Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇷🇴

Rumānija Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes

Akciju cena

39,409 miljardi RON
Izmaiņas +/-
-159,5 milj. RON
Izmaiņas %
-0,40 %

Pašreizējā Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes vērtība Rumānija ir 39,409 miljardi RON. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes Rumānija samazinājās līdz 39,409 miljardi RON 1.09.2023., pēc tam, kad tā bija 39,568 miljardi RON 1.06.2023.. No 1.03.1995. līdz 1.12.2023. vidējais IKP Rumānija bija 37,66 miljardi RON. Visu laiku augstākais punkts tika sasniegts 1.12.2000. ar 59,03 miljardi RON, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.2007. ar 28,71 miljardi RON.

Avots: Institutul National de Statistica

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes

  • Max

IKP no valsts pārvaldes

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes Vēsture

DatumsVērtība
1.09.2023.39,409 miljardi RON
1.06.2023.39,568 miljardi RON
1.03.2023.39,445 miljardi RON
1.12.2022.39,419 miljardi RON
1.09.2022.38,571 miljardi RON
1.06.2022.37,778 miljardi RON
1.03.2022.40,243 miljardi RON
1.12.2021.39,44 miljardi RON
1.09.2021.38,576 miljardi RON
1.06.2021.37,511 miljardi RON
1
2
3
4
5
...
12

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇷🇴
Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos
77,806 miljardi RON77,263 miljardi RONCeturksnis
🇷🇴
Būvniecības nozares IKP
20,536 miljardi RON20,13 miljardi RONCeturksnis
🇷🇴
Gada IKP izaugsmes temps
0,1 %3 %Ceturksnis
🇷🇴
IKP
351 miljardi USD298,89 miljardi USDGada
🇷🇴
IKP izaugsme visa gada garumā
2,1 %4,1 %Gada
🇷🇴
IKP izaugsmes temps
0,4 %-0,6 %Ceturksnis
🇷🇴
IKP no pakalpojumiem
59,267 miljardi RON60,187 miljardi RONCeturksnis
🇷🇴
IKP par pastāvīgām cenām
302,539 miljardi RON300,495 miljardi RONCeturksnis
🇷🇴
IKP uz vienu iedzīvotāju
12 386,46 USD12 131,74 USDGada
🇷🇴
IKP uz vienu iedzīvotāju PPP
40 517,55 USD39 684,31 USDGada
🇷🇴
Lauksaimniecības IKP
10,935 miljardi RON9,636 miljardi RONCeturksnis
🇷🇴
Ražošanas IKP
55,263 miljardi RON50,553 miljardi RONCeturksnis

Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes ir būtisks makroekonomiskais rādītājs, kas atspoguļo publiskās pārvaldes sektora nozīmību un ieguldījumu valsts ekonomikā. Eulerpool, kā profesionāla tīmekļa vietne, kas nodrošina makroekonomisko datu vizualizāciju, piedāvā detalizētu skatījumu uz šo rādītāju, nodrošinot visaptverošu un precīzu priekšstatu par valsts pārvaldes lomu Latvijas ekonomikā. Šajā aprakstā mēs izanalizēsim IKP no valsts pārvaldes nozīmi, tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku, kā arī apskatīsim dažādus aspektus un faktorus, kas šo rādītāju ietekmē. IKP no valsts pārvaldes ir daļa no kopējā iekšzemes kopprodukta, kas mēra valsts pārvaldes nozaru radīto pievienoto vērtību. Valsts pārvaldes sektora darbība ietver dažādas valdības funkcijas, tai skaitā izglītības, veselības aprūpes, sabiedriskās drošības un citus pakalpojumus, kurus nodrošina valsts iestādes un organizācijas. Šo nozaru darbība ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības stabilitāti, ilgtermiņa izaugsmi un labklājību. IKP no valsts pārvaldes ir būtisks rādītājs, jo tas sniedz ieskatu par valsts pārvaldes sektora efektivitāti un produktivitāti. Latvijā šis rādītājs var variēties atkarībā no dažādiem faktoriem, tai skaitā ekonomiskās situācijas, valsts budžeta un investīcijām publiskajā sektorā. Analizējot šos datus, eulerpool nodrošina iespēju ekonomistiem, pētniekiem un politikas veidotājiem gūt padziļinātu izpratni par valsts pārvaldes sektora dinamiku un tā ietekmi uz kopējo ekonomisko situāciju valstī. Valsts pārvaldes sektora loma ekonomikā ir divējāda - tas ne tikai nodrošina būtiskus pakalpojumus pilsoņiem, bet arī veicina ekonomisko izaugsmi un stabilitāti. Publisko izdevumu palielināšana izglītībā, veselības aprūpē un infrastruktūrā var radīt pozitīvu ietekmi uz IKP, veicinot ilgtermiņa izaugsmi un attīstību. Valsts pārvaldes efektivitāte ir būtiska arī, lai nodrošinātu sabiedrības uzticību un stabilitāti, kas ir priekšnosacījums veiksmīgai ekonomikas darbībai. IKP no valsts pārvaldes ir arī nozīmīgs rādītājs, lai novērtētu fiskālās politikas ietekmi. Valdības izdevumi un ieņēmumi var būtiski ietekmēt valsts ekonomisko attīstību. Piemēram, palielinot publiskos izdevumus infrastruktūrā, valsts var veicināt ekonomisko aktivitāti un radīt jaunas darba vietas. Savukārt, samazinot izdevumus, var rasties ekonomiskās lejupslīdes riski. Tādējādi, analizējot IKP no valsts pārvaldes, ir iespējams izsekot valsts fiskālās politikas virzienam un novērtēt tā ietekmi uz ekonomiku. Pētot IKP no valsts pārvaldes, būtiski ir arī analizēt dažādus sociālos un ekonomiskos faktorus, kas šo rādītāju ietekmē. Demogrāfiskās izmaiņas, tehnoloģiskie sasniegumi un globālās ekonomiskās tendences var būtiski ietekmēt valsts pārvaldes sektoru. Piemēram, novecojošs iedzīvotāju veselības aprūpes un sociālās drošības izdevumus, savukārt tehnoloģiskie sasniegumi var veicināt efektivitāti un samazināt izmaksas. Globālās ekonomiskās tendences, tai skaitā starptautiskās tirdzniecības un investīciju plūsmas, var arī ietekmēt valsts pārvaldes sektoru un tā devumu valsts IKP. Eulerpool platformā pieejamie dati un analīzes rīki ļauj lietotājiem detalizēti izpētīt un salīdzināt IKP no valsts pārvaldes gan Latvijas mērogā, gan salīdzinājumā ar citām valstīm. Šī informācija ir būtiska valsts politikas veidotājiem, jo tā sniedz iespēju balstīt lēmumu pieņemšanu uz datiem un analīzēm. Turklāt, uzņēmējiem un investoriem šie dati var palīdzēt izvērtēt valsts ekonomisko vidi un izprast iespējamos biznesa attīstības scenārijus. Nobeigumā jāuzsver, ka IKP no valsts pārvaldes ir būtisks makroekonomiskais rādītājs, kas atspoguļo publiskās pārvaldes sektora nozīmi un ietekmi uz valsts ekonomiku. Analizējot šo rādītāju, ir iespējams gūt padziļinātu izpratni par valsts pārvaldes sektora dinamikām, kā arī novērtēt fiskālās politikas ietekmi un identificēt ilgtermiņa attīstības tendences. Eulerpool platforma nodrošina visaptverošu pieeju šiem datiem, palīdzot lietotājiem veikt pamatotu analīzi un pieņemt izsvērtus lēmumus.