Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇨🇭

Šveice Eksports

Akciju cena

23,184 miljardi CHF
Izmaiņas +/-
+1,696 miljardi CHF
Izmaiņas %
+7,59 %

Pašreizējā Eksports vērtība Šveice ir 23,184 miljardi CHF. Eksports Šveice pieauga līdz 23,184 miljardi CHF 1.04.2024., pēc tam, kad tas bija 21,488 miljardi CHF 1.03.2024.. No 1.01.1950. līdz 1.05.2024. vidējais IKP Šveice bija 7,50 miljardi CHF. Visu laiku augstākā vērtība tika sasniegta 1.02.2022. ar 24,04 miljardi CHF, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.1950. ar 245,90 milj. CHF.

Avots: Federal Customs Administration

Eksports

  • Max

Eksporti

Eksports Vēsture

DatumsVērtība
1.04.2024.23,184 miljardi CHF
1.03.2024.21,488 miljardi CHF
1.02.2024.21,386 miljardi CHF
1.01.2024.21,274 miljardi CHF
1.12.2023.21,563 miljardi CHF
1.11.2023.21,121 miljardi CHF
1.10.2023.21,26 miljardi CHF
1.09.2023.23,83 miljardi CHF
1.08.2023.21,766 miljardi CHF
1.07.2023.20,297 miljardi CHF
1
2
3
4
5
...
90

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Eksports

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇨🇭
Ārvalstu parāds
1,983 Bio. CHF2,019 Bio. CHFCeturksnis
🇨🇭
Ārvalstu tiešās investīcijas
1,055 Bio. CHF1,12 Bio. CHFGada
🇨🇭
Ieroču pārdošana
93 milj. SIPRI TIV185 milj. SIPRI TIVGada
🇨🇭
Importi
18,679 miljardi CHF19,417 miljardi CHFMēneša
🇨🇭
Kapitāla plūsmas
9,634 miljardi CHF8,043 miljardi CHFCeturksnis
🇨🇭
Teikušā bilance pret IKP
7,6 % of GDP9,9 % of GDPGada
🇨🇭
Tekošā konta bilance
16,102 miljardi CHF13,78 miljardi CHFCeturksnis
🇨🇭
Terorisma indekss
0,627 Points2,205 PointsGada
🇨🇭
Tirdzniecības bilance
4,128 miljardi CHF3,767 miljardi CHFMēneša
🇨🇭
Tirdzniecības nosacījumi
94,23 points93,84 pointsMēneša
🇨🇭
Tūrisma ienākumi
4,369 miljardi CHF5,544 miljardi CHFCeturksnis
🇨🇭
Tūristu ierašanās
2,463 milj. 2,405 milj. Mēneša
🇨🇭
Zelta rezerves
1040 Tonnes1040 TonnesCeturksnis

Šveices eksporta lielāko daļu sastāda farmaceitiskie produkti (26 procenti no kopējā eksporta); dabiski vai kultivēti pērles, dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi, dārgmetāli, metāli ar dārgmetālu pārklājumu un to izstrādājumi; imitētas rotaslietas; monētas (25 procenti); kodolreaktori, katli, mašīnas un mehāniskās ierīces; to daļas (7 procenti); organiskie ķīmiskie savienojumi (7 procenti); pulksteņi un to daļas (7 procenti); optiskie, fotografiskie, kinematogrāfiskie, mērinstrumenti, pārbaudes, precīzijas, medicīniskie vai ķirurģiskie instrumenti un aparāti; to daļas un aksesuāri (6 procenti); elektroiekārtas un to daļas; skaņu ierakstītāji un reproducētāji, televīzijas attēlu un skaņu ierakstītāji un reproducētāji, un šo izstrādājumu daļas un piederumi (4 procenti); un plastmasa un tās izstrādājumi (2 procenti). Vācija bija lielākais Šveices sūtījumu galamērķis (15 procenti no kopējā eksporta), kam seko ASV (14 procenti), Apvienotā Karaliste (9 procenti), Ķīna (7 procenti), Francija un Indija (6 procenti katra), Itālija (5 procenti), Honkonga, Japāna un Spānija (3 procenti katra), Austrija, Singapūra, Nīderlande un Beļģija (2 procenti katra).

Kas ir Eksports

Eksports ir būtiska izvērtējuma kategorija makroekonomiskajā analīzē, kas attiecas uz preču un pakalpojumu izvešanu no valsts uz ārvalstīm, veicinot valsts ekonomisko attīstību un labklājību. Eulerpool kā profesionāla makroekonomisko datu vizualizācijas platforma izceļ eksporta nozīmi ekonomikas sistēmā un tā ietekmi uz iekšējo un ārējo tirgu līdzsvaru. Eksporta apjoms ir viens no būtiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo valsts ekonomikas veselību. Valstis, kuru eksporta sektors ir stiprs, bieži vien uzrāda pozitīvu tirdzniecības bilanci, kas vēl vairāk nostiprina to makroekonomisko stabilitāti. Latvijas eksporta struktūra aptver dažādas nozares, tai skaitā kokapstrādi, lauksaimniecību, inženiertehnisko rūpniecību un informāciju un komunikāciju tehnoloģijas. Šo nozaru uzplaukums pēdējās desmitgadēs ir veicinājis Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi, radot jaunas darbavietas un palielinot valsts kopproduktivitāti. Makroekonomikas ziņā eksports ir nozīmīgs valūtas ieplūdes avots, stiprinot nacionālo valūtu un uzlabojot valsts maksājumu bilanci. Kad valsts preces un pakalpojumi ir konkurētspējīgi starptautiskajā tirgū, to ekonomiskās perspektīvas uzlabojas. Konkurētspējību bieži vien veicina inovācijas un tehnoloģiskā attīstība, kas paaugstina produktu kvalitāti un efektivitāti ražošanā. Eksportā būtisks faktors ir arī tirdzniecības politikas, kas nosaka eksporta nosacījumus un regulējumus. Valstu pārvaldes iestādēm ir svarīgi veikt stratēģiskas darbības, lai atbalstītu eksportētājus, piemēram, sniedzot nodokļu atvieglojumus, eksporta kredītus un stimulējošās programmas. Starptautiskas tirdzniecības līgumi un sadarbības veicināšanas pūles palīdz eksportētājiem iesaistīties globālā tirgū, mazinot tarifu barjeras un citu pārrakstīto ierobežojumu ietekmi. Tāpat būtiski ir izprast starptautiskos pieprasījumus un tirgus tendences, lai pielāgotu eksporta stratēģiju attiecīgi. Pēdējos gados Latvijas uzņēmēji ir veiksmīgi pielāgojušies pārmaiņām globālajā ekonomikā, palielinot eksporta apjomu ar jauniem produktiem un jauniem tirgiem ārpus tradicionālajiem tirdzniecības partneriem. E-komercija un digitālā ekonomika arī ir atstājusi būtisku ietekmi uz eksporta struktūru, ļaujot mazākiem uzņēmumiem sniegt savus pakalpojumus un produktus uz starptautiskās skatuves biežāk un efektīvāk. Eulerpool platformā eksporta dati tiek detalizēti analizēti, lai nodrošinātu visaptverošu priekšstatu par Latvijas ekonomikas stāvokli. Tas ietver ne tikai kopējo eksporta apjomu, bet arī datus par galvenajām eksportējošajām nozarēm, galvenajiem tirdzniecības partneriem un segmentētiem eksporta datiem atkarībā no ikgadējiem vai ikmēneša rādītājiem. Tas ļauj konstatēt tendences un izprast ekonomisko dinamiku plašākā kontekstā. Vēsturiskie dati liecina par to, kā eksports ir mainījies atkarībā no globālajiem ekonomikas cikliem, politikas izmaiņām un tehnoloģijas attīstības tempiem. Piemēram, krīzes posmā var novērot eksporta samazinājumu, kas bieži vien ir signāls par kopējām ekonomiskām problēmām, savukārt pieaugums var norādīt uz ekonomikas atveseļošanos un jaunu tirgus iespēju izmantošanu. Eksporta apskatē svarīgs aspekts ir arī eksportēto preču un pakalpojumu pievienotās vērtības analīze. Augsta pievienotā vērtība parasti nozīmē augstāku ekonomisko ieguldījumu un lielāku peļņu valsts ekonomikai. Latvijā, piemēram, koncentrēšanās uz augstas pievienotās vērtības produktu kā, piemēram, kokapstrādes izstrādājumi, informācijas tehnoloģiju risinājumi un farmācijas produkti, ir bijusi stratēģiski nozīmīga valsts izaugsmei eksporta sektorā. Pašreizējā situācijā Latvijas eksportētāji saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tostarp globālās piegādes ķēžu traucējumiem, politiskām nestabilitātēm un starptautiskās tirdzniecības ierobežojumiem, kas nosaka nepieciešamību pēc elastīgām un pielāgojamām eksporta stratēģijām. Lai nodrošinātu turpmāku eksportu izaugsmi, ir svarīgi turpināt inovācijas, uzlabot produktu kvalitāti un paplašināt tirgus, vienlaikus saglabājot konkurētspēju. Eulerpool, efektīvi izmantojot makroekonomiskos datus, sniedz vērtīgu ieguldījumu izpratnē par eksporta dinamiku un valsts ekonomisko attīstību. Izmantojot mūsu platformu, lietotāji var iegūt vērtīgus ieskatus, kas palīdz pieņemt informētus lēmumus gan valsts līmeņa politikas veidotājiem, gan privātā sektora dalībniekiem, veicinot ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un labklājību. Noslēgumā var secināt, ka eksports ir vitāli svarīgs elements Latvijas ekonomikā, kas nodrošina būtiskus ienākumus un darba vietas, veicina tehnoloģiskās attīstības un nodrošina ekonomisko stabilitāti. Ir būtiski veikt stratēģiskas darbības, kas atbalsta eksportētājus, uzlabo tirgus pieejamību un veicina jaunu tirgu izpēti. Eulerpool turpinās nodrošināt precīzus un aktuālus makroekonomiskos datus, lai palīdzētu novērtēt un saprast eksportu lomu un ietekmi mūsdienu ekonomikā.