Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Dienvidkoreja Personīgie uzkrājumi
Akciju cena
Pašreizējā Personīgie uzkrājumi vērtība Dienvidkoreja ir 35,1 %. Personīgie uzkrājumi Dienvidkoreja palielinājās līdz 35,1 % 1.03.2024., pēc tam, kad tas bija 33,6 % 1.12.2023.. No 1.03.1970. līdz 1.06.2024. vidējais IKP Dienvidkoreja bija 32,79 %. Vēsturiskais maksimums tika sasniegts 1.03.1988. ar 42,70 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.09.1971. ar 13,40 %.
Personīgie uzkrājumi ·
Max
Personīgie ietaupījumi | |
---|---|
1.03.1970. | 21,00 % |
1.06.1970. | 15,00 % |
1.09.1970. | 18,30 % |
1.12.1970. | 19,20 % |
1.03.1971. | 17,80 % |
1.06.1971. | 16,40 % |
1.09.1971. | 13,40 % |
1.12.1971. | 14,80 % |
1.03.1972. | 14,80 % |
1.06.1972. | 16,80 % |
1.09.1972. | 17,10 % |
1.12.1972. | 20,50 % |
1.03.1973. | 21,30 % |
1.06.1973. | 21,40 % |
1.09.1973. | 24,30 % |
1.12.1973. | 24,20 % |
1.03.1974. | 26,60 % |
1.06.1974. | 21,10 % |
1.09.1974. | 20,00 % |
1.12.1974. | 21,40 % |
1.03.1975. | 19,80 % |
1.06.1975. | 19,40 % |
1.09.1975. | 19,20 % |
1.12.1975. | 19,70 % |
1.03.1976. | 22,30 % |
1.06.1976. | 26,90 % |
1.09.1976. | 25,40 % |
1.12.1976. | 25,40 % |
1.03.1977. | 26,50 % |
1.06.1977. | 27,90 % |
1.09.1977. | 29,40 % |
1.12.1977. | 30,20 % |
1.03.1978. | 30,50 % |
1.06.1978. | 29,90 % |
1.09.1978. | 31,70 % |
1.12.1978. | 32,70 % |
1.03.1979. | 31,80 % |
1.06.1979. | 30,70 % |
1.09.1979. | 31,30 % |
1.12.1979. | 28,90 % |
1.03.1980. | 26,80 % |
1.06.1980. | 26,20 % |
1.09.1980. | 24,80 % |
1.12.1980. | 24,30 % |
1.03.1981. | 23,60 % |
1.06.1981. | 24,50 % |
1.09.1981. | 25,00 % |
1.12.1981. | 26,20 % |
1.03.1982. | 27,20 % |
1.06.1982. | 27,20 % |
1.09.1982. | 26,30 % |
1.12.1982. | 26,40 % |
1.03.1983. | 29,60 % |
1.06.1983. | 29,00 % |
1.09.1983. | 31,60 % |
1.12.1983. | 31,40 % |
1.03.1984. | 32,20 % |
1.06.1984. | 32,50 % |
1.09.1984. | 33,20 % |
1.12.1984. | 32,60 % |
1.03.1985. | 31,60 % |
1.06.1985. | 32,70 % |
1.09.1985. | 33,30 % |
1.12.1985. | 33,40 % |
1.03.1986. | 34,50 % |
1.06.1986. | 35,20 % |
1.09.1986. | 36,80 % |
1.12.1986. | 37,90 % |
1.03.1987. | 38,50 % |
1.06.1987. | 38,80 % |
1.09.1987. | 40,10 % |
1.12.1987. | 40,80 % |
1.03.1988. | 42,70 % |
1.06.1988. | 41,00 % |
1.09.1988. | 41,40 % |
1.12.1988. | 41,70 % |
1.03.1989. | 39,90 % |
1.06.1989. | 38,70 % |
1.09.1989. | 38,30 % |
1.12.1989. | 39,50 % |
1.03.1990. | 39,20 % |
1.06.1990. | 38,80 % |
1.09.1990. | 40,00 % |
1.12.1990. | 39,00 % |
1.03.1991. | 39,60 % |
1.06.1991. | 39,60 % |
1.09.1991. | 38,90 % |
1.12.1991. | 39,10 % |
1.03.1992. | 39,00 % |
1.06.1992. | 39,10 % |
1.09.1992. | 37,80 % |
1.12.1992. | 37,70 % |
1.03.1993. | 37,60 % |
1.06.1993. | 38,90 % |
1.09.1993. | 38,80 % |
1.12.1993. | 38,30 % |
1.03.1994. | 37,70 % |
1.06.1994. | 38,00 % |
1.09.1994. | 37,90 % |
1.12.1994. | 38,80 % |
1.03.1995. | 38,30 % |
1.06.1995. | 38,50 % |
1.09.1995. | 38,30 % |
1.12.1995. | 37,30 % |
1.03.1996. | 37,00 % |
1.06.1996. | 36,40 % |
1.09.1996. | 36,80 % |
1.12.1996. | 35,40 % |
1.03.1997. | 35,10 % |
1.06.1997. | 36,00 % |
1.09.1997. | 36,30 % |
1.12.1997. | 38,00 % |
1.03.1998. | 40,60 % |
1.06.1998. | 38,20 % |
1.09.1998. | 37,20 % |
1.12.1998. | 35,80 % |
1.03.1999. | 36,10 % |
1.06.1999. | 35,80 % |
1.09.1999. | 36,40 % |
1.12.1999. | 35,30 % |
1.03.2000. | 33,90 % |
1.06.2000. | 34,50 % |
1.09.2000. | 34,50 % |
1.12.2000. | 33,70 % |
1.03.2001. | 33,40 % |
1.06.2001. | 33,10 % |
1.09.2001. | 32,20 % |
1.12.2001. | 30,40 % |
1.03.2002. | 31,50 % |
1.06.2002. | 31,50 % |
1.09.2002. | 31,60 % |
1.12.2002. | 32,20 % |
1.03.2003. | 32,20 % |
1.06.2003. | 32,70 % |
1.09.2003. | 33,30 % |
1.12.2003. | 34,90 % |
1.03.2004. | 35,40 % |
1.06.2004. | 36,00 % |
1.09.2004. | 35,80 % |
1.12.2004. | 35,70 % |
1.03.2005. | 34,80 % |
1.06.2005. | 34,20 % |
1.09.2005. | 33,80 % |
1.12.2005. | 34,00 % |
1.03.2006. | 33,20 % |
1.06.2006. | 32,80 % |
1.09.2006. | 33,50 % |
1.12.2006. | 33,20 % |
1.03.2007. | 33,30 % |
1.06.2007. | 33,60 % |
1.09.2007. | 34,10 % |
1.12.2007. | 34,10 % |
1.03.2008. | 33,30 % |
1.06.2008. | 33,50 % |
1.09.2008. | 33,10 % |
1.12.2008. | 33,90 % |
1.03.2009. | 33,80 % |
1.06.2009. | 33,10 % |
1.09.2009. | 33,90 % |
1.12.2009. | 33,30 % |
1.03.2010. | 34,90 % |
1.06.2010. | 35,90 % |
1.09.2010. | 35,50 % |
1.12.2010. | 34,50 % |
1.03.2011. | 34,40 % |
1.06.2011. | 34,30 % |
1.09.2011. | 34,70 % |
1.12.2011. | 35,10 % |
1.03.2012. | 34,80 % |
1.06.2012. | 35,10 % |
1.09.2012. | 34,10 % |
1.12.2012. | 34,10 % |
1.03.2013. | 34,80 % |
1.06.2013. | 35,10 % |
1.09.2013. | 34,70 % |
1.12.2013. | 34,70 % |
1.03.2014. | 34,80 % |
1.06.2014. | 35,00 % |
1.09.2014. | 34,80 % |
1.12.2014. | 35,40 % |
1.03.2015. | 37,10 % |
1.06.2015. | 36,00 % |
1.09.2015. | 36,80 % |
1.12.2015. | 35,70 % |
1.03.2016. | 37,10 % |
1.06.2016. | 37,30 % |
1.09.2016. | 36,20 % |
1.12.2016. | 36,90 % |
1.03.2017. | 37,50 % |
1.06.2017. | 36,60 % |
1.09.2017. | 37,60 % |
1.12.2017. | 36,60 % |
1.03.2018. | 35,90 % |
1.06.2018. | 36,00 % |
1.09.2018. | 36,30 % |
1.12.2018. | 35,50 % |
1.03.2019. | 34,70 % |
1.06.2019. | 34,70 % |
1.09.2019. | 35,00 % |
1.12.2019. | 34,40 % |
1.03.2020. | 35,90 % |
1.06.2020. | 34,90 % |
1.09.2020. | 35,90 % |
1.12.2020. | 37,40 % |
1.03.2021. | 37,10 % |
1.06.2021. | 36,80 % |
1.09.2021. | 36,10 % |
1.12.2021. | 35,90 % |
1.03.2022. | 36,00 % |
1.06.2022. | 34,60 % |
1.09.2022. | 33,10 % |
1.12.2022. | 32,60 % |
1.03.2023. | 33,50 % |
1.06.2023. | 33,60 % |
1.09.2023. | 33,40 % |
1.12.2023. | 33,60 % |
1.03.2024. | 35,10 % |
Personīgie uzkrājumi Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 35,1 % |
1.12.2023. | 33,6 % |
1.09.2023. | 33,4 % |
1.06.2023. | 33,6 % |
1.03.2023. | 33,5 % |
1.12.2022. | 32,6 % |
1.09.2022. | 33,1 % |
1.06.2022. | 34,6 % |
1.03.2022. | 36 % |
1.12.2021. | 35,9 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Personīgie uzkrājumi
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇰🇷 Bankas kredīta procentu likme | 4,77 % | 4,85 % | Mēneša |
🇰🇷 Degvielas cenas | 1,16 USD/Liter | 1,22 USD/Liter | Mēneša |
🇰🇷 Ekonomiskā optimisma indekss | 95 points | 92 points | Mēneša |
🇰🇷 Mājsaimniecību parāds pret IKP | 100,5 % of GDP | 101,5 % of GDP | Ceturksnis |
🇰🇷 Mazumtirdzniecības apgrozījuma mēneša izmaiņas | -0,2 % | -0,8 % | Mēneša |
🇰🇷 Mazumtirdzniecības apgrozījums gada salīdzinājumā | -1,3 % | -2,2 % | Mēneša |
🇰🇷 Patērētāju uzticība | 100,9 points | 98,4 points | Mēneša |
🇰🇷 Patēriņa izdevumi | 234,16 Bio. KRW | 233,734 Bio. KRW | Ceturksnis |
🇰🇷 Patēriņa kredīti | 1,883 Brd. KRW | 1,885 Brd. KRW | Ceturksnis |
🇰🇷 Pieejamais personiskais ienākums | 2,191 Brd. KRW | 2,099 Brd. KRW | Gada |
Dienvidkorejā Mājsaimniecību Ietaupījumi atspoguļo noteiktā laika periodā ietaupītos ienākumus.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Personīgie uzkrājumi
Personīgie uzkrājumi – galvenais tautsaimniecības aspekts, kurš spēlē būtisku lomu ikvienas valsts makroekonomikas kmiešanā. Šajā kategorijā tiek ietverti dažādi faktori, kas ietekmē indivīdu spēju veidot uzkrājumus, kā arī to nozīme vispārējā ekonomikā. Eulerpool piedāvā precīzus un aktuālus makroekonomiskos datus, kas palīdz izprast, kā personīgie uzkrājumi Latvijā un citās valstīs ietekmē kopējo ekonomikas veselību. Personīgo uzkrājumu koncepcija ir vienkārša - tas ir tas kapitāls, ko mājsaimniecības atliek nākotnes vajadzībām, nevis izlieto tūlītējam patēriņam. Tā ir fundamentāla sadaļa, kurā atklājas mājsaimniecību finansiālā stabilitāte un to resursu pārvaldība. Sekmīga uzkrājumu veidošana ļauj indivīdiem nodrošināt savu finansiālo drošību, veidot uzkrājumus lielākiem pirkumiem, piemēram, nekustamajam īpašumam vai izglītībai, kā arī sagatavoties negaidītiem izdevumiem, piemēram, medicīnas vai citiem ārkārtas gadījumiem. Latvijas tautsaimniecībā personīgo uzkrājumu līmenis var kalpot par nozīmīgu indikatoru tam, kā iedzīvotāji vērtē savu finansiālo perspektīvu un stabilitāti. Augsts personīgo uzkrājumu līmenis bieži vien norāda uz pozitīvu ekonomisko noskaņojumu un uzticību nākotnes perspektīvām, kamēr kāpināts uzkrājumu līmenis var liecināt par neskaidrību vai bažām par ekonomisko nākotni. Uzkrājumu līmeni ietekmē vairāki faktori, tai skaitā iedzīvotāju ienākumi, nodokļu politika, procentu likmes, masu patēriņa tendences, un makroekonomiskā situācija valstī kopumā. Ir svarīgi izprast, ka personīgie uzkrājumi ne tikai atspoguļo individuālās mājsaimniecību specifiskās finansiālās uzvedības un to izvēlēm, bet arī kopumā veido valsts ekonomikas stabilitāti. Piemēram, augsts uzkrājumu līmenis var veicināt valsts kapitāla pieejamību investīcijām un inovācijām, kas savukārt stimulē ekonomikas izaugsmi. Turpretī zemi uzkrājumi var signalizēt par patēriņa noslieces pieaugumu, kas dažādās situācijās var būt gan pozitīvs, gan negatīvs faktors ekonomikas līdzsvaram. Eulerpool piedāvā padziļinātu analīzi par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu tendencēm, izmantojot jaunākos pieejamos makroekonomiskos datus. Šī informācija ir būtiski svarīga gan politikas veidotājiem, gan ekonomikas pētniekiem, gan uzņēmējiem, lai veidotu pārdomātu un ilgtspējīgu ekonomisko politiku un stratēģijas. Piemēram, ja dati norāda uz augstu uzkrājumu līmeni, varētu būt ieteicams stimulēt investīcijas un patēriņu ar mērķtiecīgām ekonomiskām politikām, kamēr zems uzkrājumu līmenis varētu radīt nepieciešamību stiprināt finanšu izglītību un veicināt atbildīgāku uzkrājumu veidošanu. Papildus dažādiem makroekonomiskajiem rādītājiem, Eulerpool datu bāze nodrošina precīzus aprēķinus un grafikus, kas palīdz atspoguļot personīgo uzkrājumu dinamiku laikā. Mūsu platformā iespējams atrast detalizētu informāciju par iedzīvotāju uzkrājumu procentuālo daļu no ienākumiem, uzkrājumu likmju izmaiņām dažādos laika posmos, kā arī salīdzinošos datus ar citām valstīm, kas palīdz labāk izprast Latvijas uzkrājumu situācijas kontekstu pasaules ekonomikā. Personīgie uzkrājumi tiek ietekmēti arī no tādiem faktoriem kā darba tirgus apstākļi un algas līmenis. Stabilitāte un labvēlīgi apstākļi darba tirgū, kas ietver zemu bezdarba līmeni un pieaugošas algas, parasti veicina lielāku uzkrājumu veidošanu, jo iedzīvotāji jūtas drošāki par saviem nākotnes ienākumiem. Augoši mājokļa un veselības aprūpes izdevumi savukārt var samazināt brīvo līdzekļu daudzumu, kurus iespējams atvēlēt uzkrājumiem. Latvijas iedzīvotājiem ir iespējas veidot uzkrājumus dažādos veidos, piemēram, depozīti bankās, ieguldījumi vērtspapīros, nekustamais īpašums un pensiju fondi. Bankas un citi finanšu iestādes piedāvā dažādus uzkrājumu produktus, kas veicina labvēlīgu uzkrājumu vidi un nodrošina iespēju piekļūt šādiem resursiem plašākam sabiedrības slānim. Eulerpool sniegtie makroekonomiskie dati palīdz izprast šo dažādo uzkrājumu veidu izmantošanas tendences un to ietekmi uz kopējo ekonomisko situāciju valstī. Mūsu analīze ļauj izsekot dažādām sociālām un ekonomiskām grupām raksturīgajiem uzkrājumu veidošanas paradumiem un to dinamiku laika gaitā, kas savukārt sniedz iespēju veikt mērķtiecīgākus pētījumus un politikas plānošanu. Rezultātā jāsecina, ka personīgie uzkrājumi un to daudzveidīgie aspekti ir būtisks elements Latvijas makroekonomikas struktūrā. Eulerpool piedāvā padziļinātu un profesionālu ieskatu šajā svarīgajā kategorijā, sniedzot piekļuvi plašam datu klāstam, kas palīdz analizēt un saprast personīgo uzkrājumu nozīmi ikdienā un to ietekmi uz plašāku ekonomisko sistēmu. Personīgo uzkrājumu efektīva pārvaldība un izpratne par to būtību ir svarīga komponenta gan indivīdu, gan valsts līmenī. Eulerpool platforma ir vērtīgs resurss ikvienam, kam rūp izglītoties par personīgo finanšu pārvaldību un ekonomikas procesiem kopumā, radot priekšnoteikumus ilgtermiņa finansiālajai drošībai un labklājībai.