Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Zviedrija Norēķinu konts
Akciju cena
Pašreizējā Norēķinu konta vērtība Zviedrija ir 102,4 miljardi SEK. Norēķinu konts Zviedrija samazinājās līdz 102,4 miljardi SEK 1.12.2023., pēc tam, kad tas bija 102,5 miljardi SEK 1.09.2023.. No 1.03.1982. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Zviedrija bija 29,90 miljardi SEK. Vēsturiskie maksimumi tika sasniegti 1.03.2024. ar 115,90 miljardi SEK, kamēr zemākā vērtība tika reģistrēta 1.09.1990. ar -15,90 miljardi SEK.
Norēķinu konts ·
Max
Tekošā konta bilance | |
---|---|
1.06.1983. | 2,40 miljardi SEK |
1.03.1984. | 5,10 miljardi SEK |
1.06.1984. | 2,40 miljardi SEK |
1.12.1984. | 400,00 milj. SEK |
1.12.1985. | 600,00 milj. SEK |
1.03.1986. | 2,10 miljardi SEK |
1.06.1986. | 3,40 miljardi SEK |
1.09.1986. | 1,60 miljardi SEK |
1.03.1987. | 2,80 miljardi SEK |
1.06.1987. | 2,40 miljardi SEK |
1.06.1988. | 2,70 miljardi SEK |
1.03.1994. | 7,70 miljardi SEK |
1.06.1994. | 4,00 miljardi SEK |
1.09.1994. | 1,30 miljardi SEK |
1.12.1994. | 4,70 miljardi SEK |
1.03.1995. | 16,80 miljardi SEK |
1.06.1995. | 18,10 miljardi SEK |
1.09.1995. | 12,90 miljardi SEK |
1.12.1995. | 11,80 miljardi SEK |
1.03.1996. | 22,70 miljardi SEK |
1.06.1996. | 16,50 miljardi SEK |
1.09.1996. | 12,70 miljardi SEK |
1.12.1996. | 11,90 miljardi SEK |
1.03.1997. | 20,30 miljardi SEK |
1.06.1997. | 19,40 miljardi SEK |
1.09.1997. | 20,50 miljardi SEK |
1.12.1997. | 17,60 miljardi SEK |
1.03.1998. | 20,00 miljardi SEK |
1.06.1998. | 15,90 miljardi SEK |
1.09.1998. | 20,70 miljardi SEK |
1.12.1998. | 18,80 miljardi SEK |
1.03.1999. | 20,20 miljardi SEK |
1.06.1999. | 22,70 miljardi SEK |
1.09.1999. | 20,10 miljardi SEK |
1.12.1999. | 23,50 miljardi SEK |
1.03.2000. | 23,40 miljardi SEK |
1.06.2000. | 18,50 miljardi SEK |
1.09.2000. | 18,90 miljardi SEK |
1.12.2000. | 31,00 miljardi SEK |
1.03.2001. | 29,00 miljardi SEK |
1.06.2001. | 21,60 miljardi SEK |
1.09.2001. | 30,50 miljardi SEK |
1.12.2001. | 34,20 miljardi SEK |
1.03.2002. | 35,50 miljardi SEK |
1.06.2002. | 34,80 miljardi SEK |
1.09.2002. | 25,70 miljardi SEK |
1.12.2002. | 17,30 miljardi SEK |
1.03.2003. | 33,70 miljardi SEK |
1.06.2003. | 39,60 miljardi SEK |
1.09.2003. | 44,60 miljardi SEK |
1.12.2003. | 39,00 miljardi SEK |
1.03.2004. | 39,20 miljardi SEK |
1.06.2004. | 46,60 miljardi SEK |
1.09.2004. | 43,20 miljardi SEK |
1.12.2004. | 38,80 miljardi SEK |
1.03.2005. | 40,80 miljardi SEK |
1.06.2005. | 43,40 miljardi SEK |
1.09.2005. | 49,60 miljardi SEK |
1.12.2005. | 40,60 miljardi SEK |
1.03.2006. | 69,70 miljardi SEK |
1.06.2006. | 51,50 miljardi SEK |
1.09.2006. | 62,40 miljardi SEK |
1.12.2006. | 68,50 miljardi SEK |
1.03.2007. | 77,20 miljardi SEK |
1.06.2007. | 57,90 miljardi SEK |
1.09.2007. | 58,70 miljardi SEK |
1.12.2007. | 73,50 miljardi SEK |
1.03.2008. | 81,80 miljardi SEK |
1.06.2008. | 51,20 miljardi SEK |
1.09.2008. | 70,20 miljardi SEK |
1.12.2008. | 59,90 miljardi SEK |
1.03.2009. | 47,60 miljardi SEK |
1.06.2009. | 61,10 miljardi SEK |
1.09.2009. | 45,50 miljardi SEK |
1.12.2009. | 42,90 miljardi SEK |
1.03.2010. | 52,40 miljardi SEK |
1.06.2010. | 53,20 miljardi SEK |
1.09.2010. | 47,30 miljardi SEK |
1.12.2010. | 55,70 miljardi SEK |
1.03.2011. | 58,50 miljardi SEK |
1.06.2011. | 44,40 miljardi SEK |
1.09.2011. | 62,30 miljardi SEK |
1.12.2011. | 37,30 miljardi SEK |
1.03.2012. | 55,10 miljardi SEK |
1.06.2012. | 45,40 miljardi SEK |
1.09.2012. | 54,20 miljardi SEK |
1.12.2012. | 50,00 miljardi SEK |
1.03.2013. | 43,70 miljardi SEK |
1.06.2013. | 32,30 miljardi SEK |
1.09.2013. | 48,40 miljardi SEK |
1.12.2013. | 40,50 miljardi SEK |
1.03.2014. | 29,30 miljardi SEK |
1.06.2014. | 13,40 miljardi SEK |
1.09.2014. | 44,60 miljardi SEK |
1.12.2014. | 43,10 miljardi SEK |
1.03.2015. | 24,00 miljardi SEK |
1.06.2015. | 20,80 miljardi SEK |
1.09.2015. | 37,20 miljardi SEK |
1.12.2015. | 27,80 miljardi SEK |
1.03.2016. | 17,70 miljardi SEK |
1.06.2016. | 3,50 miljardi SEK |
1.09.2016. | 26,80 miljardi SEK |
1.12.2016. | 34,70 miljardi SEK |
1.03.2017. | 25,10 miljardi SEK |
1.06.2017. | 15,30 miljardi SEK |
1.09.2017. | 25,30 miljardi SEK |
1.12.2017. | 28,80 miljardi SEK |
1.03.2018. | 15,40 miljardi SEK |
1.06.2018. | 7,20 miljardi SEK |
1.09.2018. | 47,30 miljardi SEK |
1.12.2018. | 36,70 miljardi SEK |
1.03.2019. | 70,20 miljardi SEK |
1.06.2019. | 60,40 miljardi SEK |
1.09.2019. | 89,70 miljardi SEK |
1.12.2019. | 47,60 miljardi SEK |
1.03.2020. | 84,80 miljardi SEK |
1.06.2020. | 72,50 miljardi SEK |
1.09.2020. | 62,90 miljardi SEK |
1.12.2020. | 71,20 miljardi SEK |
1.03.2021. | 99,30 miljardi SEK |
1.06.2021. | 111,80 miljardi SEK |
1.09.2021. | 79,30 miljardi SEK |
1.12.2021. | 87,10 miljardi SEK |
1.03.2022. | 82,80 miljardi SEK |
1.06.2022. | 68,00 miljardi SEK |
1.09.2022. | 50,30 miljardi SEK |
1.12.2022. | 89,30 miljardi SEK |
1.03.2023. | 104,40 miljardi SEK |
1.06.2023. | 91,20 miljardi SEK |
1.09.2023. | 102,50 miljardi SEK |
1.12.2023. | 102,40 miljardi SEK |
Norēķinu konts Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 102,4 miljardi SEK |
1.09.2023. | 102,5 miljardi SEK |
1.06.2023. | 91,2 miljardi SEK |
1.03.2023. | 104,4 miljardi SEK |
1.12.2022. | 89,3 miljardi SEK |
1.09.2022. | 50,3 miljardi SEK |
1.06.2022. | 68 miljardi SEK |
1.03.2022. | 82,8 miljardi SEK |
1.12.2021. | 87,1 miljardi SEK |
1.09.2021. | 79,3 miljardi SEK |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Norēķinu konts
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇸🇪 Ārvalstu parāds | 62,884 miljardi SEK | 63,069 miljardi SEK | Mēneša |
🇸🇪 Ārvalstu tiešās investīcijas | 87,1 miljardi SEK | 82,6 miljardi SEK | Ceturksnis |
🇸🇪 Dabasgāzes importi | 2584 Terajoule | 3215 Terajoule | Mēneša |
🇸🇪 Eksporti | 186,7 miljardi SEK | 182,2 miljardi SEK | Mēneša |
🇸🇪 Ieroču pārdošana | 299 milj. SIPRI TIV | 66 milj. SIPRI TIV | Gada |
🇸🇪 Importi | 161,9 miljardi SEK | 176,8 miljardi SEK | Mēneša |
🇸🇪 Kapitāla plūsmas | 156,6 miljardi SEK | 71,5 miljardi SEK | Ceturksnis |
🇸🇪 Pārskaitījumi | 23 miljardi SEK | 22,2 miljardi SEK | Ceturksnis |
🇸🇪 Teikušā bilance pret IKP | 6,8 % of GDP | 5,4 % of GDP | Gada |
🇸🇪 Terorisma indekss | 0,735 Points | 2,307 Points | Gada |
🇸🇪 Tirdzniecības bilance | 11,9 miljardi SEK | 7,2 miljardi SEK | Mēneša |
🇸🇪 Tirdzniecības nosacījumi | 97,75 points | 97,83 points | Mēneša |
🇸🇪 Zelta rezerves | 125,72 Tonnes | 125,72 Tonnes | Ceturksnis |
Pašreizējā konta bilance ir tirdzniecības bilances (eksporta mīnus importa, precēm un pakalpojumiem), tīro faktoru ienākumu (piemēram, procenti un dividendes) un tīro pārvedumu maksājumu (piemēram, ārvalstu palīdzība) summa.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Norēķinu konts
Pašreizējais konts ir viena no svarīgākajām makroekonomikas kategorijām, kas nodrošina ieskatu valsts ekonomiskās veselības stāvoklī un tās tirdzniecības attiecībās ar pārējo pasauli. Tas spēlē centrālo lomu valsts maksājumu bilancē, kas ietekmē ne tikai nacionālo ekonomiku, bet arī globālās finanšu plūsmas. Tā kā Eulerpool ir profesionāla vietne, kas nodrošina makroekonomikas datu parādīšanu, mēs cenšamies nodrošināt pēc iespējas precīzāku informāciju par šo svarīgo ekonomisko rādītāju. Pašreizējais konts galvenokārt sastāv no trim galvenajām komponentēm: tirdzniecības bilances, ienākumu konta un pārvedumu konta. Tirdzniecības bilance atspoguļo preču un pakalpojumu eksportu un importu un ir viens no nozīmīgākajiem ekonomiskajiem rādītājiem. Ja tirdzniecības bilance ir pozitīva, tas nozīmē, ka valsts eksportē vairāk nekā importē, kas norāda uz stipru un konkurētspējīgu ekonomiku. Savukārt negatīva tirdzniecības bilance norāda uz to, ka valsts importē vairāk nekā spēj eksportēt, kas var būt signāls par iekšēju ekonomisku vājumu vai lēnu izaugsmi. Ienākumu konts ietver peļņu no investīcijām, algas un maksu, kas plūst starp valsti un ārzemēm. Tas ietver gan ienākumus no ārzemju investīcijām, gan maksājumus ārvalstu uzņēmumiem un darbiniekiem, kas darbojas valsts teritorijā. Šis konts ir svarīgs, jo tas iezīmē, cik kārtīgi valstī tiek aplokoti ienākumi no ārvalstīm, kā arī valsts pašu ieguldījumu rādītājus citās zemēs. Pārvedumu konts ir saistīts ar vienpusējiem pārskaitījumiem, kas var ietvert oficiālās palīdzības maksājumus, darbinieku pārsūtītos naudas līdzekļus uz ārzemēm un privātpersonu dārgākos. Pārvedumu konta loma var būt nozīmīga valstīm, kurās ir liels ārvalstīs strādājošo darbinieku skaits, jo viņu nosūtītās naudas summas var veidot būtisku daļu no valsts ieņēmumiem. Pašreizējā konta saldo, kopumā ņemot visas šīs komponentes, var būt pozitīvs vai negatīvs. Pozitīvs saldo norāda uz to, ka valsts saņem vairāk naudas no pārējās pasaules, nekā tā pati tērē, savukārt negatīvs saldo norāda uz pretējo. Ilgstoši pozitīvs pašreizējais konts var stiprināt valsts valūtu un paaugstināt tās kredītreitingu, kas papildina investoru uzticību un veicina ekonomisko stabilitāti. Savukārt ilgstoši negatīvs pašreizējais konts var izraisīt centrālās bankas valūtas rezervju krājumus un palielināt valūtas vērtības devalvāciju, radot inflāciju un citas ekonomikas problēmas. Svarīgi izprast arī pašreizējā konta ietekmi uz globālo ekonomiku, jo īpaši globālajām finanšu plūsmām. Valstis ar ilggadējiem negatīviem pašreizējā konta saldiem var iekļauties parādu slazdos, kas var izraisīt finanšu nestabilitāti un pat recesiju. Pretstatā tam, valstis, kurām ir pozitīvi pašreizējā konta saldi, bieži vien iegulda naudu citās valstīs, radot kapitāla plūsmas, kas atbalsta globālo tirdzniecību un ekonomikas attīstību. Pašreizējā konta analīze un novērtēšana ir svarīga arī valstu valdībām un ekonomikas analītiķiem, jo tā var sniegt vērtīgus datus par valsts ārējo ekonomisko līdzsvaru un stratēģiju izstrādi, piemēram, investīciju, tirdzniecības politiku un valūtas kursa vadību. Eulerpool mērķis ir nodrošināt piekļuvi aktuālākiem un detalizētiem datiem par pašreizējo kontu, lai mūsu lietotāji - uzņēmēji, investori un ekonomikas speciālisti - vienmēr varētu pieņemt informētus lēmumus. Kopumā pašreizējais konts ir izšķiroši svarīgs rādītājs, kas sniedz dziļāku izpratni par valsts ekonomisko veselību un tās saikni ar globālo ekonomisko vidi. Lai izprastu nākotnes ekonomisko politiku un valsts konkurētspējas stratēģijas, ir ļoti svarīgi regulāri veikt pašreizējā konta analīzi un sekot tās izmaiņām. Eulerpool ir šeit, lai palīdzētu sniegt precīzus un savlaicīgus makroekonomikas datus, kas palīdzēs jums sekot šīm svarīgajām ekonomiskajām tendencēm.