Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Singapūra Vadošais ekonomikas indekss
Akciju cena
Pašreizējā Vadošais ekonomikas indekss vērtība Singapūra ir 106,4 punkti. Vadošais ekonomikas indekss Singapūra pieauga līdz 106,4 punkti 1.12.2023., pēc tam, kad 1.09.2023. tā bija 106 punkti. Laikā no 1.03.1978. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Singapūra bija 70,76 punkti. Visaugstākā vērtība tika sasniegta 1.12.2021. ar 112,90 punkti, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1978. ar 23,70 punkti.
Vadošais ekonomikas indekss ·
Max
Agrā indikators | |
---|---|
1.03.1978. | 23,70 points |
1.06.1978. | 24,50 points |
1.09.1978. | 25,20 points |
1.12.1978. | 24,70 points |
1.03.1979. | 25,80 points |
1.06.1979. | 25,50 points |
1.09.1979. | 25,50 points |
1.12.1979. | 26,50 points |
1.03.1980. | 27,10 points |
1.06.1980. | 26,60 points |
1.09.1980. | 28,50 points |
1.12.1980. | 29,90 points |
1.03.1981. | 30,80 points |
1.06.1981. | 32,20 points |
1.09.1981. | 31,00 points |
1.12.1981. | 30,50 points |
1.03.1982. | 30,30 points |
1.06.1982. | 30,60 points |
1.09.1982. | 29,90 points |
1.12.1982. | 31,60 points |
1.03.1983. | 33,30 points |
1.06.1983. | 34,90 points |
1.09.1983. | 35,70 points |
1.12.1983. | 36,70 points |
1.03.1984. | 36,20 points |
1.06.1984. | 35,90 points |
1.09.1984. | 34,90 points |
1.12.1984. | 34,60 points |
1.03.1985. | 32,90 points |
1.06.1985. | 31,90 points |
1.09.1985. | 31,60 points |
1.12.1985. | 32,70 points |
1.03.1986. | 33,50 points |
1.06.1986. | 34,50 points |
1.09.1986. | 35,30 points |
1.12.1986. | 36,30 points |
1.03.1987. | 37,70 points |
1.06.1987. | 39,60 points |
1.09.1987. | 42,40 points |
1.12.1987. | 41,60 points |
1.03.1988. | 41,40 points |
1.06.1988. | 42,70 points |
1.09.1988. | 43,80 points |
1.12.1988. | 43,90 points |
1.03.1989. | 45,40 points |
1.06.1989. | 46,00 points |
1.09.1989. | 47,20 points |
1.12.1989. | 48,00 points |
1.03.1990. | 49,50 points |
1.06.1990. | 50,20 points |
1.09.1990. | 49,60 points |
1.12.1990. | 49,20 points |
1.03.1991. | 50,40 points |
1.06.1991. | 51,90 points |
1.09.1991. | 53,20 points |
1.12.1991. | 52,80 points |
1.03.1992. | 53,40 points |
1.06.1992. | 54,80 points |
1.09.1992. | 54,70 points |
1.12.1992. | 55,70 points |
1.03.1993. | 56,80 points |
1.06.1993. | 57,10 points |
1.09.1993. | 57,40 points |
1.12.1993. | 59,70 points |
1.03.1994. | 59,90 points |
1.06.1994. | 60,70 points |
1.09.1994. | 61,80 points |
1.12.1994. | 62,80 points |
1.03.1995. | 62,20 points |
1.06.1995. | 62,60 points |
1.09.1995. | 63,90 points |
1.12.1995. | 63,30 points |
1.03.1996. | 63,60 points |
1.06.1996. | 64,10 points |
1.09.1996. | 63,90 points |
1.12.1996. | 64,60 points |
1.03.1997. | 65,70 points |
1.06.1997. | 67,00 points |
1.09.1997. | 66,70 points |
1.12.1997. | 65,40 points |
1.03.1998. | 62,80 points |
1.06.1998. | 61,30 points |
1.09.1998. | 61,60 points |
1.12.1998. | 63,10 points |
1.03.1999. | 65,20 points |
1.06.1999. | 69,60 points |
1.09.1999. | 71,50 points |
1.12.1999. | 73,00 points |
1.03.2000. | 72,60 points |
1.06.2000. | 72,30 points |
1.09.2000. | 71,90 points |
1.12.2000. | 69,10 points |
1.03.2001. | 67,40 points |
1.06.2001. | 65,20 points |
1.09.2001. | 64,40 points |
1.12.2001. | 66,50 points |
1.03.2002. | 69,70 points |
1.06.2002. | 70,40 points |
1.09.2002. | 69,10 points |
1.12.2002. | 69,10 points |
1.03.2003. | 67,20 points |
1.06.2003. | 69,20 points |
1.09.2003. | 72,80 points |
1.12.2003. | 75,30 points |
1.03.2004. | 78,40 points |
1.06.2004. | 78,70 points |
1.09.2004. | 78,40 points |
1.12.2004. | 77,40 points |
1.03.2005. | 78,90 points |
1.06.2005. | 78,80 points |
1.09.2005. | 80,00 points |
1.12.2005. | 81,10 points |
1.03.2006. | 81,80 points |
1.06.2006. | 82,60 points |
1.09.2006. | 82,30 points |
1.12.2006. | 84,50 points |
1.03.2007. | 87,70 points |
1.06.2007. | 90,90 points |
1.09.2007. | 91,30 points |
1.12.2007. | 91,40 points |
1.03.2008. | 89,50 points |
1.06.2008. | 89,60 points |
1.09.2008. | 89,50 points |
1.12.2008. | 81,40 points |
1.03.2009. | 80,50 points |
1.06.2009. | 86,30 points |
1.09.2009. | 92,10 points |
1.12.2009. | 95,40 points |
1.03.2010. | 98,00 points |
1.06.2010. | 96,70 points |
1.09.2010. | 96,80 points |
1.12.2010. | 98,40 points |
1.03.2011. | 98,10 points |
1.06.2011. | 98,80 points |
1.09.2011. | 95,80 points |
1.12.2011. | 96,20 points |
1.03.2012. | 100,00 points |
1.06.2012. | 97,90 points |
1.09.2012. | 97,80 points |
1.12.2012. | 98,80 points |
1.03.2013. | 100,30 points |
1.06.2013. | 101,20 points |
1.09.2013. | 102,10 points |
1.12.2013. | 102,50 points |
1.03.2014. | 101,00 points |
1.06.2014. | 101,80 points |
1.09.2014. | 102,00 points |
1.12.2014. | 102,70 points |
1.03.2015. | 100,50 points |
1.06.2015. | 101,10 points |
1.09.2015. | 99,50 points |
1.12.2015. | 98,90 points |
1.03.2016. | 98,60 points |
1.06.2016. | 100,00 points |
1.09.2016. | 101,10 points |
1.12.2016. | 102,40 points |
1.03.2017. | 105,70 points |
1.06.2017. | 105,70 points |
1.09.2017. | 107,70 points |
1.12.2017. | 109,90 points |
1.03.2018. | 109,50 points |
1.06.2018. | 109,30 points |
1.09.2018. | 108,40 points |
1.12.2018. | 108,50 points |
1.03.2019. | 106,30 points |
1.06.2019. | 105,10 points |
1.09.2019. | 105,40 points |
1.12.2019. | 104,30 points |
1.03.2020. | 101,70 points |
1.06.2020. | 100,80 points |
1.09.2020. | 107,00 points |
1.12.2020. | 110,80 points |
1.03.2021. | 110,80 points |
1.06.2021. | 111,90 points |
1.09.2021. | 111,70 points |
1.12.2021. | 112,90 points |
1.03.2022. | 112,30 points |
1.06.2022. | 111,90 points |
1.09.2022. | 110,50 points |
1.12.2022. | 106,40 points |
1.03.2023. | 106,10 points |
1.06.2023. | 107,20 points |
1.09.2023. | 106,00 points |
1.12.2023. | 106,40 points |
Vadošais ekonomikas indekss Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 106,4 punkti |
1.09.2023. | 106 punkti |
1.06.2023. | 107,2 punkti |
1.03.2023. | 106,1 punkti |
1.12.2022. | 106,4 punkti |
1.09.2022. | 110,5 punkti |
1.06.2022. | 111,9 punkti |
1.03.2022. | 112,3 punkti |
1.12.2021. | 112,9 punkti |
1.09.2021. | 111,7 punkti |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Vadošais ekonomikas indekss
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇸🇬 Biznesa klimats | 23 points | 22 points | Ceturksnis |
🇸🇬 Izmaiņas krājumu apjomos | 921,3 milj. SGD | -1,472 miljardi SGD | Ceturksnis |
🇸🇬 Kompozīta Iepirkumu vadītāju indekss | 55,2 points | 54,2 points | Mēneša |
🇸🇬 Maksātnespējas | 116 Companies | 79 Companies | Mēneša |
🇸🇬 Pakalpojumu noskaņojums | 13 points | 7 points | Ceturksnis |
🇸🇬 Ražošanas apjoms MoM | 6,7 % | 10,2 % | Mēneša |
🇸🇬 Ražošanas PMI | 50,4 points | 50,6 points | Mēneša |
🇸🇬 Rūpnieciskā ražošana | 21 % | 2 % | Mēneša |
🇸🇬 Transportlīdzekļu reģistrācijas | 6132 Units | 5803 Units | Mēneša |
Singapūrā Kompozītais Vadošais Indekss ir prognozēšanas rīks, kas palīdz paredzēt ekonomikas uzplaukumu un kritumu un aptuveni noteikt, kad notiks izaugsme vai recesija. Tas apvieno deviņus ekonomiskos rādītājus: kopējais jaunu uzņēmumu skaits, naudas piedāvājums (M2), Singapūras fondu biržas indeksi, uzņēmēju gaidas par vairumtirdzniecību, uzņēmēju gaidas par gatavo preču krājumiem (ražošana), ASV iepirkumu vadītāju indekss (ražošana), kopējais ne-nfta jūras kravu apgrozījums, iekšzemes likviditātes rādītājs un kopējais ne-naftas importētais daudzums. Indeksa bāzes vērtība ir 100 kopš 2005. gada.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Vadošais ekonomikas indekss
Vadošais ekonomikas indekss (Leading Economic Index jeb LEI) ir svarīgs makroekonomiskais rādītājs, kas tiek plaši izmantots, lai novērtētu nākotnes ekonomisko aktivitāti un prognozētu ekonomikas ciklus. Eulerpool, kā profesionāla vietne makroekonomisko datu parādīšanai, sniedz detalizētu ieskatu par šo nozīmīgo indikatoru, kas palīdz pieņemt pārdomātus lēmumus gan uzņēmējiem, gan investoriem, gan politikas veidotājiem. Šajā rakstā mēs detalizēti izpētīsim vadošā ekonomikas indeksa nozīmīgumu, sastāvdaļas un tā pielietojumu Latvijas ekonomikā. Vadošais ekonomikas indekss ir kompozītais rādītājs, kurā tiek izmantoti vairāki atsevišķi ekonomiski rādītāji, lai sniegtu visaptverošu priekšstatu par ekonomisko aktivitāti nākotnē. To veido dažādi mainīgie, piemēram, jauno pasūtījumu rādītāji, būvatļauju skaits, jaunu darba vietu pieaugums, ražošanas apjomi un patērētāju uzticības indeksi. Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, LEI tiek izmantots, lai prognozētu ekonomikas recesijas vai izaugsmes periodus. Viens no svarīgākajiem LEI uzdevumiem ir prognozēt ekonomikas ciklu pagrieziena punktus. Ekonomikas cikli sastāv no paplašināšanās un kontrakcijas fāzēm, un katram ciklam ir raksturīgi noteikti uzvedības modeļi. LEI palīdz identificēt šos modeļus, norādot uz tendencēm un izmaiņām ekonomikā sākotnējos posmos. Tas ir īpaši noderīgi politikas veidotājiem, kuri var izmantot šīs prognozes, lai savlaicīgi pielāgotu monetāro un fiskālo politiku. LEI sastāvdaļas tiek rūpīgi izraudzītas, ņemot vērā to spēju atspoguļot nākotnes ekonomisko aktivitāti. Piemēram, jauno pasūtījumu apjoma pieaugums bieži norāda uz nākotnes ražošanas pieaugumu, savukārt būvatļauju skaita pieaugums liecina par nākotnes investīciju pieaugumu būvniecības sektorā. Latvijā svarīgi rādītāji varētu iekļaut arī eksportu, importu, kā arī dažādus reģionālos ekonomiskos indeksus, kuri atspoguļo valsts ekonomikas dinamiku. LEI tiek izmantots ne tikai valdības institūcijās, bet arī privātajā sektorā. Uzņēmēji var izmantot šo indeksu, lai pielāgotu savas biznesa stratēģijas, ņemot vērā gaidāmos ekonomiskos nosacījumus. Piemēram, ja LEI norāda uz gaidāmu ekonomikas lejupslīdi, uzņēmumi var pieņemt lēmumus par izmaksu samazināšanu vai investīciju atlikšanu, lai saglabātu finanšu stabilitāti. Savukārt, investori var izmantot LEI, lai pielāgotu savas portfeļa stratēģijas, koncentrējoties uz nozarēm, kuras paredzams būs stabilākas vai izaugsmes periodos nesīs lielāku peļņu. Latvijā LEI ir īpaši nozīmīgs, ņemot vērā mūsu ekonomikas lielo atkarību no ārējiem tirgiem. Kā zināms, Latvijas ekonomika ir mazs un atvērts tirgus, kas nozīmē, ka to būtiski ietekmē globālās ekonomiskās izmaiņas. LEI var sniegt svarīgu informāciju par globālo tirgu tendencēm, kas savukārt var palīdzēt Latvijas uzņēmumiem un politikas veidotājiem savlaicīgi pielāgoties šīm izmaiņām. Turklāt LEI var kalpot kā svarīgs rīks sabiedriskās politikas veidotāju rokās. Piemēram, ja LEI norāda uz gaidāmu ekonomikas izaugsmi, valdība var plānot palielināt budžeta izdevumus infrastruktūras projektiem, lai stimulētu turpmāku izaugsmi. Savukārt lejupslīdes prognožu gadījumā var tikt izstrādāti atbalsta pasākumi uzņēmumiem un iedzīvotājiem, lai mazinātu lejupslīdes ietekmi. Eulerpool, kā vadošais avots makroekonomisko datu jomā, piedāvā detalizētu LEI uzraudzību un analīzi. Mūsu platformā ir pieejama plaša informācija par LEI vērtībām, to izmaiņām laika gaitā un analītiskie atzinumi, kas palīdz mūsu lietotājiem labāk izprast ekonomikas perspektīvas. Mēs piedāvājam datus, kas ir būtiski precīzi un aktualizēti, nodrošinot mūsu lietotājiem uzticamu rīku ekonomikas analīzei un prognozēšanai. Mūsu galvenais mērķis ir sniegt skaidru un precīzu priekšstatu par Latvijas un globālo ekonomiku, izmantojot LEI un citus svarīgus makroekonomiskos indikatorus. Šis rādītājs ir nenovērtējams instruments, kas palīdz izprast ekonomiskās tendences un pieņemt pārdomātākus lēmumus visos ekonomiskajos līmeņos. Eulerpool turpina pilnveidot un paplašināt savu datu piedāvājumu, lai atspoguļotu arvien kompleksākos ekonomiskos apstākļus un sniegtu mūsu lietotājiem visaptverošu un dziļi analītisku priekšstatu par nākotnes ekonomisko aktivitāti. Noslēgumā, Vadošais ekonomikas indekss ir viens no nozīmīgākajiem makroekonomikas rādītājiem, kas ļauj prognozēt ekonomikas attīstību un savlaicīgi sagatavoties izmaiņām. Latvijā šis rādītājs spēlē īpaši svarīgu lomu, ņemot vērā mūsu ekonomikas atvērtību un globālo atkarību. Eulerpool piedāvā visaptverošu un precīzu datu bāzi, kas palīdz mūsu lietotājiem veikt analīzi un pieņemt informētus lēmumus. Mēs esam apņēmušies nodrošināt augstākās kvalitātes makroekonomiskos datus, kas palīdzēs mūsu lietotājiem orientēties sarežģītajā ekonomikas pasaulē.