Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Amerikas Savienotās Valstis Darba atteikšanās
Akciju cena
Pašreizējā Darba atteikšanās vērtība Amerikas Savienotās Valstis ir 3,452 milj. . Darba atteikšanās Amerikas Savienotās Valstis palielinājās līdz 3,452 milj. 1.04.2024., pēc tam, kad tā bija 3,409 milj. 1.03.2024.. No 1.12.2000. līdz 1.05.2024. vidējais IKP Amerikas Savienotās Valstis bija 2,83 milj. . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.04.2022. ar 4,52 milj. , kamēr zemākā vērtība tika reģistrēta 1.08.2009. ar 1,56 milj. .
Darba atteikšanās ·
Max
Darba laika pārtraukumi | |
---|---|
1.12.2000. | 2,88 milj. |
1.01.2001. | 3,25 milj. |
1.02.2001. | 3,05 milj. |
1.03.2001. | 3,05 milj. |
1.04.2001. | 3,16 milj. |
1.05.2001. | 2,99 milj. |
1.06.2001. | 2,88 milj. |
1.07.2001. | 2,95 milj. |
1.08.2001. | 2,93 milj. |
1.09.2001. | 2,70 milj. |
1.10.2001. | 2,80 milj. |
1.11.2001. | 2,56 milj. |
1.12.2001. | 2,56 milj. |
1.01.2002. | 2,85 milj. |
1.02.2002. | 2,57 milj. |
1.03.2002. | 2,49 milj. |
1.04.2002. | 2,62 milj. |
1.05.2002. | 2,54 milj. |
1.06.2002. | 2,52 milj. |
1.07.2002. | 2,56 milj. |
1.08.2002. | 2,56 milj. |
1.09.2002. | 2,52 milj. |
1.10.2002. | 2,42 milj. |
1.11.2002. | 2,40 milj. |
1.12.2002. | 2,50 milj. |
1.01.2003. | 2,43 milj. |
1.02.2003. | 2,49 milj. |
1.03.2003. | 2,39 milj. |
1.04.2003. | 2,28 milj. |
1.05.2003. | 2,29 milj. |
1.06.2003. | 2,32 milj. |
1.07.2003. | 2,27 milj. |
1.08.2003. | 2,20 milj. |
1.09.2003. | 2,35 milj. |
1.10.2003. | 2,42 milj. |
1.11.2003. | 2,41 milj. |
1.12.2003. | 2,44 milj. |
1.01.2004. | 2,35 milj. |
1.02.2004. | 2,45 milj. |
1.03.2004. | 2,58 milj. |
1.04.2004. | 2,53 milj. |
1.05.2004. | 2,43 milj. |
1.06.2004. | 2,66 milj. |
1.07.2004. | 2,61 milj. |
1.08.2004. | 2,59 milj. |
1.09.2004. | 2,53 milj. |
1.10.2004. | 2,55 milj. |
1.11.2004. | 2,79 milj. |
1.12.2004. | 2,70 milj. |
1.01.2005. | 2,73 milj. |
1.02.2005. | 2,65 milj. |
1.03.2005. | 2,75 milj. |
1.04.2005. | 2,74 milj. |
1.05.2005. | 2,76 milj. |
1.06.2005. | 2,75 milj. |
1.07.2005. | 2,74 milj. |
1.08.2005. | 2,96 milj. |
1.09.2005. | 3,05 milj. |
1.10.2005. | 2,86 milj. |
1.11.2005. | 2,90 milj. |
1.12.2005. | 2,85 milj. |
1.01.2006. | 2,95 milj. |
1.02.2006. | 2,97 milj. |
1.03.2006. | 2,96 milj. |
1.04.2006. | 2,78 milj. |
1.05.2006. | 3,00 milj. |
1.06.2006. | 3,04 milj. |
1.07.2006. | 3,05 milj. |
1.08.2006. | 3,06 milj. |
1.09.2006. | 2,89 milj. |
1.10.2006. | 2,98 milj. |
1.11.2006. | 3,04 milj. |
1.12.2006. | 3,00 milj. |
1.01.2007. | 2,96 milj. |
1.02.2007. | 2,93 milj. |
1.03.2007. | 3,00 milj. |
1.04.2007. | 2,91 milj. |
1.05.2007. | 3,01 milj. |
1.06.2007. | 2,91 milj. |
1.07.2007. | 2,95 milj. |
1.08.2007. | 3,01 milj. |
1.09.2007. | 2,69 milj. |
1.10.2007. | 2,93 milj. |
1.11.2007. | 2,78 milj. |
1.12.2007. | 2,77 milj. |
1.01.2008. | 2,85 milj. |
1.02.2008. | 2,88 milj. |
1.03.2008. | 2,66 milj. |
1.04.2008. | 2,84 milj. |
1.05.2008. | 2,61 milj. |
1.06.2008. | 2,60 milj. |
1.07.2008. | 2,49 milj. |
1.08.2008. | 2,45 milj. |
1.09.2008. | 2,47 milj. |
1.10.2008. | 2,35 milj. |
1.11.2008. | 2,16 milj. |
1.12.2008. | 2,08 milj. |
1.01.2009. | 1,98 milj. |
1.02.2009. | 1,95 milj. |
1.03.2009. | 1,83 milj. |
1.04.2009. | 1,71 milj. |
1.05.2009. | 1,68 milj. |
1.06.2009. | 1,69 milj. |
1.07.2009. | 1,69 milj. |
1.08.2009. | 1,56 milj. |
1.09.2009. | 1,63 milj. |
1.10.2009. | 1,66 milj. |
1.11.2009. | 1,81 milj. |
1.12.2009. | 1,77 milj. |
1.01.2010. | 1,74 milj. |
1.02.2010. | 1,84 milj. |
1.03.2010. | 1,86 milj. |
1.04.2010. | 1,90 milj. |
1.05.2010. | 1,81 milj. |
1.06.2010. | 1,91 milj. |
1.07.2010. | 1,79 milj. |
1.08.2010. | 1,84 milj. |
1.09.2010. | 1,90 milj. |
1.10.2010. | 1,85 milj. |
1.11.2010. | 1,89 milj. |
1.12.2010. | 1,98 milj. |
1.01.2011. | 1,83 milj. |
1.02.2011. | 1,96 milj. |
1.03.2011. | 2,03 milj. |
1.04.2011. | 1,88 milj. |
1.05.2011. | 1,97 milj. |
1.06.2011. | 1,92 milj. |
1.07.2011. | 1,99 milj. |
1.08.2011. | 2,03 milj. |
1.09.2011. | 2,04 milj. |
1.10.2011. | 2,00 milj. |
1.11.2011. | 2,04 milj. |
1.12.2011. | 1,98 milj. |
1.01.2012. | 2,03 milj. |
1.02.2012. | 2,13 milj. |
1.03.2012. | 2,17 milj. |
1.04.2012. | 2,13 milj. |
1.05.2012. | 2,14 milj. |
1.06.2012. | 2,15 milj. |
1.07.2012. | 2,07 milj. |
1.08.2012. | 2,07 milj. |
1.09.2012. | 1,95 milj. |
1.10.2012. | 2,04 milj. |
1.11.2012. | 2,08 milj. |
1.12.2012. | 2,05 milj. |
1.01.2013. | 2,28 milj. |
1.02.2013. | 2,30 milj. |
1.03.2013. | 2,12 milj. |
1.04.2013. | 2,30 milj. |
1.05.2013. | 2,23 milj. |
1.06.2013. | 2,20 milj. |
1.07.2013. | 2,36 milj. |
1.08.2013. | 2,32 milj. |
1.09.2013. | 2,30 milj. |
1.10.2013. | 2,37 milj. |
1.11.2013. | 2,39 milj. |
1.12.2013. | 2,29 milj. |
1.01.2014. | 2,31 milj. |
1.02.2014. | 2,41 milj. |
1.03.2014. | 2,45 milj. |
1.04.2014. | 2,47 milj. |
1.05.2014. | 2,48 milj. |
1.06.2014. | 2,51 milj. |
1.07.2014. | 2,63 milj. |
1.08.2014. | 2,55 milj. |
1.09.2014. | 2,73 milj. |
1.10.2014. | 2,72 milj. |
1.11.2014. | 2,60 milj. |
1.12.2014. | 2,55 milj. |
1.01.2015. | 2,76 milj. |
1.02.2015. | 2,74 milj. |
1.03.2015. | 2,75 milj. |
1.04.2015. | 2,71 milj. |
1.05.2015. | 2,74 milj. |
1.06.2015. | 2,76 milj. |
1.07.2015. | 2,76 milj. |
1.08.2015. | 2,88 milj. |
1.09.2015. | 2,78 milj. |
1.10.2015. | 2,81 milj. |
1.11.2015. | 2,90 milj. |
1.12.2015. | 3,06 milj. |
1.01.2016. | 2,88 milj. |
1.02.2016. | 2,99 milj. |
1.03.2016. | 2,92 milj. |
1.04.2016. | 2,96 milj. |
1.05.2016. | 3,01 milj. |
1.06.2016. | 3,02 milj. |
1.07.2016. | 2,97 milj. |
1.08.2016. | 3,00 milj. |
1.09.2016. | 3,05 milj. |
1.10.2016. | 3,07 milj. |
1.11.2016. | 3,03 milj. |
1.12.2016. | 2,99 milj. |
1.01.2017. | 3,19 milj. |
1.02.2017. | 3,09 milj. |
1.03.2017. | 3,15 milj. |
1.04.2017. | 3,03 milj. |
1.05.2017. | 3,11 milj. |
1.06.2017. | 3,15 milj. |
1.07.2017. | 3,10 milj. |
1.08.2017. | 3,10 milj. |
1.09.2017. | 3,19 milj. |
1.10.2017. | 3,22 milj. |
1.11.2017. | 3,19 milj. |
1.12.2017. | 3,22 milj. |
1.01.2018. | 3,02 milj. |
1.02.2018. | 3,22 milj. |
1.03.2018. | 3,32 milj. |
1.04.2018. | 3,37 milj. |
1.05.2018. | 3,38 milj. |
1.06.2018. | 3,38 milj. |
1.07.2018. | 3,43 milj. |
1.08.2018. | 3,42 milj. |
1.09.2018. | 3,39 milj. |
1.10.2018. | 3,46 milj. |
1.11.2018. | 3,51 milj. |
1.12.2018. | 3,41 milj. |
1.01.2019. | 3,52 milj. |
1.02.2019. | 3,55 milj. |
1.03.2019. | 3,53 milj. |
1.04.2019. | 3,50 milj. |
1.05.2019. | 3,47 milj. |
1.06.2019. | 3,47 milj. |
1.07.2019. | 3,65 milj. |
1.08.2019. | 3,54 milj. |
1.09.2019. | 3,45 milj. |
1.10.2019. | 3,45 milj. |
1.11.2019. | 3,54 milj. |
1.12.2019. | 3,49 milj. |
1.01.2020. | 3,57 milj. |
1.02.2020. | 3,46 milj. |
1.03.2020. | 2,93 milj. |
1.04.2020. | 2,00 milj. |
1.05.2020. | 2,25 milj. |
1.06.2020. | 2,59 milj. |
1.07.2020. | 3,04 milj. |
1.08.2020. | 2,92 milj. |
1.09.2020. | 3,16 milj. |
1.10.2020. | 3,31 milj. |
1.11.2020. | 3,26 milj. |
1.12.2020. | 3,38 milj. |
1.01.2021. | 3,29 milj. |
1.02.2021. | 3,44 milj. |
1.03.2021. | 3,65 milj. |
1.04.2021. | 3,94 milj. |
1.05.2021. | 3,83 milj. |
1.06.2021. | 4,01 milj. |
1.07.2021. | 4,08 milj. |
1.08.2021. | 4,17 milj. |
1.09.2021. | 4,29 milj. |
1.10.2021. | 4,14 milj. |
1.11.2021. | 4,47 milj. |
1.12.2021. | 4,31 milj. |
1.01.2022. | 4,44 milj. |
1.02.2022. | 4,27 milj. |
1.03.2022. | 4,45 milj. |
1.04.2022. | 4,52 milj. |
1.05.2022. | 4,25 milj. |
1.06.2022. | 4,16 milj. |
1.07.2022. | 4,05 milj. |
1.08.2022. | 4,20 milj. |
1.09.2022. | 4,06 milj. |
1.10.2022. | 3,95 milj. |
1.11.2022. | 4,09 milj. |
1.12.2022. | 4,10 milj. |
1.01.2023. | 3,88 milj. |
1.02.2023. | 3,96 milj. |
1.03.2023. | 3,81 milj. |
1.04.2023. | 3,61 milj. |
1.05.2023. | 4,01 milj. |
1.06.2023. | 3,72 milj. |
1.07.2023. | 3,62 milj. |
1.08.2023. | 3,60 milj. |
1.09.2023. | 3,60 milj. |
1.10.2023. | 3,63 milj. |
1.11.2023. | 3,52 milj. |
1.12.2023. | 3,44 milj. |
1.01.2024. | 3,45 milj. |
1.02.2024. | 3,53 milj. |
1.03.2024. | 3,41 milj. |
1.04.2024. | 3,45 milj. |
Darba atteikšanās Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.04.2024. | 3,452 milj. |
1.03.2024. | 3,409 milj. |
1.02.2024. | 3,527 milj. |
1.01.2024. | 3,446 milj. |
1.12.2023. | 3,439 milj. |
1.11.2023. | 3,516 milj. |
1.10.2023. | 3,634 milj. |
1.09.2023. | 3,596 milj. |
1.08.2023. | 3,595 milj. |
1.07.2023. | 3,615 milj. |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Darba atteikšanās
Amerikas Savienotajās Valstīs darba attiecību izbeigšana pēc paša vēlēšanās parasti nozīmē, ka darbinieks pats izlemj aiziet no darba. Tādēļ darba attiecību izbeigšanas biežums var kalpot kā rādītājs, kas parāda darbinieku gatavību vai spēju atstāt darbu. Darba attiecību izbeigšanas biežums tiek aprēķināts, dalot izbeigto darba attiecību skaitu ar nodarbinātības rādītāju un reizinot iegūto kvocientu ar 100.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇷Argentīna
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇧🇷Brazīlija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Darba atteikšanās
''Nodarbinātības situācija ir būtisks makroekonomiskās attīstības rādītājs, kas atspoguļo valsts ekonomisko stāvokli un izaugsmes potenciālu. Starp dažādiem nodarbinātības rādītājiem, kas tiek izmantoti makroekonomiskajā analīzē, darba maiņa jeb darba vietu atstāšana (job quits) ir viens no svarīgākajiem faktoriem. Eulerpool platformā mēs piedāvājam detalizētus makroekonomiskos datus, lai palīdzētu uzņēmumiem un pētniekiem pieņemt informētus lēmumus. Savā aprakstā mēs detalizēti aplūkosim darba vietu atstāšanas nozīmi Latvijā, to ietekmi uz ekonomiku un iespējamās sekas. Darba vietu atstāšana ir process, kurā darbinieks brīvprātīgi aiziet no sava pašreizējā darba devēja, bieži vien meklējot jaunas un izdevīgākas darba iespējas. Tā ir būtiska darba tirgus dinamikas sastāvdaļa, kas atspoguļo darbinieku pārliecību par labākas nodarbinātības iespējām un ekonomisko stabilitāti. Latvijā, kā arī citās valstīs, darba vietu atstāšanas līmenis var sniegt nozīmīgas atziņas par ekonomiskajiem apstākļiem. Darba vietu atstāšana tiek bieži analizēta kā viens no nodarbinātības tirgus veselības rādītājiem. Augsts darba vietu atstāšanas rādītājs bieži vien liecina par darbinieku pārliecību par ekonomikas izaugsmi, jo viņi ir pārliecināti, ka var atrast labāk maksātas vai labāk piemērotas darba vietas. Tas var arī norādīt uz to, ka darba devēji piedāvā konkurētspējīgus nosacījumus, lai piesaistītu un noturētu labākos talantus. No otras puses, augsts šis rādītājs var arī atspoguļot problēmu ar darba apmierinātību vai darba vides nesakritību ar darbinieku vēlmēm. Latvijā ekonomiskās izmaiņas un attīstības tendences bieži tiek atspoguļotas tieši nodarbinātības tirgū. Pēdējos gados mēs esam novērojuši vairākas būtiskas izmaiņas darba tirgū, tostarp pieaugošu digitalizāciju, pāreju uz elastīgākiem darba modeļiem un pieaugošu globālo konkurenci par talantiem. Šīs tendences ir veicinājušas arī darba vietu atstāšanas dinamiku, kur darbinieki bieži vien meklē iespējas, kas piedāvā lielāku elastību, labākas izaugsmes iespējas un konkurētspējīgākus nosacījumus. Pats par sevi darba vietu atstāšanas augsts līmenis ne vienmēr ir negatīva parādība ekonomikai. Ja darbinieki pāriet uz labāk apmaksātiem vai augstākas produktivitātes darbiem, tas var uzlabot kopējo darbinieku produktivitāti un veicināt ekonomikas attīstību. Tomēr šim procesam ir arī savi izaicinājumi. Piemēram, ja darbinieki bieži atstāj darba vietas, uzņēmumiem var būt problēmas ar darbaspēka stabilitāti, kas var novest pie lielākām izmaksām jaunu darbinieku apmācībai un samazināt kopējo darba efektivitāti. Vēl viens aspekts, kas iet roku rokā ar darba vietu atstāšanas analīzi, ir darbinieku apmierinātība ar darbu. Augsta darba vietu atstāšanas līmeņa iemesli var būt dažādi, sākot no zemiem atalgojuma līmeņiem, sliktiem darba apstākļiem, līdz pat uzņēmuma kultūras problēmām. Tāpēc uzņēmumiem un politikas veidotājiem ir jāizvērtē šie aspekti, lai uzlabotu darbinieku apmierinātību un samazinātu nevēlamās aiziešanas risku. Eulerpool platformā mēs nodrošinām piekļuvi plašam makroekonomisko datu klāstam, kas ļauj detalizēti analizēt darba vietu atstāšanas tendences Latvijā. Mūsu rīki un resursi palīdzēs jums ne tikai izprast esošās tendences, bet arī uzrādīt iespējamos nākotnes scenārijus un izveidot efektīvas stratēģijas, kā pielāgoties mainīgajai ekonomikas videi. Mēs piedāvājam precīzus un aktuālus datus, kas ir būtiski gan pētniekiem, gan uzņēmējiem, lai pieņemtu stratēģiskus lēmumus. Turklāt, darba vietu atstāšanas dinamiku var ietekmēt arī ārēji faktori, piemēram, valdības politika, nodokļu izmaiņas, ekonomiskā situācija un globālās tirgus tendences. Šie faktori var ievērojami ietekmēt darbinieku motivāciju mainīt darba vietu un līdz ar to arī kopējo darba tirgu. Eulerpool platformā mēs piedāvājam arī šādus datus un analīzes, lai sniegtu pilnīgāku priekšstatu par darba vietu atstāšanas ka ekonomiskā procesa sarežģītību. Lai sekmīgi pārvaldītu darba vietu atstāšanu, uzņēmumiem ir jāievēro vairākas stratēģijas, kas palīdzēs samazināt nevēlamā darbinieku aizplūšanas risku. Tas ietver taisnīgu un konkurētspējīgu atalgojuma sistēmu, izaugsmes un apmācības iespējas darbiniekiem, pozitīvu uzņēmuma kultūru un darbu pie darba apstākļu uzlabošanas. Turklāt darba devējiem būtu jāuzklausa darbinieku viedokļi un regulāri jāveic apmierinātības aptaujas, lai identificētu un laikus risinātu iespējamās problēmas. Noslēgumā, darba vietu atstāšana ir sarežģīts un daudzšķautņains process, kas sniedz garīgu un finansiālu ietekmi kā uz individuāliem darbiniekiem, tā arī uz uzņēmumiem un valsts ekonomiku kopumā. Eulerpool platformā mēs cenšamies nodrošināt visaptverošu analīzi un precīzus datus par šo svarīgo makroekonomisko rādītāju, lai palīdzētu jums izprast un uzlabot darba tirgus dinamiku. Mūsu dati un analīzes var būt nenovērtējams rīks, lai veicinātu pozitīvas izmaiņas darba vidē un nodrošinātu izaugsmi gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem.''