Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Spānija Valdības parāds
Akciju cena
Pašreizējā Valdības parāds vērtība Spānija ir 1,613 Bio. EUR. Valdības parāds Spānija pieauga līdz 1,613 Bio. EUR 1.03.2024., pēc tam kad tas bija 1,574 Bio. EUR 1.12.2023.. No 1.12.1990. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Spānija bija 677,62 miljardi EUR. Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts 1.03.2024. ar 1,61 Bio. EUR, savukārt zemākā vērtība tika fiksēta 1.12.1990. ar 136,77 miljardi EUR.
Valdības parāds ·
Max
Valsts parāds | |
---|---|
1.12.1990. | 136,77 miljardi EUR |
1.03.1991. | 143,99 miljardi EUR |
1.06.1991. | 141,47 miljardi EUR |
1.09.1991. | 149,60 miljardi EUR |
1.12.1991. | 152,67 miljardi EUR |
1.03.1992. | 157,92 miljardi EUR |
1.06.1992. | 161,56 miljardi EUR |
1.09.1992. | 160,11 miljardi EUR |
1.12.1992. | 174,05 miljardi EUR |
1.03.1993. | 174,37 miljardi EUR |
1.06.1993. | 190,36 miljardi EUR |
1.09.1993. | 209,39 miljardi EUR |
1.12.1993. | 225,63 miljardi EUR |
1.03.1994. | 228,45 miljardi EUR |
1.06.1994. | 228,90 miljardi EUR |
1.09.1994. | 236,94 miljardi EUR |
1.12.1994. | 249,51 miljardi EUR |
1.03.1995. | 261,64 miljardi EUR |
1.06.1995. | 272,56 miljardi EUR |
1.09.1995. | 279,73 miljardi EUR |
1.12.1995. | 283,46 miljardi EUR |
1.03.1996. | 292,79 miljardi EUR |
1.06.1996. | 295,76 miljardi EUR |
1.09.1996. | 302,93 miljardi EUR |
1.12.1996. | 319,98 miljardi EUR |
1.03.1997. | 319,31 miljardi EUR |
1.06.1997. | 326,86 miljardi EUR |
1.09.1997. | 330,96 miljardi EUR |
1.12.1997. | 333,63 miljardi EUR |
1.03.1998. | 343,79 miljardi EUR |
1.06.1998. | 349,36 miljardi EUR |
1.09.1998. | 353,73 miljardi EUR |
1.12.1998. | 346,42 miljardi EUR |
1.03.1999. | 350,85 miljardi EUR |
1.06.1999. | 353,86 miljardi EUR |
1.09.1999. | 352,14 miljardi EUR |
1.12.1999. | 362,22 miljardi EUR |
1.03.2000. | 362,69 miljardi EUR |
1.06.2000. | 365,74 miljardi EUR |
1.09.2000. | 369,10 miljardi EUR |
1.12.2000. | 374,56 miljardi EUR |
1.03.2001. | 372,83 miljardi EUR |
1.06.2001. | 377,14 miljardi EUR |
1.09.2001. | 378,28 miljardi EUR |
1.12.2001. | 378,88 miljardi EUR |
1.03.2002. | 379,00 miljardi EUR |
1.06.2002. | 383,19 miljardi EUR |
1.09.2002. | 381,13 miljardi EUR |
1.12.2002. | 384,15 miljardi EUR |
1.03.2003. | 381,98 miljardi EUR |
1.06.2003. | 389,13 miljardi EUR |
1.09.2003. | 382,79 miljardi EUR |
1.12.2003. | 382,78 miljardi EUR |
1.03.2004. | 388,78 miljardi EUR |
1.06.2004. | 390,34 miljardi EUR |
1.09.2004. | 386,68 miljardi EUR |
1.12.2004. | 389,89 miljardi EUR |
1.03.2005. | 394,72 miljardi EUR |
1.06.2005. | 393,04 miljardi EUR |
1.09.2005. | 390,46 miljardi EUR |
1.12.2005. | 393,48 miljardi EUR |
1.03.2006. | 393,98 miljardi EUR |
1.06.2006. | 390,27 miljardi EUR |
1.09.2006. | 394,58 miljardi EUR |
1.12.2006. | 392,13 miljardi EUR |
1.03.2007. | 398,73 miljardi EUR |
1.06.2007. | 400,01 miljardi EUR |
1.09.2007. | 391,30 miljardi EUR |
1.12.2007. | 384,66 miljardi EUR |
1.03.2008. | 380,27 miljardi EUR |
1.06.2008. | 390,64 miljardi EUR |
1.09.2008. | 403,72 miljardi EUR |
1.12.2008. | 440,62 miljardi EUR |
1.03.2009. | 473,71 miljardi EUR |
1.06.2009. | 511,17 miljardi EUR |
1.09.2009. | 533,68 miljardi EUR |
1.12.2009. | 569,54 miljardi EUR |
1.03.2010. | 586,85 miljardi EUR |
1.06.2010. | 609,03 miljardi EUR |
1.09.2010. | 620,54 miljardi EUR |
1.12.2010. | 649,15 miljardi EUR |
1.03.2011. | 691,09 miljardi EUR |
1.06.2011. | 710,84 miljardi EUR |
1.09.2011. | 713,89 miljardi EUR |
1.12.2011. | 743,04 miljardi EUR |
1.03.2012. | 781,57 miljardi EUR |
1.06.2012. | 810,96 miljardi EUR |
1.09.2012. | 823,55 miljardi EUR |
1.12.2012. | 927,81 miljardi EUR |
1.03.2013. | 1,00 Bio. EUR |
1.06.2013. | 1,01 Bio. EUR |
1.09.2013. | 1,02 Bio. EUR |
1.12.2013. | 1,03 Bio. EUR |
1.03.2014. | 1,05 Bio. EUR |
1.06.2014. | 1,07 Bio. EUR |
1.09.2014. | 1,07 Bio. EUR |
1.12.2014. | 1,08 Bio. EUR |
1.03.2015. | 1,10 Bio. EUR |
1.06.2015. | 1,10 Bio. EUR |
1.09.2015. | 1,11 Bio. EUR |
1.12.2015. | 1,11 Bio. EUR |
1.03.2016. | 1,14 Bio. EUR |
1.06.2016. | 1,14 Bio. EUR |
1.09.2016. | 1,15 Bio. EUR |
1.12.2016. | 1,15 Bio. EUR |
1.03.2017. | 1,17 Bio. EUR |
1.06.2017. | 1,17 Bio. EUR |
1.09.2017. | 1,18 Bio. EUR |
1.12.2017. | 1,18 Bio. EUR |
1.03.2018. | 1,20 Bio. EUR |
1.06.2018. | 1,20 Bio. EUR |
1.09.2018. | 1,21 Bio. EUR |
1.12.2018. | 1,21 Bio. EUR |
1.03.2019. | 1,23 Bio. EUR |
1.06.2019. | 1,24 Bio. EUR |
1.09.2019. | 1,24 Bio. EUR |
1.12.2019. | 1,22 Bio. EUR |
1.03.2020. | 1,26 Bio. EUR |
1.06.2020. | 1,33 Bio. EUR |
1.09.2020. | 1,34 Bio. EUR |
1.12.2020. | 1,35 Bio. EUR |
1.03.2021. | 1,39 Bio. EUR |
1.06.2021. | 1,43 Bio. EUR |
1.09.2021. | 1,43 Bio. EUR |
1.12.2021. | 1,43 Bio. EUR |
1.03.2022. | 1,45 Bio. EUR |
1.06.2022. | 1,48 Bio. EUR |
1.09.2022. | 1,50 Bio. EUR |
1.12.2022. | 1,50 Bio. EUR |
1.03.2023. | 1,54 Bio. EUR |
1.06.2023. | 1,57 Bio. EUR |
1.09.2023. | 1,58 Bio. EUR |
1.12.2023. | 1,57 Bio. EUR |
1.03.2024. | 1,61 Bio. EUR |
Valdības parāds Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 1,613 Bio. EUR |
1.12.2023. | 1,574 Bio. EUR |
1.09.2023. | 1,577 Bio. EUR |
1.06.2023. | 1,569 Bio. EUR |
1.03.2023. | 1,535 Bio. EUR |
1.12.2022. | 1,503 Bio. EUR |
1.09.2022. | 1,505 Bio. EUR |
1.06.2022. | 1,476 Bio. EUR |
1.03.2022. | 1,455 Bio. EUR |
1.12.2021. | 1,428 Bio. EUR |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Valdības parāds
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇪🇸 Korupcijas indekss | 60 Points | 60 Points | Gada |
🇪🇸 Korupcijas ranga | 36 | 35 | Gada |
🇪🇸 Militārie izdevumi | 23,699 miljardi USD | 20,307 miljardi USD | Gada |
🇪🇸 Patvēruma pieteikumi | 14 855 persons | 15 430 persons | Mēneša |
🇪🇸 Valsts budžeta vērtība | -9,466 miljardi EUR | -3,683 miljardi EUR | Mēneša |
🇪🇸 Valsts budžets | -3,6 % of GDP | -4,8 % of GDP | Gada |
🇪🇸 Valsts izdevumi | 74,442 miljardi EUR | 74,623 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇪🇸 Valsts izdevumi pret IKP | 46,4 % of GDP | 47,4 % of GDP | Gada |
🇪🇸 Valsts parāds pret IKP | 107,7 % of GDP | 111,6 % of GDP | Gada |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Valdības parāds
Valsts parāds ir būtisks makroekonomikas jēdziens, kas spēlē nozīmīgu lomu valsts ekonomiskajā attīstībā un finanšu stabilitātē. Eulerpool ir profesionāla tīmekļa vietne, kurā tiek attēloti makroekonomikas dati, un mēs piedāvājam mūsu lietotājiem padziļinātu un precīzu izpratni par dažādiem ekonomikas aspektiem, tostarp valsts parādu. Šajā aprakstā mēs detalizēti apskatīsim, kas ir valsts parāds, kā tas ietekmē ekonomiku, kādi ir tā pārvaldības instrumenti un kādi ir tā galvenie rādītāji. Valsts parāds ir kopējā summa, ko valdība ir aizņēmusies, lai finansētu budžeta deficītu, kas rodas, kad izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Lai segtu šo finansiālo deficītu, valdība var izsniegt dažāda veida vērtspapīrus, piemēram, valsts obligācijas, īstermiņa parādzīmes vai ārvalstu kredītus. Dažādu valsts parādu instrumentu veidi palīdz dažādot riska struktūru un samazināt atkarību no viena finanšu avota. Valsts parāds var būt sadalīts divās galvenās kategorijās, proti, iekšzemes un ārvalstu parāds. Iekšzemes parāds tiek finansēts ar vietējos tirgos izsniegtiem aizņēmumiem, savukārt ārvalstu parāds ir saistīts ar aizņēmumiem no starptautiskiem kreditoriem. Katram no šiem parādu veidiem ir savi priekšrocības un riski. Iekšzemes parāds nerada valūtas kursa riskus, bet var radīt pārmērīgu līdzekļu koncentrāciju vietējā finanšu tirgū, savukārt ārvalstu parāds piedāvā iespēju piesaistīt kapitālu no starptautiskiem tirgiem, bet rada valūtas kursa un ārējā parāda atmaksāšanas riskus. Valsts parāda līmeņa ietekme uz ekonomikas attīstību ir plaši diskutēts jautājums. Augsts valsts parāds var veicināt ilgstošu ekonomikas izaugsmi, ja aizņemtie līdzekļi tiek ieguldīti produktīvos, ilgtermiņa attīstības projektos, piemēram, infrastruktūrā, izglītībā vai veselības aprūpē. Tas var uzlabot valsts konkurētspēju un nodarbinātības līmeni. Tomēr nepārdomāta un pārmērīga aizņemšanās var novest pie augstiem aizņēmuma izmaksām, kas var radīt budžeta disbalansu un negatīvi ietekmēt ekonomisko stabilitāti. Valsts parāda ilgtspējība ir vēl viens svarīgs aspekts. To nosaka valsts spēja laicīgi apkalpot un atmaksāt savus parādus, nepārsniedzot savus ieņēmumus. Valsts parāda ilgtspējību var vērtēt, izmantojot dažādus rādītājus, piemēram, parāda un IKP (iekšzemes kopprodukta) attiecību, parāda apkalpošanas izmaksas un primāro budžeta bilanci. Parāda un IKP attiecība sniedz pārskatu par parāda summas lielumu salīdzinājumā ar valsts ekonomikas darbību, savukārt parāda apkalpošanas izmaksas norāda uz procentu maksājumu apjomiem saistībā ar valsts ieņēmumiem. Valsts parāda pārvaldība ir kritiski nozīmīga, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un novērstu parādu krīzes. Valdības parasti izmanto dažādas stratēģijas un instrumentus, lai efektīvi pārvaldītu valsts parādu. Viena no galvenajām stratēģijām ir parādu restrukturizācija, kas ietver aizņēmuma nosacījumu maiņu, lai samazinātu atmaksāšanas slogu un uzlabotu atmaksāšanās spēju. Cita efektīva metode ir aizņemties uz garāku termiņu ar zemākām procentu likmēm, tādējādi samazinot īstermiņa finansiālo spiedienu. Svarīgi ir arī daudzveidīgs investoru portfelis, lai mazinātu iztaptspējas riskus dažādos ekonomikas scenārijos. Piemēram, valdības var veicināt vietējo investoru piedalīšanos valsts parāda vērtspapīru tirgū, kā arī piesaistīt starptautiskos investorus, nodrošinot stabilu un prognozējamu ekonomisko politiku. Neraugoties uz to, ka valsts parāds ir nepieciešams ekonomikas izaugsmes instruments, ir svarīgi apzināties arī iepriekš minētos riskus, kas var rasties no nepārdomātas aizņemšanās. Ja valdība neievēro parāda ilgtspējības principus, var rasties parādu krīze, kas radīs nopietnas sekas gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, piemēram, valūtas devalvāciju, inflācijas pieaugumu un kreditēšanas dārdzības pārsniegšanu. Eulerpool tīmekļa vietne sniedz padziļinātus datus un analīzes, kas palīdz lietotājiem būt informētiem par valsts parāda situāciju un tendenču izmaiņām. Mēs piedāvājam aktuālus datus par valsts parādu apjomu, parāda struktūru, apkalpošanas izmaksām un citiem svarīgiem rādītājiem. Šī informācija ir būtiska gan politikas veidotājiem, gan investoriem, lai pieņemtu informētus un izsvērtus lēmumus. Secinot, valsts parāds ir sarežģīts, bet vitāli svarīgs makroekonomikas elements, kas nepieciešams valsts ekonomiskajai attīstībai un finanšu stabilitātei. Pareiza un ilgtspējīga parāda pārvaldība ir būtiska, lai nodrošinātu valsts finansiālo veselību un ilgtermiņa ekonomisko attīstību. Ar detalizētu datu un analīzes piegādi Eulerpool vietne nodrošina vērtīgu atbalstu informētu lēmumu pieņemšanā saistībā ar valsts parādu. Mēs ceram, ka šis apraksts palīdzēs jums labāk izprast valsts parādu lomu makroekonomikā un nozīmīgumu, kā arī iedziļināties dažādos tā aspektos. Eulerpool vienmēr ir gatavs nodrošināt jums visatbilstošāko un visaptverošāko informāciju šajā un citos makroekonomikas jautājumos.