Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Kipra Bezdarbnieki
Akciju cena
Pašreizējā Bezdarbnieki vērtība Kipra ir 29 339 . Bezdarbnieki Kipra palielinājās līdz 29 339 uz 1.03.2024., pēc tam, kad tas bija 29 047 uz 1.12.2023.. No 1.06.2004. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Kipra bija 36 248,33 . Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.03.2015. ar 77 142,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2008. ar 12 448,00 .
Bezdarbnieki ·
Max
Bezdarbnieki | |
---|---|
1.06.2004. | 15 240,00 |
1.09.2004. | 16 696,00 |
1.12.2004. | 18 119,00 |
1.03.2005. | 20 110,00 |
1.06.2005. | 19 678,00 |
1.09.2005. | 18 882,00 |
1.12.2005. | 19 300,00 |
1.03.2006. | 21 993,00 |
1.06.2006. | 15 176,00 |
1.09.2006. | 14 811,00 |
1.12.2006. | 16 034,00 |
1.03.2007. | 18 808,00 |
1.06.2007. | 13 233,00 |
1.09.2007. | 15 622,00 |
1.12.2007. | 14 051,00 |
1.03.2008. | 18 146,00 |
1.06.2008. | 12 448,00 |
1.09.2008. | 14 146,00 |
1.12.2008. | 13 351,00 |
1.03.2009. | 18 189,00 |
1.06.2009. | 20 881,00 |
1.09.2009. | 21 956,00 |
1.12.2009. | 24 273,00 |
1.03.2010. | 29 618,00 |
1.06.2010. | 26 379,00 |
1.09.2010. | 23 590,00 |
1.12.2010. | 21 899,00 |
1.03.2011. | 32 336,00 |
1.06.2011. | 31 365,00 |
1.09.2011. | 33 319,00 |
1.12.2011. | 38 785,00 |
1.03.2012. | 48 166,00 |
1.06.2012. | 49 742,00 |
1.09.2012. | 53 437,00 |
1.12.2012. | 56 650,00 |
1.03.2013. | 70 707,00 |
1.06.2013. | 68 306,00 |
1.09.2013. | 72 660,00 |
1.12.2013. | 69 187,00 |
1.03.2014. | 72 802,00 |
1.06.2014. | 66 663,00 |
1.09.2014. | 69 895,00 |
1.12.2014. | 70 267,00 |
1.03.2015. | 77 142,00 |
1.06.2015. | 62 643,00 |
1.09.2015. | 62 139,00 |
1.12.2015. | 53 021,00 |
1.03.2016. | 57 582,00 |
1.06.2016. | 51 070,00 |
1.09.2016. | 55 573,00 |
1.12.2016. | 55 516,00 |
1.03.2017. | 57 420,00 |
1.06.2017. | 44 965,00 |
1.09.2017. | 42 526,00 |
1.12.2017. | 43 113,00 |
1.03.2018. | 46 468,00 |
1.06.2018. | 31 888,00 |
1.09.2018. | 34 728,00 |
1.12.2018. | 33 383,00 |
1.03.2019. | 39 252,00 |
1.06.2019. | 28 989,00 |
1.09.2019. | 30 088,00 |
1.12.2019. | 28 481,00 |
1.03.2020. | 32 803,00 |
1.06.2020. | 30 451,00 |
1.09.2020. | 37 234,00 |
1.12.2020. | 36 677,00 |
1.03.2021. | 38 970,00 |
1.06.2021. | 39 224,00 |
1.09.2021. | 31 355,00 |
1.12.2021. | 29 600,00 |
1.03.2022. | 31 305,00 |
1.06.2022. | 32 903,00 |
1.09.2022. | 32 868,00 |
1.12.2022. | 33 922,00 |
1.03.2023. | 33 394,00 |
1.06.2023. | 29 367,00 |
1.09.2023. | 28 504,00 |
1.12.2023. | 29 047,00 |
1.03.2024. | 29 339,00 |
Bezdarbnieki Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 29 339 |
1.12.2023. | 29 047 |
1.09.2023. | 28 504 |
1.06.2023. | 29 367 |
1.03.2023. | 33 394 |
1.12.2022. | 33 922 |
1.09.2022. | 32 868 |
1.06.2022. | 32 903 |
1.03.2022. | 31 305 |
1.12.2021. | 29 600 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇨🇾 Algas | 2378 EUR/Month | 2663 EUR/Month | Ceturksnis |
🇨🇾 Algu pieaugums | 5,7 % | 5 % | Ceturksnis |
🇨🇾 Bezdarba līmenis | 5 % | 5,3 % | Mēneša |
🇨🇾 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 15,9 % | 15,9 % | Mēneša |
🇨🇾 Daļēja darba laika nodarbinātība | 37 700 | 37 600 | Ceturksnis |
🇨🇾 Darba vakancu koeficients | 3 % | 2,8 % | Ceturksnis |
🇨🇾 Darbaspēka izmaksas | 105,57 points | 107,28 points | Ceturksnis |
🇨🇾 Iedzīvotāji | 920 000 | 900 000 | Gada |
🇨🇾 Iegādes līmenis | 65,1 % | 64,6 % | Ceturksnis |
🇨🇾 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 1,6 % | 1,6 % | Ceturksnis |
🇨🇾 Nodarbinātības izmaiņas | 0,6 % | 0,4 % | Ceturksnis |
🇨🇾 Nodarbinātības līmenis | 75,8 % | 74,2 % | Ceturksnis |
🇨🇾 Nodarbinātie | 463 200 | 450 500 | Gada |
🇨🇾 Pensijas vecums sievietēm | 65,5 Years | 65 Years | Gada |
🇨🇾 Pensijas vecums vīriešiem | 65,5 Years | 65 Years | Gada |
🇨🇾 pilna laika nodarbinātība | 408 400 | 414 000 | Ceturksnis |
🇨🇾 Produktivitāte | 114,181 points | 114,123 points | Ceturksnis |
🇨🇾 Vakanču saraksts | 13 778 | 13 229 | Mēneša |
Kipra bezdarbnieki ir personas, kurām nav darba un kuras aktīvi meklē darbu.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Bezdarbnieki
Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.