Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Zviedrija Izmaiņas krājumos
Akciju cena
Pašreizējā Izmaiņas krājumos vērtība Zviedrija ir 3,193 miljardi SEK. Izmaiņas krājumos Zviedrija samazinājās līdz 3,193 miljardi SEK 1.06.2023., pēc tam kad tā bija 36,829 miljardi SEK 1.03.2023.. No 1.03.1981. līdz 1.03.2024., vidējais iekšzemes kopprodukts Zviedrija bija 2,00 miljardi SEK. Visu laiku augstākā vērtība tika sasniegta 1.03.2011. ar 40,40 miljardi SEK, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2009. ar -35,51 miljardi SEK.
Izmaiņas krājumos ·
Max
Izmaiņas krājumu apjomos | |
---|---|
1.09.1981. | 10,61 miljardi SEK |
1.09.1982. | 6,53 miljardi SEK |
1.12.1982. | 1,71 miljardi SEK |
1.09.1983. | 8,08 miljardi SEK |
1.09.1984. | 6,58 miljardi SEK |
1.03.1985. | 2,33 miljardi SEK |
1.09.1985. | 11,15 miljardi SEK |
1.12.1985. | 5,19 miljardi SEK |
1.03.1986. | 4,68 miljardi SEK |
1.09.1986. | 8,42 miljardi SEK |
1.03.1987. | 1,64 miljardi SEK |
1.09.1987. | 19,19 miljardi SEK |
1.03.1988. | 9,48 miljardi SEK |
1.09.1988. | 12,96 miljardi SEK |
1.03.1989. | 10,55 miljardi SEK |
1.09.1989. | 14,89 miljardi SEK |
1.03.1990. | 11,14 miljardi SEK |
1.09.1990. | 8,32 miljardi SEK |
1.09.1991. | 16,50 miljardi SEK |
1.03.1992. | 6,41 miljardi SEK |
1.09.1992. | 23,56 miljardi SEK |
1.03.1993. | 2,89 miljardi SEK |
1.03.1994. | 500,00 milj. SEK |
1.06.1994. | 6,04 miljardi SEK |
1.09.1994. | 6,31 miljardi SEK |
1.12.1994. | 10,87 miljardi SEK |
1.03.1995. | 18,93 miljardi SEK |
1.06.1995. | 3,05 miljardi SEK |
1.09.1995. | 1,53 miljardi SEK |
1.12.1995. | 7,58 miljardi SEK |
1.03.1996. | 26,85 miljardi SEK |
1.03.1997. | 8,01 miljardi SEK |
1.09.1997. | 3,47 miljardi SEK |
1.12.1997. | 3,29 miljardi SEK |
1.03.1998. | 19,99 miljardi SEK |
1.06.1998. | 982,00 milj. SEK |
1.09.1998. | 483,00 milj. SEK |
1.03.1999. | 13,03 miljardi SEK |
1.03.2000. | 8,10 miljardi SEK |
1.06.2000. | 5,92 miljardi SEK |
1.09.2000. | 8,55 miljardi SEK |
1.03.2001. | 25,77 miljardi SEK |
1.06.2001. | 84,00 milj. SEK |
1.03.2002. | 14,14 miljardi SEK |
1.03.2003. | 20,39 miljardi SEK |
1.03.2004. | 10,64 miljardi SEK |
1.03.2005. | 9,24 miljardi SEK |
1.12.2005. | 3,25 miljardi SEK |
1.03.2006. | 10,94 miljardi SEK |
1.09.2006. | 2,81 miljardi SEK |
1.03.2007. | 21,89 miljardi SEK |
1.09.2007. | 15,39 miljardi SEK |
1.12.2007. | 67,00 milj. SEK |
1.03.2008. | 12,74 miljardi SEK |
1.06.2008. | 3,48 miljardi SEK |
1.09.2008. | 9,11 miljardi SEK |
1.03.2010. | 15,32 miljardi SEK |
1.06.2010. | 2,05 miljardi SEK |
1.09.2010. | 12,21 miljardi SEK |
1.03.2011. | 40,40 miljardi SEK |
1.09.2011. | 11,12 miljardi SEK |
1.03.2012. | 15,96 miljardi SEK |
1.09.2012. | 13,05 miljardi SEK |
1.03.2013. | 19,72 miljardi SEK |
1.03.2014. | 15,68 miljardi SEK |
1.09.2014. | 6,78 miljardi SEK |
1.03.2015. | 20,94 miljardi SEK |
1.09.2015. | 15,76 miljardi SEK |
1.03.2016. | 29,43 miljardi SEK |
1.06.2016. | 3,87 miljardi SEK |
1.09.2016. | 11,15 miljardi SEK |
1.03.2017. | 24,26 miljardi SEK |
1.09.2017. | 8,25 miljardi SEK |
1.03.2018. | 27,47 miljardi SEK |
1.06.2018. | 8,29 miljardi SEK |
1.09.2018. | 2,90 miljardi SEK |
1.12.2018. | 1,43 miljardi SEK |
1.03.2019. | 33,92 miljardi SEK |
1.06.2019. | 6,32 miljardi SEK |
1.09.2019. | 2,38 miljardi SEK |
1.03.2020. | 9,82 miljardi SEK |
1.09.2020. | 814,00 milj. SEK |
1.03.2021. | 16,90 miljardi SEK |
1.09.2021. | 4,37 miljardi SEK |
1.12.2021. | 8,76 miljardi SEK |
1.03.2022. | 37,80 miljardi SEK |
1.06.2022. | 19,10 miljardi SEK |
1.09.2022. | 34,41 miljardi SEK |
1.03.2023. | 36,83 miljardi SEK |
1.06.2023. | 3,19 miljardi SEK |
Izmaiņas krājumos Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.06.2023. | 3,193 miljardi SEK |
1.03.2023. | 36,829 miljardi SEK |
1.09.2022. | 34,414 miljardi SEK |
1.06.2022. | 19,102 miljardi SEK |
1.03.2022. | 37,798 miljardi SEK |
1.12.2021. | 8,758 miljardi SEK |
1.09.2021. | 4,367 miljardi SEK |
1.03.2021. | 16,899 miljardi SEK |
1.09.2020. | 814 milj. SEK |
1.03.2020. | 9,821 miljardi SEK |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Izmaiņas krājumos
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇸🇪 Agrā indikators | 96,3 index points | 94,1 index points | Mēneša |
🇸🇪 Biznesa inventārs | -4,603 miljardi SEK | 4,204 miljardi SEK | Ceturksnis |
🇸🇪 Biznesa klimats | 97,3 points | 94,5 points | Mēneša |
🇸🇪 Elektroauto reģistrācijas | 7614 Units | 6801 Units | Mēneša |
🇸🇪 Elektroenerģijas ražošana | 11 505 Gigawatt-hour | 12 986 Gigawatt-hour | Mēneša |
🇸🇪 Ieguves ražošana | 11,8 % | 8,3 % | Mēneša |
🇸🇪 Izturības līmenis | 88,6 % | 88,4 % | Ceturksnis |
🇸🇪 Jaunie pasūtījumi | 91 points | 107,5 points | Mēneša |
🇸🇪 Maksātnespējas | 728 Companies | 915 Companies | Mēneša |
🇸🇪 Pakalpojumu sektora iepirkumu menedžeru indekss | 53,8 points | 52,2 points | Mēneša |
🇸🇪 Ražošanas apjoms MoM | -2,4 % | 2,1 % | Mēneša |
🇸🇪 Ražošanas PMI | 53,6 points | 54,1 points | Mēneša |
🇸🇪 Ražošanas produkcija | -3,6 % | -4,9 % | Mēneša |
🇸🇪 Rūpnieciskā ražošana | -4,4 % | 2,9 % | Mēneša |
🇸🇪 Transportlīdzekļu reģistrācijas | 25 401 Units | 25 094 Units | Mēneša |
Zviedrijā izmaiņas krājumos bieži ir vadošais rādītājs kopējai ekonomikas darbībai.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Izmaiņas krājumos
Izmaiņas krājumos ir būtisks makroekonomisks rādītājs, kas var sniegt dziļāku ieskatu ekonomikas darbībā un uzņēmējdarbības ciklos. Eulerpool mājaslapā mēs specializējamies makroekonomisko datu attēlošanā, un "Izmaiņas krājumos" ir viena no kategorijām, kad palīdz atklāt ekonomikas veselības stāvokli un prognozēt nākotnes ekonomiskās tendences. Krājumu izmaiņas attiecas uz precēm, kas ir ražotas, bet vēl nav pārdotas. Šajās precēs ietilpst gan izejvielas, gan gatava produkcija. Krājumu izmaiņas var būt gan pozitīvas, gan negatīvas, un tās raksturo uzņēmumu uzskaites politikas, kā arī pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbība tirgū. Pozitīvas izmaiņas krājumos norāda uz inventāra pieaugumu, kas varētu būt saistīts ar pieprasījuma lejupslīdi vai uzņēmumu lēmumu palielināt ražošanu. Negatīvas izmaiņas nozīmē, ka krājumu līmenis samazinās, kas varētu liecināt par pieprasījuma pieaugumu vai izaicinājumiem ražošanas procesā. Izmaiņas krājumos ir arī būtiska daļa no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) aprēķina. IKP sastāv no vairākiem komponentiem, tostarp patēriņa, ieguldījumu, valsts izdevumu un eksporta, no kuriem tiek atņemts imports. Krājumu izmaiņas ietekmē IKP ieguldījumu sadaļa. Ja krājumi pieaug, tas norāda uz lielākiem ieguldījumiem, bet ja krājumi samazinās, tas varētu samazināt kopējos ieguldījumus. Šī ietekme uz IKP ir īpaši svarīga recesiju laikā, kad uzņēmumi bieži vien cenšas samazināt krājumu līmeni, lai pielāgotos samazinātam patēriņa pieprasījumam. Lielākā daļa uzņēmumu vēlas optimizēt savus krājumus, lai saglabātu līdzsvaru starp ražošanas izmaksām un tirgus pieprasījumu. Piemēram, periodos, kad tiek prognozēts pieprasījuma pieaugums, uzņēmumi varētu palielināt krājumus, lai sagatavotos potenciālajam pārdošanas apjomam. Savukārt, ja tiek sagaidīts pieprasījuma samazinājums, uzņēmumi varētu samazināt krājumus, lai izvairītos no pārmērīgām noliktavu izmaksām un iespējamiem zaudējumiem no nepārdotām precēm. Šādas stratēģiskas krājumu pārvaldības prakses palīdz uzņēmumiem uzturēt efektīvu darbību un saglabāt finansiālu stabilitāti. Makroekonomiskajā līmenī, krājumu izmaiņu analīze var palīdzēt ekonomistiem un politikas veidotājiem labāk izprast uzņēmējdarbības ciklus un ekonomikas dinamiku. Piemēram, ja tiek novērots ievērojams krājumu pieaugums, tas varētu būt signāls, ka uzņēmumi sagaida pieprasījuma kritumu vai ir piesardzīgi attiecībā uz ekonomikas perspektīvām. Tas varētu novest pie politikas pasākumiem, kas paredzēti ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, piemēram, nodokļu atvieglojumiem vai stimulējošiem tēriņiem. Savukārt ilgstošs krājumu samazinājums varētu liecināt par pieaugošu pieprasījumu vai ražošanas problēmām, kas varētu radīt spiedienu uz cenu līmeņiem. Šādā situācijā politikas veidotāji varētu apsvērt inflācijas kontroles pasākumus vai pasākumus, lai atvieglotu ražošanas nosacījumus, lai pārliecinātos, ka piedāvājums var apmierināt pieprasījumu bez ievērojama cenu kāpuma. Eulerpool vērš uzmanību arī uz to, kā krājumu izmaiņas dažādās nozarēs var atšķirties. Piemēram, ražošanas sektorā krājumu izmaiņas var būt cieši saistītas ar materiālu iegādi un ražošanas grafikiem. Tirdzniecības sektorā krājumu izmaiņas var būt saistītas ar sezonalitāti un patērētāju uzvedību. Analizējot šos datus, ir svarīgi ņemt vērā nozares specifiku, lai saprastu krājumu izmaiņu patiesos cēloņus un sekas. Lielākais izaicinājums saistībā ar krājumu izmaiņu analīzi ir pareizu datu iegūšana un interpretācija. Dažādi uzņēmumi var pielietot atšķirīgas uzskaites metodes, kas var radīt izkropļotu priekšstatu par reālajām krājumu izmaiņām. Tāpēc makroekonomiskie analītiķi bieži vien koncentrējas uz plašākiem trendiem un ilgtermiņa izmaiņām, lai izvairītos no īslaicīgām svārstībām. Rezumējot, izmaiņas krājumos ir būtisks rādītājs, kas sniedz vērtīgu informāciju gan uzņēmumiem, gan makroekonomiskajā līmenī. Eulerpool mērķis ir nodrošināt uzticamus un izsmeļošus datus, kas palīdzēs saprast šī rādītāja nozīmi un tā ietekmi uz ekonomikas veselību. Pielietojot mūsu sniegtos datus un analīzes, lietotāji var labāk izprast ekonomisko situāciju, pieņemt informētus lēmumus un optimizēt savas stratēģijas, lai gūtu panākumus mainīgajā ekonomikā.