas vai nepieciešamību samazināt darbinieku skaitu, lai samazinātu izmaksas. Šie svārstības ir normālas ekonomikas sastāvdaļas, taču tām var būt ievērojama ietekme uz nodarbinātības līmeni un līdz ar to arī uz sociālo un ekonomisko dzīvi valstī. Trešais faktors ir demogrāfiskas izmaiņas. Iedzīvotāju struktūra un dinamika, piemēram, novecošanās, migrācija un dzimstibas līmenis, tieši ietekmē nodarbinātības līmeni. Latvijā demogrāfiskās izmaiņas, it īpaši emigrācija, ir bijusi būtiska problēma, kas ietekmē darbaspēka pieejamību un rezultējas darba tirgus strukturālajās izmaiņās. Turklāt, rudens un pavasara sezonalitāte arī ietekmē nodarbinātības līmeni. Daudzos nozarēs, īpaši lauksaimniecībā un celtniecībā, sezonalitāte ir būtisks faktors, kas ietekmē darba vietu skaitu šajās nozarēs. Sezonālā bezdarba līmenis var palielināties ziemas mēnešos, kad samazinās pieprasījums pēc sezonas strādniekiem, savukārt pavasarī un vasarā nodarbinātības līmenis var pieaugt. Analizējot nodarbinātības līmeni, svarīgi uzskatīt arī darba tirgus elastību un darba attiecību veidus. Elastīgāki darba nosacījumi, piemēram, attālinātais darbs, nepilna laika darbs vai freelance darbība, var palīdzēt palielināt nodarbinātības līmeni, piedāvājot plašākas un daudzveidīgākas nodarbinātības iespējas. Mūsdienu tehnoloģiju attīstība un digitalizācija arī veicina pieaugošu darba modeli dažādību un nodarbinātības iespēju paplašināšanos. Tomēr, lai objektīvi novērtētu nodarbinātības līmeni, ir jāņem vērā arī ēnu ekonomikas ietekme. Neoficiālais darbs, kas nav reģistrēts un apliekams ar nodokļiem, var izkropļot oficiālos statistikas datus par nodarbinātības līmeni. Tāpēc ēnu ekonomikas apkarošana ir nozīmīga politika, kas palīdz precīzāk noteikt ekonomikas stāvokli un attīstības perspektīvas. No politikās perspektīvas būtiska ir arī valsts nodarbinātības politika un sociālā aizsardzība. Valdības pasākumi, piemēram, aktīvās darba tirgus programmas, apmācības un prasmju attīstības iniciatīvas, kā arī sociālās drošības tīkls darbavietu zaudēšanas gadījumā, tieši ietekmē nodarbinātības līmeni. Latvijas valsts politiķiem un politikas veidotājiem ir jānodrošina elastīga un adaptīva nodarbinātības politika, kas spēj reaģēt uz globālām un vietējām izmaiņām darba tirgū. Nobeigumā, nodarbinātības līmenis ir kompleksa un svarīga makroekonomiska kategorija, kas atspoguļo valsts ekonomikas veselību un ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Latvijā stabils un augsts nodarbinātības līmenis ir viens no galvenajiem mērķiem, lai nodrošinātu ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi un sociālo labklājību. Eulerpool piedāvā detalizētu un precīzu makroekonomisko datu analīzi, kas palīdz sekot līdzi nodarbinātības līmeņa izmaiņām un izprast tās ietekmi uz valsts ekonomisko attīstību.