Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Slovēnija Militārie izdevumi
Akciju cena
Pašreizējā Slovēnija vērtība Slovēnija ir 775,2 milj. USD. Slovēnija Slovēnija pieauga līdz 775,2 milj. USD 1.01.2022., pēc tam, kad tas bija 762,8 milj. USD 1.01.2021.. No 1.01.1992. līdz 1.01.2023., vidējais IKP Slovēnija bija 495,93 milj. USD. Augstākā vērtība tika sasniegta 1.01.2023. ar 907,50 milj. USD, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.2000. ar 222,40 milj. USD.
Militārie izdevumi ·
Max
Militārie izdevumi | |
---|---|
1.01.1992. | 281,40 milj. USD |
1.01.1993. | 230,30 milj. USD |
1.01.1994. | 237,90 milj. USD |
1.01.1995. | 334,70 milj. USD |
1.01.1996. | 330,00 milj. USD |
1.01.1997. | 290,80 milj. USD |
1.01.1998. | 301,10 milj. USD |
1.01.1999. | 274,80 milj. USD |
1.01.2000. | 222,40 milj. USD |
1.01.2001. | 271,50 milj. USD |
1.01.2002. | 327,00 milj. USD |
1.01.2003. | 416,90 milj. USD |
1.01.2004. | 493,20 milj. USD |
1.01.2005. | 514,20 milj. USD |
1.01.2006. | 608,80 milj. USD |
1.01.2007. | 692,70 milj. USD |
1.01.2008. | 829,40 milj. USD |
1.01.2009. | 798,90 milj. USD |
1.01.2010. | 772,10 milj. USD |
1.01.2011. | 665,70 milj. USD |
1.01.2012. | 543,50 milj. USD |
1.01.2013. | 506,70 milj. USD |
1.01.2014. | 486,20 milj. USD |
1.01.2015. | 400,80 milj. USD |
1.01.2016. | 449,20 milj. USD |
1.01.2017. | 473,80 milj. USD |
1.01.2018. | 529,50 milj. USD |
1.01.2019. | 572,90 milj. USD |
1.01.2020. | 567,70 milj. USD |
1.01.2021. | 762,80 milj. USD |
1.01.2022. | 775,20 milj. USD |
Militārie izdevumi Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2022. | 775,2 milj. USD |
1.01.2021. | 762,8 milj. USD |
1.01.2020. | 567,7 milj. USD |
1.01.2019. | 572,9 milj. USD |
1.01.2018. | 529,5 milj. USD |
1.01.2017. | 473,8 milj. USD |
1.01.2016. | 449,2 milj. USD |
1.01.2015. | 400,8 milj. USD |
1.01.2014. | 486,2 milj. USD |
1.01.2013. | 506,7 milj. USD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Militārie izdevumi
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇸🇮 Korupcijas indekss | 56 Points | 56 Points | Gada |
🇸🇮 Korupcijas ranga | 42 | 41 | Gada |
🇸🇮 Patvēruma pieteikumi | 275 persons | 305 persons | Mēneša |
🇸🇮 Valsts budžeta vērtība | -559 milj. EUR | -154 milj. EUR | Mēneša |
🇸🇮 Valsts budžets | -2,5 % of GDP | -3 % of GDP | Gada |
🇸🇮 Valsts ieņēmumi | 1,995 miljardi EUR | 1,986 miljardi EUR | Mēneša |
🇸🇮 Valsts izdevumi | 2,586 miljardi EUR | 2,129 miljardi EUR | Mēneša |
🇸🇮 Valsts izdevumi | 2,268 miljardi EUR | 2,24 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇸🇮 Valsts izdevumi pret IKP | 46,7 % of GDP | 47,2 % of GDP | Gada |
🇸🇮 Valsts parāds | 44,528 miljardi EUR | 42,775 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇸🇮 Valsts parāds pret IKP | 69,2 % of GDP | 72,5 % of GDP | Gada |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Militārie izdevumi
Militārie izdevumi ir svarīgs makroekonomisks rādītājs, kas raksturo valsts kopējo finanšu līdzekļu piešķiršanu militārajām vajadzībām. Šis rādītājs atspoguļo valsts aizsardzības spēju un nodrošina ieskatu par valsts prioritātēm drošības politikas jomā. Eulerpool.com piedāvā detalizētu ieskatu par militāro izdevumu datiem, nodrošinot profesionālu un sistemātisku analīzi, kas ir būtiska politikas veidotājiem, ekonomistiem un pētniekiem. Militārie izdevumi parasti ietver izdevumus, kas saistīti ar bruņotajiem spēkiem, iekšējo drošību, militāro tehniku, izpēti un attīstību, kā arī atalgojumiem un sociālajām nodrošināšanas izmaksām militārpersonām. Zemanota budžeta daļas piešķiršana šiem izdevumiem var būt stratēģiski svarīga valsts ārpolitikas, nacionālās drošības un iekšējās stabilitātes kontekstā. Globālajā ekonomikā, kur politiskie un drošības riski ir mainīgi, valstu valdības bieži pielāgo savus militāros izdevumus, pamatojoties uz ģeopolitiskajiem apstākļiem. Latvijā militārie izdevumi tiek īpaši pievērstā uzmanība saistībā ar iestāšanos NATO un reģionālās drošības jautājumiem. Pēdējos gados militārie izdevumi Latvijā ir ievērojami palielinājušies, atbilstot starptautiskajām saistībām un reaģējot uz pieaugošajiem drošības izaicinājumiem Baltijas reģionā. Čūskāda veidā šie izdevumi palīdz nodrošināt ne tikai militārās kapacitātes, bet arī vispārējo infrastruktūras un tehnoloģisko attīstību, kas ir būtiski nacionālās drošības stiprināšanā. Eulerpool.com piedāvā plašu datu kopumu par militārajiem izdevumiem, kas iekļauj analīzes un pārskatus par dažādiem izdevumu komponentiem, piemēram, personāla izmaksām, militārās tehnikas iepirkumiem un operatīvajām izmaksām. Dati tiek apkopoti no uzticamiem avotiem, piemēram, valsts budžeta, aizsardzības ministrijām un starptautiskajām organizācijām, nodrošinot lietotājiem detalizētu un pārbaudītu informāciju, kas ir būtiska analīžu un pētījumu veikšanai. Liela uzmanība tiek pievērsta arī militāro izdevumu salīdzinājumam starp valstīm. Šādi salīdzinājumi palīdz novērtēt valsts militārās spējas salīdzinājumā ar reģionālajiem un globālajiem standartiem. Piemēram, Latvija, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm un NATO dalībvalstīm, ir izrādījusi ievērojamu progresu militāro izdevumu pieaugumā, kas atspoguļo tās apņemšanos nacionālās un reģionālās drošības stiprināšanā. Makroekonomiskajā kontekstā militārie izdevumi var ietekmēt arī citas ekonomikas kategorijas, piemēram, valsts kopproduktu (IKP), nodarbinātību un tehnoloģisko attīstību. No vienas puses, pieaugot militārajiem izdevumiem, iespējams veicināt ekonomisko izaugsmi, it īpaši tehnoloģisko un inovācijas nozaru attīstībā. No otras puses, pārmērīgi augsti militārie izdevumi var radīt fiskālus izaicinājumus un samazināt resursus, kas pieejami citiem sabiedrības attīstībai svarīgiem sektoriem, piemēram, izglītībai, veselības aprūpei un infrastruktūrai. Globālā līmenī militārie izdevumi bieži tiek analizēti saistībā ar drošības un stabilitātes jautājumiem. Augsti militārie izdevumi var liecināt par pieaugošu spriedzi starptautiskajās attiecībās un potenciāliem konfliktiem. Tādējādi valstu lēmumi par militārajiem izdevumiem tiek rūpīgi novēroti gan no ekonomiskā, gan politiskā aspekta. Šāda analīze ir būtiska, lai izprastu globālās drošības dinamiku un potenciālās sekas ekonomiskajā un politiskajā jomā. Eulerpool.com piedāvā arī vēsturisko datu analīzi, kas ļauj izpētīt militāro izdevumu tendences laika gaitā. Šī pieeja sniedz lietotājiem iespēju identificēt ilgtermiņa izmaiņas un tendences, kā arī analizēt, kādi faktori ir bijuši noteicošie militāro izdevumu izmaiņās. Vēsturiskie dati ļauj arī prognozēt nākotnes attīstības tendences, nodrošinot iespēju pieņemt informētus lēmumus par politikas veidošanu un stratēģisko plānošanu. Turklāt Eulerpool.com nodrošina piekļuvi analītiskajiem rīkiem un vizualizācijām, kas palīdz lietotājiem efektīvi analizēt un interpretēt datus par militārajiem izdevumiem. Šie rīki ir noderīgi gan akadēmiskajiem pētniekiem, gan arī uzņēmējiem un investoriem, kas vēlas izprast tirgus dinamiku un pieņemt stratēģiskos lēmumus, pamatojoties uz precīziem datiem. Latvijā militāro izdevumu pieaugums ir saistīts arī ar starptautisko sadarbību un partnerattiecībām, īpaši NATO ietvaros. Nacionālās drošības stratēģijas stiprināšana un sadarbība ar sabiedrotajiem ir būtiski faktori, kas ietekmē militāro izdevumu apjomu un struktūru. Starptautiskā sadarbība palīdz nodrošināt resursu efektīvāku izmantošanu un kopīgu drošības izaicinājumu risināšanu. Noslēgumā var teikt, ka militārie izdevumi ir komplekss un daudzdimensionāls makroekonomisks rādītājs, kas prasa rūpīgu analīzi un izpratni. Eulerpool.com piedāvā plašu un detalizētu informāciju par militārajiem izdevumiem, atklājot svarīgas tendences un sniedzot iespēju veikt padziļinātas analīzes. Šādi dati ir būtiski ne tikai politikas veidotājiem un pētniekiem, bet arī sabiedrībai kopumā, lai izprastu reģionālās un globālās drošības izaicinājumus un valstu stratēģijas šajā kontekstā.