Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Slovēnija Rūpnieciskā ražošana
Akciju cena
Pašreizējā vērtība Rūpnieciskā ražošana Slovēnija ir 2,6 %. Rūpnieciskā ražošana Slovēnija pieauga līdz 2,6 % 1.02.2024., pēc tam, kad tā bija 0,1 % 1.02.2023.. No 1.01.1999. līdz 1.04.2024. vidējais IKP Slovēnija bija 2,35 %. Vēsturiskais maksimums tika sasniegts 1.04.2021. ar 34,90 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.04.2020. ar -27,30 %.
Rūpnieciskā ražošana ·
Max
Rūpnieciskā ražošana | |
---|---|
1.06.1999. | 1,80 % |
1.09.1999. | 1,10 % |
1.10.1999. | 3,70 % |
1.11.1999. | 0,60 % |
1.12.1999. | 5,70 % |
1.01.2000. | 0,90 % |
1.02.2000. | 6,40 % |
1.03.2000. | 7,30 % |
1.04.2000. | 10,50 % |
1.05.2000. | 9,80 % |
1.06.2000. | 7,90 % |
1.07.2000. | 9,40 % |
1.08.2000. | 7,80 % |
1.09.2000. | 7,40 % |
1.10.2000. | 4,50 % |
1.11.2000. | 7,50 % |
1.12.2000. | 7,30 % |
1.01.2001. | 9,10 % |
1.02.2001. | 7,60 % |
1.03.2001. | 5,00 % |
1.04.2001. | 6,50 % |
1.05.2001. | 1,10 % |
1.06.2001. | 1,10 % |
1.07.2001. | 4,20 % |
1.08.2001. | 3,70 % |
1.09.2001. | 1,20 % |
1.10.2001. | 3,80 % |
1.11.2001. | 0,60 % |
1.01.2002. | 3,90 % |
1.02.2002. | 2,70 % |
1.03.2002. | 1,50 % |
1.04.2002. | 4,70 % |
1.05.2002. | 0,60 % |
1.06.2002. | 0,30 % |
1.07.2002. | 1,60 % |
1.08.2002. | 1,90 % |
1.09.2002. | 4,70 % |
1.10.2002. | 1,60 % |
1.11.2002. | 2,10 % |
1.12.2002. | 0,30 % |
1.02.2003. | 1,10 % |
1.03.2003. | 0,70 % |
1.05.2003. | 0,80 % |
1.06.2003. | 0,20 % |
1.10.2003. | 4,10 % |
1.11.2003. | 5,90 % |
1.12.2003. | 2,40 % |
1.01.2004. | 4,80 % |
1.02.2004. | 1,00 % |
1.03.2004. | 4,70 % |
1.04.2004. | 6,80 % |
1.05.2004. | 2,90 % |
1.06.2004. | 5,50 % |
1.07.2004. | 5,00 % |
1.08.2004. | 4,80 % |
1.09.2004. | 4,80 % |
1.10.2004. | 1,50 % |
1.11.2004. | 0,70 % |
1.12.2004. | 2,00 % |
1.01.2005. | 2,70 % |
1.02.2005. | 1,40 % |
1.03.2005. | 1,10 % |
1.04.2005. | 0,90 % |
1.05.2005. | 6,60 % |
1.06.2005. | 6,10 % |
1.07.2005. | 8,60 % |
1.08.2005. | 0,70 % |
1.09.2005. | 3,60 % |
1.10.2005. | 5,80 % |
1.11.2005. | 7,10 % |
1.12.2005. | 11,40 % |
1.01.2006. | 6,70 % |
1.02.2006. | 7,60 % |
1.03.2006. | 3,60 % |
1.04.2006. | 5,30 % |
1.05.2006. | 7,60 % |
1.06.2006. | 2,50 % |
1.07.2006. | 4,90 % |
1.08.2006. | 9,20 % |
1.09.2006. | 6,90 % |
1.10.2006. | 6,30 % |
1.11.2006. | 7,70 % |
1.12.2006. | 8,80 % |
1.01.2007. | 9,00 % |
1.02.2007. | 9,00 % |
1.03.2007. | 10,20 % |
1.04.2007. | 10,10 % |
1.05.2007. | 4,20 % |
1.06.2007. | 11,70 % |
1.07.2007. | 7,10 % |
1.08.2007. | 10,00 % |
1.09.2007. | 6,40 % |
1.10.2007. | 7,60 % |
1.11.2007. | 3,60 % |
1.12.2007. | 0,40 % |
1.01.2008. | 5,20 % |
1.02.2008. | 7,80 % |
1.03.2008. | 7,20 % |
1.04.2008. | 5,50 % |
1.05.2008. | 5,90 % |
1.06.2008. | 6,90 % |
1.08.2008. | 2,50 % |
1.09.2008. | 3,60 % |
1.10.2008. | 1,00 % |
1.12.2009. | 2,80 % |
1.02.2010. | 1,90 % |
1.03.2010. | 8,00 % |
1.04.2010. | 10,10 % |
1.05.2010. | 11,70 % |
1.06.2010. | 11,00 % |
1.07.2010. | 8,70 % |
1.08.2010. | 10,50 % |
1.09.2010. | 6,20 % |
1.10.2010. | 7,80 % |
1.11.2010. | 5,70 % |
1.12.2010. | 14,90 % |
1.01.2011. | 11,30 % |
1.02.2011. | 4,80 % |
1.03.2011. | 6,90 % |
1.04.2011. | 1,60 % |
1.05.2011. | 4,30 % |
1.06.2011. | 3,10 % |
1.09.2011. | 2,20 % |
1.11.2011. | 0,10 % |
1.01.2012. | 0,40 % |
1.02.2012. | 3,20 % |
1.04.2012. | 2,20 % |
1.07.2012. | 3,60 % |
1.08.2012. | 3,00 % |
1.10.2012. | 5,20 % |
1.04.2013. | 3,00 % |
1.07.2013. | 1,30 % |
1.09.2013. | 0,80 % |
1.12.2013. | 8,10 % |
1.03.2014. | 3,80 % |
1.04.2014. | 0,80 % |
1.06.2014. | 6,20 % |
1.07.2014. | 5,20 % |
1.09.2014. | 4,80 % |
1.10.2014. | 2,90 % |
1.11.2014. | 1,60 % |
1.12.2014. | 3,60 % |
1.01.2015. | 3,60 % |
1.02.2015. | 7,40 % |
1.03.2015. | 8,60 % |
1.04.2015. | 0,90 % |
1.05.2015. | 6,10 % |
1.06.2015. | 8,60 % |
1.07.2015. | 2,70 % |
1.08.2015. | 7,90 % |
1.09.2015. | 6,20 % |
1.10.2015. | 3,40 % |
1.11.2015. | 8,20 % |
1.12.2015. | 3,80 % |
1.01.2016. | 4,80 % |
1.02.2016. | 8,40 % |
1.03.2016. | 3,70 % |
1.04.2016. | 8,10 % |
1.05.2016. | 9,60 % |
1.06.2016. | 7,00 % |
1.07.2016. | 2,30 % |
1.08.2016. | 10,40 % |
1.09.2016. | 7,10 % |
1.10.2016. | 2,90 % |
1.11.2016. | 7,50 % |
1.12.2016. | 8,80 % |
1.01.2017. | 7,40 % |
1.02.2017. | 3,20 % |
1.03.2017. | 13,00 % |
1.04.2017. | 1,60 % |
1.05.2017. | 8,40 % |
1.06.2017. | 7,40 % |
1.07.2017. | 7,20 % |
1.08.2017. | 7,70 % |
1.09.2017. | 8,20 % |
1.10.2017. | 13,20 % |
1.11.2017. | 9,90 % |
1.12.2017. | 4,00 % |
1.01.2018. | 14,40 % |
1.02.2018. | 7,90 % |
1.03.2018. | 4,10 % |
1.04.2018. | 9,80 % |
1.05.2018. | 6,30 % |
1.06.2018. | 1,20 % |
1.07.2018. | 8,10 % |
1.08.2018. | 5,20 % |
1.10.2018. | 7,20 % |
1.11.2018. | 2,60 % |
1.01.2019. | 3,00 % |
1.02.2019. | 3,70 % |
1.03.2019. | 0,70 % |
1.04.2019. | 11,60 % |
1.05.2019. | 3,70 % |
1.07.2019. | 8,10 % |
1.09.2019. | 5,00 % |
1.10.2019. | 2,20 % |
1.12.2019. | 4,10 % |
1.02.2020. | 4,20 % |
1.11.2020. | 2,00 % |
1.12.2020. | 4,00 % |
1.03.2021. | 14,40 % |
1.04.2021. | 34,90 % |
1.05.2021. | 25,90 % |
1.06.2021. | 17,50 % |
1.07.2021. | 3,80 % |
1.08.2021. | 9,70 % |
1.09.2021. | 5,60 % |
1.10.2021. | 0,80 % |
1.11.2021. | 8,30 % |
1.12.2021. | 15,90 % |
1.01.2022. | 15,40 % |
1.02.2022. | 0,30 % |
1.03.2022. | 4,30 % |
1.04.2022. | 0,10 % |
1.05.2022. | 3,80 % |
1.06.2022. | 4,30 % |
1.07.2022. | 0,70 % |
1.08.2022. | 3,80 % |
1.09.2022. | 1,20 % |
1.02.2023. | 0,10 % |
1.02.2024. | 2,60 % |
Rūpnieciskā ražošana Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.02.2024. | 2,6 % |
1.02.2023. | 0,1 % |
1.09.2022. | 1,2 % |
1.08.2022. | 3,8 % |
1.07.2022. | 0,7 % |
1.06.2022. | 4,3 % |
1.05.2022. | 3,8 % |
1.04.2022. | 0,1 % |
1.03.2022. | 4,3 % |
1.02.2022. | 0,3 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Rūpnieciskā ražošana
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇸🇮 Biznesa klimats | -8 points | -8 points | Mēneša |
🇸🇮 Elektroauto reģistrācijas | 225 Units | 283 Units | Mēneša |
🇸🇮 Elektroenerģijas ražošana | 1298,895 Gigawatt-hour | 885,27 Gigawatt-hour | Mēneša |
🇸🇮 Ieguves ražošana | 10,6 % | -6,2 % | Mēneša |
🇸🇮 Izmaiņas krājumu apjomos | 800 000 EUR | 800 000 EUR | Ceturksnis |
🇸🇮 Izturības līmenis | 80,6 % | 82,4 % | Ceturksnis |
🇸🇮 Ražošanas apjoms MoM | 4,4 % | -3,3 % | Mēneša |
🇸🇮 Ražošanas produkcija | 8,2 % | -7,1 % | Mēneša |
🇸🇮 Transportlīdzekļu reģistrācijas | 4600 Units | 5192 Units | Mēneša |
Slovēnijā rūpnieciskā ražošana mēra uzņēmumu ražošanas apjomu, kas ir integrēti rūpniecības nozarē. Apstrādes rūpniecība ir vissvarīgākā nozare un veido 90 procentus no kopējās ražošanas. Lielākie segmenti apstrādes rūpniecības ietvaros ir šādi: metālizstrādājumi, izņemot iekārtas un mašīnas (12 procenti no kopējā ražošanas apjoma); elektroiekārtas (10 procenti); automobiļi, piekabes un puspiekabes (7 procenti); gumijas un plastmasas izstrādājumi (7 procenti); iekārtas un mašīnas (6 procenti); pārtikas produkti (5 procenti); un pamata metāli (5 procenti). Elektrības, gāzes, tvaika un gaisa kondicionēšanas piegāde veido 9 procentus no kopējā ražošanas apjoma, bet ieguves rūpniecība un karjeri veido 1 procentu.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Rūpnieciskā ražošana
Industriālā ražošana ir viens no kritiskajiem makroekonomiskajiem indikatoriem, kas sniedz dziļāku ieskatu valsts ekonomiskajā dinamismā un attīstības perspektīvās. Eulerpool mājaslapā mēs specializējamies makroekonomisko datu atspoguļošanā un analīzē, nodrošinot lietotājiem precīzus un aktuālus datus par industriālo ražošanu Latvijā. Šajā rakstā mēs izpētīsim, kas ir industriālā ražošana, kādi faktori to ietekmē un kāpēc šis ekonomiskais rādītājs ir svarīgs gan politikai, gan uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Industriālā ražošana aptver visu rūpniecības nozaru kopējo ražošanu valsts ietvaros, ietverot dažādas nozares, piemēram, apstrādes rūpniecību, ieguves rūpniecību un elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes sektoru. Latvijā industriālās ražošanas nozare ir viens no galvenajiem ekonomikas dzinējspēkiem, kas ievērojami ietekmē gan nodarbinātības līmeni, gan valsts eksporta potenciālu. Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē industriālo ražošanu, ir pieprasījums gan vietējā, gan ārējā tirgū. Eksporta pieprasījums bieži vien ir tieši saistīts ar globālajām ekonomiskajām tendencēm, un jebkādas izmaiņas starptautiskajos tirgos var būtiski ietekmēt arī Latvijas industriālo ražošanu. Tāpat, iekšzemes tirgus pieprasījums spēlē nozīmīgu lomu, jo tas tieši ietekmē vietējo uzņēmumu ražošanas apjomus. Tehnoloģiskā attīstība un inovācijas ir vēl viens būtisks elements, kas ietekmē industriālo ražošanu. Modernizācija un jaunu tehnoloģiju integrācija ražošanas procesos var ievērojami palielināt ražošanas efektivitāti un konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Latvijā daudzi uzņēmumi aktīvi investē tehnoloģisku risinājumu ieviešanā un jaunu produktu izstrādē, kas savukārt veicina ekonomisko izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu. Valdības politikas un regulējumi arī spēlē būtisku lomu industriālajā ražošanā. Nodokļu politika, darba likumdošana un vides aizsardzības regulējumi var būtiski ietekmēt uzņēmumu darbību un ražošanas apjomus. Pieņemot labvēlīgus politiskos lēmumus un veicinot uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi, valdība var stimulēt industriālo ražošanu un tādējādi uzlabot visa ekonomikas sektora konkurētspēju. Nodarbinātība industriālajā sektorā ir vēl viens svarīgs aspekt, kuru nevar aizmirst. Industriālā ražošana nodrošina darbu lielam skaitam cilvēku, un jebkādas izmaiņas šajā nozarē tieši ietekmē darba tirgu un iedzīvotāju labklājību. Paaugstinoties ražošanas apjomiem, pieaug arī pieprasījums pēc darba spēka, kas savukārt noved pie nodarbinātības līmeņa pieauguma un ekonomiskās stabilitātes. Prognožu veidošana un analīze ir vēl viena kritiska joma, kur industriālās ražošanas dati tiek plaši izmantoti. Izmantojot statistiskos datus un analīzes metodes, tiek izstrādāti ekonomikas prognozes, kas palīdz gan valdībai, gan uzņēmumiem pieņemt stratēģiskus lēmumus. Prognožu precizitāte ir atkarīga no pieejamo datu kvalitātes un analīzes metodēm, tāpēc Eulerpool mājaslapā mēs nodrošinām visaugstākos standartus datu kvalitātē un uzticamībā. Rūpniecības struktūras maiņa laika gaitā arī ir svarīgs faktors, kas jāņem vērā, analizējot industriālo ražošanu. Dažas tradicionālās nozares var zaudēt savu nozīmi, kamēr citas, balstītas uz jaunākām tehnoloģijām un inovācijām, var kļūt par dominējošām. Šāda strukturālā pāreja bieži vien pavada ekonomikas modernizāciju un rada jaunas iespējas uzņēmumiem un investoriem. Industriālās ražošanas loma mūsdienu ekonomikā nevar tikt novērtēta par zemu. Šis indikators sniedz plašāku izpratni par ekonomikas veselību un attīstības tendencēm, kas ir būtiski gan politiskajai plānošanai, gan uzņēmējdarbības stratēģijām. Latvijā industriālās ražošanas nozīme ir īpaši liela, jo tā nodrošina lielu daļu no ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības. Eulerpool mājaslapa nodrošina visaptverošu un detalizētu datu pieeju industriālās ražošanas analīzei Latvijā. Mūsu mērķis ir nodrošināt lietotājus ar visaktuālāko un precīzāko informāciju, kas palīdzētu pieņemt izsvērtus un pamatotus lēmumus gan politikā, gan uzņēmējdarbībā. Mēs piedāvājam plašu rīku klāstu datu analīzei un vizualizācijai, kas ļauj lietotājiem ērti un efektīvi izmantot mūsu platformu. Noslēgumā, industriālā ražošana ir viens no svarīgākajiem makroekonomiskajiem indikatoriem, kas sniedz ieskatu par valsts ekonomikas veselību un attīstības perspektīvām. Latvijā šis sektors spēlē būtisku lomu ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā un eksporta potenciālā. Eulerpool mājaslapa piedāvā visaptverošu datu pieeju un analīzes rīkus, kas palīdz lietotājiem labāk izprast industriālās ražošanas dinamiku un pieņemt pamatotus lēmumus. Mūsu mērķis ir nodrošināt augstākās kvalitātes pakalpojumus un būt uzticams partneris gan uzņēmumiem, gan valsts institūcijām ekonomiskās analīzes jomā.