Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Rumānija Tūristu ierašanās
Akciju cena
Pašreizējā Tūristu ierašanās vērtība Rumānija ir 132 105 . Tūristu ierašanās Rumānija pieauga līdz 132 105 1.02.2024., pēc tam, kad tā bija 120 221 1.01.2024.. No 1.01.2010. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Rumānija bija 155 275,26 . Gada augstākā vērtība tika sasniegta 1.08.2017. ar 337 836,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.05.2020. ar 1307,00 .
Tūristu ierašanās ·
Max
Tūristu ierašanās | |
---|---|
1.01.2010. | 66 422,00 |
1.02.2010. | 69 296,00 |
1.03.2010. | 87 761,00 |
1.04.2010. | 94 560,00 |
1.05.2010. | 139 000,00 |
1.06.2010. | 138 543,00 |
1.07.2010. | 144 090,00 |
1.08.2010. | 152 785,00 |
1.09.2010. | 153 053,00 |
1.10.2010. | 126 478,00 |
1.11.2010. | 100 029,00 |
1.12.2010. | 71 061,00 |
1.01.2011. | 74 709,00 |
1.02.2011. | 75 951,00 |
1.03.2011. | 95 566,00 |
1.04.2011. | 109 119,00 |
1.05.2011. | 146 421,00 |
1.06.2011. | 157 167,00 |
1.07.2011. | 166 709,00 |
1.08.2011. | 181 333,00 |
1.09.2011. | 170 291,00 |
1.10.2011. | 139 660,00 |
1.11.2011. | 111 000,00 |
1.12.2011. | 86 855,00 |
1.01.2012. | 82 610,00 |
1.02.2012. | 78 559,00 |
1.03.2012. | 109 169,00 |
1.04.2012. | 121 214,00 |
1.05.2012. | 172 873,00 |
1.06.2012. | 175 584,00 |
1.07.2012. | 188 360,00 |
1.08.2012. | 190 246,00 |
1.09.2012. | 173 973,00 |
1.10.2012. | 156 478,00 |
1.11.2012. | 118 430,00 |
1.12.2012. | 85 865,00 |
1.01.2013. | 86 355,00 |
1.02.2013. | 87 786,00 |
1.03.2013. | 107 777,00 |
1.04.2013. | 127 663,00 |
1.05.2013. | 166 391,00 |
1.06.2013. | 178 873,00 |
1.07.2013. | 191 887,00 |
1.08.2013. | 197 290,00 |
1.09.2013. | 194 201,00 |
1.10.2013. | 158 808,00 |
1.11.2013. | 126 658,00 |
1.12.2013. | 90 849,00 |
1.01.2014. | 91 305,00 |
1.02.2014. | 96 404,00 |
1.03.2014. | 121 147,00 |
1.04.2014. | 136 323,00 |
1.05.2014. | 189 513,00 |
1.06.2014. | 205 233,00 |
1.07.2014. | 208 752,00 |
1.08.2014. | 220 862,00 |
1.09.2014. | 211 711,00 |
1.10.2014. | 182 248,00 |
1.11.2014. | 138 021,00 |
1.12.2014. | 110 298,00 |
1.01.2015. | 103 793,00 |
1.02.2015. | 108 257,00 |
1.03.2015. | 143 819,00 |
1.04.2015. | 160 564,00 |
1.05.2015. | 218 981,00 |
1.06.2015. | 241 970,00 |
1.07.2015. | 258 225,00 |
1.08.2015. | 274 411,00 |
1.09.2015. | 245 919,00 |
1.10.2015. | 195 652,00 |
1.11.2015. | 154 667,00 |
1.12.2015. | 127 974,00 |
1.01.2016. | 124 094,00 |
1.02.2016. | 129 636,00 |
1.03.2016. | 160 473,00 |
1.04.2016. | 183 165,00 |
1.05.2016. | 249 228,00 |
1.06.2016. | 246 943,00 |
1.07.2016. | 272 100,00 |
1.08.2016. | 293 446,00 |
1.09.2016. | 271 201,00 |
1.10.2016. | 231 541,00 |
1.11.2016. | 167 185,00 |
1.12.2016. | 142 400,00 |
1.01.2017. | 135 476,00 |
1.02.2017. | 135 613,00 |
1.03.2017. | 174 873,00 |
1.04.2017. | 204 074,00 |
1.05.2017. | 264 267,00 |
1.06.2017. | 290 446,00 |
1.07.2017. | 321 344,00 |
1.08.2017. | 337 836,00 |
1.09.2017. | 301 327,00 |
1.10.2017. | 245 652,00 |
1.11.2017. | 181 718,00 |
1.12.2017. | 156 646,00 |
1.01.2018. | 149 027,00 |
1.02.2018. | 144 744,00 |
1.03.2018. | 187 234,00 |
1.04.2018. | 212 497,00 |
1.05.2018. | 287 178,00 |
1.06.2018. | 293 816,00 |
1.07.2018. | 317 356,00 |
1.08.2018. | 328 496,00 |
1.09.2018. | 292 357,00 |
1.10.2018. | 242 449,00 |
1.11.2018. | 179 338,00 |
1.12.2018. | 150 913,00 |
1.01.2019. | 139 818,00 |
1.02.2019. | 134 950,00 |
1.03.2019. | 169 091,00 |
1.04.2019. | 204 015,00 |
1.05.2019. | 272 636,00 |
1.06.2019. | 286 135,00 |
1.07.2019. | 301 092,00 |
1.08.2019. | 312 306,00 |
1.09.2019. | 287 763,00 |
1.10.2019. | 238 792,00 |
1.11.2019. | 176 455,00 |
1.12.2019. | 148 655,00 |
1.01.2020. | 127 620,00 |
1.02.2020. | 120 803,00 |
1.03.2020. | 34 220,00 |
1.04.2020. | 1352,00 |
1.05.2020. | 1307,00 |
1.06.2020. | 12 986,00 |
1.07.2020. | 30 090,00 |
1.08.2020. | 32 289,00 |
1.09.2020. | 32 750,00 |
1.10.2020. | 24 682,00 |
1.11.2020. | 18 736,00 |
1.12.2020. | 16 430,00 |
1.01.2021. | 19 696,00 |
1.02.2021. | 20 876,00 |
1.03.2021. | 25 450,00 |
1.04.2021. | 25 106,00 |
1.05.2021. | 37 838,00 |
1.06.2021. | 72 868,00 |
1.07.2021. | 133 323,00 |
1.08.2021. | 158 854,00 |
1.09.2021. | 146 565,00 |
1.10.2021. | 103 173,00 |
1.11.2021. | 70 395,00 |
1.12.2021. | 58 493,00 |
1.01.2022. | 54 522,00 |
1.02.2022. | 72 314,00 |
1.03.2022. | 114 836,00 |
1.04.2022. | 108 442,00 |
1.05.2022. | 147 727,00 |
1.06.2022. | 160 150,00 |
1.07.2022. | 187 425,00 |
1.08.2022. | 199 334,00 |
1.09.2022. | 180 299,00 |
1.10.2022. | 164 736,00 |
1.11.2022. | 135 829,00 |
1.12.2022. | 134 921,00 |
1.01.2023. | 121 743,00 |
1.02.2023. | 116 716,00 |
1.03.2023. | 142 674,00 |
1.04.2023. | 153 544,00 |
1.05.2023. | 195 734,00 |
1.06.2023. | 200 237,00 |
1.07.2023. | 234 875,00 |
1.08.2023. | 245 382,00 |
1.09.2023. | 218 985,00 |
1.10.2023. | 188 613,00 |
1.11.2023. | 143 064,00 |
1.12.2023. | 139 689,00 |
1.01.2024. | 120 221,00 |
1.02.2024. | 132 105,00 |
Tūristu ierašanās Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.02.2024. | 132 105 |
1.01.2024. | 120 221 |
1.12.2023. | 139 689 |
1.11.2023. | 143 064 |
1.10.2023. | 188 613 |
1.09.2023. | 218 985 |
1.08.2023. | 245 382 |
1.07.2023. | 234 875 |
1.06.2023. | 200 237 |
1.05.2023. | 195 734 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Tūristu ierašanās
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇷🇴 Ārvalstu parāds | 175,753 miljardi EUR | 171,887 miljardi EUR | Mēneša |
🇷🇴 Ārvalstu tiešās investīcijas | 300,07 milj. EUR | 210,11 milj. EUR | Mēneša |
🇷🇴 Dabasgāzes importi | 8210 Terajoule | 8299 Terajoule | Mēneša |
🇷🇴 Eksporti | 8,29 miljardi EUR | 7,96 miljardi EUR | Mēneša |
🇷🇴 Importi | 10,962 miljardi EUR | 10,454 miljardi EUR | Mēneša |
🇷🇴 Naftas ieguve | 56 BBL/D/1K | 56 BBL/D/1K | Mēneša |
🇷🇴 Pārskaitījumi | 465 milj. EUR | 423 milj. EUR | Mēneša |
🇷🇴 Teikušā bilance pret IKP | -9,1 % of GDP | -7,2 % of GDP | Gada |
🇷🇴 Tekošā konta bilance | -3,109 miljardi EUR | -2,719 miljardi EUR | Mēneša |
🇷🇴 Terorisma indekss | 0 Points | 0,682 Points | Gada |
🇷🇴 Tirdzniecības bilance | -2,672 miljardi EUR | -2,494 miljardi EUR | Mēneša |
🇷🇴 Zelta rezerves | 103,6 Tonnes | 103,62 Tonnes | Ceturksnis |
Rumānijā ārvalstu tūrista ierašanās tūristu uzņemšanas iestādē ar tūristu izmitināšanas funkcijām tiek reģistrēta, kad persona parakstās attiecīgās iestādes reģistrā par vienu vai vairākām naktīm. Katrā tūristu uzņemšanas iestādē ar tūristu izmitināšanas funkcijām, neatkarīgi no nakšu skaita, nepārtraukta tūrista uzturēšanās tiek uzskatīta par vienu ierašanos.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Tūristu ierašanās
"Eulerpool ir vadošā platforma makroekonomisko datu attēlošanai, un mēs esam lepni piedāvāt visaptverošu un detalizētu analīzi par tūristu ierašanos Latvijā. Tūristu ierašanās jeb apmeklētāju plūsma ir būtisks makroekonomiskais rādītājs, kas palīdz novērtēt valsts ekonomisko veselību, sociālo attīstību un starptautisko nozīmi. Šajā detalizētajā aprakstā mēs aplūkosim tūristu ierašanās nozares nozīmi, faktorus, kas to ietekmē, un tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Tūristu ierašanās ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas raksturo valsts pievilcību starptautiskajā arēnā. Tas parāda, cik pieprasīta ir valsts kā tūrisma galamērķis, kā arī sniedz vērtīgu informāciju par valsts kultūras, dabas un vēsturisko objektu pievilcību. Latvija ar savu bagāto vēsturi, skaistajām pilsētām un neskartajām dabas teritorijām ik gadu piesaista tūkstošiem apmeklētāju no visas pasaules. Tūristu ierašanās dinamika var būtiski ietekmēt valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), ienākumus un darba tirgu. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē tūristu ierašanos Latvijā, ir globālās ekonomiskās tendences. Pasaules ekonomiskā izaugsme, pieejamais ienākumu līmenis un starptautiskā tirdzniecība ir svarīgi faktori, kas nosaka tūrisma plūsmu. Labvēlīgas globālās ekonomiskās apstākļos indivīdiem ir vairāk resursu ceļošanai, kas pozitīvi ietekmē tūristu ierašanos Latvijā. Pretēji, ekonomiskās lejupslīdes laikā tūristu ierašanās skaits var samazināties, jo cilvēki mēdz ierobežot ceļojumu izdevumus. Otrs svarīgs faktors ir Latvijas tūrisma infrastruktūra un piedāvātie pakalpojumi. Valsts viesnīcu kvalitāte, transporta pieejamība, ekskursiju un izklaides iespējas ir kritiski elementi, kas ietekmē tūristu izvēli apmeklēt Latviju. Lai palielinātu tūristu ierašanos, ir svarīgi, lai valsts nodrošinātu augsta līmeņa tūrisma pakalpojumus un infrastruktūru, kas spētu apmierināt dažādu ceļotāju vajadzības. Eulerpool platformā mēs piedāvājam detalizētu analīzi un datus par viesnīcu pieejamību, transporta savienojumiem un citiem jutīgiem faktoriem, kas var ietekmēt tūristu ierašanos. Latvijas valdības politika un stratēģijas tūrisma attīstībai arī spēlē būtisku lomu tūristu ierašanās veicināšanā. Veiksmīgas mārketinga kampaņas, starptautiski tūrisma izstādes un sadarbība ar globālajiem ceļojumu operatoriem ir tikai daži no veidiem, kā valdība cenšas palielināt tūristu plūsmu. Papildu tam, valsts nodrošinot drošību un stabilitāti, ir vēl viens būtisks faktors tūristu pievilkšanai. Eulerpool piedāvā aktuālus datus par valdības politiku un tās ietekmi uz tūrisma nozari. Tūristu ierašanās pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomiku vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tūristu izdevumi tieši ietekmē valsts IKP. Apmeklētāji tērē naudu par viesnīcām, restorāniem, transportu, kultūras un izklaides pasākumiem, kas veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Otrkārt, tūristu ierašanās veicina nodarbinātību, jo tūrisma nozarē ir nepieciešams liels skaits darbinieku – no viesnīcu darbiniekiem līdz gidam un transporta pakalpojumu sniedzējiem. Treškārt, tūristi veicina ārēju valūtas plūsmu valstī, kas palīdz stabilizēt valūtas kursu un uzlabo valsts ekonomisko stāvokli. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Eulerpool piedāvā visaptverošu un detalizētu statistiku par tūristu ierašanos Latvijā. Mūsu datubāzē ir iekļauta informācija par tūristu skaitu, viņu izcelsmes valstīm, uzturēšanās ilgumu un ceļojumu mērķiem. Mēs sekojam līdz tūristu ierašanās tendencēm un sniedzam dziļāku ieskatu par to, kā mainās apmeklētāju plūsma attiecībā uz dažādiem ekonomiskajiem un sociālajiem faktoriem. Turklāt mēs piedāvājam analīzi par to, kā tūristu ierašanās ietekmē Latvijas ekonomiku, iekļaujot IKP, nodarbinātības un ārējo tirdzniecības bilances datus. Eulerpool mērķis ir būt jūsu uzticamajam partnerim makroekonomisko datu analīzē, un mēs pastāvīgi strādājam, lai uzlabotu un paplašinātu mūsu piedāvāto informāciju. Ar mūsu platformas palīdzību jūs varat iegūt dziļāku izpratni par tūristu ierašanās nozīmi un tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku, kas palīdzēs jums pieņemt pārliecinātus un informētus lēmumus biznesa stratēģiju izstrādē. Noslēgumā varam secināt, ka tūristu ierašanās ir būtisks makroekonomisks rādītājs, kas atspoguļo valsts pievilcību, ekonomisko veselību un spēju piesaistīt starptautiskos apmeklētājus. Dinamiskas un daudzveidīgas tūrisma plūsmas veicināšana ir svarīga Latvijas ekonomiskai attīstībai un labklājībai. Eulerpool piedāvā padziļinātu un precīzu statistiku, kas ļauj izprast tūristu ierašanās nozīmi un tās ietekmi uz valsts ekonomiku. Mēs aicinām izmantot mūsu platformu, lai iegūtu visaptverošu un detalizētu informāciju par tūristu ierašanos Latvijā." Šis teksts sniedz visaptverošu un detalizētu analīzi par tūristu ierašanos, kas ir būtisks rādītājs makroekonomikā. Eulerpool nodrošina visjaunākos datus un analīzes, lai palīdzētu jums izprast un izmantot šādus datus savām vajadzībām. Mājaslapā jūs varat iegūt dziļākus ieskatus un informāciju, kas palīdzēs veicināt izaugsmi.