Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Šveice Kapitāla plūsmas
Akciju cena
Pašreizējā Kapitāla plūsmas vērtība Šveice ir 8,043 miljardi CHF. Kapitāla plūsmas Šveice samazinājās līdz 8,043 miljardi CHF 1.12.2023., pēc tam kad tas bija 22,613 miljardi CHF 1.09.2023.. No 1.03.1995. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Šveice bija 12,31 miljardi CHF. Augstākais visu laiku rādītājs tika sasniegts 1.09.2018. ar 61,98 miljardi CHF, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.2014. ar -67,46 miljardi CHF.
Kapitāla plūsmas ·
Max
Kapitāla plūsmas | |
---|---|
1.03.1995. | 2,01 miljardi CHF |
1.06.1995. | 1,66 miljardi CHF |
1.09.1995. | 2,57 miljardi CHF |
1.12.1995. | 4,73 miljardi CHF |
1.03.1996. | 7,80 miljardi CHF |
1.06.1996. | 10,14 miljardi CHF |
1.09.1996. | 11,40 miljardi CHF |
1.12.1996. | 11,59 miljardi CHF |
1.03.1997. | 10,90 miljardi CHF |
1.06.1997. | 10,32 miljardi CHF |
1.09.1997. | 10,05 miljardi CHF |
1.12.1997. | 10,09 miljardi CHF |
1.03.1998. | 10,52 miljardi CHF |
1.06.1998. | 11,06 miljardi CHF |
1.09.1998. | 11,79 miljardi CHF |
1.12.1998. | 12,72 miljardi CHF |
1.03.1999. | 12,90 miljardi CHF |
1.06.1999. | 13,41 miljardi CHF |
1.09.1999. | 13,74 miljardi CHF |
1.12.1999. | 13,91 miljardi CHF |
1.03.2000. | 22,19 miljardi CHF |
1.06.2000. | 16,81 miljardi CHF |
1.09.2000. | 4,78 miljardi CHF |
1.12.2000. | 28,09 miljardi CHF |
1.03.2001. | 10,13 miljardi CHF |
1.06.2001. | 32,82 miljardi CHF |
1.09.2001. | 10,11 miljardi CHF |
1.12.2001. | 17,57 miljardi CHF |
1.03.2002. | 4,02 miljardi CHF |
1.06.2002. | 27,27 miljardi CHF |
1.09.2002. | 2,99 miljardi CHF |
1.12.2002. | 18,15 miljardi CHF |
1.03.2003. | 23,35 miljardi CHF |
1.06.2003. | 12,58 miljardi CHF |
1.09.2003. | 2,46 miljardi CHF |
1.03.2004. | 9,82 miljardi CHF |
1.06.2004. | 25,35 miljardi CHF |
1.09.2004. | 23,65 miljardi CHF |
1.12.2004. | 27,75 miljardi CHF |
1.03.2005. | 20,11 miljardi CHF |
1.06.2005. | 7,74 miljardi CHF |
1.09.2005. | 21,00 miljardi CHF |
1.12.2005. | 43,86 miljardi CHF |
1.03.2006. | 10,36 miljardi CHF |
1.06.2006. | 17,67 miljardi CHF |
1.09.2006. | 21,34 miljardi CHF |
1.12.2006. | 33,06 miljardi CHF |
1.03.2007. | 20,39 miljardi CHF |
1.06.2007. | 17,37 miljardi CHF |
1.09.2007. | 2,02 miljardi CHF |
1.12.2007. | 3,21 miljardi CHF |
1.06.2008. | 22,71 miljardi CHF |
1.09.2008. | 22,78 miljardi CHF |
1.06.2009. | 34,90 miljardi CHF |
1.09.2009. | 1,26 miljardi CHF |
1.03.2010. | 13,31 miljardi CHF |
1.06.2010. | 37,60 miljardi CHF |
1.09.2010. | 31,77 miljardi CHF |
1.12.2010. | 19,88 miljardi CHF |
1.06.2011. | 42,04 miljardi CHF |
1.09.2011. | 14,15 miljardi CHF |
1.06.2012. | 20,58 miljardi CHF |
1.09.2012. | 21,83 miljardi CHF |
1.12.2012. | 28,32 miljardi CHF |
1.03.2013. | 11,27 miljardi CHF |
1.06.2013. | 35,96 miljardi CHF |
1.09.2013. | 43,44 miljardi CHF |
1.12.2013. | 14,77 miljardi CHF |
1.03.2014. | 9,08 miljardi CHF |
1.06.2014. | 5,78 miljardi CHF |
1.09.2014. | 1,85 miljardi CHF |
1.06.2015. | 18,06 miljardi CHF |
1.09.2015. | 24,96 miljardi CHF |
1.09.2016. | 32,04 miljardi CHF |
1.12.2016. | 35,52 miljardi CHF |
1.03.2017. | 17,05 miljardi CHF |
1.06.2017. | 22,74 miljardi CHF |
1.09.2017. | 3,71 miljardi CHF |
1.03.2018. | 6,88 miljardi CHF |
1.06.2018. | 11,84 miljardi CHF |
1.09.2018. | 61,98 miljardi CHF |
1.12.2018. | 20,99 miljardi CHF |
1.06.2019. | 13,90 miljardi CHF |
1.12.2019. | 43,39 miljardi CHF |
1.03.2020. | 19,75 miljardi CHF |
1.06.2020. | 12,89 miljardi CHF |
1.09.2020. | 13,84 miljardi CHF |
1.12.2020. | 1,02 miljardi CHF |
1.03.2021. | 8,58 miljardi CHF |
1.06.2021. | 19,76 miljardi CHF |
1.09.2021. | 8,12 miljardi CHF |
1.03.2022. | 6,05 miljardi CHF |
1.06.2022. | 4,52 miljardi CHF |
1.09.2022. | 19,10 miljardi CHF |
1.12.2022. | 30,35 miljardi CHF |
1.03.2023. | 829,82 milj. CHF |
1.06.2023. | 29,25 miljardi CHF |
1.09.2023. | 22,61 miljardi CHF |
1.12.2023. | 8,04 miljardi CHF |
Kapitāla plūsmas Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 8,043 miljardi CHF |
1.09.2023. | 22,613 miljardi CHF |
1.06.2023. | 29,246 miljardi CHF |
1.03.2023. | 829,821 milj. CHF |
1.12.2022. | 30,348 miljardi CHF |
1.09.2022. | 19,098 miljardi CHF |
1.06.2022. | 4,525 miljardi CHF |
1.03.2022. | 6,051 miljardi CHF |
1.09.2021. | 8,124 miljardi CHF |
1.06.2021. | 19,762 miljardi CHF |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Kapitāla plūsmas
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇨🇭 Ārvalstu parāds | 1,983 Bio. CHF | 2,019 Bio. CHF | Ceturksnis |
🇨🇭 Ārvalstu tiešās investīcijas | 1,055 Bio. CHF | 1,12 Bio. CHF | Gada |
🇨🇭 Eksporti | 22,807 miljardi CHF | 23,184 miljardi CHF | Mēneša |
🇨🇭 Ieroču pārdošana | 93 milj. SIPRI TIV | 185 milj. SIPRI TIV | Gada |
🇨🇭 Importi | 18,679 miljardi CHF | 19,417 miljardi CHF | Mēneša |
🇨🇭 Teikušā bilance pret IKP | 7,6 % of GDP | 9,9 % of GDP | Gada |
🇨🇭 Tekošā konta bilance | 16,102 miljardi CHF | 13,78 miljardi CHF | Ceturksnis |
🇨🇭 Terorisma indekss | 0,627 Points | 2,205 Points | Gada |
🇨🇭 Tirdzniecības bilance | 4,128 miljardi CHF | 3,767 miljardi CHF | Mēneša |
🇨🇭 Tirdzniecības nosacījumi | 94,23 points | 93,84 points | Mēneša |
🇨🇭 Tūrisma ienākumi | 4,369 miljardi CHF | 5,544 miljardi CHF | Ceturksnis |
🇨🇭 Tūristu ierašanās | 2,463 milj. | 2,405 milj. | Mēneša |
🇨🇭 Zelta rezerves | 1040 Tonnes | 1040 Tonnes | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Kapitāla plūsmas
Kapitala plūsmas jeb naudas plūsmas Latvijas makroekonomikā ir būtiska un kompleksa joma, kas būtiski ietekmē valsts ekonomisko stabilitāti un izaugsmi. Eulerpool ekonomisko datu platforma piedāvā visaptverošus un precīzus datus par šo nozari, nodrošinot lietotājiem iespēju dziļāk izprast kapitāla plūsmas dinamiku. Kapitāla plūsmas apzīmē finanšu resursu kustību starp valstīm. Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, šīs kustības var būt gan tiešās, gan portfeļa investīcijas, kā arī dažādi aizdevumi un naudas pārvedumi. Tiešās investīcijas ietver ilgtermiņa kapitālu, ko ārzemju uzņēmumi iegulda vietējos aktīvos, piemēram, rūpnīcās vai infrastruktūrā. Savukārt portfeļa investīcijas ir saistītas ar finanšu instrumentiem, piemēram, akcijām un obligācijām, kuras iegādājas ārvalstu investori. Latvijas ekonomikas atvērtība ārvalstu kapitālam ir nozīmīga valsts attīstībai. Ārvalstu tiešās investīcijas veicina tehnoloģiju pārnesi, jaunu darba vietu radīšanu un vietējās ekonomikas konkurētspējas uzlabošanu. Eulerpool platforma piedāvā detalizētus datus par šo investīciju apjomiem un avotiem, ļaujot analizēt to ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Vēl viena nozīmīga kapitāla plūsmu sastāvdaļa ir starptautiskie aizdevumi un naudas plūsmas. Starptautiskie aizdevumi ļauj valstīm un uzņēmumiem piekļūt papildus resursiem, lai finansētu projektus, kas uzlabo ekonomisko infrastruktūru. Latvijā šāda veida plūsmas bieži tiek izmantotas, lai uzlabotu ceļu tīklu, modernizētu ostas un lidostas, kā arī veicinātu zaļās un ilgtspējīgās enerģijas projektus. Eulerpool kategorijā par kapitāla plūsmām piedāvā datus par šiem aizdevumiem un to ietekmi uz valsts parādu un ekonomisko stabilitāti. Kapitalu plūsmu analīze ir svarīga arī, lai saprastu potenciālos ekonomiskos riskus. Piemēram, liels ārvalstu aizdevumu apjoms var izraisīt parāda slazdu, kurā valsts ir spiesta izmantot lielāko daļu savu resursu parādu atmaksai, nevis ekonomikas attīstībai. Savukārt pēkšņas un liela apjoma portfeļa investīcijas var izraisīt ekonomisko nestabilitāti, ja investori ātri izvelk savus līdzekļus ekonomiskās neskaidrības brīžos. Lai gan kapitāla plūsmas sniedz vairākus labumus, tās arī rada dažādus izaicinājumus. Viens no tiem ir valūtas kursa riski. Liela kapitāla pieplūde var izraisīt nacionālās valūtas vērtības celšanos, kas negatīvi ietekmē eksportētājus, jo viņu preces kļūst dārgākas ārvalstu tirgos. Savukārt strauja kapitāla aizplūde var radīt spiedienu uz valūtas kursu, izraisot tās vērtības kritumu un inflāciju. Eulerpool platforma piedāvā rīkus un analīzes iespējas, lai lietotāji varētu labāk izprast šos riskus un to iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Pieejamie grafiki, tabulas un datos balstītie pārskati nodrošina precīzu un laikus atjauninātu informāciju, kas ir nepieciešama efektīvai politikas veidošanai un investīciju lēmumu pieņemšanai. Lai izskaidrotu kapitāla plūsmas dziļāk un tempā, Eulerpool platforma piedāvā arī vēsturiskus datus, kas ļauj analizēt kapitāla plūsmas dinamiku dažādos laika posmos. Tas palīdz identificēt tendences un prognozēt nākotnes plūsmu veidus un apjomus, kas savukārt palīdz lēmumu pieņēmējiem un investoriem veikt informētākus lēmumus. Eulerpool ekonomisko datu platformas mērķis ir piedāvāt visprecīzāko un aktuālāko informāciju par Latvijas makroekonomisko vidi, arī kapitāla plūsmām. Mūsu piedāvātos datus izmanto neatkarīgi analītiķi, pētnieki, valstu institūcijas un privātais sektors, lai labāk izprastu Latvijas ekonomiskos apstākļus un pievērstos stratēģiskajām iespējām. Galvenais secinājums, ko var izdarīt no datiem par kapitāla plūsmām, ir tāds, ka šie procesi nav izolēti, bet cieši saistīti ar citiem ekonomiskajiem indikatoriem. Tie ietekmē un tos ietekmē inflācija, valūtas kurss, darba tirgus, budžeta deficīts un citi savstarpēji saistīti faktori. Eulerpool datu bāze piedāvā plašu rīku klāstu un informāciju, kas palīdz analizēt šīs savstarpējās saiknes un to, kā tās mainās laika gaitā. Noslēdzot, var apgalvot, ka kapitāla plūsmas ir strateģiski nozīmīga Latvijas makroekonomikas kategorija, kas ietekmē valsts ekonomisko veselību un attīstības potenciālu. Ar Eulerpool platformu lietotājiem ir pieejami precīzi un visaptveroši dati, kas palīdz izprast un prognozēt kapitāla plūsmu dinamiku, veicinot informētus lēmumus un politiku veidošanu. Tas savukārt sekmē Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi.